18. pants

1Lai noskaidrotu, vai pamattiesību ierobežojums ir

2noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jāpārbauda:

31) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

4paredzēto kārtību;

52) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

6normatīvo aktu prasībām;

73) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

8varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

9paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

10tiesas 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā

11Nr. 2017-21-01 15. punktu).

12Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

13procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam

14(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa

15sprieduma lietā Nr. 2020-31-01 15. punktu).

1618.1. Saeima apstrīdēto normu pieņēma ar

172014. gada 30. oktobra likumu "Grozījumi Ceļu

18satiksmes likumā".

19Priekšlikumu papildināt Ceļu satiksmes likumu ar apstrīdēto

20normu atbildīgajai komisijai pirms likumprojekta otrā lasījuma

21iesniedza Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš. Anotācijā, kas

22pievienota minētajam priekšlikumam, bija norādīts, ka, atjaunojot

23īpašuma tiesības pēc Latvijas Republikas neatkarības

24atjaunošanas, jautājums par nekustamā īpašuma īpašnieka

25tiesiskajām attiecībām ar ceļa vai satiksmes objekta valdītāju

26netika noregulēts (sk. lietas materiālu

272. sēj. 10.-11. lp.). Situācija, kas

28izveidojās pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un

29normatīvā regulējuma trūkums kā pamats apstrīdētās normas

30iekļaušanai Ceļu satiksmes likumā tika norādīti arī Saeimas

31Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

32komisijas sēdē (sk. 11. Saeimas Tautsaimniecības,

33agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2014. gada

348. oktobra sēdes audioierakstu lietas materiālu

352. sēj.).

36Priekšlikums tika izskatīts un atbalstīts Saeimas

37Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

38komisijas 2014. gada 8. oktobra sēdē un Saeimas

392014. gada 16. oktobra sēdē otrajā lasījumā

40(sk. lietas materiālu

411. sēj. 145. lp. un

422. sēj. 65. lp.). Likumprojekts trešajā

43lasījumā tika pieņemts 2014. gada 30. oktobrī. Likums

44tika izsludināts 2014. gada 15. novembrī un publicēts

45oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 228.

46Likums stājās spēkā 2014. gada 29. novembrī.

4718.2. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus pret

48apstrīdētās normas pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī

49Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir

50pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī

51noteiktajā kārtībā. Lietas dalībnieki neapšauba arī to, ka

52apstrīdētā norma ir formulēta pietiekami skaidri.

53Atsevišķas pieaicinātās personas gan apšauba apstrīdētās

54normas skaidrību (sk. Tieslietu ministrijas viedokli lietas

55materiālu 3. sēj. 151. lp. un

56Dr. iur. Jāņa Rozenfelda viedokli lietas materiālu

573. sēj. 83. lp.). Satversmes tiesa ir

58norādījusi: tas vien, ka tiesību normas jēgas noskaidrošanai

59nepieciešams šo normu interpretēt, pats par sevi vēl nenoved pie

60tiesību normas neatbilstības Satversmei (sk., piemēram,

61Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmuma par

62tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01

6318.1. punktu). Tieši pretēji - Satversmei atbilstoša

64tiesību normas piemērošana vienmēr ietver šīs normas

65interpretāciju, tostarp gramatiskās, vēsturiskās, sistēmiskās un

66teleoloģiskās iztulkošanas metodes, un citu juridisko metožu

67izmantošanu (sal. sk. Satversmes tiesas

682005. gada 4. janvāra sprieduma lietā

69Nr. 2004-16-01 17. punktu). Turklāt tiesību norma

70var būt pietiekami skaidra un paredzama arī tad, ja personai šīs

71normas tvēruma noskaidrošanai nepieciešama atbilstoša juridiskā

72palīdzība (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

7321. februāra sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103

7418.1. punktu).

75Ņemot vērā iepriekšminēto, nekustamā īpašuma īpašnieks no

76apstrīdētās normas var izprast pienākumu, kas tam radīsies, ja

77pēc viņa pamatotas prasības būs nepieciešams pārvietot ceļa vai

78satiksmes objektu. Proti, ir skaidrs, ka tādā gadījumā

79pārvietošana notiks tikai par nekustamā īpašuma īpašnieka

80līdzekļiem.

8118.3. Kā tas izriet no Satversmes tiesas judikatūras,

82likumdevēju saista labas likumdošanas princips, kura

83konkretizācijas elementi citstarp dod iespēju saprast, kāpēc

84likumdevējs noteicis konkrētu pamattiesību ierobežojumu un kādu

85apsvērumu dēļ šāds ierobežojums demokrātiskā tiesiskā valstī ir

86pieļaujams (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

8727. maija sprieduma lietā Nr. 2020-49-01

8824.2. punktu).

89Pieteikuma iesniedzēja, Saeima, kā arī pieaicinātās personas

90nav izteikušas tādus iebildumus pret apstrīdētās normas

91pieņemšanas procesu, kas varētu norādīt uz labas likumdošanas

92principa neievērošanu. Arī Satversmes tiesa, ņemot vērā lietas

93materiālus, apstrīdētās normas pieņemšanas procesā būtiskus

94pārkāpumus nav konstatējusi.

95Līdz ar to apstrīdētajā normā

96ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

97kārtībā pieņemtu likumu.