3. pants
Likuma stāšanās

spēkā.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā

izsludināšanas."

[2] Atbilstīgi likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

ceturtajai daļai - Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā

pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt likumprojektu

[..];

2) noteikt termiņu iesniegumā un

likumprojektā [..] konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta [..] reģistrāciju šā panta

piektajā daļā minētajos gadījumos. Savukārt 23.panta sestā

daļa nosaka, ka CVK, izskatot iesniegto likumprojektu, var

pieprasīt paskaidrojumus un atzinumus no valsts institūcijām, kā

arī pieaicināt ekspertus.

Lai konstatētu, vai likumprojekts "Par tautas

līdzdalību Latvijas Republikas likumīgā maksāšanas līdzekļa

nomaiņā" pēc formas un satura ir pilnīgi izstrādāts un

likumā noteiktā kārtībā reģistrējams, CVK lūdza izteikt atzinumus

Saeimas Juridiskajam birojam, Latvijas Republikas Tieslietu

ministrijai, Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei.

Atzinumus iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs un Latvijas

Republikas Tieslietu ministrija.

[3] Saeimas Juridiskais birojs ir norādījis, ka jau

vairākkārt ir sniedzis viedokli par Satversmes 78.panta

skaidrojumu un norādījis pilnīgi izstrādāta likumprojekta

vērtēšanas kritērijus. Vēršot uzmanību, ka atbilstīgi

Satversmes 78.pantam noteiktam skaitam vēlētāju ir tiesības

iesniegt pilnīgi

izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu, ja

likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc satura vai formas, tad

atbilstīgi likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta

piektajai daļai - tas ir noraidāms.

[..] Iesniegtais likumprojekts iecerēts kā jauns

(sākotnējs) likums nevis Satversmes grozījumu projekts.

Līdz ar to secināms, ka paredzēts noteikt jaunu tautas

nobalsošanas gadījumu - Saeimas ierosinātā cita Latvijas

Republikā likumīga maksāšanas līdzekļa ieviešanas datuma

apstiprināšanu tautas nobalsošanā. Likumprojekts stātos spēkā

nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

[..] Savukārt Satversmes tiesa atzinusi, ka demokrātiskā

tiesiskā valstī ikvienai valsts varas institūcijai, tostarp arī

Latvijas pilsoņu kopumam, ir pienākums ievērot Satversmes normas,

principus un vērtības (sk. Satversmes tiesas 2012.gada

19.decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu 23.punktu).

Tādēļ pilnīgas izstrādātības prasībā ietverts vēlētāju pienākums

iesniegt Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām

atbilstošu likumprojektu (sk. turpat 18.3.punktu).

Satversmes 64.pants paredz, ka likumdošanas tiesības pieder

Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un

apmēros. No Satversmes 64.panta izriet, ka tauta

likumdošanas tiesības var īstenot tādā kārtībā un apmēros, kādu

paredz Satversme. Līdz ar to tautas nobalsošanas gadījumi un tās

rīkošanas nosacījumi Satversmē ir noteikti izsmeļoši. Ikviena

jauna, iepriekš neparedzēta tautas nobalsošanas gadījuma

ieviešana var notikt tikai Satversmes grozīšanas ceļā,

iestrādājot attiecīgo procedūru Satversmes tekstā. Arī Satversmes

tiesa secinājusi, ka Satversme noteic veidus, kādos tiek īstenota

demokrātiska valsts iekārta Latvijā (sk. Satversmes tiesas

2009.gada 19.maija sprieduma lietā Nr.2008-40-01 11.punktu).

Tādējādi Satversme paredz četrus veidus, kādos pilsoņi var

īstenot savu gribu, proti:

1) tieši vēlot savus priekšstāvjus valsts likumdošanas orgānā

- Saeimā (Satversmes 6.-9., 14.pants);

2) pašiem tieši darbojoties kā likumdevējam, pieņemot likumus

vai Satversmes grozījumus (Satversmes 64., 65.,

78.-80.pants);

3) lemjot par Saeimas pieņemtajiem likumiem vai Satversmes

grozījumiem (Satversmes 72.-75., 77.,79., 80.pants);

4) lemjot par citiem Satversmē noteiktiem jautājumiem, kas

nodoti tautas nobalsošanai (Satversmes 48.pants, 68.panta trešā

un ceturtā daļa) (sk. turpat).

Iesniegtajā likumprojektā paredzēts tautas nobalsošanu ieviest

ar likumu, kas ir jauns veids, kādā pilsoņi varētu īstenot savu

gribu. Jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir Satversmes

grozīšanas jautājums, par kuru Saeimai vai Latvijas pilsoņu

kopumam jālemj kā konstitucionālajam likumdevējam.

Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pēc formas pilnīgi

izstrādāts, jo neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu

regulēt jautājumu, kas izlemjams ar Satversmes

grozījumiem.1

[4] Latvijas Republikas Tieslietu ministrija savā

atzinumā secina, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par

pilnīgi izstrādātu likumprojektu likuma "Par tautas

nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 23.panta piektās daļas 2.punkta izpratnē.

[..] Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tautas līdzdalību

Latvijas Republikas likumīgā maksāšanas līdzekļa nomaiņā uz citu

likumīgo Latvijas Republikas maksāšanas līdzekli. Likumprojekta