20. pants

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta

trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes

tiesai ir plaša rīcības brīvība izlemt, no kura brīža apstrīdētā

norma zaudē spēku. Satversmes tiesai savs viedoklis ir jāpamato

(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā

Nr. 2014‑09‑01 21. punktu un 2022. gada 27. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2021-31-0103 43. punktu).

Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā, kas bija

spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim un kas

apstrīdēta pieteikumā, ir zaudējusi spēku. Likumdevējs ar 2022.

gada 15. septembra grozījumiem Augstskolu likumā grozīja likuma

56. panta trešo daļu, un no 2022. gada 11. oktobra tā ir spēkā

jaunā redakcijā. Augstskolu likuma 56. panta ceturtā un piektā

daļa ir spēkā redakcijā, kuru Pieteikuma iesniedzējs apstrīdējis.

Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdētās normas par

spēkā neesošām no to pieņemšanas dienas.

20.1. Satversmes tiesa visupirms izvērtēs, no kura

brīža spēku zaudē Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (spēkā

esošajā redakcijā), ceturtā un piektā daļa.

Satversmes tiesa ņem vērā to, ka šīs normas skar Latvijas

valsts konstitucionālo identitāti - valsts valodu - un regulē

būtisku augstākās izglītības aspektu. Ja tās tiktu atzītas par

spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas

brīža vai kāda brīža pagātnē, tad vairs neviena tiesību norma

neregulētu valodu lietojumu augstskolu studiju programmās.

Konkrētajā situācijā likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs

laiks, lai tas varētu rūpīgi un izsvērti izvērtēt to, kā vislabāk

līdzsvarot augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību

ar nepieciešamību aizsargāt valsts valodu augstākajā izglītībā.

Likumdevējam jārada tāds tiesiskais regulējums, kas vērsts uz

ilgtspējīgu valsts valodas aizsardzību augstākajā izglītībā un

vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar augstākās izglītības un

zinātnes attīstību Eiropas kultūrtelpā.

Tādējādi Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (spēkā esošajā

redakcijā), ceturtā un piektā daļa atzīstamas par spēkā neesošām

no 2024. gada 1. jūlija.

20.2. Satversmes tiesai jāizvērtē arī Pieteikuma

iesniedzēja lūgums atzīt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu

(redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada

10. oktobrim) par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža.

Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētās normas zaudē spēku,

Satversmes tiesa ņem vērā tiesiskās drošības principu.

Apstrīdētās normas veido vienotu tiesisko regulējumu, kas nosaka

studiju programmu īstenošanas valodu. Ja par spēkā neesošu no

kāda brīža pagātnē tiktu atzīta tikai daļa no vienotā tiesiskā

regulējuma, tas radītu tiesisko nenoteiktību.

Līdz ar to Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (redakcijā,

kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10.

oktobrim) nav atzīstama par spēka neesošu no tās pieņemšanas

brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: