Par Augstskolu likuma 56. panta trešās, ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105., 112. un 113. pantam

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

3105., 112. un 113. pantam.

4Attiecībā uz apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. un

5113. pantam Saeima norāda, ka: tas vien, ka likumprojektu Saeimai

6iesniegusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

7(turpmāk - komisija), nevis Ministru kabinets, nenozīmējot, ka

8būtu pārkāpts labas likumdošanas princips. Tāpat neesot pamatots

9apgalvojums, ka Satversmes tiesas 2020. gada sprieduma izpilde

10uzsākta tikai brīdī, kad komisija attiecīgo likumprojektu

11iesniedza izskatīšanai Saeimā. Pirms tam esot veikts

12likumprojekta izstrādes darbs gan Izglītības un zinātnes

13ministrijā, gan komisijā.

14Pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi esot citu cilvēku

15tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Apstrīdētās

16normas veicinot valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā,

17uzlabojot studējošo valsts valodas prasmi, kā arī stiprinot

18latviešu valodas lomu zinātnē un līdz ar to izkopjot latviešu

19valodas lietojumu dažādās zinātnes nozarēs. Pēc Saeimas ieskata,

20izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.

21Pretēji pieteikumā norādītajam, augstākās izglītības sistēmā esot

22iestrādāta tāda kvalitātes vērtēšanas kārtība, lai zemas

23kvalitātes studiju programmu īstenošana vispār netiktu pieļauta.

24Tāpat esot jāņem vērā valsts pozitīvais pienākums veicināt valsts

25valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas

26izkopšana un attīstīšana esot uzdevums, kas izriet no augstskolu

27pienākuma darboties sabiedrības interesēs.

28Pēc Saeimas ieskata, nepastāv citi līdzekļi, kas mazāk

29ierobežotu pamattiesības, bet būtu tikpat iedarbīgi.

30Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums

31veicinot valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā un

32stiprinot latviešu valodas lomu zinātnē. Latvija kā Eiropas

33Savienības dalībvalsts atbalstot Eiropas kultūrtelpas

34stiprināšanu. Tādēļ esot pieļaujama studiju īstenošana tikai

35valsts valodā un citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās,

36nevis jebkurās svešvalodās.

37Nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas pamattiesību

38ierobežojuma rezultātā, neesot lielākas par labumu, ko no šā

39ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Valstij vajagot nodrošināt

40to, ka netiek mazināts latviešu valodas kā zinātnes valodas

41potenciāls, un vienlaikus ievērot nepieciešamību nostiprināt

42Latvijas augstākās izglītības un zinātnes iesaisti

43starptautiskajā apritē. Līdzsvarojot šīs intereses, likumdevējs

44esot noteicis, ka studiju īstenošanas valoda pamatā ir latviešu

45valoda, taču noteiktos gadījumos var būt arī cita Eiropas

46Savienības oficiālā valoda vai cita svešvaloda.

47Tiesas sēdē Saeimas pilnvarotais pārstāvis atkārtoja Saeimas

48atbildes rakstā minētos argumentus un papildus norādīja, ka

49apstrīdētās normas neierobežo Satversmes 105. pantā ietvertās

50tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzējs neesot izteicis

51iebildumus sakarā ar to, ka apstrīdētās normas ierobežotu tādas

52augstskolu tiesības, kas tām jau būtu noteiktas. Turklāt

53apstrīdētās normas neatņemot augstskolām tiesības darboties

54augstākās izglītības tirgū. Tāpat Saeima norādīja, ka apstrīdētās

55normas ir pieņemtas kopsakarā ar citām normām, kas paredz

56pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā. Līdz ar to šie

57jautājumi jau esot vairākkārt un ilgstoši diskutēti sabiedrībā un

58izglītības nozarē.

1Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

2ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

4Likumdevējs apstrīdēto normu izstrādes gaitā esot apspriedies

5ar nozares pārstāvjiem, kas piedalījušies komisijas sēdē, un

6likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa

7sasniegšanai. Gan valsts augstskolām, gan privātajām augstskolām

8esot piemērojami vienādi studiju programmu īstenošanas un

9akreditācijas kritēriji, tātad arī noteikumiem par studiju

10programmu īstenošanas valodu vajagot būt vienādiem. Tāpat

11ministrija nepiekrīt pieteikumā norādītajam, ka augstākā

12izglītība latviešu valodā esot pieļaujama zemākā kvalitātē nekā

13augstākā izglītība, kura tiek īstenota svešvalodā. Izglītības

14sistēma kopumā esot vērsta uz to, lai augstskolās būtu iegūstama

15tikai kvalitatīva izglītība.

16Daļa no pieteikumā norādītajiem alternatīvajiem līdzekļiem

17neesot uzskatāmi par alternatīviem pēc būtības, bet citi līdzekļi

18nesasniegtu leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē. Ministrija

19norāda, ka, piemēram, iespēja īstenot studiju programmas

20svešvalodās un ar to sasaistīts pienākums nodrošināt līdzvērtīgu

21programmu valsts valodā novestu pie studiju programmu un

22akadēmiskā personāla slodzes fragmentācijas un izmaksu

23palielināšanās, turklāt neveicinot konkurētspējīgu

24atalgojumu.

25Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarotās

26pārstāves norādīja, ka diskusijas par augstākās izglītības

27internacionalizāciju notiekot nepārtraukti, un līdz ar to nevarot

28apgalvot, ka diskusijas par studiju programmu īstenošanas valodu

29nav notikušas. Esot jāņem vērā tas, ka laikā, kad likumdevējam

30bija jāizstrādā apstrīdētās normas, ministrijai paralēli

31vajadzēja gatavot vairākus apjomīgus likumprojektus. Apstrīdētās

32normas pieļaujot visai plašu svešvalodu lietošanu, taču to

33ierobežojot pieprasījums darba tirgū.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu

2ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

4Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

5pieņemtu likumu. Apstrīdēto normu saturs neesot izveidojies

6pēkšņi un negaidīti, jo notikušas daudzas diskusijas un viedokļu

7apmaiņas. Ierobežojumam esot leģitīmie mērķi - demokrātiskas

8iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība -, un tas esot

9vērsts uz centrālā nacionālas valsts identitātes elementa -

10valsts valodas - stiprināšanu. Tāpat esot ievērots samērīguma

11princips. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētās normas

12sekmē valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā, uzlabojot

13valsts valodas prasmes un stiprinot tās lomu zinātnē. Ja tiktu

14izraudzīti citi risinājumi, latviešu valodas izmantošana

15augstākajā izglītībā mazinātos un leģitīmie mērķi netiktu

16sasniegti tādā pašā kvalitātē. Pēc ministrijas ieskata, labums,

17ko gūst sabiedrība no apstrīdētajām normām, ir lielāks nekā

18personu tiesību ierobežojums, ja tāds tiktu konstatēts. Latviešu

19valoda kā vienojošais elements esot sabiedrības saliedētības

20pamatā.

21Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve

22norādīja: tas, ka ministrija nebija iesaistīta apstrīdēto normu

23pieņemšanas procesā, ir rets gadījums, kas tomēr nenozīmējot, ka

24būtu pārkāpts labas likumdošanas princips. Apstrīdētās normas

25skarot specifisku nozari.

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

2ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105., 112. un 113.

3pantam.

4Pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā

5pieņemtu likumu, jo esot pārkāpts labas likumdošanas princips.

6Likumprojektam iesniegtie priekšlikumi neesot apspriesti rūpīgi,

7un likumprojekta izstrāde bijusi sasteigta. Likumdošanas procesā

8debates faktiski notikušas par to, vai likumprojekts atzīstams

9par steidzamu, nevis par alternatīviem risinājumiem. Taču, pēc

10tiesībsarga ieskata, likumdevējam bija jāizvērtē Satversmes

11tiesas 2020. gada spriedumā minētie alternatīvie līdzekļi.

12Turklāt vajadzējis izvērtēt arī apstrīdētajās normās ieviestā

13kvalitātes kritērija kā vienīgā līdzekļa piemērojamību.

14Izglītības un zinātnes ministrijas apgalvojums, ka apstrīdētās

15normas esot labākais no alternatīvajiem līdzekļiem, pats par sevi

16neesot pietiekams arguments. Tāpat neesot nodrošināta sabiedrības

17līdzdalība un diskusijas ar nozares ekspertiem.

18Tiesībsargs uzskata, ka likumdošanas procesā pieļautie

19pārkāpumi ir būtiski, jo likumdevējs neesot izvērtējis

20alternatīvos līdzekļus, neesot pienācīgi apspriedis

21priekšlikumus, neesot nodrošinājis sabiedrības līdzdalību un

22diskusijas ar nozares ekspertiem un pārstāvjiem. Priekšlikumu

23apspriešanai vajagot būt argumentētai un izsvērtai, it īpaši tad,

24ja sabiedrības līdzdalība nav bijusi pietiekama, pieņemamās

25tiesību normas nav iepriekš saskaņotas Ministru kabinetā un tiek

26skarts tik nozīmīgs augstākās izglītības elements kā valsts

27valodas lietojums. Turklāt steiga radot paviršības iespaidu un

28tādējādi graujot uzticēšanos valsts varai kopumā.

29Tiesas sēdē Tiesībsarga biroja pilnvarotā pārstāve uzsvēra:

30pat ja Izglītības un zinātnes ministrija dažādu procesu ietvaros

31ir vērtējusi ar studiju programmu īstenošanas valodu saistītus

32jautājumus, tas neatbrīvo likumdevēju no pienākuma pašam veikt šo

33izvērtējumu. Turklāt tiesībsargs neesot guvis apstiprinājumu tam,

34ka šajos procesos būtu vērtētas apstrīdētās normas un tajās

35ietvertie jautājumi.

1Pieaicinātā persona - Augstākās izglītības

2padome - uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais

3regulējums nesamērīgi ierobežojot augstskolu autonomiju un

4akadēmisko brīvību un neaizstāvot latviešu valodas lomu

5augstākajā izglītībā. Apstrīdētās normas esot balstītas uz

6pretrunīgu pieņēmumu, ka augstākajai izglītībai, kas tiek

7īstenota latviešu valodā, pieļaujama zemāka kvalitāte nekā

8augstākajai izglītībai, kas tiek īstenota svešvalodā.

9Valsts valodas loma augstākajā izglītībā esot jāstiprina nevis

10ar ierobežojošām likuma normām, bet gan pozitīviem ietekmēšanas

11un attālinātās vadības instrumentiem. Igaunijā visi pilna laika

12studijās igauņu valodā studējošie saņemot valsts finansējumu.

13Tiesas sēdē Augstākās izglītības padomes pilnvarotais

14pārstāvis norādīja, ka augstskolas kvalitāte ir daudz plašāks

15jēdziens nekā studiju programma. Tā ietverot arī pētniecību un

16zināšanu pārnesi sabiedrībā. Augstskolas valsts valodas lomu

17stiprinot ne tikai studiju programmu ietvaros, bet arī īstenojot

18kultūras pasākumus. Augstākās izglītības padome iebilst pret to,

19ka prasība saņemt novērtējumu "labi" vai

20"izcili" tiek attiecināta uz visu izglītības tematisko

21jomu vai studiju virzienu, jo nereti tiekot plānota konkrētu

22programmu slēgšana, bet to īstenošana ir jāturpina, lai

23nodrošinātu studējošo tiesības konkrētu programmu pabeigt. Šādu

24studiju programmu kvalitāte vairs nesasniegšot nepieciešamo

25vērtējumu.

1Pieaicinātā persona - Rektoru padome -

2uzskata, ka apstrīdētās normas pieņemtas neatbilstošā

3likumdošanas procesā. Likumprojekts neesot pienācīgi saskaņots ar

4citām ministrijām, institūcijām un nevalstiskajām organizācijām,

5jo Izglītības un zinātnes ministrija to neesot virzījusi

6izskatīšanai Ministru kabinetā. Neesot pieļaujams tas, ka

7Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts sasteigtā likumdošanas

8procesā.

9Pēc Rektoru padomes ieskata, prasība saņemt novērtējumu

10"labi" vai "izcili" esot nesamērīga, jo

11tiekot izvirzīta ne tikai svešvalodā īstenojamām, bet visām

12studiju programmām, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā

13jomā vai studiju virzienā. Studiju virzienos un izglītības

14tematiskajās jomās varot ietilpt ļoti atšķirīgas dažādu nozaru

15studiju programmas. Tāpat normatīvie akti neparedzot iespēju

16saglabāt tiesības īstenot studiju programmas svešvalodās tādā

17gadījumā, ja akreditācijā kāda no programmām nesaņem novērtējumu

18"izcili" vai "labi".

19Tiesas sēdē Rektoru padomes pilnvarotais pārstāvis norādīja:

20lai gan augstskolu pārstāvji piedalījušies komisijas sēdēs, to

21formālā norise liegusi pilnvērtīgas diskusijas par alternatīviem

22risinājumiem. Tāpat neesot samērīgi prasību pēc novērtējuma

23"labi" vai "izcili" attiecināt uz visu

24izglītības tematisko jomu vai studiju virzienu, jo tādējādi

25augstskola tiekot kavēta atvērt jaunas studiju programmas. Neesot

26viegli panākt tādu jauno studiju programmu kvalitātes līmeni,

27kāds nepieciešams, lai netiktu zaudētas tiesības īstenot studiju

28programmas svešvalodās.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitāšu

2asociācija - uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertā

3prasība visām studiju programmām, kuras ietilpst vienā izglītības

4tematiskajā jomā, saņemt novērtējumu "labi" vai

5"izcili" neatbilst Satversmes 113. pantam.

6Prasība saņemt novērtējumu "labi" vai

7"izcili" esot nepamatoti paplašināta uz visu studiju

8virzienu. Liegums īstenot studiju programmas citās Eiropas

9Savienības oficiālajās valodās vai citās svešvalodās, ja visas

10programmas nav saņēmušas novērtējumu "labi" vai

11"izcili", nonākot pretrunā ar augstskolu autonomiju un

12radot šķēršļus augstskolu darbībai. Tomēr Latvijas Universitāšu

13asociācija uzskata, ka ierobežojums, atbilstoši kuram studiju

14programmas īstenojamas tikai Eiropas Savienības oficiālajās

15valodās un kurš tādējādi izslēdz citas svešvalodas, ir

16saglabājams, jo tas ļaujot studiju programmas īstenot angļu

17valodā, kas jau ilgstoši esot starptautiskā darba valoda. Pēc

18asociācijas ieskata, apstrīdēto normu pieņemšanas procesā neesot

19vērtēti alternatīvi līdzekļi.

1Pieaicinātā persona - Privāto augstskolu

2asociācija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

3Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

4Saeima neesot izvērtējusi alternatīvus līdzekļus un neesot

5apspriedusies ar nozares speciālistiem. Apstrīdētās normas neesot

6pienācīgi pamatotas ar atbilstošiem nozares ekspertu pētījumiem

7un neatbilstot izglītības procesa internacionalizācijas prasībām

8saskaņā ar Boloņas procesu. Arī Izglītības un zinātnes ministrija

9neesot izvērtējusi alternatīvus līdzekļus un neesot uzklausījusi

10ekspertus un asociāciju kā privāto augstskolu pārstāvi. Tādējādi

11esot pārkāpts labas likumdošanas princips.

12Tāpat apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot augstskolu

13tiesības uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību. Pēc Privāto

14augstskolu asociācijas ieskata, studējošo skaits Latvijas

15augstskolās krietni samazināšoties, un šis apstāklis ne tikai

16būtiski ierobežošot augstskolu komerciālās intereses, bet arī

17kopumā negatīvi ietekmēšot Latvijas augstskolu spēju konkurēt

18Eiropas Savienībā un kavēšot Latvijas tautsaimniecības attīstību.

19Izglītības mērķi valsts attīstības kontekstā primāri esot

20saistīti ar tautsaimniecības attīstību un valsts konkurētspējas

21veidošanu un tikai pēc tam ar latviešu valodas ilgtspēju.

22Apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot arī Satversmes 112.

23un 113. pantā ietverto augstskolu autonomiju un akadēmisko

24brīvību. Priekšnoteikums, ka akreditācijā jāsaņem novērtējums

25"labi" vai "izcili", esot būtisks šķērslis

26ārvalstu augstskolu ienākšanai Latvijas tirgū. Divām privātajām

27augstskolām piešķirtās izņēmuma tiesības īstenot studiju

28programmas pilnībā Eiropas Savienības oficiālajās valodās

29liecinot par to, ka pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem

30var sasniegt leģitīmo mērķi. Tāpat alternatīvs līdzeklis varētu

31būt prasība studējošajiem nokārtot latviešu valodas eksāmenu, tad

32gan vienlaikus būtu jānodrošina viņiem iespēja apgūt latviešu

33valodu.

34Tiesas sēdē Privāto augstskolu asociācijas pilnvarotā pārstāve

35norādīja, ka likumdevējs liedzot augstskolām plānot savu darbību

36ilgtermiņā. Turklāt valsts valodas aizsardzību esot iespējams

37nodrošināt arī citos veidos - katrai augstskolai esot izstrādāta

38valsts valodas izkopšanas stratēģija.

1Pieaicinātā persona - Dr. habil.

2philol. Ina Druviete - uzskata, ka apstrīdētās normas

3atbilst Satversmes 105., 112. un 113. pantam.

4Apstrīdētās normas atbilstot tiesībām uz īpašumu. Iepretim

5pieteikumā norādītajam, internacionalizācijas jēdziens ietverot

6ne tikai studiju programmu īstenošanu svešvalodās, bet arī

7mobilitāti, zinātības apmaiņu, zināšanu transmisiju, vienotus

8kvalitātes kritērijus. Tāpat internacionalizācija esot tikai

9viens no valsts augstākās izglītības sistēmas konkurētspējas

10faktoriem. Turklāt pašlaik akadēmiskajā sabiedrībā sākot

11nostabilizēties iekļaujošā multilingvisma koncepts, kurā īpaši

12uzsvērta nacionālo valodu vieta un loma. Pieteikumā Latvijas

13augstskolu konkurētspēja esot nepamatoti piesaistīta

14svešvalodām.

15Likumdevējam būtu vērts pārskatīt nepieciešamību izglītības

16ieguvi Eiropas Savienības oficiālajās valodās sasaistīt ar

17latviešu valodā īstenoto studiju programmu novērtējumu

18"labi" vai "izcili". Ne visos gadījumos esot

19nepieciešamas paralēlas studiju programmas latviešu valodā un

20citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Viena no iespējām

21plašāk piesaistīt ārvalstu studējošos un mācībspēkus esot īpašas

22tieši ārvalstniekiem paredzētas programmas. Tāpat esot saskatāmi

23regulējuma trūkumi attiecībā uz divām augstskolām, kuras darbojas

24uz speciālo likumu pamata.

25Augstākā izglītība esot sabiedrisks labums, kas nodrošinot ne

26tikai indivīda karjeras iespējas, bet visas valsts izaugsmi.

27Valsts valodai nākoties konkurēt ar divām valodām - krievu un

28angļu valodu. Tādēļ neesot piemērojami brīvā tirgus principi un

29esot nepieciešams tiesiskais regulējums. Gan valsts, gan privātās

30augstskolas izsniedzot valsts atzītus diplomus, tādēļ valstij

31esot tiesības un pienākums noteikt studiju programmu īstenošanas

32noteikumus, tostarp studiju programmu īstenošanas valodu.

33Apstrīdētās normas atbilstot arī Satversmes 112. un 113.

34pantam. Ina Druviete nepiekrīt tam, ka apstrīdētās normas liegtu

35mācībspēkiem iespēju sadarboties ar ārvalstu kolēģiem studiju

36programmu īstenošanā, un norāda, ka viena no programmu

37licencēšanas un akreditācijas prasībām esot starptautiskā

38sadarbība. Augstākās izglītības kā sabiedriskā labuma

39pamatuzdevums esot audzināt inteliģenci un sagatavot speciālistus

40savai valstij. Šiem speciālistiem vajagot būt atbilstošiem

41noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, un viena no tām

42esot augsta līmeņa valsts valodas prasme. Likumdevējs esot

43izvērtējis alternatīvas valsts valodas lietojuma nodrošināšanai

44augstākās izglītības jomā. Vairākas pieteikumā norādītās

45alternatīvas būtu pretrunā ar valsts valodas statusu.

46Tiesas sēdē Ina Druviete norādīja, ka akreditācijas procesā

47jautājumam par studiju programmu īstenošanas valodu nav īpašas

48nozīmes. Apstrīdētajās normās noteiktie kvalitātes kritēriji

49"labi" vai "izcili", pēc kuriem piešķiramas

50tiesības īstenot studiju programmas svešvalodās, tiešām neesot

51veiksmīgākais risinājums.

1Pieaicinātā persona - D. M. soc. Aigars

2Rostovskis - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

3Satversmes 112. un 113. pantam.

4Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā esot pārkāps labas

5likumdošanas princips, jo neesot veiktas konsultācijas ar

6augstskolām. Ar 2021. gada 8. aprīļa grozījumiem Augstskolu

7likumā nekādas izmaiņas pēc būtības neesot ieviestas, jo

8augstskolām joprojām tiekot liegta iespēja īstenot studiju

9programmas svešvalodās. Nosacījums, kas ļauj īstenot studiju

10programmu svešvalodā tikai tad, ja vienā izglītības tematiskajā

11jomā ietilpstošās studiju programmas saņēmušas novērtējumu

12"labi" vai "izcili", nedodot reālu iespēju

13īstenot studiju programmas svešvalodās. Šāds ierobežojums

14faktiski liedzot sākt īstenot studiju programmas svešvalodās, ja

15cita tajā pašā virzienā ietilpstoša studiju programma, kuru

16paredzēts slēgt, saņēmusi vērtējumu "viduvēji".

1Pieaicinātā persona - bijusī izglītības

2un zinātnes ministre Ilga Šuplinska - norāda: lai gan darba

3grupa Satversmes tiesas 2020. gada sprieduma izpildei netika

4izveidota, valodas jautājumi varēja tikt aktualizēti citu procesu

5ietvaros. Brīdī, kad tika pieņemts minētais Satversmes tiesas

6spriedums, Izglītības ministrijas darbu priekšplānā esot bijusi

7augstākās izglītības pārvaldības reforma, kā arī ar Covid‑19

8infekciju saistīti jautājumi. Tāpat esot gatavots konceptuālais

9ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu

10Latvijā", kura ietvaros apspriesti arī valodas jautājumi.

11Vienmēr Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros esot bijusi

12nodrošināta platforma, kurā augstskolu pārstāvji varējuši pēc

13savas iniciatīvas iesniegt priekšlikumus par valodas jautājumiem

14un Satversmes tiesas 2020. gada sprieduma izpildi.

15Ilga Šuplinska uzskata, ka likumdevējam valsts valodas

16lietojums augstākajā izglītībā ir jānosaka, ņemot vērā to, ka

17latviešu valoda ir mazā valoda, kā arī Latvijas demogrāfisko un

18ģeopolitisko situāciju un vēsturi. Apstrīdētajās normās

19kvalitātes kritēriji esot iestrādāti tādēļ, ka nepieciešams celt

20augstākās izglītības kvalitāti un piesaistīt ārvalstu studējošos,

21kuriem nekvalitatīvu pakalpojumu nevarot piedāvāt.

1Pieaicinātā persona - bijušais Izglītības un

2zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš

3- norāda, ka augstskolu pārstāvjiem bija iespēja izteikt savu

4viedokli. Diskusijas par studiju programmu īstenošanas valodu

5esot notikušas dažādos formātos, tostarp nedokumentētu un

6neformālu diskusiju veidā.

7Reinis Znotiņš uzskata, ka svešvalodu izmantošana augstākajā

8izglītībā nav pretstatāma latviešu valodai. Tādas svešvalodas kā

9angļu valoda esot nepieciešamas zinātnes attīstībai. Visām

10studiju programmām būtu jātiecas uz izcilību. Zemas kvalitātes

11izglītība esot šķērslis ārvalstu studējošo piesaistei. Par to, kā

12tieši izglītības kvalitāte būtu mērāma, joprojām notiekot

13diskusijas.

14Secinājumu

15daļa

1Lietā apstrīdēta vairāku Augstskolu likuma normu

2atbilstība vairākām Satversmes normām. Tādēļ Satversmes tiesai

3visupirms nepieciešams noteikt efektīvāko pieeju apstrīdēto normu

4satversmības izvērtēšanai.

515.1. Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā,

6kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10.

7oktobrim, noteica, ka studiju programmas īsteno valsts valodā,

8taču ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas

9kredītpunktu apjoma drīkstēja īstenot citās Eiropas Savienības

10oficiālajās valodās. Savukārt šā panta ceturtā un piektā daļa

11paredz izņēmumus no pienākuma īstenot studiju programmas valsts

12valodā. Proti, šā panta ceturtā daļa paredz gadījumus, kad

13studiju programmas var īstenot citā Eiropas Savienības oficiālajā

14valodā, bet piektā daļa regulē svešvalodu lietojumu izglītības

15programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu

16programmas.

17Tādējādi apstrīdētās normas regulē to, kādā valodā īstenojamas

18studiju programmas. Apstrīdētās normas ir savstarpēji saistītas,

19tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto normu kā vienota

20tiesiskā regulējuma satversmību. Atsevišķi tiks norādīti tie

21vērtējuma aspekti, kas attiecas vienīgi uz kādu no apstrīdētajām

22normām.

2315.2. Apstrīdētās normas ir attiecināmas gan uz valsts

24un privātajām augstskolām, gan koledžām.

25Pieteikumā sniegtais juridiskais pamatojums attiecas uz

26augstskolām, un Pieteikuma iesniedzējs lūdz izvērtēt divus

27jautājumus: pirmkārt, valsts un privāto augstskolu iespējas to

28autonomijas ietvaros īstenot akreditētas studiju programmas

29svešvalodās, augstskolu mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt

30un docēt studiju kursus svešvalodās, kā arī studējošo akadēmisko

31brīvību izvēlēties akreditētas studiju programmas svešvalodās;

32otrkārt, privāto augstskolu tiesības veikt komercdarbību,

33īstenojot akreditētas studiju programmas svešvalodās. Arī Saeima

34un pieaicinātās personas sniegušas viedokļus par apstrīdēto normu

35atbilstību Satversmei tiktāl, ciktāl tās attiecināmas uz

36augstskolām un ar tām saistītajām personām.

37Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts un privātās

38augstskolas ietilpst vienotā augstākās izglītības telpā, tostarp

39izsniedz valsts atzītus diplomus, un iesaistās valsts valodas

40stiprināšanā (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra

41sprieduma lietā Nr. 2020‑33‑01 35.1. punktu). Tāpat

42Satversmes tiesa ir atzinusi, ka augstskolu autonomija un

43akadēmiskā brīvība attiecināma kā uz valsts, tā arī uz privātajām

44augstskolām (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija

45sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 26. punktu).

46Tādējādi izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu

47satversmība tiktāl, ciktāl tās attiecas uz valsts un privāto

48augstskolu autonomiju un ar to saistīto mācībspēku un studējošo

49akadēmisko brīvību, un tiktāl, ciktāl tās attiecas uz privāto

50augstskolu tiesībām veikt komercdarbību.

5115.3. Pieteikumā lūgts atzīt apstrīdētās normas par

52neatbilstošām Satversmes 105., 112. un 113. pantam. Tiesas sēdē

53Pieteikuma iesniedzēja pilnvarotās pārstāves lūdza izvērtēt

54apstrīdēto normu atbilstību arī Satversmes 106. pantam.

55Ņemot vērā apstrīdēto normu saturu, lietas faktiskos apstākļus

56un Pieteikuma iesniedzēja argumentus par apstrīdēto normu

57iespējamo neatbilstību Satversmei, secināms, ka izskatāmās lietas

58pamatjautājums ir par Satversmes 112. un 113. pantā ietverto

59augstskolu autonomiju un ar to saistīto mācībspēku un studējošo

60akadēmisko brīvību attiecībā uz studiju programmu īstenošanas

61valodu.

62Satversmes tiesa ir atzinusi, ka augstākā izglītība harmoniski

63apvieno gan izglītības procesu, gan zinātnisko darbību un

64pētniecību. Šie augstākās izglītības aspekti nav šķirami. Tātad,

65ja lietā ir apstrīdētas normas, kas attiecas uz augstāko

66izglītību, to atbilstība Satversmes 112. pantam jāvērtē kopsakarā

67ar Satversmes 113. pantu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11.

68jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 24. punktu).

69Satversmes tiesa visupirms izvērtēs

70apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma, ciktāl tas

71attiecas uz augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem,

72atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar 113. pantu.

1Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās

2normas ierobežo vairāku subjektu - augstskolu, to mācībspēku un

3studējošo - pamattiesības. Satversmes tiesa atsevišķi pārbaudīs,

4vai pamattiesības ir ierobežotas katram no minētajiem

5subjektiem.

616.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās

7normas ierobežo augstskolu tiesības pieņemt lēmumus par to

8akadēmisko darbību un stratēģiju, kā arī sadarbību ar citām

9augstskolām.

10Satversmes 112. pantā kopsakarā ar 113. pantu ietverta

11augstskolu autonomija. Tās mērķis ir aizsargāt augstāko izglītību

12no politiskas un ekonomiskas iejaukšanās un nodrošināt

13akadēmiskās kopienas pašpārvaldi (sk.: Academic Freedom and

14Institutional Autonomy: Commitments Must Be Followed by Action.

15Joint Statement by ALLEA, EUA and Science Europe, April 2019.

16Pieejams: eua.eu). Augstskolu autonomija nav skatāma atrauti

17no akadēmiskās brīvības. Augstskolas savas autonomijas ietvaros,

18ciktāl tas saskan ar vispārējiem tiesību principiem un Satversmi,

19var pieņemt no ārējā spiediena brīvus lēmumus akadēmiskās

20brīvības nodrošināšanai. Augstskolu autonomija ietver augstākās

21izglītības iestādes tiesības veidot savu institucionālo

22stratēģiju, nosakot savus mērķus un misiju, kā arī to

23sasniegšanas un īstenošanas veidus, tostarp studiju programmu

24īstenošanas valodas izvēli (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

2511. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 25.2. punktu).

26Apstrīdētās normas ierobežo augstskolu tiesības pieņemt

27lēmumus par to akadēmisko darbību un stratēģiju, kā arī sadarbību

28ar citām augstskolām. Proti, tās ierobežo augstskolu brīvību

29veidot svešvalodās īstenojamas studiju programmas, jo to

30iespējams darīt tikai noteiktā apmērā un noteiktos gadījumos.

31Tātad apstrīdētās normas, ierobežojot augstskolu iespējas

32veidot un īstenot studiju programmas svešvalodās, ierobežo

33augstskolu autonomiju.

3416.2. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētās normas

35ierobežo mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt un docēt

36augstskolu studiju kursus svešvalodās, kā arī iespējas

37sadarboties ar ārvalstu kolēģiem studiju kursu un programmu

38īstenošanā.

39Akadēmiskā brīvība ir viens no Satversmes 112. pantā kopsakarā

40ar 113. pantu ietverto tiesību uz izglītību un zinātniskās

41jaunrades brīvības aspektiem (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

4211. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 25.1. punktu).

43Akadēmiskā brīvība ir būtiska kvalitatīvas izglītības un

44pētniecības nodrošināšanai (sk.: State of Play of Academic

45Freedom in the EU Member States: Overview of de facto Trends and

46Developments. European Parliamentary Research Service, March

472023, p. 4. Pieejams: europarl.europa.eu). Akadēmiskās

48brīvības jēdziens saprotams plaši un tas aptver brīvību izplatīt

49informāciju, nodarboties ar pētniecību, dalīties ar zināšanām, kā

50arī paust savus uzskatus un viedokļus (sk. Eiropas Savienības

51Tiesas 2020. gada 6. oktobra sprieduma lietā C-66/18

52"Komisija/Ungārija (Enseignement supérieur)" 225. un

53226. punktu; sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 27.

54maija sprieduma lietā "Mustafa Erdoğan and others v.

55Turkey", pieteikumi Nr. 346/04 u. c., 40. punktu).

56Mācībspēku akadēmiskā brīvība ietver brīvību veikt pasniedzēja

57darbu, tostarp tiesības izvēlēties, kas tiks mācīts un kāda

58mācību metode tiks izmantota (sk.: Vrielink J., Lemmens P.,

59Parmentier S., Academic Freedom as a Fundamental Right. Procedia

60- Social and Behavioral Sciences, 2011, Vol. 13, pp.

61124-125). Pedagoģiskais darbs nav nošķirams no zinātniskās

62pētniecības (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija

63sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 29.1. punktu). Akadēmiskā

64brīvība saistāma arī ar augstskolu mācībspēku tiesībām brīvi, gan

65individuāli, gan kolektīvi veikt pētījumus tos interesējošās

66jomās, izplatīt šo pētījumu rezultātus un citas zināšanas,

67apmainīties ar idejām un paust savus viedokļus, nepakļaujoties

68noteiktu doktrīnu spiedienam, arī studiju procesa ietvaros,

69piemēram, vadot nodarbības un zinātniski pētnieciskos darbus

70(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma

71lietā Nr. 2018‑15‑01 11.3. punktu un 2020. gada 11. jūnija

72sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 25.1. punktu).

73Apstrīdētās normas neierobežo augstskolu mācībspēku iespējas

74veikt pētījumus vai apmainīties ar idejām svešvalodās, taču,

75ierobežojot augstskolu iespējas veidot un īstenot studiju

76programmas svešvalodās, ietekmē augstskolu mācībspēku iespējas

77iesaistīties studiju programmu īstenošanā svešvalodās, tostarp

78sadarboties ar ārvalstu kolēģiem. Regulējot studiju programmu

79īstenošanas valodu, tiek ierobežota mācībspēku akadēmiskā

80brīvība, tostarp brīvība izvēlēties, kādā valodā komunicēt ar

81studējošajiem studiju procesā. Satversmes tiesa jau iepriekš ir

82atzinusi, ka ierobežojums izstrādāt un docēt studiju kursus

83svešvalodās uzskatāms par Satversmes 112. pantā kopsakarā ar 113.

84pantu ietvertās mācībspēku akadēmiskās brīvības ierobežojumu

85(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā

86Nr. 2019‑12‑01 29.1. punktu).

87Līdz ar to apstrīdētās normas ierobežo augstskolu mācībspēku

88akadēmisko brīvību, proti, brīvību izstrādāt un docēt studiju

89kursus svešvalodās.

9016.3. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās

91normas ierobežo arī studējošo tiesības izvēlēties tādas studiju

92programmas, kas tiek īstenotas svešvalodās.

93Satversmes 112. pantā kopsakarā ar 113. pantu ietvertā

94akadēmiskā brīvība prasa, lai zinātne un izglītība būtu pasargāta

95no cenzūras, ļaujot studējošajiem izmantot savu izteiksmes

96brīvību akadēmiskā darba kontekstā. Akadēmiskā brīvība aptver

97studējošo tiesības nodarboties ar zinātnisko jaunradi un

98izvēlēties studiju virzienus un programmas valsts izveidotās

99izglītības sistēmas ietvaros (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

10011. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 25.1. punktu).

101Apstrīdētās normas noteic, ka studiju programmas īstenojamas

102valsts valodā, izņemot šajās normās paredzētos gadījumus, kad

103pieļaujama studiju programmu īstenošana svešvalodās. Tādējādi

104apstrīdētās normas ietekmē studējošo iespējas studēt svešvalodās

105īstenojamās studiju programmās, pēc kuru pabeigšanas augstskola

106izsniedz valsts atzītu diplomu par augstākās izglītības iegūšanu.

107Taču Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka no Satversmes 112.

108panta kopsakarā ar 113. pantu neizriet studējošo tiesības prasīt

109sev vēlamā svešvalodā īstenojamas studiju programmas akreditāciju

110un iegūt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par sekmīgu

111šādas studiju programmas apguvi (sk. Satversmes tiesas 2020.

112gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 29.2. punktu).

113Līdz ar to apstrīdētās normas neierobežo augstskolās studējošo

114akadēmisko brīvību.

115Tātad apstrīdētās normas ierobežo

116Satversmes 112. pantā kopsakarā ar 113. pantu ietverto augstskolu

117autonomiju un ar to saistīto mācībspēku akadēmisko brīvību.

1Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

2visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

3kārtībā pieņemtu likumu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt

4noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

5likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 29.

6septembra sprieduma lietā Nr. 2022‑08‑01 13. punktu).

717.1. Vērtējot, vai pamattiesību ierobežojums ir

8noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jāpārbauda, vai

9likums ir pieņemts, izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

10normatīvo aktu prasībām un vai tas ir pietiekami skaidri

11formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un

12pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas.

13Apstrīdētās normas tika pieņemtas 2021. gada 8. aprīlī,

14izsludinātas 2021. gada 26. aprīlī oficiālajā izdevumā

15"Latvijas Vēstnesis" Nr. 79A un stājās spēkā 2021. gada

161. maijā (sk. likumprojektu reģistra datubāzē informāciju par

17likumprojektu Nr. 1019/Lp13 "Grozījumi Augstskolu

18likumā". Pieejama: saeima.lv). Satversmes tiesai nerodas

19šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas un izsludinātas

20Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī ir

21pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tāpat Satversmes

22tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pietiekami

23skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo

24tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas

25sekas.

2617.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējs,

27pieņemot apstrīdētās normas, ir pārkāpis labas likumdošanas

28principu. Likumdošanas process esot bijis sasteigts, un

29likumdevējs neesot izpildījis Satversmes tiesas 2020. gada

30spriedumu un izvērtējis alternatīvus risinājumus. Tāpat

31likumdevējs neesot nodrošinājis diskusijas ar nozares pārstāvjiem

32un sabiedrību, kā arī neesot izvērtējis apstrīdēto normu

33atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām. Arī vairākas

34pieaicinātās personas paudušas līdzīgu viedokli (sk.

35tiesībsarga, Rektoru padomes, Privāto augstskolu asociācijas un

36Aigara Rostovska viedokļus lietas materiālu 2. sēj. 76.-80.,

37100.-101.,103.-104. un 132.-133. lp.).

38Savukārt Saeima norāda, ka likumdošanas process ir bijis

39atbilstošs labas likumdošanas principam. Apstrīdētās normas esot

40pieņemtas kopsakarā ar citām normām, kuru mērķis ir īstenot

41reformu, proti, pāreju uz izglītību valsts valodā, un valsts

42valodas jautājumi esot jau ilgstoši diskutēti nozarē un

43sabiedrībā. Arī Izglītības un zinātnes ministrija un Tieslietu

44ministrija uzskata, ka labas likumdošanas princips ir

45ievērots.

4617.2.1. Satversmes 85. pants piešķir Satversmes tiesai

47ekskluzīvu kompetenci atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus

48aktus vai to daļas. No šā panta izriet, ka Satversmes tiesas

49spriedumam ir vispārsaistošs spēks un tas ir obligāts ikvienam,

50tostarp arī likumdevējam. Tiesiskā, demokrātiskā valstī starp

51konstitucionālajiem orgāniem valda savstarpēja cieņa, un nebūtu

52pieļaujama tāda situācija, ka Satversmes tiesas spriedums netiek

53izpildīts vai tiek izpildīts tikai formāli. Labas likumdošanas

54princips liek likumdevējam vērtēt pamattiesību ierobežojuma

55satversmību, ievērojot Satversmes tiesas spriedumos paustās

56atziņas. Likumdevējam it sevišķi jāņem vērā tie Satversmes tiesas

57spriedumi, kuros attiecīgais jautājums jau ir vērtēts un

58konkrētās tiesību normas atzītas par neatbilstošām

59Satversmei.

60Satversmes tiesas 2020. gada spriedumā iepriekš spēkā bijušais

61studiju programmu īstenošanas valodas tiesiskais regulējums

62atzīts par neatbilstošu Satversmei. Spriedumā secināts, ka

63likumdevējs nebija apsvēris iespējas izmantot citus, personu

64tiesības mazāk ierobežojošus līdzekļus leģitīmā mērķa

65sasniegšanai. Satversmes tiesa norādīja uz diviem mazāk

66ierobežojošiem leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļiem (sk.

67Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr.

682019‑12‑01 35. punktu).

69Atbilstoši labas likumdošanas principam likumdevējam ir

70jāizvērtē Satversmes tiesas spriedumā norādītie personas

71pamattiesības mazāk ierobežojošie līdzekļi leģitīmā mērķa

72sasniegšanai. Ja likumdevējs, izvērtējot Satversmes tiesas

73norādītos alternatīvos līdzekļus, atzīst, ka atbilstošāks ir cits

74risinājums, tas savas rīcības brīvības ietvaros ir tiesīgs to

75izvēlēties, pamatojot šo izvēli.

7617.2.1.1. Satversmes tiesas 2020. gada spriedumā

77atzīts, ka viens no alternatīviem leģitīmā mērķa sasniegšanas

78līdzekļiem, kas mazāk aizskartu augstskolu autonomiju un ar to

79saistīto mācībspēku akadēmisko brīvību, ir šāds: piešķirt

80tiesības īstenot studiju programmas svešvalodās tām augstskolām,

81kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus (sk.

82Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr.

832019‑12‑01 35.1. punktu).

84Augstskolu likuma 56. panta ceturtās daļas 2. punkts noteic,

85ka studiju programmas var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās

86valodās, ja studiju virziena akreditācijas procesā visas studiju

87programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar

88Eiropas Savienības oficiālajā valodā īstenojamo studiju

89programmu, ir saņēmušas novērtējumu "labi" vai

90"izcili". Tādējādi likumdevējs apstrīdētajās normās ir

91noteicis kvalitātes kritēriju izpildi kā priekšnoteikumu tiesībām

92īstenot studiju programmas Eiropas Savienības oficiālajās

93valodās.

94Tomēr Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka Satversmes

95tiesas 2020. gada spriedumā kvalitātes kritēriji atzīti par

96līdzekli, kas mazāk ierobežotu augstskolu autonomiju un

97mācībspēku akadēmisko brīvību. Lai gan akreditācijas procesā

98ikviena studiju programma tiek novērtēta arī individuāli,

99likumdevējs prasību saņemt novērtējumu "labi" vai

100"izcili" ir attiecinājis uz visām attiecīgajā

101izglītības tematiskajā jomā ietilpstošajām studiju programmām.

102Tādējādi tiesības īstenot studiju programmas Eiropas Savienības

103oficiālajās valodās ir atkarīgas no tā, vai arī visas pārējās

104konkrētajā izglītības tematiskajā jomā ietilpstošās studiju

105programmas saņēmušas attiecīgu novērtējumu. Taču vienā izglītības

106tematiskajā jomā var ietilpt ļoti dažādas studiju programmas

107(sk. Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumus Nr.

108322 "Noteikumi par Latvijas izglītības

109klasifikāciju"). Apstrīdētās normas var ietekmēt to, kā

110augstskolas savas autonomijas ietvaros pieņem lēmumus par studiju

111programmām. Augstskolām, veidojot jaunas studiju programmas vai

112arī plānojot slēgt kādu studiju programmu, jārēķinās ar to, ka

113šīs studiju programmas var nesaņemt novērtējumu "labi"

114vai "izcili" un līdz ar to citas tajā pašā izglītības

115tematiskajā jomā ietilpstošās studiju programmas vairs nevarēs

116īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās (sk. Augstākās

117izglītības padomes, Rektoru padomes un Ilgas Šuplinskas viedokļus

118lietas materiālu 4. sēj. 15.-16., 36. un 101. lp.).

119Likumdevējs prasību pēc akreditācijas novērtējuma

120"labi" vai "izcili" ir izvirzījis arī studiju

121programmām, kas ietilpst izglītības programmu grupās valodu un

122kultūras studijas, valodu programmas. Proti, Augstskolu likuma

12356. panta piektā daļa noteic, ka studiju programmas, tajā skaitā

124kopīgās studiju programmas, izglītības programmu grupās - valodu

125un kultūras studijas, valodu programmas - var īstenot Eiropas

126Savienības oficiālajās valodās vai citās svešvalodās, ja visas

127studiju programmas studiju virziena akreditācijas procesā ir

128saņēmušas novērtējumu "labi" vai

129"izcili".

130Priekšlikumu attiecināt kritērijus "labi" vai

131"izcili" arī uz valodu un kultūras studijām iesniedza

132Saeimas deputāti komisijas sēdei pirms likumprojekta otrā

133lasījuma. Pamatojot šo priekšlikumu, tika norādīts: ja jau

134virzāmies uz kvalitāti, tad arī šīm studiju programmām jāsasniedz

135noteikti kvalitātes kritēriji (sk. Saeimas Izglītības,

136kultūras un zinātnes komisijas 2021. gada 6. aprīļa sēdes

137audioierakstu lietas materiālu 2. sēj.). Satversmes tiesa

138atzīmē, ka valodu un kultūras studijas nav iespējams apgūt,

139studējot tikai valsts valodā. Šī izglītības programmu grupa ir

140īpaša ar to, ka ietver Eiropas Savienības oficiālo valodu vai

141citu svešvalodu apguvi. Taču Augstskolu likuma 56. panta piektā

142daļa liedz īstenot šīs studiju programmas svešvalodās, ja kāda

143studiju virzienā ietilpstošā studiju programma saņēmusi

144novērtējumu, kas ir zemāks par "labi" vai

145"izcili".

146Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs apstrīdētajās normās

147ir noteicis kvalitātes kritēriju izpildi kā priekšnoteikumu

148tiesībām īstenot studiju programmas Eiropas Savienības

149oficiālajās valodās vai citās svešvalodās, taču nav izvērtējis,

150vai ar šiem kritērijiem netiks nesamērīgi ierobežota augstskolu

151autonomija un ar to saistītā mācībspēku akadēmiskā brīvība.

152Turklāt likumdevējam bija jāņem vērā arī Satversmes tiesas

1532020. gada spriedumā atzītais, ka studiju programmu īstenošanas

154valodas tiesiskais regulējums stiprina valsts valodas lomu

155augstākajā izglītībā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11.

156jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 32. punktu). Proti,

157likumdevējam bija jāizvērtē, kā apstrīdētās normas aizsargā

158valsts valodu augstākajā izglītībā.

159Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarotās pārstāves

160tiesas sēdē norādīja: apstrīdētās normas paredz plašas svešvalodu

161izmantošanas iespējas un pēc būtības pieļauj to, ka visas studiju

162programmas varētu tikt īstenotas svešvalodās, jo lielākā daļa

163studiju programmu saņem akreditācijas novērtējumu

164"labi" vai "izcili". Augstskolas turpinot

165īstenot studiju programmas valsts valodā atbilstoši Latvijas

166darba tirgus pieprasījumam. Tomēr Satversmes tiesa vērš uzmanību

167uz to, ka tiesiskajam regulējumam, kas skar valsts valodu,

168jāparedz valsts valodas konstitucionālajam rangam atbilstošas

169garantijas. Valsts valodas lietojumu augstākajā izglītībā nevar

170padarīt atkarīgu tikai no darba tirgus pieprasījuma. Šāda pieeja

171nav vērsta uz ilgtspējīgu valsts valodas aizsardzību.

172Turklāt apstrīdētās normas rada pretnostatījumu starp

173augstākās izglītības kvalitāti un valsts valodu, pieļaujot to, ka

174svešvalodās var tikt īstenotas tikai tādas studiju programmas,

175kas saņēmušas novērtējumu "labi" vai

176"izcili", bet valsts valodā - arī tādas, kas saņēmušas

177novērtējumu "viduvēji". Tādējādi var tikt apdraudētas

178iespējas saņemt kvalitatīvu augstāko izglītību valsts valodā un

179tikt apdraudēta arī valsts valodas akadēmiskā un zinātniskā

180attīstība. Valsts valodai augstākās izglītības kvalitātes

181nodrošināšanā un attīstībā jābūt prioritārai. Satversmes tiesa

182atzīmē: citu valstu pieredze liecina, ka valsts valodas

183aizsardzībai augstskolās var tikt izmantoti dažādi risinājumi

184(sk., piemēram: Pruvot E. B., Estermann T., Popkhadze N.,

185University Autonomy in Europe IV: The Scorecard 2023. Brussels:

186European University Association, pp. 50.-51. Pieejams:

187eua.eu).

188Tādējādi likumdevējs nav izvērtējis to, vai ar apstrīdētajām

189normām netiks nesamērīgi ierobežota augstskolu autonomija un ar

190to saistītā mācībspēku akadēmiskā brīvība, vienlaikus aizsargājot

191valsts valodu augstākajā izglītībā.

19217.2.1.2. Satversmes tiesas 2020. gada spriedumā

193norādīts, ka personas pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis

194varētu būt arī izņēmumi no vispārējā regulējuma, piemēram,

195atsevišķās zinātnes nozarēs vai noteikta līmeņa studijās.

196Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (redakcijā, kas bija

197spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim), tāpat

198kā šīs normas iepriekšējā redakcija, kas jau vērtēta Satversmes

199tiesas 2020. gada spriedumā, noteica vienādu valsts valodas un

200svešvalodu izmantošanas proporciju visās zinātnes nozarēs un

201visos studiju līmeņos.

202Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska tiesas

203sēdē apstiprināja, ka atsevišķās nozarēs iespējami izņēmumi

204netika vērtēti. Attiecībā uz noteiktiem studiju līmeņiem

205Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarotās pārstāves

206norādīja, ka šis jautājums ticis vērtēts, izstrādājot konceptuālo

207ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu

208Latvijā". Proti, šā ziņojuma izstrādes gaitā priekšlikums

209par iespējām izmantot svešvalodas doktorantūras studiju līmenī

210neesot guvis augstskolu pārstāvju atbalstu. Tomēr tiesas sēdē

211Rektoru padomes pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka augstskolas

212cēla iebildumus nevis pret to, ka dažādos studiju līmeņos varētu

213būt atšķirīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz studiju

214programmu īstenošanas valodu, bet gan pret priekšlikumu noteikt

215pienākumu promocijas darbus izstrādāt angļu valodā. Turklāt

216Satversmes tiesa atzīmē, ka minētais ziņojums nevar aizstāt

217likumdevēja vērtējumu par svešvalodu lietojumu noteikta līmeņa

218studijās, tas attiecas tikai uz doktorantūras līmeņa studijām un

219nav vērsts uz studiju programmu īstenošanas valodas tiesisko

220regulējumu.

221Tādējādi Satversmes tiesa negūst pārliecību, ka likumdevējs

222būtu vērtējis to, vai svešvalodu izmantošanas proporcija

223atsevišķās zinātnes nozarēs vai noteiktos studiju līmeņos varētu

224būt atšķirīga.

22517.2.1.3. Satversmes tiesas 2020. gada spriedumā

226likumdevējam atvēlētais laiks jauna tiesiskā regulējuma izstrādei

227bija vairāk nekā desmit mēneši. Pamatojoties uz Izglītības un

228zinātnes ministrijas vēstulē izteikto priekšlikumu, komisija

229likumprojektu Saeimā iesniedza aptuveni vienu mēnesi pirms šī

230termiņa beigām. Likumprojekts tika izskatīts steidzamības

231kārtībā, lai tiesību normas stātos spēkā līdz brīdim, kad

232iepriekšējais tiesiskais regulējums atbilstoši Satversmes tiesas

2332020. gada spriedumam zaudētu spēku.

234Likumprojekta anotācijā norādīts, ka konsultācijas,

235sagatavojot likumprojektu, nav notikušas (sk. likumprojekta

236"Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr. 1019/Lp13)

237sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)).

238Komisijas sēdē vairāki deputāti norādīja, ka likumdošanas process

239bijis nepārdomāts un tajā nav notikusi izvērsta diskusija par

240Satversmes tiesas 2020. gada sprieduma izpildi un alternatīviem

241līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrija komisijas sēdē

242atzina, ka likumprojekta izstrādes darbu vajadzēja uzsākt daudz

243agrāk, lai īstenotu konsultācijas ar nozares pārstāvjiem. Arī

244Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka nav guvis pārliecību par

245to, ka būtu izsvērti visi Satversmes tiesas 2020. gada spriedumā

246norādītie alternatīvie līdzekļi (sk. Saeimas Izglītības,

247kultūras un zinātnes komisijas 2021. gada 23. un 24.

248marta, 6. un 7. aprīļa sēžu audioierakstus lietas materiālu 2.

249sēj.).

250Satversmes tiesa negūst apstiprinājumu tam, ka likumdevējs,

251vērtējot Satversmes tiesas 2020. gada spriedumā norādītos

252alternatīvos līdzekļus, būtu pēc iespējas apzinājis ieinteresēto

253personu viedokļus.

254Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs nav pienācīgi

255izvērtējis Satversmes tiesas 2020. gada spriedumā norādītos

256alternatīvos līdzekļus.

25717.2.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

258likumdevējam, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas nosaka studiju

259programmu īstenošanas valodu, bija jāņem vērā arī mazākumtautību

260tiesības.

261Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir pienākums

262izvērtēt likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstību

263augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei un

264starptautisko tiesību normām (sk. Satversmes tiesas

2652019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018‑22‑01 17.

266punktu).

267Mazākumtautību tiesību atzīšana un ievērošana ietverta

268Satversmes 114. pantā. Valstij ir pienākums respektēt un garantēt

269pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un

270attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot mazākumtautības

271valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību (sk. Satversmes

272tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018‑22‑01

27315.2. punktu). Izglītība ir būtiska mazākumtautību

274identitātes, kuru pamatā veido valoda un kultūra, saglabāšanai.

275Tiesiskais regulējums, kas izglītības programmu grupās - valodu

276un kultūras studijas, valodu programmas - paredz izņēmumu no

277pienākuma studiju programmas īstenot valsts valodā, nodrošina uz

278mazākumtautību identitātes saglabāšanu vērstu studiju programmu

279īstenošanas iespējas (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9.

280februāra sprieduma lietā Nr. 2020‑33‑01 34. punktu).

281Satversmes 114. pantā ietverto tiesību saturs atklājams

282kopsakarā ar Latvijai saistošiem starptautisko tiesību

283dokumentiem nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā,

284tostarp Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību

285(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

286Nr. 2018‑12‑01 24.2. punktu un 2020. gada 19. jūnija sprieduma

287lietā Nr. 2019‑20‑03 18.3. punktu). Vispārējā konvencija par

288nacionālo minoritāšu aizsardzību regulē citstarp mazākumtautību

289tiesības uz izglītību. Vispārējās konvencijas par nacionālo

290minoritāšu aizsardzību Konsultatīvā komiteja ir norādījusi, ka

291izglītības jēdziens konvencijā saprotams plaši, aptverot arī

292augstāko izglītību (sk.: Advisory Committee on the Framework

293Convention for the Protection of National Minorities: Commentary

294on Education under the Framework Convention for the Protection of

295National Minorities (Thematic Commentary No. 1). 2 March 2006,

296ACFC/25DOC(2006)002, p. 13; sk. arī.: Advisory Committee on the

297Framework Convention for the Protection of National Minorities:

298The Language Rights of Persons Belonging to National Minorities

299under the Framework Convention (Thematic Commentary No. 3). 5

300July 2012, ACFC/44DOC(2012)001 rev, para. 75).

301Apstrīdētās normas pieļauj iespēju īstenot studiju programmas

302izglītības programmu grupās - valodu un kultūras studijas, valodu

303programmas - Eiropas Savienības oficiālajās valodās vai citās

304svešvalodās tikai tad, ja visas attiecīgajā studiju virzienā

305ietilpstošās studiju programmas ir saņēmušas novērtējumu

306"labi" vai "izcili". Tādējādi apstrīdētās

307normas var ietekmēt mazākumtautību tiesību aizsardzību.

308Tāpēc likumdevējam, pieņemot apstrīdētās normas, bija jāvērtē

309to atbilstība arī Satversmes 114. pantam un Vispārējai

310konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību. No lietas

311materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka likumdevējs būtu

312veicis šādu izvērtējumu.

31317.2.3. Ņemot vērā šā sprieduma 17.2. punktā minēto,

314likumdevējs nav izvērtējis Satversmes tiesas 2020. gada spriedumā

315norādītos alternatīvos līdzekļus, kas mazāk ierobežotu personas

316pamattiesības, līdzsvarojot tos ar nepieciešamību aizsargāt

317valsts valodu augstākajā izglītībā. Tātad likumdevējs nav

318nodrošinājis Satversmes tiesas 2020. gada sprieduma pienācīgu

319izpildi. Tāpat likumdevējs nav izvērtējis apstrīdēto normu

320atbilstību Satversmes 114. pantam un Vispārējai konvencijai par

321nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tādējādi ir pieļauts būtisks

322labas likumdošanas principa pārkāpums.

323Līdz ar to apstrīdētajās normās

324ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā

325kārtībā pieņemtu likumu un apstrīdētās normas, ciktāl tās

326attiecas uz augstskolām un to mācībspēkiem, neatbilst Satversmes

327112. un 113. pantam.

1Konstatējot apstrīdēto normu neatbilstību kaut

2vienam Satversmes pantam, tās atzīstamas par prettiesiskām un

3spēkā neesošām. Tā kā apstrīdētās normas, ciktāl tās attiecas uz

4augstskolām un to mācībspēkiem, ir atzītas par neatbilstošām

5Satversmes 112. un 113. pantam, vairs nav nepieciešams vērtēt šo

6normu atbilstību Satversmes 105. un 106. pantam.

1Likumdevējs ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem

2Augstskolu likumā izslēdza no likuma 56. panta trešās daļas

3(redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada

410. oktobrim) vārdus "un koledžās". Tādējādi Augstskolu

5likuma 56. panta trešā daļa (redakcijā, kas ir spēkā no 2022.

6gada 11. oktobra) vairs neregulē studiju programmu īstenošanas

7valodu koledžās, taču turpina regulēt studiju programmu

8īstenošanas valodu augstskolās.

9Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā, kas ir spēkā

10no 2022. gada 11. oktobra, Satversmes tiesā nav apstrīdēta.

11Satversmes tiesai jāvērtē, vai ir nepieciešams un pieļaujams

12paplašināt izskatāmās lietas prasījuma robežas un izvērtēt arī

13jautājumu par to, vai Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa

14redakcijā, kas ir spēkā no 2022. gada 11. oktobra, atbilst

15Satversmes 112. un 113. pantam.

16Satversmes tiesai ir jānodrošina lietas vispusīga un objektīva

17izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību

18sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk tiek novērsts

19Satversmei neatbilstošs tiesiskais regulējums (sk. Satversmes

20tiesas 2017. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2017‑08‑01 10.

21punktu). Lai secinātu, vai kādā konkrētā gadījumā prasījuma

22robežas ir iespējams un nepieciešams paplašināt, jānoskaidro, vai

23tā norma, attiecībā uz kuru prasījums tiek paplašināts, ir tik

24cieši saistīta ar lietā apstrīdēto normu, ka tās izvērtēšana

25iespējama tā paša pamatojuma ietvaros vai nepieciešama konkrētās

26lietas izlemšanai (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 12.

27februāra sprieduma lietā Nr. 2014‑08‑03 9.2. punktu).

28Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā, kas bija

29spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim, un

30redakcijā, kas ir spēkā no 2022. gada 11. oktobra, paredz vienādu

31tiesisko regulējumu attiecībā uz augstskolu studiju programmu

32īstenošanas valodu. Tādēļ šajā spriedumā izdarītie secinājumi par

33Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas (redakcijā, kas bija

34spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim),

35ciktāl tā attiecas uz augstskolām un to mācībspēkiem,

36neatbilstību Satversmes 112. un 113. pantam ir attiecināmi arī uz

37Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu redakcijā, kas ir spēkā no

382022. gada 11. oktobra. Līdz ar to Augstskolu likuma 56. panta

39trešo daļu redakcijā, kas ir spēkā no 2022. gada 11. oktobra,

40ciktāl tā attiecas uz augstskolām un to mācībspēkiem, var atzīt

41par neatbilstošu Satversmes 112. un 113. pantam tā paša

42pamatojuma ietvaros.

43Tātad arī Augstskolu likuma 56.

44panta trešā daļa (redakcijā, kas ir spēkā no 2022. gada 11.

45oktobra), ciktāl tā attiecas uz augstskolām un to mācībspēkiem,

46neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam.

1Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta

2trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes

6tiesai ir plaša rīcības brīvība izlemt, no kura brīža apstrīdētā

7norma zaudē spēku. Satversmes tiesai savs viedoklis ir jāpamato

8(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā

9Nr. 2014‑09‑01 21. punktu un 2022. gada 27. oktobra sprieduma

10lietā Nr. 2021-31-0103 43. punktu).

11Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā, kas bija

12spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim un kas

13apstrīdēta pieteikumā, ir zaudējusi spēku. Likumdevējs ar 2022.

14gada 15. septembra grozījumiem Augstskolu likumā grozīja likuma

1556. panta trešo daļu, un no 2022. gada 11. oktobra tā ir spēkā

16jaunā redakcijā. Augstskolu likuma 56. panta ceturtā un piektā

17daļa ir spēkā redakcijā, kuru Pieteikuma iesniedzējs apstrīdējis.

18Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdētās normas par

19spēkā neesošām no to pieņemšanas dienas.

2020.1. Satversmes tiesa visupirms izvērtēs, no kura

21brīža spēku zaudē Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (spēkā

22esošajā redakcijā), ceturtā un piektā daļa.

23Satversmes tiesa ņem vērā to, ka šīs normas skar Latvijas

24valsts konstitucionālo identitāti - valsts valodu - un regulē

25būtisku augstākās izglītības aspektu. Ja tās tiktu atzītas par

26spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas

27brīža vai kāda brīža pagātnē, tad vairs neviena tiesību norma

28neregulētu valodu lietojumu augstskolu studiju programmās.

29Konkrētajā situācijā likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs

30laiks, lai tas varētu rūpīgi un izsvērti izvērtēt to, kā vislabāk

31līdzsvarot augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību

32ar nepieciešamību aizsargāt valsts valodu augstākajā izglītībā.

33Likumdevējam jārada tāds tiesiskais regulējums, kas vērsts uz

34ilgtspējīgu valsts valodas aizsardzību augstākajā izglītībā un

35vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar augstākās izglītības un

36zinātnes attīstību Eiropas kultūrtelpā.

37Tādējādi Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (spēkā esošajā

38redakcijā), ceturtā un piektā daļa atzīstamas par spēkā neesošām

39no 2024. gada 1. jūlija.

4020.2. Satversmes tiesai jāizvērtē arī Pieteikuma

41iesniedzēja lūgums atzīt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu

42(redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada

4310. oktobrim) par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža.

44Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētās normas zaudē spēku,

45Satversmes tiesa ņem vērā tiesiskās drošības principu.

46Apstrīdētās normas veido vienotu tiesisko regulējumu, kas nosaka

47studiju programmu īstenošanas valodu. Ja par spēkā neesošu no

48kāda brīža pagātnē tiktu atzīta tikai daļa no vienotā tiesiskā

49regulējuma, tas radītu tiesisko nenoteiktību.

50Līdz ar to Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (redakcijā,

51kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10.

52oktobrim) nav atzīstama par spēka neesošu no tās pieņemšanas

53brīža.

54Nolēmumu

55daļa

56Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

57Satversmes tiesa

58nosprieda: