116. pantsnoteic, ka 106. pantā paredzētās tiesības "var

noteic, ka 106. pantā paredzētās tiesības "var

1ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu

2cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības

3drošību, labklājību un tikumību". Līdz ar to 106. pantā paredzēto

4tiesību ierobežojums vērtējams atbilstoši 116. panta

5kritērijiem.

6Tas nozīmē, ka Satversmes 106.

7pantā nostiprināto tiesību ierobežojumam ir jāatbilst šādām

8prasībām:

9a) tam jābūt noteiktam ar

10likumu;

11b) tam jāatbilst leģitīmam mērķim,

12kuru valsts vēlas sasniegt, nosakot šo ierobežojumu;

13c) tam jāatbilst samērīguma

14principam.

153.

163.1.

17Tā kā apstrīdētās normas, kurās

18ietverti Satversmes 106. pantā paredzēto pamattiesību

19ierobežojumi, ir noteikti ar Saeimas pieņemtiem likumiem, kuri

20izsludināti atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai un ir spēkā,

21tiesa uzskata, ka nav šaubu par to, ka šie ierobežojumi ir

22noteikti ar likumu.

233.2.

24Saeima uzskata, ka apstrīdētajās

25Augstskolu likuma normās ietverto ierobežojumu mērķis ir

26"nodrošināt akadēmiskā un administratīvā personāla atjaunošanu un

27augstskolas darbības un zinātnes nozaru attīstību". Personas,

28kuras ieņem apstrīdētajās normās minētos amatus, lielā mērā

29nosakot augstskolas darba kvalitāti, kā arī augstskolas un

30attiecīgo zinātnes nozaru attīstību. Tādēļ, piemēram, profesoram

31būtu jāveic mūsdienu līmenim atbilstošs zinātniskās pētniecības

32vai mākslinieciskās jaunrades darbs un jānodrošina augstas

33kvalitātes studijas konkrētajā zinātnes vai mākslas

34apakšnozarē.

35Savukārt apstrīdētajā likuma "Par

36zinātnisko darbību" normā ietvertais ierobežojums, pēc Saeimas

37domām, ir noteikts ar mērķi veicināt "administratīvā un vadošā

38personāla atjaunināšanos un zinātnes nozaru attīstību". Šāds

39ierobežojums esot "nepieciešams, lai nodrošinātu jaunākās

40paaudzes speciālistiem iespēju pretendēt uz valsts zinātnisko

41institūciju vadošajiem administratīvajiem un vēlētajiem amatiem,

42jo vēlēto un administratīvo amatu skaits šajās institūcijās ir

43ierobežots".

44Minētie mērķi, kurus likumdevējs

45vēlējies sasniegt, iekļaujot apstrīdētajās normās pamattiesību

46ierobežojumus, ir svarīgi augstākās izglītības, zinātnes un

47mākslas attīstībai. Tomēr Saeima atbildes rakstos vecuma

48ierobežojumus nav saistījusi ar kādu no Satversmes 116. pantā

49minētajām vērtību kategorijām.

50Nevar piekrist tiesas sēdē

51paustajam Saeimas pārstāvja viedoklim, ka šo ierobežojumu

52leģitīmais mērķis ir nodrošināt zinātnes attīstību un

53modernizāciju nolūkā aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu.

54Demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība pret darbībām, kas

55vērstas uz šīs iekārtas likvidāciju vai traucēšanu, ir viens no

56Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem, kuru

57sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot personu pamattiesības,

58arī Satversmes 106. pantā noteiktās. Nenoliedzami, augstākās

59izglītības un zinātnes attīstība ir svarīga jebkurai sabiedrībai,

60ikvienā valsts iekārtā un formā, arī demokrātiskā republikā. Taču

61nepamatots ir viedoklis, ka 65 gadu vecumu sasniegušu personu

62atrašanās apstrīdētajās normās minētajos amatos varētu apdraudēt

63demokrātisko valsts iekārtu. Tādējādi apstrīdētajās Augstskolu

64likuma un likuma "Par zinātnisko darbību" normās ietverto

65pamattiesību ierobežojumu leģitīmais mērķis nav un nevar būt

66demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.

67Bez tam apstrīdētajās normās

68ietvertie Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību

69ierobežojumi nav vērsti arī uz Satversmes 116. pantā minēto citu

70cilvēku tiesību aizsardzību, sabiedrības drošību un tikumību.

71Tā kā pienācīgs izglītības un

72zinātnes līmenis ir katras valsts sekmīgas attīstības neatņemams

73priekšnoteikums, tiesa uzskata, ka apstrīdētajās normās

74noteikto ierobežojumu mērķis ir vērsts uz sabiedrības labklājības

75nodrošināšanu. Kaut arī sabiedrības labklājības aizsardzība

76galvenokārt aptver sabiedrības vispārējo materiālo labklājību, tā

77ir attiecināma arī uz nemateriālām vērtībām, kas nepieciešamas

78pēc iespējas harmoniskākai sabiedrības funkcionēšanai. Taču,

79"ietverot jēdzienā "sabiedriskā labklājība" arī nemateriālos

80aspektus, tomēr jāievēro maksimāla piesardzība, jo sabiedrības

81konsenss un harmonija demokrātiskā iekārtā ir tikai relatīvas

82vērtības" (sk.: Levits E. "Cilvēktiesību piemērošanas

83pamatjautājumi Latvijā" // "Cilvēktiesības Latvijā un pasaulē",

84I. Ziemeles redakcijā. Rīga, 2000, 286.-287. lpp.).

853.3.

86Lai pārbaudītu apstrīdētajās

87normās ietverto ierobežojumu samērīgumu ar minēto leģitīmo mērķi,

88proti, sabiedrības labklājības aizsardzību, ierobežojums jāvērtē

89saistībā ar nepieciešamību pēc tā demokrātiskā sabiedrībā. Šajā

90vērtējumā jāņem vērā, vai ar likumdevēja lietotajiem līdzekļiem

91var sasniegt leģitīmo mērķi; vai mērķi nevar sasniegt ar citiem,

92indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem

93līdzekļiem un vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par

94indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

95Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst vismaz

96vienam no šiem kritērijiem, tad tā neatbilst arī samērīguma

97principam un ir prettiesiska [sk. Satversmes tiesas spriedumu

98lietā nr. 2001-12-01, secinājumu daļas 3.1. punktu // Latvijas

99Vēstnesis, 20.03.2002, nr. 44 (2619)].

100Satversmes tiesa piekrīt Saeimas

101viedoklim, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstības nolūkos

102nepieciešams nodrošināt jaunākās paaudzes speciālistiem iespēju

103pretendēt gan uz valsts zinātnisko institūciju un augstskolu

104vadošajiem administratīvajiem un vēlētajiem amatiem, gan arī uz

105iepriekš minētajiem akadēmiskajiem amatiem. Taču galvenajam

106kritērijam šo amatu ieņemšanā ir jābūt pretendenta kvalifikācijai

107un spējām.

108Saskaņā ar Augstskolu likuma 28.

109panta pirmo daļu profesoram jābūt savā nozarē starptautiski

110atzītam speciālistam, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu

111zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un

112nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai

113mākslas apakšnozarē. Ministru kabineta 2001. gada 9. septembra

114noteikumi nr. 391 "Profesora un asociētā profesora amata

115pretendenta zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas

116novērtēšanas kārtība" paredz ļoti augstus nepieciešamās

117kvalifikācijas kritērijus. Profesora un asociētā profesora amata

118pretendenta darbības atbilstību nosaka, ņemot vērā viņu

119zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas

120Zinātnes padomes apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo

121zinātnisko izdevumu sarakstā, kā arī viņu piedalīšanos

122starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un starptautiski

123finansētu pētījumu projektos un programmās. Kā obligāts

124priekšnoteikums tiek izvirzīta pretendentu piedalīšanās jauno

125zinātnieku-doktoru sagatavošanā. Pie tam profesora vai asociētā

126profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko

127kvalifikāciju novērtē attiecīgās nozares profesoru padome.

128Atbilstoši likumam "Par zinātnisko

129darbību" arī zinātniekam tiek izvirzītas ļoti augstas

130kvalifikācijas prasības. Saskaņā ar šā likuma 11. pantu

131zinātnisko (doktora un habilitēta doktora) grādu piešķir

132personām, kas patstāvīgi veikušas oriģinālu pētījumu, kura

133rezultāti atzīstami par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās

134problēmas izpētē un kurš satura un metodoloģijas ziņā atbilst

135vispārpieņemtiem starptautiskajiem attiecīgās nozares

136standartiem. Pētījumu rezultātu atbilstību starptautiskajiem

137standartiem vērtē neatkarīgi starptautiskie eksperti.

138Par to, ka apstrīdētajās normās

139minētie ierobežojumi izrādījušies nepiemēroti Saeimas izvirzītā

140mērķa sasniegšanai, liecina Augstākās izglītības padomes

141pētījumi. Proti, Latvijas augstskolās kopš 1995. gada, kad tika

142noteikti vecuma ierobežojumi, joprojām turpinās augstākā

143akadēmiskā personāla novecošanās - 31 procents augstskolās

144strādājošo profesoru ir vecāki par 60 gadiem, trīs ceturtdaļas -

145vecāki par 50 gadiem, bet tikai 2 procenti - jaunāki par 40

146gadiem (sk.: Rivža B., Kondratovičs U. Latvijas universitātes

147jaunajai Eiropai // Latvijas Vēsture, 2003, nr. 1 (49),

14810.lpp.). Savukārt uz 491 valstij nepieciešamo profesora

149amata vietu līdz 2002. gada beigām bija ievēlēti tikai 295

150profesori (sk. Saeimas 2003. gada 17. janvāra atbildes raksta

151nr. 1-1/7 pielikumu, lietas 1. sējumu, 152. lpp.). Tātad

152profesoru skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu augstākās

153izglītības un zinātnes darbību un atjaunošanos.

154Īstenojot kārtību, saskaņā ar kuru

155izšķirošais kritērijs noteikta akadēmiskā vai zinātniskā amata

156ieņemšanai ir tikai personu vecums, nevis profesionālās spējas,

157nav iespējams panākt pilnvērtīgu augstākās izglītības un zinātnes

158attīstību. "Pilnīgi izslēgti ir ierobežojumi, kas balstās

159uz pieņēmumu par cilvēka garīgo spēju automātisku

160samazināšanos novecojot. Pirmkārt, cilvēku garīgā attīstība

161vecumā ir ļoti dažāda, un vispārīgs pieņēmums par garīgo spēju

162samazināšanos ir pārāk nedrošs un neprecīzs, lai uz šī pamata

163varētu akceptēt vispārējus pamattiesību ierobežojumus. Otrkārt,

164šāds pieņēmums arī normatīvi būtu uzskatāms par nepieļaujamu, jo

165tas būtu pretrunā ar filozofiskajiem priekšstatiem par cilvēka

166cieņu (human dignity). Treškārt, normatīvais priekšstats

167par cilvēka ideālu (Menschenbild) nepieļauj cilvēka

168pamattiesību apjomu padarīt atkarīgu no vispārīgi prezumētām

169spējām un inteliģences (kas ir ļoti dažādas visos

170vecumos)." [Levits E. Par tiesiskās vienlīdzības

171principu // Latvijas Vēstnesis, 08.05.2003, nr. 68 (2833).]

172Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktais vecuma ierobežojums pats

173par sevi ir nepietiekams, lai kalpotu par konkrētas profesijas,

174amata vai nodarbošanās aizlieguma vispārēju kritēriju.

175Viens no galvenajiem

176priekšnoteikumiem, lai augstākās izglītības un zinātnes jomai

177piesaistītu kvalificētus jaunākās paaudzes speciālistus, kas

178laika gaitā varētu aizstāt vecākās paaudzes zinātniekus, ir gan

179zinātnes attīstībai nepieciešamais materiāltehniskais

180nodrošinājums, gan arī pienācīgs jauno speciālistu atalgojums.

181Pretējā gadījumā - ņemot vērā to, ka atalgojums nevalstiskajā

182sektorā ir daudzkārt lielāks un līdz ar to arī zinātnieku

183prestižs sabiedrībā ir zems, - ir grūti izraisīt jaunākās

184paaudzes speciālistos vēlmi pievērsties zinātnei.

185Saeimas plenārsēdē 1996. gada 6.

186jūnijā, kad tika apspriesti grozījumi likumā "Par zinātnisko

187darbību", par šādas situācijas iespējamību brīdināja deputāts

188Guntars Grīnblats, sakot, ka zemā atalgojuma dēļ "jaunatne šodien

189nemaz nav ieinteresēta strādāt" zinātnes jomā. Deputāts

190paredzēja: "Latvijā paliks ārkārtīgi maz šo vadītāju, pētnieku,

191kuri ir habilitētie doktori un kuri var vadīt jauno zinātnieku,

192doktoru darbus. Tātad iznāk, ka arī ar to mēs padzenam, kā saka,

193vecos ļaudis, bet viņu vietā jaunus mēs nedabūsim." (Sk.

194lietas 1. sējumu, 227. lpp.)

195Lai gan Latvijas Zinātnes padomes

1961998. gadā izstrādātā Latvijas Republikas Zinātnes attīstības

197nacionālā koncepcija paredzēja nepieciešamību līdz 2001. gadam

198nodrošināt valsts finansējuma apjomu zinātniskās darbības

199nodrošināšanai 0,8 procentu apmērā no valsts iekšzemes

200kopprodukta un tālāku pieaugumu 0,1 procenta apmērā no iekšzemes

201kopprodukta katru gadu, šāda attīstība valstī nav panākta.

202Atbilstoši valsts budžetam programmai "Zinātne" piešķirto finanšu

203līdzekļu apmērs 1998. un 1999. gadā bija 0,22 procenti no valsts

204iekšzemes kopprodukta, 2000. gadā - 0,20 procenti, bet 2001. gadā

205- 0,18 procenti (sk. Izglītības un zinātnes ministrijas

20613.02.2003. vēstuli nr. 1-17/253 Satversmes tiesai, lietas 2.

207sējumu, 111. lpp.). Pašlaik Latvijā zinātnei piešķirtais

208valsts finansējums ir relatīvi vismazākais, salīdzinot ar pārējām

209Eiropas Savienības kandidātvalstīm [sk. LZA prezidenta prof.

210J. Stradiņa ievadrunu LZA pavasara pilnsapulcē 2003. gada 10.

211aprīlī // Latvijas Vēstnesis, 15.04.2003, nr. 58

212(2823)].

213LU, RTU, LMA un LLU prakse

214liecina, ka pēdējos gados attiecībā uz izsludinātajiem

215akadēmiskajiem amatiem trūkst konkurences. Pretendentu skaits

216parasti nepārsniedz vakanto amata vietu skaitu, bet dažos

217gadījumos pat trūkst pretendentu visām izsludinātajām vakantajām

218vietām (sk. lietas 2. sējumu, 89. un 93. lpp., 3. sējumu, 33.

219lpp.). Šādos apstākļos ir nepieļaujami liegt personām,

220neņemot vērā to spējas un kvalifikāciju, pretendēt uz

221apstrīdētajās normās minētajiem amatiem tikai tādēļ, ka tās

222sasniegušas 65 gadu vecumu. Tāpēc pamatots ir izglītības un

223zinātnes ministra Kārļa Šadurska viedoklis, ka pašreizējā kārtība

224var novest pie situācijas, kad mācībspēku trūkums atsevišķās

225augstskolās varētu radīt draudus to pastāvēšanai (sk. 2003.

226gada 22. aprīļa vēstuli nr. 1-17/364, lietas 3. sēj., 33.

227lpp.).

228Ierobežojot pēc vecuma to personu

229loku, kuras var pretendēt uz apstrīdētajās normās minētajiem

230amatiem, nav iespējams sekmēt valsts noteiktā mērķa - augstākās

231izglītības un zinātnes attīstības - sasniegšanu. Likumdevējs, lai

232panāktu izglītības un zinātnes nodrošināšanu ar jauniem

233speciālistiem, var izmantot citus, cilvēka pamattiesības un cieņu

234mazāk aizskarošus līdzekļus. Iespējams, ka noteiktu vecumu

235sasniegušas personas apstrīdētajās normās minētajos amatos varētu

236ievēlēt uz īsāku termiņu.

237Saskaņā ar likuma "Par zinātnisko

238darbību" 28. panta otro daļu valsts zinātnisko iestādi vada

239direktors, kuru ievēlē zinātnieku koleģiālā pārvaldes institūcija

240(dome, padome, senāts) un apstiprina amatā izglītības un zinātnes

241ministrs vai cits attiecīgs ministrs. Savukārt šā panta ceturtā

242daļa noteic, ka direktoru no amata atbrīvo valsts zinātniskās

243iestādes nolikumā noteiktajā kārtībā.

244Tiesai iesniegtā Latvijas

245Organiskās sintēzes institūta (direktors E. Lukevics) statūtu

246kopija liecina, ka institūta zinātniskā padome ir tiesīga pieņemt

247lēmumu "par institūta administratīvās vadības struktūru,

248skaitlisko un personālsastāvu", kā arī noteikt institūta

249direktora pienākumus un tiesības (sk. lietas 1. sējumu,

250108.-109. lpp.). Tomēr institūta statūtos nav paredzētas ne

251direktora amata pretendentiem izvirzāmās prasības, ne ievēlēšanas

252kārtība, ne termiņš, uz kādu direktoru ievēlē amatā, ne arī

253kārtība, kādā direktoru atlaiž no darba. Savukārt citu zinātnisko

254institūciju statūtos administratīvo amatu ieņemšanas kritēriji ir

255daudz detalizētāki. Piemēram, RTU Neorganiskās ķīmijas institūta

256statūti paredz, ka institūta direktoru, aizklāti balsojot, ievēlē

257amatā konkursa kārtībā uz pieciem gadiem. Turklāt zinātniskā

258padome ir tiesīga lemt par direktora pirmstermiņa vēlēšanām un

259grozījumiem administratīvā personāla sastāvā. Tāpēc, lai

260nodrošinātu atklātību un vienotu prasību izvirzīšanu valsts

261zinātnisko institūciju administratīvo amatu pretendentiem,

262Satversmes tiesa uzskata, ka attiecībā uz viņiem, tāpat kā

263profesoru un asociēto profesoru amatu pretendentiem, normatīvajos

264aktos būtu jānoteic precīzāki kvalifikācijas kritēriji.

265Galvenajam kritērijam, lai

266personas varētu pretendēt uz apstrīdētajās normās minētajiem

267akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem, jābūt nevis šo

268personu vecumam, bet gan to spējām un kvalifikācijai, kā to

269paredz Satversmes 106. pants. Līdz ar to apstrīdētajās normās

270paredzētie aizliegumi, kas ierobežo Satversmes 106. pantā

271garantētās pamattiesības vecuma dēļ, neatbilst samērīguma

272principam.

2734.

274Konstatējot apstrīdēto Augstskolu

275likuma un likuma "Par zinātnisko darbību" normu neatbilstību kaut

276vienam Satversmes pantam, tās atzīstamas par prettiesiskām un

277spēkā neesošām. Līdz ar to nav nepieciešams vērtēt šo normu

278atbilstību Satversmes 91. pantam.

279Nolēmuma

280daļa

281Pamatojoties uz Satversmes tiesas

282likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda:

283atzīt

284Augstskolu likuma 27. panta ceturtās daļas pirmo teikumu un 28.

285panta otrās daļas vārdus "vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma

286sasniegšanai" un likuma "Par zinātnisko darbību" 29. panta

287piektās daļas pirmo teikumu par neatbilstošu Latvijas Republikas

288Satversmes 106. pantam un spēkā neesošu no sprieduma

289pasludināšanas brīža.

290Spriedums stājas spēkā tā

291pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

292Spriedums pasludināts Rīgā 2003.

293gada 20. maijā.

294Tiesas sēdes priekšsēdētājs

295A.Endziņš