Par Augstskolu likuma 27. panta ceturtās daļas un 28. panta otrās daļas teksta "vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai" un likuma "Par zinātnisko darbību" 29. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam

, bet gan vecuma dēļ. Viņi neesot zaudējuši ne savas

1darbspējas, ne arī kvalifikāciju. Augstskolas viņus kā

2pasniedzējus aicinot turpināt līdzšinējo darbu, taču par zemāku

3darba samaksu un uz terminēta darba līguma pamata. Taču

4augstskolām esot arī iespēja piedāvāt viņiem darbu profesora

5amatā, jo neviena no viņiem "agrāk piedāvātajām amata vietām nav

6likvidēta kā nevajadzīga vai finansējuma trūkuma dēļ".

72.2.

82002. gada 3. decembrī Edmunds

9Lukevics iesniedza Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību,

10lūdzot atzīt likuma "Par zinātnisko darbību" 29. panta piekto

11daļu un Augstskolu likuma 27. panta ceturtās daļas pirmo teikumu

12un 28. panta otrās daļas vārdus "vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma

13sasniegšanai" par neatbilstošiem Satversmes 82., 91. un 106.

14pantam, 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām,

15sociālajām un kultūras tiesībām 7. un 31. pantam un Eiropas

16Sociālās hartas I sadaļas 1. punktam, II sadaļas 1. pantam un III

17sadaļas 20. pantam.

18Pieteikumā norādīts, ka likuma

19"Par zinātnisko darbību" 29. panta piektajā daļā (turpmāk -

20apstrīdētā likuma "Par zinātnisko darbību" norma) paredzētie

21vecuma ierobežojumi attiecoties uz visatbildīgākajiem amatiem

22valsts zinātniskajās iestādēs. Šo amatu pienākumu veikšanai esot

23nepieciešama iepriekšēja plašu zināšanu apguve un spēja nodot šīs

24zināšanas citiem. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka viņš ir

25Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un šā institūta

26metālorganiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs, 1532 zinātnisko

27publikāciju autors, pasaules zinātniskajos izdevumos visvairāk

28citētais Latvijas zinātnieks, kā arī ir lasījis lekcijas

29Francijas, Japānas un Zviedrijas universitātēs.

30Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

31daudzi pasaules mēroga zinātnieki arī pēc ievērojama vecuma

32sasniegšanas ir devuši lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā. Lai

33gan visi cilvēki novecojot un pakāpeniski to darbspējas

34mazinoties, šis process esot individuāls, un tādēļ nevarot visiem

35cilvēkiem piemērot vienādus ierobežojumus amatu ieņemšanai. Tā kā

36pieteikuma iesniedzējs ir sasniedzis 65 gadu vecumu, apstrīdētā

37likuma "Par zinātnisko darbību" norma liedzot viņam turpināt

38ieņemt savus līdzšinējos amatus Organiskās sintēzes institūtā,

39savukārt apstrīdētās Augstskolu likuma normas neļaujot viņam

40kandidēt uz profesora amatu Latvijas Universitātes Ķīmijas

41fakultātē.

423.

433.1.

44Institūcija, kas izdevusi

45apstrīdētās normas, - Saeima - atbildes rakstā par

46apstrīdēto Augstskolu likuma normu atbilstību Satversmei norāda,

47ka būtisks augstskolu uzdevums ir rūpēties par jauno zinātnieku

48sagatavošanu un nodrošināt viņiem iespēju iekļauties pasaules

49akadēmiskajos procesos. Augstskolās nepārtraukti norisot

50zinātnisks un radošs darbs gan labi izglītotu, profesionālu

51speciālistu sagatavošanā attiecīgajā zinātnes vai mākslas

52apakšnozarē, gan jauno zinātnieku sagatavošanā un tādējādi tiekot

53nodrošināta augstskolas darbības pēctecība.

54Apstrīdēto Augstskolu likuma normu

55mērķis neesot atbrīvoties no 65 gadu vecumu sasniegušām personām,

56kuras ieņem šajās normās minētos amatus. Šo normu mērķis esot

57nodrošināt akadēmiskā un administratīvā personāla atjaunošanu un

58augstskolu, zinātnes un mākslas attīstību. Likums liedzot

59personām pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas ieņemt minētos amatus,

60taču neierobežojot viņu tiesības turpināt zinātniskos pētījumus.

61Turklāt saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta ceturto daļu

62augstskolas rektors varot slēgt individuālus līgumus ar

63pensionēto akadēmisko personālu, arī par zinātnisko pētījumu

64veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu

65atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.

66Saeima norāda, ka 1997. gadā

67"Latvijas augstskolām tika noteikta 491 profesora amata vieta, un

68līdz 2002. gada beigām bija ievēlēti 295 profesori". Pēc Saeimas

69domām, "pakāpeniski atjaunojas augstākā akadēmiskā līmeņa

70mācībspēki", savukārt apstrīdēto Augstskolu likuma normu

71atcelšana šo procesu bremzēšot. Labums, ko sabiedrība un citas

72personas minētajā gadījumā gūstot, esot lielāks nekā atsevišķu

73personu tiesību ierobežojums. Bez tam esot jāņem vērā, ka,

74piemēram, Satversmes 84. pants paredzot, ka "ar likumu var

75noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu

76amatu".

773.2.

78Atbildes rakstā par apstrīdētās

79likuma "Par zinātnisko darbību" normas atbilstību Satversmei

80Saeima norāda, ka būtisks ikviena zinātniskās darbības

81subjekta uzdevums esot veikt zinātnisko un ar zinātniskās

82kvalifikācijas iegūšanu un celšanu saistītu darbību. Zinātnisko

83institūciju darbs, kura mērķis ir nodrošināt speciālistu

84pēctecību zinātniskajā darbībā, esot vērsts gan uz zinātniskajiem

85pētījumiem, gan arī uz jauno zinātnieku sagatavošanu. Saeima

86uzsver, ka apstrīdētajā likuma "Par zinātnisko darbību" normā

87noteiktie ierobežojumi "attiecas tikai uz personām, kas nosaka

88valsts zinātniskās institūcijas zinātniskās darbības galvenos

89virzienus, kā arī veic institūciju administratīvo pārvaldīšanu,

90taču neierobežo personu tiesības veikt zinātnisko darbību".

91Pēc Saeimas domām, apstrīdētajā

92likuma "Par zinātnisko darbību" normā noteiktā vecuma

93ierobežojuma mērķis nav atbrīvoties no 65 gadu vecumu sasniegušām

94personām zinātniskajā darbībā, bet gan nodrošināt valsts

95zinātnisko institūciju administratīvā un vadošā personāla

96atjaunināšanos un zinātnes attīstību.

97Saeima uzsver, ka apstrīdēto normu

98kopējais mērķis ir "veiksmīga zinātnes nozaru attīstība un

99straujās mācību spēku novecošanās novēršana". Tā kā ar apstrīdēto

100normu palīdzību tiekot ierobežotas nelielas indivīdu grupas

101tiesības par labu sabiedrībai, šāds ierobežojums atbilstot

102samērīguma principam. Turklāt, apzinot Eiropas Padomes

103dalībvalstu praksi attiecībā uz vecuma ierobežojumu noteikšanu

104augstskolu profesoriem, esot redzams, ka šajās valstīs tiekot

105noteikts obligātais pensionēšanās vecums, lielākoties no 61 līdz

10670 gadu vecumam.

1074.

108Lietas sagatavošanas ietvaros tika

109lūgts četru augstskolu viedoklis par apstrīdēto Augstskolu likuma

110normu atbilstību Satversmes 91. un 106. pantam. Rīgas

111Tehniskās universitātes (turpmāk - RTU) Senāts uzskata, ka

112šīs normas nepieciešams atcelt. Kļūstot arvien grūtāk nodrošināt

113ar darbiniekiem amata vietas, uz kurām attiecas vecuma

114ierobežojumi. Tas savukārt apgrūtinot kvalitatīva studiju procesa

115organizēšanu. RTU paredzētas 144 profesoru amata vietas, taču

116augstskolā strādājot tikai 61 profesors, bet 31 profesora amata

117vietā darbu veicot asociētie profesori. Zemo stipendiju un darba

118algu dēļ esot sevišķi grūti piesaistīt jaunus datorzinātņu,

119inženierzinātņu un dabaszinātņu maģistrus doktorantūras studijām.

120RTU uzsver, ka "pagaidām ir jāatsakās no prakses padzīt no

121augstskolām spējīgus, bet 65 gadu vecumu sasniegušus augsti

122kvalificētus profesionāļus". Pašlaik RTU ar profesoriem, kuri

123sasnieguši 65 gadu vecumu un vēlas turpināt strādāt šajā amatā,

124slēdzot individuālus līgumus uz vienu gadu un maksājot viņiem

125algu, kas esot divas reizes mazāka par ievēlētā profesora algu.

126RTU Senāts atbalsta viedokli, ka tiesības motivēti atļaut 65 gadu

127vecumu sasniegušām personām piedalīties konkursos uz amatiem,

128kuriem noteikts šāds vecuma ierobežojums, būtu jāpiešķir

129augstskolu senātiem. Tomēr attiecīgās personas varētu ievēlēt

130šajos amatos uz triju gadu periodu ne vairāk kā divas reizes.

131Latvijas Universitātes

132(turpmāk - LU) Senāts atbalsta viedokli, ka gan apstrīdētās

133Augstskolu likuma normas, gan apstrīdētā likuma "Par zinātnisko

134darbību" norma "atbilst augstskolu attīstības interesēm un to

135piemērošanu pamato Latvijas Republikas Satversmes 116.

136pants".

137Latvijas Mākslas akadēmija

138(turpmāk - LMA) norādījusi, ka Augstskolu likuma 27. panta

139ceturtā daļa būtu jākoriģē, lai nodrošinātu iespēju strādāt

140augstskolā līdz 70 gadu vecumam un palielinātu augstskolu

141iespējas slēgt elastīgākus darba līgumus.

142Latvijas Lauksaimniecības

143universitātes (turpmāk - LLU) Senāts uzskata, ka nepieciešams

144atstāt nemainīgus Augstskolu likumā ietvertos "vecuma

145ierobežojuma nosacījumus, jo to izmaiņa neatrisina augstskolu

146mācībspēku atjaunotnes problēmu, bet tikai nedaudz to attālina un

147padara vēl grūtāk risināmu".

148Tā kā Latvijas Zinātņu

149akadēmijas (turpmāk - LZA) Senātam nav bijis vienota viedokļa

150par apstrīdētajās normās ietverto vecuma ierobežojumu

151lietderīgumu un atbilstību Satversmei, LZA prezidents Jānis

152Stradiņš izteica Satversmes tiesai savus apsvērumus par šo

153jautājumu. No vienas puses, esot nepieciešams veicināt paaudžu

154nomaiņu augstskolās un zinātniski pētnieciskajās institūcijās.

155Taču tas lielā mērā esot saistāms ar finansējuma palielināšanu

156zinātnei un augstākajai izglītībai. No otras puses, LZA Senāta

157sēdes laikā esot pausta atziņa, ka šīs normas jāskata kontekstā

158ar vispārējo zinātnes situāciju Latvijā. J. Stradiņš uzskata, ka

159apstrīdētajās normās noteiktie vecuma ierobežojumi savu mērķi -

160veicināt jaunās paaudzes iesaistīšanu mācībspēku sastāvā un

161zinātniski administratīvajos amatos valsts zinātniskajās

162institūcijās - esot sasnieguši tikai daļēji. Tāpēc to jācenšas

163sasniegt ar citām, efektīvākām metodēm. Pēc J. Stradiņa domām,

164daudzi no tiem zinātniekiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu,

165varētu sekmīgi turpināt savu darbu valsts zinātniskajās iestādēs

166un augstskolās.

167Latvijas Zinātnieku

168savienības (turpmāk - LZS) Valde uzskata, ka pašreizējos

169apstākļos apstrīdēto Augstskolu likuma normu un apstrīdētās

170likuma "Par zinātnisko darbību" normas lietderīgums ir apšaubāms,

171jo to turpmāka piemērošana varot novest Latvijas zinātni tādā

172situācijā, ka pieredzējuši zinātnieki formālu iemeslu dēļ no

173zinātnes vadības aprites tiek izslēgti, bet gados jauno

174zinātnieku pieplūdums zinātnē ir minimāls un nepietiekošs. Pēc

175LZS Valdes domām, apstrīdētās normas varētu būt lietderīgas

176apstākļos, kad valsts maksimāli atbalstītu zinātnes attīstību

177Latvijā, piešķirot nepieciešamos līdzekļus un tādējādi sekmējot

178jauno zinātnieku interesi darboties zinātniskajās institūcijās.

179Pašreizējā situācijā apstrīdētās normas nenodrošinot zinātnē

180dabisko paaudžu nomaiņu.

181Latvijas Zinātnes padome

182(turpmāk - LZP) uzskata, ka paaudžu nomaiņu zinātniskajās

183institūcijās un augstskolās nevarot veikt ar administratīvām

184metodēm. Vairumā Eiropas un pasaules valstu, kurās pastāvot šādi

185vecuma ierobežojumi, tie darbojoties būtiski atšķirīgos

186zinātnieku sociālā nodrošinājuma un zinātnes finansējuma

187apstākļos. Tajos gadījumos, kad personas vecums traucējot

188zinātnes administrēšanas darbu, attiecīgo darbinieku nomaiņu

189varot panākt ar citiem juridiskiem līdzekļiem. Ja tikšot atstāta

190spēkā apstrīdētā likuma "Par zinātnisko darbību" norma, tad esot

191būtiski jāpalielina zinātnes finansiālais nodrošinājums

192Latvijā.

1935.

194Sagatavojot lietu izskatīšanai,

195tika konstatēts, ka Augstskolu likuma 27. panta ceturtās daļas

196otrais un trešais teikums neietver tiesību ierobežojumus, kurus

197savā konstitucionālajā sūdzībā apstrīd A. Baums, Z. Markovičs un

198J. Rozenbergs. Turklāt viņu konstitucionālā sūdzība neietver

199juridisko pamatojumu tam, lai tiktu atzīta šo Augstskolu likuma

200normu neatbilstība Satversmei.

201Savukārt no konstitucionālās

202sūdzības iesniedzēja E. Lukevica pārstāvja I. Bišera tika saņemta

203vēstule, kurā viņš paskaidroja, ka E. Lukevics neapstrīd likuma

204"Par zinātnisko darbību" 29. panta piektās daļas otrā teikuma

205atbilstību Satversmei.

206Ņemot vērā šos apstākļus,

207Satversmes tiesa rīcības sēdē izbeidza tiesvedību par Augstskolu

208likuma 27. panta ceturtās daļas otrā un trešā teikuma un likuma

209"Par zinātnisko darbību" 29. panta piektās daļas otrā teikuma

210atbilstību Satversmes 91. un 106. pantam.

2116.

212Tiesas sēdē konstitucionālās

213sūdzības iesniedzēju pārstāvis J. Rozenbergs pauda

214viedokli, ka apstrīdētās Augstskolu likuma normas liedz 65 gadu

215vecumu sasniegušām personām piedalīties atklātos konkursos uz

216profesora, asociētā profesora un docenta akadēmiskajiem amatiem

217augstskolās. Šīs normas faktiski atturot 59 gadus vecas un

218vecākas personas no nopietna darba zinātnes jomā. Viņš uzsvēra,

219ka profesoriem, kuri amatā nav ievēlēti, saskaņā ar Augstskolu

220likuma 28. panta trešo daļu ir liegtas iespējas vadīt zinātniskos

221pētījumus un veikt izglītojošo darbu. Neesot iemeslu, kādēļ,

222izvēloties atbilstošāko kandidātu amatam, būtu jāizmanto

223administratīvas metodes, nevis atklāti konkursi. Apstrīdētajās

224Augstskolu likuma normās ietvertie ierobežojumi neesot

225lietderīgi, jo, tos piemērojot, augstskolās neesot iespējams

226nodrošināt ar darbiniekiem visas akadēmisko amatu vietas.

227Konstitucionālās sūdzības

228iesniedzēja pārstāvis I. Bišers uzsvēra - nav pamata

229uzskatam, ka 65 gadu vecumu sasniegušas personas vairs nevar būt

230par zinātniskās darbības organizatoriem. Satversmes 116. pants

231pieļaujot pamattiesību ierobežojumus, lai sasniegtu šajā normā

232noteiktos leģitīmos mērķus. Taču I. Bišers noliedza, "ka

233profesori un zinātnisko iestāžu vadītāji, kas būs vecāki par 65

234gadiem, apdraudēs Latvijas drošību vai Latvijas iedzīvotāju

235tikumību". Viņš norādīja, ka Latvijai jāpilda starptautiskie

236līgumi, kuri aizliedz diskrimināciju vecuma dēļ, arī

237Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

238tiesībām. Bez tam I. Bišers pievērsa uzmanību Darba likuma 7.

239pantam, kas paredzot visām personām bez vecuma ierobežojuma

240vienlīdzīgas tiesības uz darbu.

241Kā J. Rozenbergs, tā arī I. Bišers

242pauda vienotu nostāju, ka visu personu spējas un kvalifikācija

243esot jāvērtē objektīvi un to varot darīt augstskolu profesoru

244padomes un zinātniskās padomes. Tādēļ neesot pamata 65 gadu

245vecumu sasniegušām personām liegt tiesības piedalīties konkursos

246uz vakantajām amata vietām augstskolās un valsts zinātniskajās

247institūcijās.

248Saeimas pārstāvis Lauris

249Liepa pauda viedokli, ka apstrīdētajās Augstskolu likuma un

250likuma "Par zinātnisko darbību" normās ietvertie ierobežojumi ir

251zinātnes reformas sastāvdaļa un ir pamatoti. Ierobežojumiem esot

252jābūt noteiktiem ar likumu, vērstiem uz leģitīma mērķa

253sasniegšanu un nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā. Pēdējais

254no šiem kritērijiem atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas

255praksei ietverot divus elementus: pirmkārt, ierobežojumiem esot

256jābūt sociāli nepieciešamiem, un, otrkārt, tiem esot jābūt

257samērīgiem. Visās apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu

258leģitīmais mērķis esot "nodrošināt demokrātiskā sabiedrībā

259būtiski nepieciešamas jomas - zinātnes attīstību, modernizāciju".

260To varot panākt tikai iesaistot šajā nozarē jaunus zinātniekus.

261Tādējādi tiekot aizsargāta demokrātiskā valsts iekārta.

262Bez tam, pēc Saeimas pārstāvja

263domām, apstrīdētās Augstskolu likuma normas pamudina gados

264vecākus augstskolu mācībspēkus, īpaši profesorus, rūpēties par

265to, lai viņiem būtu aizvietotāji un darba turpinātāji. Augstskolu

266likuma 27. panta ceturtā daļa nodrošinot to, lai, pirmkārt,

267vecākās paaudzes mācībspēki varētu turpināt darbu augstskolās un,

268otrkārt, lai jaunākās paaudzes speciālisti varētu ieņemt vēlētos

269akadēmiskos amatus. Turklāt, ja visas akadēmisko amatu vietas

270neesot iespējams nodrošināt ar jauniem darbiniekiem, Augstskolu

271likuma normas neliedzot ar vecākiem mācībspēkiem slēgt

272individuālus līgumus.

273Apstrīdētajās normās minētie

274vecuma ierobežojumi esot jāskata kopsakarā ar citos likumos

275minētiem vecuma ierobežojumiem, kas attiecināmi uz vienlīdz

276atbildīgiem amatiem, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem un

277civildienesta ierēdņiem. Atceļot apstrīdētās normas, netikšot

278atrisināta galvenā problēma - jaunu speciālistu trūkums

279augstākajā izglītībā un zinātnē.

280Pieaicinātā persona - LZA

281prezidents J. Stradiņš - norādīja, ka 2003. gadā Latvijā

282paredzētais finansiālā atbalsta apjoms zinātnei, salīdzinot ar

283pārējām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, ir viszemākais. Bez

284apstrīdētajās normās ietvertajiem vecuma ierobežojumiem neesot

285nekādu citu apstākļu, kas veicinātu jaunās paaudzes speciālistu

286ienākšanu zinātnē un augstākajā izglītībā. Līdz ar to šīs normas

287neveicinot zinātnes attīstību Latvijā. Par kritērijiem

288visatbilstošāko pretendentu izvēlei attiecībā uz konkrētiem

289amatiem augstskolās un valsts zinātniskajās institūcijās esot

290jāuzskata personu darba kvalitāte un talants. LZA Senātā vairāki

291akadēmiķi atbalstījuši nepieciešamību apstrīdētās normas atstāt

292spēkā, taču citi akadēmiķi pauduši uzskatu, ka šo normu darbību

293nepieciešams apturēt vai pat tās atcelt.

294Pieaicinātā persona - LU

295rektors Ivars Lācis - paskaidroja, ka rektors ar pensionēto

296akadēmisko personālu individuālos līgumus par noteikta darba

297izpildi slēdz pēc attiecīgās fakultātes priekšlikuma un uz

298dažādiem termiņiem. Arī atalgojuma noteikšana šiem darbiniekiem

299esot decentralizēta, un tā apmērs salīdzinājumā ar atalgojumu,

300kāds personai bijis tās ievēlēšanas termiņa laikā, varot gan

301samazināties, gan palielināties.

302Pieaicinātā persona - RTU

303rektors Ivars Knēts - uzsvēra, ka RTU līdzekļu trūkuma dēļ ar

304pensionētajiem profesoriem slēdzot individuālus līgumus, kas

305viņiem paredz zemāku atalgojumu par to, kāds bijis noteikts,

306atrodoties vēlētos akadēmiskajos amatos. Bez tam nepietiekamā

307līdzekļu apjoma dēļ RTU neesot iespēju piesaistīt darbam

308augstskolā jaunus doktorantus. Tādēļ apstrīdētajās Augstskolu

309likuma normās ietvertie ierobežojumi savu mērķi - radīt jauno

310mācībspēku potenciālu - neesot sasnieguši. Pašlaik RTU apmēram 40

311profesoru amata vietas neesot nodrošinātas ar darbiniekiem,

312turklāt 2003. gadā no darba RTU būšot jāaiziet vēl astoņiem 65

313gadu vecumu sasniegušiem mācībspēkiem, bet 2004. gadā - sešiem

314šādiem mācībspēkiem.

315Pieaicinātā persona -

316Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un

317zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste - norādīja, ka

318Izglītības un zinātnes ministrija iespēju robežās cenšoties

319stimulēt akadēmiskā personāla atjaunotni. Viņš uzsvēra, ka

320konkurence uz profesoru vietām augstskolās esot atšķirīga.

321Piemēram, nevarot salīdzināt situāciju Rīgas Tehniskajā

322universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Pirmajā apstrīdētās

323normas neesot veicinājušas akadēmiskā personāla atjaunošanos,

324taču Rīgas Stradiņa universitātē "stāv rindā viens profesors aiz

325otra".

326Secinājumu

327daļa

3281.

329Satversmes 106. pantā noteiktas

330ikvienas personas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un

331darbavietu. Kā tiesa jau iepriekš atzinusi, Satversmes 106. pants

332aizsargā personas pret diskrimināciju darba tirgū un garantē

333indivīdam tiesības pretendēt uz jebkādu nodarbošanos, taču šo

334tiesību realizācija ir cieši saistīta ar katras personas spējām

335un kvalifikāciju [sk. Satversmes tiesas spriedumu lietā nr.

3362001-16-01, secinājumu daļas 2. punktu // Latvijas Vēstnesis,

33705.06.2002, nr. 84 (2659)]. Tātad Satversmes 106. panta

338izpratnē tiesības brīvi izvēlēties darbavietu un nodarbošanos

339nozīmē, pirmkārt, visām personām vienlīdzīgu pieeju darba tirgum

340un, otrkārt, to, ka valsts nedrīkst noteikt personām citus

341ierobežojošus kritērijus kā vien noteiktas to spēju un

342kvalifikācijas prasības, bez kurām persona nevarētu pildīt

343attiecīgā amata pienākumus.

344Apstrīdētajās Augstskolu likuma

345normās paredzētie ierobežojumi attiecas uz vēlētiem

346akadēmiskajiem (profesors, asociētais profesors un docents) un

347administratīvajiem (rektors, prorektors un dekāns) amatiem. Šos

348amatus saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta ceturto daļu

349nedrīkst ieņemt personas, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu. Šā

350likuma 28. panta otrā daļa turklāt paredz, ka rektors ar

351profesoru slēdz darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku vai uz

352laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

353Likuma "Par zinātnisko darbību"

35429. panta piektās daļas pirmais teikums noteic līdzīgu

355ierobežojumu attiecībā uz valsts zinātnisko institūciju

356administratīvajiem amatiem (direktors, direktora vietnieks,

357zinātniskās struktūrvienības vadītājs) un amatiem vēlētajās

358koleģiālajās zinātniskajās institūcijās. Tā kā saskaņā ar šo

359likuma "Par zinātnisko darbību" normu personas, kuras sasniegušas

36065 gadu vecumu, nevar ieņemt minētos amatus, ar tām darba

361tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, darba devējam uzteicot darba

362līgumu.

363Tādējādi gan apstrīdētās

364Augstskolu likuma normas, gan apstrīdētā likuma "Par zinātnisko

365darbību" norma liedz 65 gadu vecumu sasniegušām personām

366vienlīdzīgu iespēju kandidēt uz minētajiem amatiem un līdz ar to

367šīm personām nav nodrošināta Satversmes 106. pantā garantētā

368vienlīdzīgā pieeja darba tirgum.

369Sabiedriskā un juridiskā doma par

370diskrimināciju vecuma dēļ laika gaitā ir bijusi dažāda. Pagājušā

371gadsimta vidū attieksme pret vecākās paaudzes cilvēkiem,

372atšķirībā no gadsimta sākumā dominējošā viedokļa, kļuva

373diskriminējošāka. Daudzās Eiropas valstīs personām līdz ar

374noteikta vecuma iestāšanos tika noteikts aizliegums ieņemt

375attiecīgus amatus. Kā pareizi norāda Saeima, Eiropas Padomes

376veiktais apkopojums (sk. University Teachers in Europe. Career

377structures and status. Ed. by Suzanne Baudemont. Strasbourg:

378Council of Europe, 1995) liecina, ka lielā daļā Eiropas

379valstu tika noteikts vecums, līdz ar kura sasniegšanu atsevišķām

380augstskolu amatpersonām un docētājiem savs amats bija jāatstāj.

381Piemēram, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados pastāvēja

382viedoklis, ka ir nepareizi noteikt pārāk augstu vecuma cenzu. Tas

383apgrūtinātu augstākās izglītības sektora darbu, jo būtu daudz

384gados vecu mācībspēku, lielākajai daļai no kuriem vairs nav

385radošas pieejas darbam. Bez tam augstais vecuma cenzs palēninātu

386jaunu mācībspēku iesaistīšanu akadēmiskajā darbā (sk. Reform

387and Development of Tertiary (Post-Secondary) Education in

388Southern Europe. Strasbourg: Council of Europe, 1980, p.

389414).

390Taču līdz ar iedzīvotāju

391novecošanos un cilvēktiesību attīstību iepriekš minētais

392viedoklis ir mainījies. Proti, cilvēktiesībās tiek paredzēts

393vispārējs diskriminācijas aizliegums personas vecuma dēļ, bet

394nodarbošanās aizliegums, pamatojoties uz vecumu, ir pieļaujams

395tikai retos izņēmuma gadījumos, ja tam ir īpaši svarīgi

396iemesli.

397Starptautiskā pakta par

398ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 6. pants noteic,

399ka pakta dalībvalstis atzīst ikvienas personas tiesības pelnīt

400iztiku ar darbu, ko tā brīvi izvēlas vai pilda. Savukārt pakta 2.

401pantā tā dalībvalstis apņemas nodrošināt šīs tiesības bez

402jebkādas diskriminācijas. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

403aizsardzības konvencijas 12. protokolā, kuru ir parakstījusi arī

404Latvijas Republika, paredzēta jebkuras ar likumu noteiktas

405tiesības nodrošināšana bez diskriminācijas. Saskaņā ar Eiropas

406Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu jebkura diskriminācija

407atkarībā no personu vecuma ir aizliegta. Bez tam Eiropas Padomes

4082000. gada 27. novembra direktīvā 2000/78/EC, kuras prasību

409izpildei nepieciešamie akti Eiropas Savienības dalībvalstīm

410jāpieņem līdz 2003. gada 2. decembrim, konkrēti, tās 2. pantā,

411noteikts gan tiešas, gan netiešas diskriminācijas aizliegums.

412Atbilstoši direktīvas 6. panta pirmajai daļai dažāda attieksme

413vecuma dēļ nav uzskatāma par diskrimināciju, ja attiecīgās valsts

414tiesību kontekstā tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar

415leģitīmu mērķi, ieskaitot leģitīmu nodarbinātības politiku un

416mērķus saistībā ar darba tirgu un profesionālo izglītību, un ja

417šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un nepieciešami.

418Līdzīga rakstura normas atrodamas arī citos starptautiskajos

419dokumentos [sk. Satversmes tiesas spriedumu lietā nr.

4202001-12-01, secinājumu daļas 3.1.2. punktu // Latvijas Vēstnesis,

42120.03.2002, nr. 44 (2169)].

422Bez tam Eiropas valstīs pēdējos

423gados pieņemtās konstitūcijas nepieļauj cilvēku diskrimināciju

424vecuma dēļ. Piemēram, Somijas Republikas konstitūcijas 6. panta

425otrajā daļā noteikts, ka ne pret vienu nedrīkst bez pieņemama

426iemesla īstenot atšķirīgu attieksmi uz vecuma pamata. Arī Šveices

427Konfederācijas konstitūcijas 8. panta otrā daļa aizliedz personas

428diskriminēt to vecuma dēļ.

429Savukārt Latvijā kopš 2002. gada

4301. jūnija atbilstoši Darba likuma 7. pantam visu personu

431vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai

432nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu

433nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas

434neatkarīgi no personas vecuma. Turklāt Darba likuma 29. pants

435noteic, ka, dibinot darba tiesiskās attiecības un darba tiesisko

436attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku

437amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo

438apmācību, kā arī uzteicot darba līgumu, aizliegta atšķirīga

439attieksme, arī atkarībā no darbinieka vecuma.

440Nav pamatots Saeimas viedoklis, ka

441apstrīdētajās Augstskolu likuma un likuma "Par zinātnisko

442darbību" normās noteiktos ierobežojumus var salīdzināt ar citās

443tiesību normās esošajiem ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz

444tiesnešiem, prokuroriem, valsts civildienesta ierēdņiem,

445policijas un robežsardzes amatpersonām. Šīs personas atrodas

446valsts dienesta attiecībās vai ir tiesu varu pārstāvošas

447amatpersonas, un to nodarbinātības tiesiskās attiecības nedibinās

448uz darba līguma pamata. Turpretim apstrīdētajās normās minētie

449augstskolu un valsts zinātnisko iestāžu darbinieki atrodas darba

450tiesiskajās attiecībās. Ja valsts dienesta un tiesu varu

451pārstāvošo amatpersonu atrašanās amatā pēc likumā noteiktā vecuma

452sasniegšanas tiek pagarināta, nodarbinātības noteikumi tām netiek

453grozīti. Taču ar 65 gadu vecumu sasniegušajiem mācībspēkiem, ja

454rektors vēlas arī turpmāk viņus nodarbināt, jāslēdz jauni līgumi,

455kuru noteikumi (darba samaksa, veicamais darbs, darba laiks

456u.c.), kā liecina prakse (sk. lietas 1. sējumu, 41. - 44.

457lpp.) var būtiski atšķirties, pat pasliktināties, salīdzinot

458ar iepriekšējos darba līgumos paredzēto.

459Bez tam Augstskolu likuma 27.

460panta ceturtajā daļā noteiktais, proti, ka "rektors ... var slēgt

461individuālus līgumus", nozīmē arī to, ka, pirmkārt, rektors

462vienpersoniski izlemj, vai ir nepieciešams un iespējams turpmāk

463nodarbināt 65 gadu vecumu sasniegušo personu. Otrkārt, var

464mainīties profesora, asociētā profesora vai docenta, t.i.,

465nodarbinātās personas, statuss, jo par darbu izpildi var noslēgt

466ne tikai darba līgumu, bet arī uzņēmuma līgumu, un tad docents,

467asociētais profesors vai profesors nav uzskatāms par darbinieku

468darba tiesību izpratnē un viņu vairs neaizsargā darba tiesību

469normas.

4702.

471Satversmes tiesa jau iepriekš ir

472lēmusi, ka Satversmes 106. pantā minētās tiesības var ierobežot

473tikai likumā noteiktajā kārtībā tajos gadījumos, kad to prasa

474ļoti svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība, un ja tiek

475ievērots samērīguma princips [sk. Satversmes tiesas

476spriedumu lietā nr. 2002-20-0103, secinājumu daļas 3. punktu //

477Latvijas Vēstnesis, 24.02.2003, nr. 62 (2827)]. Satversmes

noteic, ka 106. pantā paredzētās tiesības "var

1ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu

2cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības

3drošību, labklājību un tikumību". Līdz ar to 106. pantā paredzēto

4tiesību ierobežojums vērtējams atbilstoši 116. panta

5kritērijiem.

6Tas nozīmē, ka Satversmes 106.

7pantā nostiprināto tiesību ierobežojumam ir jāatbilst šādām

8prasībām:

9a) tam jābūt noteiktam ar

10likumu;

11b) tam jāatbilst leģitīmam mērķim,

12kuru valsts vēlas sasniegt, nosakot šo ierobežojumu;

13c) tam jāatbilst samērīguma

14principam.

153.

163.1.

17Tā kā apstrīdētās normas, kurās

18ietverti Satversmes 106. pantā paredzēto pamattiesību

19ierobežojumi, ir noteikti ar Saeimas pieņemtiem likumiem, kuri

20izsludināti atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai un ir spēkā,

21tiesa uzskata, ka nav šaubu par to, ka šie ierobežojumi ir

22noteikti ar likumu.

233.2.

24Saeima uzskata, ka apstrīdētajās

25Augstskolu likuma normās ietverto ierobežojumu mērķis ir

26"nodrošināt akadēmiskā un administratīvā personāla atjaunošanu un

27augstskolas darbības un zinātnes nozaru attīstību". Personas,

28kuras ieņem apstrīdētajās normās minētos amatus, lielā mērā

29nosakot augstskolas darba kvalitāti, kā arī augstskolas un

30attiecīgo zinātnes nozaru attīstību. Tādēļ, piemēram, profesoram

31būtu jāveic mūsdienu līmenim atbilstošs zinātniskās pētniecības

32vai mākslinieciskās jaunrades darbs un jānodrošina augstas

33kvalitātes studijas konkrētajā zinātnes vai mākslas

34apakšnozarē.

35Savukārt apstrīdētajā likuma "Par

36zinātnisko darbību" normā ietvertais ierobežojums, pēc Saeimas

37domām, ir noteikts ar mērķi veicināt "administratīvā un vadošā

38personāla atjaunināšanos un zinātnes nozaru attīstību". Šāds

39ierobežojums esot "nepieciešams, lai nodrošinātu jaunākās

40paaudzes speciālistiem iespēju pretendēt uz valsts zinātnisko

41institūciju vadošajiem administratīvajiem un vēlētajiem amatiem,

42jo vēlēto un administratīvo amatu skaits šajās institūcijās ir

43ierobežots".

44Minētie mērķi, kurus likumdevējs

45vēlējies sasniegt, iekļaujot apstrīdētajās normās pamattiesību

46ierobežojumus, ir svarīgi augstākās izglītības, zinātnes un

47mākslas attīstībai. Tomēr Saeima atbildes rakstos vecuma

48ierobežojumus nav saistījusi ar kādu no Satversmes 116. pantā

49minētajām vērtību kategorijām.

50Nevar piekrist tiesas sēdē

51paustajam Saeimas pārstāvja viedoklim, ka šo ierobežojumu

52leģitīmais mērķis ir nodrošināt zinātnes attīstību un

53modernizāciju nolūkā aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu.

54Demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība pret darbībām, kas

55vērstas uz šīs iekārtas likvidāciju vai traucēšanu, ir viens no

56Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem, kuru

57sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot personu pamattiesības,

58arī Satversmes 106. pantā noteiktās. Nenoliedzami, augstākās

59izglītības un zinātnes attīstība ir svarīga jebkurai sabiedrībai,

60ikvienā valsts iekārtā un formā, arī demokrātiskā republikā. Taču

61nepamatots ir viedoklis, ka 65 gadu vecumu sasniegušu personu

62atrašanās apstrīdētajās normās minētajos amatos varētu apdraudēt

63demokrātisko valsts iekārtu. Tādējādi apstrīdētajās Augstskolu

64likuma un likuma "Par zinātnisko darbību" normās ietverto

65pamattiesību ierobežojumu leģitīmais mērķis nav un nevar būt

66demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.

67Bez tam apstrīdētajās normās

68ietvertie Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību

69ierobežojumi nav vērsti arī uz Satversmes 116. pantā minēto citu

70cilvēku tiesību aizsardzību, sabiedrības drošību un tikumību.

71Tā kā pienācīgs izglītības un

72zinātnes līmenis ir katras valsts sekmīgas attīstības neatņemams

73priekšnoteikums, tiesa uzskata, ka apstrīdētajās normās

74noteikto ierobežojumu mērķis ir vērsts uz sabiedrības labklājības

75nodrošināšanu. Kaut arī sabiedrības labklājības aizsardzība

76galvenokārt aptver sabiedrības vispārējo materiālo labklājību, tā

77ir attiecināma arī uz nemateriālām vērtībām, kas nepieciešamas

78pēc iespējas harmoniskākai sabiedrības funkcionēšanai. Taču,

79"ietverot jēdzienā "sabiedriskā labklājība" arī nemateriālos

80aspektus, tomēr jāievēro maksimāla piesardzība, jo sabiedrības

81konsenss un harmonija demokrātiskā iekārtā ir tikai relatīvas

82vērtības" (sk.: Levits E. "Cilvēktiesību piemērošanas

83pamatjautājumi Latvijā" // "Cilvēktiesības Latvijā un pasaulē",

84I. Ziemeles redakcijā. Rīga, 2000, 286.-287. lpp.).

853.3.

86Lai pārbaudītu apstrīdētajās

87normās ietverto ierobežojumu samērīgumu ar minēto leģitīmo mērķi,

88proti, sabiedrības labklājības aizsardzību, ierobežojums jāvērtē

89saistībā ar nepieciešamību pēc tā demokrātiskā sabiedrībā. Šajā

90vērtējumā jāņem vērā, vai ar likumdevēja lietotajiem līdzekļiem

91var sasniegt leģitīmo mērķi; vai mērķi nevar sasniegt ar citiem,

92indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem

93līdzekļiem un vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par

94indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

95Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst vismaz

96vienam no šiem kritērijiem, tad tā neatbilst arī samērīguma

97principam un ir prettiesiska [sk. Satversmes tiesas spriedumu

98lietā nr. 2001-12-01, secinājumu daļas 3.1. punktu // Latvijas

99Vēstnesis, 20.03.2002, nr. 44 (2619)].

100Satversmes tiesa piekrīt Saeimas

101viedoklim, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstības nolūkos

102nepieciešams nodrošināt jaunākās paaudzes speciālistiem iespēju

103pretendēt gan uz valsts zinātnisko institūciju un augstskolu

104vadošajiem administratīvajiem un vēlētajiem amatiem, gan arī uz

105iepriekš minētajiem akadēmiskajiem amatiem. Taču galvenajam

106kritērijam šo amatu ieņemšanā ir jābūt pretendenta kvalifikācijai

107un spējām.

108Saskaņā ar Augstskolu likuma 28.

109panta pirmo daļu profesoram jābūt savā nozarē starptautiski

110atzītam speciālistam, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu

111zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un

112nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai

113mākslas apakšnozarē. Ministru kabineta 2001. gada 9. septembra

114noteikumi nr. 391 "Profesora un asociētā profesora amata

115pretendenta zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas

116novērtēšanas kārtība" paredz ļoti augstus nepieciešamās

117kvalifikācijas kritērijus. Profesora un asociētā profesora amata

118pretendenta darbības atbilstību nosaka, ņemot vērā viņu

119zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas

120Zinātnes padomes apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo

121zinātnisko izdevumu sarakstā, kā arī viņu piedalīšanos

122starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un starptautiski

123finansētu pētījumu projektos un programmās. Kā obligāts

124priekšnoteikums tiek izvirzīta pretendentu piedalīšanās jauno

125zinātnieku-doktoru sagatavošanā. Pie tam profesora vai asociētā

126profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko

127kvalifikāciju novērtē attiecīgās nozares profesoru padome.

128Atbilstoši likumam "Par zinātnisko

129darbību" arī zinātniekam tiek izvirzītas ļoti augstas

130kvalifikācijas prasības. Saskaņā ar šā likuma 11. pantu

131zinātnisko (doktora un habilitēta doktora) grādu piešķir

132personām, kas patstāvīgi veikušas oriģinālu pētījumu, kura

133rezultāti atzīstami par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās

134problēmas izpētē un kurš satura un metodoloģijas ziņā atbilst

135vispārpieņemtiem starptautiskajiem attiecīgās nozares

136standartiem. Pētījumu rezultātu atbilstību starptautiskajiem

137standartiem vērtē neatkarīgi starptautiskie eksperti.

138Par to, ka apstrīdētajās normās

139minētie ierobežojumi izrādījušies nepiemēroti Saeimas izvirzītā

140mērķa sasniegšanai, liecina Augstākās izglītības padomes

141pētījumi. Proti, Latvijas augstskolās kopš 1995. gada, kad tika

142noteikti vecuma ierobežojumi, joprojām turpinās augstākā

143akadēmiskā personāla novecošanās - 31 procents augstskolās

144strādājošo profesoru ir vecāki par 60 gadiem, trīs ceturtdaļas -

145vecāki par 50 gadiem, bet tikai 2 procenti - jaunāki par 40

146gadiem (sk.: Rivža B., Kondratovičs U. Latvijas universitātes

147jaunajai Eiropai // Latvijas Vēsture, 2003, nr. 1 (49),

14810.lpp.). Savukārt uz 491 valstij nepieciešamo profesora

149amata vietu līdz 2002. gada beigām bija ievēlēti tikai 295

150profesori (sk. Saeimas 2003. gada 17. janvāra atbildes raksta

151nr. 1-1/7 pielikumu, lietas 1. sējumu, 152. lpp.). Tātad

152profesoru skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu augstākās

153izglītības un zinātnes darbību un atjaunošanos.

154Īstenojot kārtību, saskaņā ar kuru

155izšķirošais kritērijs noteikta akadēmiskā vai zinātniskā amata

156ieņemšanai ir tikai personu vecums, nevis profesionālās spējas,

157nav iespējams panākt pilnvērtīgu augstākās izglītības un zinātnes

158attīstību. "Pilnīgi izslēgti ir ierobežojumi, kas balstās

159uz pieņēmumu par cilvēka garīgo spēju automātisku

160samazināšanos novecojot. Pirmkārt, cilvēku garīgā attīstība

161vecumā ir ļoti dažāda, un vispārīgs pieņēmums par garīgo spēju

162samazināšanos ir pārāk nedrošs un neprecīzs, lai uz šī pamata

163varētu akceptēt vispārējus pamattiesību ierobežojumus. Otrkārt,

164šāds pieņēmums arī normatīvi būtu uzskatāms par nepieļaujamu, jo

165tas būtu pretrunā ar filozofiskajiem priekšstatiem par cilvēka

166cieņu (human dignity). Treškārt, normatīvais priekšstats

167par cilvēka ideālu (Menschenbild) nepieļauj cilvēka

168pamattiesību apjomu padarīt atkarīgu no vispārīgi prezumētām

169spējām un inteliģences (kas ir ļoti dažādas visos

170vecumos)." [Levits E. Par tiesiskās vienlīdzības

171principu // Latvijas Vēstnesis, 08.05.2003, nr. 68 (2833).]

172Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktais vecuma ierobežojums pats

173par sevi ir nepietiekams, lai kalpotu par konkrētas profesijas,

174amata vai nodarbošanās aizlieguma vispārēju kritēriju.

175Viens no galvenajiem

176priekšnoteikumiem, lai augstākās izglītības un zinātnes jomai

177piesaistītu kvalificētus jaunākās paaudzes speciālistus, kas

178laika gaitā varētu aizstāt vecākās paaudzes zinātniekus, ir gan

179zinātnes attīstībai nepieciešamais materiāltehniskais

180nodrošinājums, gan arī pienācīgs jauno speciālistu atalgojums.

181Pretējā gadījumā - ņemot vērā to, ka atalgojums nevalstiskajā

182sektorā ir daudzkārt lielāks un līdz ar to arī zinātnieku

183prestižs sabiedrībā ir zems, - ir grūti izraisīt jaunākās

184paaudzes speciālistos vēlmi pievērsties zinātnei.

185Saeimas plenārsēdē 1996. gada 6.

186jūnijā, kad tika apspriesti grozījumi likumā "Par zinātnisko

187darbību", par šādas situācijas iespējamību brīdināja deputāts

188Guntars Grīnblats, sakot, ka zemā atalgojuma dēļ "jaunatne šodien

189nemaz nav ieinteresēta strādāt" zinātnes jomā. Deputāts

190paredzēja: "Latvijā paliks ārkārtīgi maz šo vadītāju, pētnieku,

191kuri ir habilitētie doktori un kuri var vadīt jauno zinātnieku,

192doktoru darbus. Tātad iznāk, ka arī ar to mēs padzenam, kā saka,

193vecos ļaudis, bet viņu vietā jaunus mēs nedabūsim." (Sk.

194lietas 1. sējumu, 227. lpp.)

195Lai gan Latvijas Zinātnes padomes

1961998. gadā izstrādātā Latvijas Republikas Zinātnes attīstības

197nacionālā koncepcija paredzēja nepieciešamību līdz 2001. gadam

198nodrošināt valsts finansējuma apjomu zinātniskās darbības

199nodrošināšanai 0,8 procentu apmērā no valsts iekšzemes

200kopprodukta un tālāku pieaugumu 0,1 procenta apmērā no iekšzemes

201kopprodukta katru gadu, šāda attīstība valstī nav panākta.

202Atbilstoši valsts budžetam programmai "Zinātne" piešķirto finanšu

203līdzekļu apmērs 1998. un 1999. gadā bija 0,22 procenti no valsts

204iekšzemes kopprodukta, 2000. gadā - 0,20 procenti, bet 2001. gadā

205- 0,18 procenti (sk. Izglītības un zinātnes ministrijas

20613.02.2003. vēstuli nr. 1-17/253 Satversmes tiesai, lietas 2.

207sējumu, 111. lpp.). Pašlaik Latvijā zinātnei piešķirtais

208valsts finansējums ir relatīvi vismazākais, salīdzinot ar pārējām

209Eiropas Savienības kandidātvalstīm [sk. LZA prezidenta prof.

210J. Stradiņa ievadrunu LZA pavasara pilnsapulcē 2003. gada 10.

211aprīlī // Latvijas Vēstnesis, 15.04.2003, nr. 58

212(2823)].

213LU, RTU, LMA un LLU prakse

214liecina, ka pēdējos gados attiecībā uz izsludinātajiem

215akadēmiskajiem amatiem trūkst konkurences. Pretendentu skaits

216parasti nepārsniedz vakanto amata vietu skaitu, bet dažos

217gadījumos pat trūkst pretendentu visām izsludinātajām vakantajām

218vietām (sk. lietas 2. sējumu, 89. un 93. lpp., 3. sējumu, 33.

219lpp.). Šādos apstākļos ir nepieļaujami liegt personām,

220neņemot vērā to spējas un kvalifikāciju, pretendēt uz

221apstrīdētajās normās minētajiem amatiem tikai tādēļ, ka tās

222sasniegušas 65 gadu vecumu. Tāpēc pamatots ir izglītības un

223zinātnes ministra Kārļa Šadurska viedoklis, ka pašreizējā kārtība

224var novest pie situācijas, kad mācībspēku trūkums atsevišķās

225augstskolās varētu radīt draudus to pastāvēšanai (sk. 2003.

226gada 22. aprīļa vēstuli nr. 1-17/364, lietas 3. sēj., 33.

227lpp.).

228Ierobežojot pēc vecuma to personu

229loku, kuras var pretendēt uz apstrīdētajās normās minētajiem

230amatiem, nav iespējams sekmēt valsts noteiktā mērķa - augstākās

231izglītības un zinātnes attīstības - sasniegšanu. Likumdevējs, lai

232panāktu izglītības un zinātnes nodrošināšanu ar jauniem

233speciālistiem, var izmantot citus, cilvēka pamattiesības un cieņu

234mazāk aizskarošus līdzekļus. Iespējams, ka noteiktu vecumu

235sasniegušas personas apstrīdētajās normās minētajos amatos varētu

236ievēlēt uz īsāku termiņu.

237Saskaņā ar likuma "Par zinātnisko

238darbību" 28. panta otro daļu valsts zinātnisko iestādi vada

239direktors, kuru ievēlē zinātnieku koleģiālā pārvaldes institūcija

240(dome, padome, senāts) un apstiprina amatā izglītības un zinātnes

241ministrs vai cits attiecīgs ministrs. Savukārt šā panta ceturtā

242daļa noteic, ka direktoru no amata atbrīvo valsts zinātniskās

243iestādes nolikumā noteiktajā kārtībā.

244Tiesai iesniegtā Latvijas

245Organiskās sintēzes institūta (direktors E. Lukevics) statūtu

246kopija liecina, ka institūta zinātniskā padome ir tiesīga pieņemt

247lēmumu "par institūta administratīvās vadības struktūru,

248skaitlisko un personālsastāvu", kā arī noteikt institūta

249direktora pienākumus un tiesības (sk. lietas 1. sējumu,

250108.-109. lpp.). Tomēr institūta statūtos nav paredzētas ne

251direktora amata pretendentiem izvirzāmās prasības, ne ievēlēšanas

252kārtība, ne termiņš, uz kādu direktoru ievēlē amatā, ne arī

253kārtība, kādā direktoru atlaiž no darba. Savukārt citu zinātnisko

254institūciju statūtos administratīvo amatu ieņemšanas kritēriji ir

255daudz detalizētāki. Piemēram, RTU Neorganiskās ķīmijas institūta

256statūti paredz, ka institūta direktoru, aizklāti balsojot, ievēlē

257amatā konkursa kārtībā uz pieciem gadiem. Turklāt zinātniskā

258padome ir tiesīga lemt par direktora pirmstermiņa vēlēšanām un

259grozījumiem administratīvā personāla sastāvā. Tāpēc, lai

260nodrošinātu atklātību un vienotu prasību izvirzīšanu valsts

261zinātnisko institūciju administratīvo amatu pretendentiem,

262Satversmes tiesa uzskata, ka attiecībā uz viņiem, tāpat kā

263profesoru un asociēto profesoru amatu pretendentiem, normatīvajos

264aktos būtu jānoteic precīzāki kvalifikācijas kritēriji.

265Galvenajam kritērijam, lai

266personas varētu pretendēt uz apstrīdētajās normās minētajiem

267akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem, jābūt nevis šo

268personu vecumam, bet gan to spējām un kvalifikācijai, kā to

269paredz Satversmes 106. pants. Līdz ar to apstrīdētajās normās

270paredzētie aizliegumi, kas ierobežo Satversmes 106. pantā

271garantētās pamattiesības vecuma dēļ, neatbilst samērīguma

272principam.

2734.

274Konstatējot apstrīdēto Augstskolu

275likuma un likuma "Par zinātnisko darbību" normu neatbilstību kaut

276vienam Satversmes pantam, tās atzīstamas par prettiesiskām un

277spēkā neesošām. Līdz ar to nav nepieciešams vērtēt šo normu

278atbilstību Satversmes 91. pantam.

279Nolēmuma

280daļa

281Pamatojoties uz Satversmes tiesas

282likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda:

283atzīt

284Augstskolu likuma 27. panta ceturtās daļas pirmo teikumu un 28.

285panta otrās daļas vārdus "vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma

286sasniegšanai" un likuma "Par zinātnisko darbību" 29. panta

287piektās daļas pirmo teikumu par neatbilstošu Latvijas Republikas

288Satversmes 106. pantam un spēkā neesošu no sprieduma

289pasludināšanas brīža.

290Spriedums stājas spēkā tā

291pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

292Spriedums pasludināts Rīgā 2003.

293gada 20. maijā.

294Tiesas sēdes priekšsēdētājs

295A.Endziņš