Par biedrības "Latviešu Biedrība" likumprojektu "Par tautas līdzdalību Latvijas Republikas likumīgā maksāšanas līdzekļa nomaiņā"
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka maksājumu, deklarēšanas vai administrēšanas kārtību, kā arī pienākumus pret valsti vai pašvaldību.
Par biedrības "Latviešu Biedrība" likumprojektu "Par tautas līdzdalību Latvijas Republikas likumīgā maksāšanas līdzekļa nomaiņā" — viss teksts
Likuma stāšanās
1spēkā.
2Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
3izsludināšanas."
4[2] Atbilstīgi likuma "Par tautas nobalsošanu,
5likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta
6ceturtajai daļai - Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā
7pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
81) reģistrēt likumprojektu
9[..];
102) noteikt termiņu iesniegumā un
11likumprojektā [..] konstatēto trūkumu novēršanai;
123) atteikt likumprojekta [..] reģistrāciju šā panta
13piektajā daļā minētajos gadījumos. Savukārt 23.panta sestā
14daļa nosaka, ka CVK, izskatot iesniegto likumprojektu, var
15pieprasīt paskaidrojumus un atzinumus no valsts institūcijām, kā
16arī pieaicināt ekspertus.
17Lai konstatētu, vai likumprojekts "Par tautas
18līdzdalību Latvijas Republikas likumīgā maksāšanas līdzekļa
19nomaiņā" pēc formas un satura ir pilnīgi izstrādāts un
20likumā noteiktā kārtībā reģistrējams, CVK lūdza izteikt atzinumus
21Saeimas Juridiskajam birojam, Latvijas Republikas Tieslietu
22ministrijai, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei.
23Atzinumus iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs un Latvijas
24Republikas Tieslietu ministrija.
25[3] Saeimas Juridiskais birojs ir norādījis, ka jau
26vairākkārt ir sniedzis viedokli par Satversmes 78.panta
27skaidrojumu un norādījis pilnīgi izstrādāta likumprojekta
28vērtēšanas kritērijus. Vēršot uzmanību, ka atbilstīgi
29Satversmes 78.pantam noteiktam skaitam vēlētāju ir tiesības
30iesniegt pilnīgi
31izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu, ja
32likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc satura vai formas, tad
33atbilstīgi likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu
34ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta
35piektajai daļai - tas ir noraidāms.
36[..] Iesniegtais likumprojekts iecerēts kā jauns
37(sākotnējs) likums nevis Satversmes grozījumu projekts.
38Līdz ar to secināms, ka paredzēts noteikt jaunu tautas
39nobalsošanas gadījumu - Saeimas ierosinātā cita Latvijas
40Republikā likumīga maksāšanas līdzekļa ieviešanas datuma
41apstiprināšanu tautas nobalsošanā. Likumprojekts stātos spēkā
42nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
43[..] Savukārt Satversmes tiesa atzinusi, ka demokrātiskā
44tiesiskā valstī ikvienai valsts varas institūcijai, tostarp arī
45Latvijas pilsoņu kopumam, ir pienākums ievērot Satversmes normas,
46principus un vērtības (sk. Satversmes tiesas 2012.gada
4719.decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu 23.punktu).
48Tādēļ pilnīgas izstrādātības prasībā ietverts vēlētāju pienākums
49iesniegt Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām
50atbilstošu likumprojektu (sk. turpat 18.3.punktu).
51Satversmes 64.pants paredz, ka likumdošanas tiesības pieder
52Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un
53apmēros. No Satversmes 64.panta izriet, ka tauta
54likumdošanas tiesības var īstenot tādā kārtībā un apmēros, kādu
55paredz Satversme. Līdz ar to tautas nobalsošanas gadījumi un tās
56rīkošanas nosacījumi Satversmē ir noteikti izsmeļoši. Ikviena
57jauna, iepriekš neparedzēta tautas nobalsošanas gadījuma
58ieviešana var notikt tikai Satversmes grozīšanas ceļā,
59iestrādājot attiecīgo procedūru Satversmes tekstā. Arī Satversmes
60tiesa secinājusi, ka Satversme noteic veidus, kādos tiek īstenota
61demokrātiska valsts iekārta Latvijā (sk. Satversmes tiesas
622009.gada 19.maija sprieduma lietā Nr.2008-40-01 11.punktu).
63Tādējādi Satversme paredz četrus veidus, kādos pilsoņi var
64īstenot savu gribu, proti:
651) tieši vēlot savus priekšstāvjus valsts likumdošanas orgānā
66- Saeimā (Satversmes 6.-9., 14.pants);
672) pašiem tieši darbojoties kā likumdevējam, pieņemot likumus
68vai Satversmes grozījumus (Satversmes 64., 65.,
6978.-80.pants);
703) lemjot par Saeimas pieņemtajiem likumiem vai Satversmes
71grozījumiem (Satversmes 72.-75., 77.,79., 80.pants);
724) lemjot par citiem Satversmē noteiktiem jautājumiem, kas
73nodoti tautas nobalsošanai (Satversmes 48.pants, 68.panta trešā
74un ceturtā daļa) (sk. turpat).
75Iesniegtajā likumprojektā paredzēts tautas nobalsošanu ieviest
76ar likumu, kas ir jauns veids, kādā pilsoņi varētu īstenot savu
77gribu. Jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir Satversmes
78grozīšanas jautājums, par kuru Saeimai vai Latvijas pilsoņu
79kopumam jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam.
80Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pēc formas pilnīgi
81izstrādāts, jo neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu
82regulēt jautājumu, kas izlemjams ar Satversmes
83grozījumiem.1
84[4] Latvijas Republikas Tieslietu ministrija savā
85atzinumā secina, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par
86pilnīgi izstrādātu likumprojektu likuma "Par tautas
87nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu
88iniciatīvu" 23.panta piektās daļas 2.punkta izpratnē.
89[..] Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tautas līdzdalību
90Latvijas Republikas likumīgā maksāšanas līdzekļa nomaiņā uz citu
91likumīgo Latvijas Republikas maksāšanas līdzekli. Likumprojekta
definē veidu, kā tauta realizē savas likumdošanas
1tiesības - ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir
2tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes
3grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod
4Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad
5tas ir nododams tautas nobalsošanai. Savukārt Satversmes
673.pantā ir minēts, kādus jautājumus nevar nodot tautas
7nobalsošanā - tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un
8likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem,
9kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu,
10izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un
11demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.
12Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un
13Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa uzskaita secību
14un prasības, kā vēlētājs realizē likumdošanas tiesības.
15[7] Centrālās vēlēšanu komisija darbojas atbilstīgi
16likumam "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Kur cita
17starpā ir noteikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija atbild par
18likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un
19Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, tā vienveidīgu un
20pareizu piemērošanu.
21Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un
22Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.pants nosaka Centrālajai
23vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt iesniegto likumprojektu
24vai atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta
25reģistrāciju. Saņemot iesniegumu kopā ar likumprojektu, CVK
26pārbauda vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par
27tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu
28iniciatīvu" 23.panta otrās daļas jēdzienam "iniciatīvas
29grupa", un vai iesniegtais likumprojekts [..] pēc formas vai
30satura ir pilnībā izstrādāts.
31[8] Iesniegumu kopā ar likumprojektu "Par tautas
32līdzdalību Latvijas Republikas likumīgā maksāšanas līdzekļa
33nomaiņā" ir iesniegusi biedrība "Latviešu
34Biedrība", reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā
352013.gada 23.janvārī (reģistrācijas Nr.40008204163). Iesniegumam
36pievienota reģistrācijas apliecības kopija, Uzņēmuma reģistra
37izziņa un dibinātāju saraksts. CVK ir konstatējusi, ka
38likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs
39iesniegt CVK likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu
40vākšanu.
41[9] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka
42iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā
43izstrādāts. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumprojekts nav
44pilnīgi izstrādāts, ja:
451) likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār
46ar likumu nav regulējami;
472) likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar
48Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām;
493) likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar
50Latvijas starptautiskajām saistībām.
51Neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, īstenojot tai
52piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt
53Satversmi.3
54[10] Vērtējot likumprojekta atbilstību pēc formas, CVK
55secina, ka iesniedzējiem nav bijusi vienota nostāja un skaidrs
56redzējums par likumprojekta jēgu, jo savā iesniegumā iesniedzēji
57pamatojas uz Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 65., 73.,
5878., 89., 100.pantiem, iesniegumā nepaskaidrojot likuma izstrādes
59mērķi. Likumprojektā netiek arī ievērotas juridiskās tehnikas
60prasības, nav formulēts likuma 1.panta nosaukums.
61[11] Vērtējot iesniegto likumprojektu kopumā, CVK
62secina, ka likumprojektā paredzētā tautas nobalsošana cita
63likumīgā maksāšanas līdzekļa nomaiņā ir Satversmē neparedzēts
64veids, kādā pilsoņi varētu īstenot savu gribu. Satversmes tiesa
65ir norādījusi, ka Satversmē noteikti četri veidi pilsoņiem
66īstenot savu gribu: 1) tieši vēlējot savus priekšstāvjus valsts
67likumdošanas orgānā - Saeimā; 2) pašiem tieši esot likumdevējam,
68pieņemot likumus vai Satversmes grozījumus; 3) lemjot par Saeimas
69pieņemtajiem likumiem vai Satversmes grozījumiem; 4) lemjot par
70citiem Satversmē noteiktiem jautājumiem, kas nodoti tautas
71nobalsošanai.4 Jaunus tautas nobalsošanas veidus var
72paredzēt, tikai grozot Satversmi.
73Iesniegtais likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, jo tā