20. pants

1Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta

2trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes

6tiesai ir plaša rīcības brīvība izlemt, no kura brīža apstrīdētā

7norma zaudē spēku. Satversmes tiesai savs viedoklis ir jāpamato

8(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā

9Nr. 2014‑09‑01 21. punktu un 2022. gada 27. oktobra sprieduma

10lietā Nr. 2021-31-0103 43. punktu).

11Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā, kas bija

12spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim un kas

13apstrīdēta pieteikumā, ir zaudējusi spēku. Likumdevējs ar 2022.

14gada 15. septembra grozījumiem Augstskolu likumā grozīja likuma

1556. panta trešo daļu, un no 2022. gada 11. oktobra tā ir spēkā

16jaunā redakcijā. Augstskolu likuma 56. panta ceturtā un piektā

17daļa ir spēkā redakcijā, kuru Pieteikuma iesniedzējs apstrīdējis.

18Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdētās normas par

19spēkā neesošām no to pieņemšanas dienas.

2020.1. Satversmes tiesa visupirms izvērtēs, no kura

21brīža spēku zaudē Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (spēkā

22esošajā redakcijā), ceturtā un piektā daļa.

23Satversmes tiesa ņem vērā to, ka šīs normas skar Latvijas

24valsts konstitucionālo identitāti - valsts valodu - un regulē

25būtisku augstākās izglītības aspektu. Ja tās tiktu atzītas par

26spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas

27brīža vai kāda brīža pagātnē, tad vairs neviena tiesību norma

28neregulētu valodu lietojumu augstskolu studiju programmās.

29Konkrētajā situācijā likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs

30laiks, lai tas varētu rūpīgi un izsvērti izvērtēt to, kā vislabāk

31līdzsvarot augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību

32ar nepieciešamību aizsargāt valsts valodu augstākajā izglītībā.

33Likumdevējam jārada tāds tiesiskais regulējums, kas vērsts uz

34ilgtspējīgu valsts valodas aizsardzību augstākajā izglītībā un

35vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar augstākās izglītības un

36zinātnes attīstību Eiropas kultūrtelpā.

37Tādējādi Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (spēkā esošajā

38redakcijā), ceturtā un piektā daļa atzīstamas par spēkā neesošām

39no 2024. gada 1. jūlija.

4020.2. Satversmes tiesai jāizvērtē arī Pieteikuma

41iesniedzēja lūgums atzīt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu

42(redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada

4310. oktobrim) par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža.

44Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētās normas zaudē spēku,

45Satversmes tiesa ņem vērā tiesiskās drošības principu.

46Apstrīdētās normas veido vienotu tiesisko regulējumu, kas nosaka

47studiju programmu īstenošanas valodu. Ja par spēkā neesošu no

48kāda brīža pagātnē tiktu atzīta tikai daļa no vienotā tiesiskā

49regulējuma, tas radītu tiesisko nenoteiktību.

50Līdz ar to Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (redakcijā,

51kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10.

52oktobrim) nav atzīstama par spēka neesošu no tās pieņemšanas

53brīža.

54Nolēmumu

55daļa

56Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

57Satversmes tiesa

58nosprieda: