Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.-2023. gadam 164. pants — "Personas iesaistīšana prostitūcijā un

prostitūcijas izmantošana", Krimināllikuma 165.pants

"Sutenerisms", Krimināllikuma 165.1pants

"Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai",

Krimināllikuma 285.²pants "Ļaunprātīga nodrošināšana ar

iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas

Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas

Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā")

noziedzīgo nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu,

kriminālvajāšanu un iztiesāšanu

Nodrošināta cilvēku

tirdzniecības un ar to saistīto risku noziedzīgo nodarījumu

atklāšana, izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana.

Uzsākto kriminālprocesu un

aizdomās turamo personu, iztiesāšanai nosūtīto krimināllietu

un personu, pret kurām celta apsūdzība, skaits, iztiesāto

krimināllietu un notiesāto personu skaits.

Latvijas Republikas prokuratūra,

Latvijas Republikas tiesas, VP, VRS

VDI, VID

Pastāvīgi līdz 31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

3.6

Nodrošināt cilvēku tirdzniecības

rezultātā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas efektīvu

apkarošanu

Nodrošināta cilvēku

tirdzniecības rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu atklāšana,

izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizēšana"" vai "Krimināllietu skaits,

kuros noteikta kvalifikācija pēc Krimināllikuma 195.panta

"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana" saistībā

ar cilvēku tirdzniecības rezultātā noziedzīgi iegūtiem

līdzekļiem

Latvijas Republikas prokuratūra,

Latvijas Republikas tiesas, VP

VDI, VID, VRS

Pastāvīgi līdz 31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

3.7

Nodrošināt pārrobežu sadarbību

noziedzīgo nodarījumu par cilvēku tirdzniecību

izmeklēšanā.

Organizēta, koordinēta Eiropola

Kopējo rīcības dienu (JAD) pasākumu plānošana un īstenošana

ES Politikas cikla smagās un organizētās noziedzības

apkarošanai prioritātē "Cilvēku tirdzniecība".

Īstenoto pasākumu skaits katru

gadu.

VDI, VRS, RPP

Pastāvīgi līdz 31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

3.8

Nodrošināt pētījuma par tiesu

praksi cilvēku tirdzniecības lietās izstrādi.

Nodrošināta pētījuma par tiesu

praksi cilvēku tirdzniecības lietās izstrāde.

Izstrādāts un publicēts pētījums

par tiesu praksi cilvēku tirdzniecības lietās.

31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4. Rīcības

virziens

Stiprināt sadarbību un

informācijas apmaiņu ar partneriem Latvijā un ārvalstīs, jo

tikai koordinēta un kopīga starpinstitūciju rīcība var

palīdzēt apkarot cilvēku tirdzniecību.

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības

rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes

termiņš

(ar precizitāti līdz pusgadam)

Finansējums un tā avoti

4.1

Pilnveidot un attīstīt

starpinstitūciju darba grupas "Cilvēku tirdzniecības

novēršanas plāna 2021. - 2023.gadam" īstenošanas

koordinēšanai darbību, tai skaitā organizējot atsevišķās

diskusijas par dažādam tēmām, piemēram, par rehabilitācijas

programmu ilguma un saņēmēju loka paplašināšanas

iespējām.

Nodrošināts efektīvs

starpinstitūciju darba grupas darbs.

Darba grupā pieņemto lēmumu

skaits.

IeM

Visas Rīcības plāna īstenošanā

iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences

ietvaros.

31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4.2

Pilnveidot datu vākšanas pieeju

un procedūras, īpašu uzmanību pievēršot datu atlases

kritēriju pilnveidošanai.

Nodrošināts saprotams un

izpildāms datu vākšanas un apkopošanas process.

Datu vākšanas pieprasījuma

forma, kura ir pastāvīgi pilnveidojama.

IeM

Visas Rīcības plāna īstenošanā

iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences

ietvaros.

31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4.3

Attīstīt un pilnveidot sadarbību

un informācijas apmaiņu starp Valsts policiju, Valsts darba

inspekciju, Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienestu un

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, izvērtējot

institūciju sadarbības formas un metodes, veidojot efektīvu

multidisciplināru pieeju.

Starpinstitūciju sadarbības

rezultātā atklāti cilvēku tirdzniecības nolūkā piespiest

veikt darbu un darba ekspluatācijas gadījumi.

Kopīgi veikto apsekojumu /

pārbaužu skaits, to rezultātā uzsākto kriminālprocesu par

cilvēku tirdzniecību skaits.

VDI VP, VRS

VID, PMLP

Pastāvīgi līdz 31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4.4

Veicināt pašvaldību sociālo

dienestu un sociālo pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem

sniedzēju sadarbību, ar mērķi turpināt cilvēku tirdzniecības

upura reintegrāciju sabiedrībā pēc valsts finansēto sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas

Nodrošināta starpinstitūciju

sadarbība.

Sadarbības aktivitāšu

skaits.

Pašvaldības, pakalpojumu

sniedzēji

Pastāvīgi līdz 31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4.5

Attīstīt un pilnveidot sadarbību

un informācijas apmaiņu ar Finanšu nozares asociāciju, tās

biedriem un kredītiestādēm.

Izstrādāts un noslēgts

sadarbības memorands.

Parakstīts dokuments, sadarbības

aktivitāšu skaits.

IeM

VP, FID, Latvijas Republikas

prokuratūra

Pastāvīgi līdz 31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4.6

Nodrošināt publiskā sektora

institūciju sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un

pilsonisko sabiedrību cilvēku tirdzniecības novēršanas un

apkarošanas jomā.

Nodrošināta sadarbība un

informācijas apmaiņa.

Sadarbībā ar nevalstisko

organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem īstenotās

cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas

aktivitātes.

IeM

Visas Rīcības plāna īstenošanā

iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības to kompetences

ietvaros.

Pastāvīgi līdz 31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4.7

Nodrošināt Latvijas interešu

pārstāvību un līdzdalību Baltijas jūras valstu padomes darba

grupā cīņai pret cilvēku tirdzniecību (CBSS TF-THB).

Nodrošināta Latvijas pārstāvja

dalība darba grupas sanāksmēs, Latvijas kompetento

institūciju iesaiste cilvēku tirdzniecības novēršanas un

apkarošana reģionālo aktivitāšu īstenošanā un informācijas

apmaiņā.

Latvijas institūciju dalība

cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas aktivitātēs

Baltijas jūras reģionā.

IeM

Pastāvīgi līdz 31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4.8

Nodrošināt Latvijas interešu

pārstāvību un informācijas apmaiņu Eiropas Savienības

nacionālo ziņotāju vai alternatīvu mehānismu cilvēku

tirdzniecības novēršanas jautājumos neformālā tīkla (EU NREM)

ietvaros, Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības

organizācijas (EDSO), Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO)

cilvēku tirdzniecības apkarošanas darba grupas un citu

starptautisko organizāciju sanāksmēs un aktivitātēs.

Nodrošināta Latvijas interešu

pārstāvība un informācijas apmaiņa starptautiskajās

organizācijās.

Pasākumu, lēmumu, ziņojumu

skaits.

IeM

Pastāvīgi līdz 31.12.2023.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

4.9

Nodrošināt Nacionālā ziņotāja

izveides modeļu izvērtēšanu.

Nodrošināta informācijas

apkopošana un analīze, starpinstitūciju diskusijas.

Informatīvais ziņojums iesniegts

izskatīšanai Ministru kabinetā.

IeM

Latvijas Republikas Tiesībsarga

birojs, TM, pakalpojumu sniedzēji

31.12.2022.

Likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

III. Teritoriālā

perspektīva

Aptver visu Latvijas Republikas teritoriju.

IV. Ietekmes

novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par plānā iekļauto

uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta

finansējumu (euro)

Uzdevums

Pasākums

Budžeta

programmas (apakšprogrammas)

kods un nosaukums

Vidēja

termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma

īstenošanas gads

(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

2021.

gads

2022.gads

2023.gads

2021.gads

2022.gads

2023.gads

turpmākajā

laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai

(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik

gadu

(ja pasākuma izpilde nav terminēta)

Finansējums plāna realizācijai kopā

6020

tajā skaitā

19. Tieslietu ministrija

6020

1.7. uzdevums

19. Tieslietu ministrija

03.02.00 Apgabaltiesas un

rajonu (pilsētu) tiesas

6020

1 Par Tiesībsarga īstenotajām aktivitātēm cilvēku

tirdzniecības novēršanas jomā šeit:

https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/pilsoniskas-un-politiskas-tiesibas/cilvektirznieciba

2 2020.gada ASV Valsts Departamenta Ziņojums

"Par cilvēku tirdzniecības novēršanu" //

https://lv.usembassy.gov/wp-content/uploads/sites/58/TIP_Report2020_LV.pdf

3 Informācija par projektiem:

http://www.cilvektirdznieciba.lv/lv

4 The EU Strategy on Combatting Trafficking in

Human Beings 2021- 2025 //

https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/default/files/pdf/14042021_eu_strategy_on_combatting_trafficking_in_human_beings_2021-2025_com-2021-171-1_en.pdf

5 Council of the Baltic Sea States Task Force

against Trafficking in Human Beings Strategic Plan 2020-2025 //

https://cbss.org/wp-content/uploads/2020/06/CBSS-TF-THB-Strategy-2021-2025.pdf

6 Globālais verdzības indekss, 2018;

https://www.globalslaveryindex.org/2018/data/maps/#prevalence

7 Modernās verdzības jēdziens pārņemts no:

https://www.aph.gov.au/Parliamentary_Business/Committees/Joint/Foreign_Affairs_Defence_and_Trade/ModernSlavery/Final_report/section?id=committees/reportjnt/024102/25035

8 cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts -

Latvijas valstspiederīgie tiek vervēti pamatā Latvijā,

transportēti uz ārvalstīm, kur tiek pakļauti ekspluatācijai

9 izcelsmes valsts ir pilsonības valsts vai

bezvalstniekiem - agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai

valstis. Avots: Eiropas Migrācijas tīkla Patvēruma un

migrācijas vārdnīca,

https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/networks/european_migration_network/glossary_search/country-origin_en

10 mērķa valsts- attiecībā uz trešo valstu

valstspiederīgo ekspluatāciju vērojams būtisks identificēto

cilvēku tirdzniecības upuru skaita pieaugums.

11 tranzīta valsts - citās valstīs savervēti

cilvēku tirdzniecības upuri tiek transportēti uz mērķa valsti,

Latviju izmantojot kā tranzīta valsti transportēšanas maršrutā,

turklāt cilvēku tirdzniecības upuri var tikt nelikumīgi

pārvietoti pāri valsts robežai, kas atbilst Krimināllikuma

285.pantā "Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts

robežai" noteiktajam noziedzīgajam nodarījumam

12 valsts, kurā cilvēku tirdzniecība tiek

izdarīta valsts iekšienē, nešķērsojot valsts robežas,

identificētie cilvēku tirdzniecības upuri ir Latvijas

valstspiederīgie - gan sievietes, vīrieši, gan pieaugušie,

nepilngadīgie, un personas pamatā tiek pakļautas seksuālai

izmantošanai vai darbaspēka ekspluatācijai.

13 Atbildīgās institūcijas norādītas alfabētiskā

secībā, nevis prioritārā atbildības secībā.

14 Ārlietu ministrija, Augstākai tiesa,

Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un

zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības

ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija,

Latvijas Republikas prokuratūra, Finanšu izlūkošanas dienests,

Latvijas Pašvaldību savienība, biedrība "Centrs

MARTA", biedrība "Patvērums "Drošā

māja"", Rīgas Pašvaldības policija, Sociālās

integrācijas valsts aģentūra, Tiesu administrācija, Juridiskās

palīdzības administrācija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības

inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija,

Nodarbinātības Valsts aģentūra, Latvijas Republikas Tiesībsarga

birojs, Valsts policija, Valsts policijas koledža, Valsts

robežsardze, Valsts robežsardzes koledža, Pilsonības un

migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Republikas pašvaldības

Iekšlietu ministre M. Golubeva

1. pielikums

Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānam 2021.-2023. gadam

Esošās situācijas

raksturojums

Satura

rādītājs

1. Vispārēja statistika par cilvēku

tirdzniecības upuriem un cietušajiem Latvijā

1.1. Darba ekspluatācija un cilvēku tirdzniecība ar nolūku

piespiest veikt darbu

1.2. Seksuālā ekspluatācija, piespiedu fiktīvās laulības,

citas cilvēku tirdzniecības formas

2. Cilvēku tirdzniecības un ar to

saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, kriminālvajāšana un

iztiesāšana

3. Palīdzība un atbalsts personām,

kuras cietušas no cilvēku tirdzniecības

4. Cilvēku tirdzniecības prevencija

- izglītošana un izpratnes veicināšana

5. Starpinstitucionālā sadarbība

6. Starptautiskā sadarbība

7. Finansējums cilvēku tirdzniecības

novēršanas politikas īstenošanai

8. Cilvēku tirdzniecība un globālā

pandēmija

Noslēgums

1. Vispārēja

statistika par cilvēku tirdzniecības upuriem un cietušajiem

Latvijā

Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem

cilvēktiesību pārkāpumiem, rupjš cilvēka cieņas un fiziskās

neaizskaramības pārkāpums, kas cilvēku ievainojamības,

bezpalīdzības, nezināšanas un daudzu citu faktoru rezultātā skar

ļoti daudzus cilvēkus, tostarp pašu neaizsargātāko cilvēku grupu

- bērnus. Ņemot šo vērā, visiem cilvēku tirdzniecības apkarošanas

aspektiem jābūt stingri balstītiem uz tiesiskumu un cilvēktiesību

un pamatbrīvību ievērošanu.

Cilvēku tirdzniecība Latvijā ir realitāte. Latvija daudzu gadu

garumā ir tikusi uzskatīta par cilvēku tirdzniecības upuru

izcelsmes un tranzīta valsti, taču pēdējos gados tā ir kļuvusi

arī par cilvēku tirdzniecības upuru mērķa valsti, kurā notiek

ārvalstnieku ekspluatācija.

Līdz ar darbaspēka trūkumu Latvijā un pieprasījumu pēc

salīdzinoši lētāka darbaspēka no trešām valstīm, cilvēku

tirdzniecība nolūkā piespiest veikt darbu ir kļuvusi par

ekspluatācijas formu, kuras upurus visbiežāk identificē

kompetentās institūcijas Latvijā. Aktualitāti turpina saglabāt

tādas ekspluatācijas formas kā seksuālā ekspluatācija un

piespiedu fiktīvās laulības. Retāk nākas saskarties un risināt

cilvēku tirdzniecības gadījumus piespiedu noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas un mājkalpības nolūkos.

Kamēr Latvijā tiek stiprināta kapacitāte atpazīt un strādāt ar

personām, kuras cietušas no iepriekš minētajām cilvēku

tirdzniecības formām, atklāt šādus cilvēku tirdzniecības

gadījumus, tos izmeklēt un saukt pie atbildības vainīgos. Tikmēr

globālā līmenī tiek ziņots par daudzām citām un jaunām cilvēku

tirdzniecības formām. Bez jau minētajām ekspluatācijas formām -

seksuālās izmantošanas, piespiedu darba, piespiedu fiktīvām

laulībām, piespiešanas izdarīt noziedzīgus nodarījumus, audzējot

un pārvadājot narkotiskās vielas, izdarot zādzības, mājkalpības,

parādās tādas ekspluatācijas formas kā piespiedu ubagošana,

piespiedu laulības, cilvēku tirdzniecība profesionālajā sportā,

bērnu izmantošana bruņotos konfliktos, orgānu izņemšana un

tirdzniecība.

Kopš 2014. gada Latvijā identificētas 243 personas kā

iespējamie cilvēku tirdzniecības upuri, no tām 199 personai tika

piešķirts cietušā vai cilvēku tirdzniecības upura statuss. Ņemot

vērā, ka Latvijā personām, kuras ir bijušas pakļautas cilvēku

tirdzniecībai, tiek nodrošināti pakalpojumi neatkarīgi no viņu

spējas vai gatavības sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm,

cietušo personu skaits ir mazāks nekā pakalpojumu sniedzēju

identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits - 57 cietušie

kriminālprocesā un 142 pakalpojumu sniedzēju identificētie.

Šī proporcija starp personām, kuras ir atzītas par cietušajiem

kriminālprocesā, un pakalpojumu sniedzēju identificētajiem

cilvēku tirdzniecības upuriem ir vērā ņemama, taču tas nerada

riskus, ka kādam upurim netiks nodrošināta palīdzība un

atbalsts.

Praksē tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzēju identificētiem

cilvēku tirdzniecības upuriem ir tiesības saņemt sociālās

rehabilitācijas pakalpojumus un piecas speciālistu konsultācijas

pēc saņemtā pakalpojuma kursa. Savukārt tās personas, kuras tiek

atzītas par cietušajiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir

īpaši aizsargājami cietušie1. Kriminālprocesā par

cilvēku tirdzniecības noziedzīgu nodarījumu cietušajiem ir

tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, atbalsta

pakalpojumus kriminālprocesā, valsts kompensāciju cietušajiem,

juridisko palīdzību, ja nepieciešams - speciālo procesuālo

aizsardzību. Ja upuris nav Eiropas Savienības pilsonis, personai

ir tiesības saņemt nogaidīšanas periodu 30 dienas, sociālās

rehabilitācijas pakalpojumus, un, ja persona tiek atzīta par

cietušo kriminālprocesā, ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās

atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem, un kas dod

tiesības strādāt Latvijas Republikā pie jebkura darba devēja bez

ierobežojumiem, un visas iepriekš minētās tiesības, kas attiecas

uz cietušajām personām.

Atbalsts un palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem ir

būtiska, lai šīs personas saņemtu iedrošinājumu un aizsardzību un

spētu sniegt liecības, jo cietušo personu liecības ir svarīgas,

lai tiktu nodrošināta cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšana,

apsūdzību celšana, krimināllietu iztiesāšana un cilvēku

tirdzniecības noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā iesaistīto personu

saukšana pie kriminālatbildības, kas ir būtisks nosacījums

tiesisko attiecību noregulēšanā un taisnīguma nodrošināšanā

attiecībā pret cietušajiem.

Cilvēku tirdzniecībai tiek pakļautas personas neatkarīgi no to

vecuma un dzimuma - gan sievietes un meitenes, gan vīrieši un

zēni. Kopš sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ieviešanas 2008.

gadā tas nodrošināts gandrīz 300 cilvēku tirdzniecības upuriem,

un, vērtējot pakalpojuma saņēmēju loku, secināms, ka atsevišķām

cilvēku tirdzniecības formām ir raksturīga dzimtes prespektīva.

To ietekmē sabiedrībā valdošie stereotipi par katram dzimumam

piemītošām īpatnībām, piemēram, sievietes biežāk nekā vīriešus

vervē piespiedu fiktīvajām laulībām un seksuālai ekspluatācijai,

savukārt vīriešus biežāk nekā sievietes vervē piespiešanai veikt

darbu.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Latvijā reģistrētas un

palīdzība sniegta 199 personām, kuras bija pakļautas cilvēku

tirdzniecībai: 58 ārzemniekiem un 141 Latvijas valstspiederīgiem.

No tiem 93 tika ekspluatēti Latvijā un 106 - ārvalstīs,

galvenokārt, Eiropā. Kopā110 no cietušajiem bija sievietes, 89 -

vīrieši, 17 - bērni, 182 - pilngadīgas personas. 49 upuri bija

pakļauti seksuālai izmantošanai, 45 - piespiedu fiktīvām

laulībām, 4 - piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, 2 -

turēti kalpībā, bet vairākums tirdzniecības upuru - 99 personas -

bija nodarbinātas piespiedu darbā.

Arī Eiropas Savienības mērogā cilvēku tirdzniecība visbiežāk

skar sievietes - Eiropas Komisijas 2020. gada ziņojumā par

cilvēku tirdzniecības izplatību Eiropas Savienībā2

secināts, ka gandrīz trīs ceturtdaļas no visiem reģistrētajiem

cilvēku tirdzniecības upuriem (72)% ir sievietes un meitenes.

Virkne starptautisko tiesību aktu īpaši uzsver dzimumu

līdztiesību kā nozīmīgu aspektu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī

nacionālās cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas plānošanā

un īstenošanā. Rīcības plānā iekļautie pasākumi tiks īstenoti,

ņemot vērā to ietekmi uz vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu.

Sadarbībā ar Labklājības ministriju tiks vērtēts, kā attiecīgais

pasākums ietekmē vai varētu ietekmēt sieviešu un vīriešu

vajadzības, ja iespējams, novērtējumu ilustrējot ar statistikas

datiem. Šāda pieeja ir inovatīva, jo līdz šim nozaru politikās

veikta fragmentāri un tikai tiem pasākumiem, kur tas ir bijis

vitāli nepieciešams. Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas

Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas

rekomendācijas3, iecerēts līdz ar šī Plāna izstrādi

ieviest jaunu pieeju dzimumu līdztiesības integrētās pieejas

nodrošināšanā. Novērtējums tiks balstīts, pamatojoties uz Eiropas

Padomes darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību

(GRETA)4, Eiropas Dzimumu līdztiesības

institūta5 un Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācijas6 izstrādātajām vadlīnijām.

1.1. Darba ekspluatācija un cilvēku

tirdzniecība ar nolūku piespiest veikt darbu

Jēdziens "darba ekspluatācija" nacionālajos tiesību

aktos netiek lietots un attiecīgi nav definēts. Arī starptautisko

tiesību aktos šāds jēdziens netiek lietots, tomēr tas tiek

lietots dažādos pētījumos un ziņojumos, kas skar cilvēku

tirdzniecības jautājumus. Attiecībā uz smagākajiem darba

ekspluatācijas gadījumiem - cilvēku tirdzniecību ar nolūku

piespiest veikt darbu kriminālatbildība ir paredzēta KL

154.1pantā "Cilvēku tirdzniecība", savukārt

par likumā paredzēto personas nodarbināšanas ierobežojumu vai

noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis darba devējs un ja ar to

radīts būtisks kaitējums, un par tādas personas nodarbināšanu,

kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ja to izdarījis

darba devējs un ja nodarbināts nepilngadīgais vai ja nodarbinātas

vairāk nekā piecas personas, vai ja persona nodarbināta īpaši

ekspluatējošos darba apstākļos, vai ja apzināti nodarbināts

cilvēku tirdzniecības upuris, kriminālatbildība ir paredzēta KL

280.pantā "Personas nodarbināšanas noteikumu

pārkāpšana".7

Darba ekspluatācija ir korporatīvās noziedzības forma, kuru

motivē ekonomiskā peļņa. Uzņēmumi, kas ir iesaistīti cilvēku

tirdzniecībā, iegūst negodīgas ekonomiskas priekšrocības un

izkropļo konkurenci un brīvā tirgus darbību.

Pēdējos gados visā pasaulē, kā arī Eiropā, tiek atklāti darba

ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības gadījumi tādās

darbietilpīgās nozarēs kā būvniecība, ēdināšana, uzkopšana,

ražošana un lauksaimniecība - nozarēs, kurās ir nepieciešams

mazkvalificēts darbaspēks. Darba ekspluatācija un cilvēku

tirdzniecība ir ļoti ienesīga, bet risks tikt aizturētam ir zems.

Vainīgie izmanto savus upurus, izmantojot likumīgas

uzņēmējdarbības formas un praksi, lai slēptu savu darbību no

tiesībaizsardzības iestādēm. Turklāt darba ekspluatācija un

cilvēku tirdzniecība bieži vien ir saistīta ar ēnu ekonomiku un

finanšu noziegumiem. Lai risinātu šo problēmu, ir vajadzīga

ciešāka daudznozaru sadarbība, specializācija un proaktīvi

pasākumi, lai panāktu, ka darba ekspluatācija un cilvēku

tirdzniecība ir augsta riska noziedzība ar zemu peļņu.

Piespiešana veikt darbu kā cilvēku tirdzniecības forma ir

salīdzinoši jauns fenomens Latvijā, pirmie šīs ekspluatācijas

formas upuri tika konstatēti 2018. gadā. Tas lika cilvēku

tirdzniecības novēršanā iesaistītajām institūcijām sarosīties un

īsā laikā attīstīt un pilnveidot izpratni un zināšanas par šo

ekspluatācijas formu un spējas to konstatēt, izmeklēt, nodrošināt

kriminālvajāšanu un iztiesāšanu, sadarboties ar darba

ekspluatācijas upuriem un nodrošināt tiem palīdzību, jo pārsvarā

piespiešanas veikt darbu gadījumos Latvijas valsts teritorijā

upuri ir ārvalstnieki, konkrēti trešo valstu pilsoņi. Laika posmā

no 2019.gada līdz 2020.gadam identificēti 54 piespiešanas veikt

darbu upuri no trešām pasaules valstīm - 33 Tadžikistānas

pilsoņi, 14 Uzbekistānas pilsoņi un 7 Indijas pilsoņi.

Latvijā nav tiesiskā regulējuma par korporatīvo sociālo

atbildību un tās standartiem, kas uzliktu par pienākumu darba

devējiem iekļaut sociālos un vides apsvērumus savā

uzņēmējdarbībā, rīkoties ētiski un veicināt ekonomisko attīstību,

vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti nodarbinātajiem un viņu

ģimenēm, kā arī vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Latvijā

strādā uzņēmumi, kuri īsteno korporatīvās sociālās atbildības

politikas, tostarp izstrādājuši vadlīnijas un standartus

attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu. Šo uzņēmumu darbība

vērtējama kā labā prakse, kas joprojām Latvijas kontekstā ir

vērtējama kā salīdzinoši unikāla un ne pārāk plaši izplatīta

prakse. Par to netieši liecina arī 2021.gada sākumā biedrības

"Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas"

veiktais apskats, kurā no 2019.gada Latvijas 101 veiksmīgākā

uzņēmuma saraksta8 tika vērtēts pirmais

divpadsmitnieks. Apskata secinājumi liecina, ka tikai septiņi

uzņēmumi no izvērtētajiem 12 ir sagatavojuši pārskatu par

ilgtspēju Latvijā, savukārt no tiem pieci ir sagatavojuši

ilgtspējas ziņojumu, veidojuši integrētus pārskatus, kas ir daļa

no ikgadējā finanšu ziņojuma. Apskata veidotāji uzsver

nepieciešamību Latvijas rīcībpolitikā turpināt darbu pie

ilgtspējas ziņošanas minimālā (obligātā) ietvara un mērķu

izstrādes.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts īsteno

uzņēmumu ilgtspējas indeksa novērtēšanu, kas ir brīvprātīga.

"Ilgtspējas indekss ir veidots kā praktisks rīks

organizāciju darbības izvērtēšanai korporatīvās ilgtspējas un

atbildības jomā ar mērķi palīdzēt tām augt un pilnveidoties. Šī

novērtējuma rezultāti liecina, ka vienpadsmit tā pastāvēšanas

gadu laikā Latvijas organizāciju izpratne par atbildīga biznesa

principiem ir būtiski augusi.9" Minimālo

ilgtspējas indeksa slieksni 2020. gadā sasniedza 62

organizācijas. Ilgtspējas indekss vērtē indeksa dalībnieku

sniegumu jautājumos par vidi, tirgus attiecībām, stratēģiju,

darba vidi un vietējo kopienu.

Cilvēku tirdzniecības un darba ekspluatācijas riski pastāv

tajos uzņēmumos, kuri izmanto mazkvalificētus viesstrādniekus,

izmantojot ārpakalpojumus, apakšuzņēmējus, personāla atlases

uzņēmumus un darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējus riska

nozarēs, un tādiem uzņēmumiem nepastāv šādas brīvprātīgas

apņemšanās attiecībā uz korporatīvās sociālās politikas un

cilvēktiesību standartiem.

Taču darba ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības novēršana

nav tikai uzņēmēju un privātā sektora atbildība. Valsts un

pašvaldību institūcijām būtu jānodrošina, ka to vajadzībām

iegādāto preču un pakalpojumu ražošana un nodrošināšana nav

saistīta ar cilvēku ekspluatāciju. Ir svarīgi, lai arī valsts

sektora iestādes publiskajos iepirkumos un sadarbības līgumos

paredzētu prasības sadarbības partneriem, apakšuzņēmējiem,

piegādātājiem ievērot un nodrošināt cilvēktiesību standartus,

tādējādi mazinot darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku

tirdzniecības riskus.

Starptautiskā projekta FLOW "Nelikumīgu līdzekļu plūsmu

un upuru atklāšanas sarežģījumi darba ekspluatācijas

gadījumos"10 ietvaros ir izstrādāts risku vadības

rīks "Piegādes ķēdes atbildīga pārvaldība - Rīki atbildīgiem

uzņēmumiem" darba ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības

novēršanai uzņēmumos un piegādes ķēdēs. Publikācijā tiek sniegta

informācija par riskiem, kas saistīti ar darba ekspluatāciju un

cilvēku tirdzniecību, un to, kā efektīvi izvairīties no

iesaistīšanās šādos scenārijos. Pieci praktiski piemērojami rīki

nodrošina konkrētus pasākumus, lai pārraudzītu un kontrolētu

sarežģītos piegādes ķēdes tīklus, jo īpaši vietējā, valsts un

Eiropas mēroga kontekstā. Šie pasākumi ietver riska novērtējumu,

stratēģijas pret cilvēku tirdzniecību izstrādi, līgumpartneru

pārbaudi, īpašu līguma nosacījumu iekļaušanu un darba vietas

novērtējumu organizēšanu, lai novērstu darba ekspluatācijas un

cilvēku tirdzniecības riskus. Projektā izstrādāto publikāciju

Iekšlietu ministrija izsūtīja elektroniskā veidā cilvēku

tirdzniecības novēršanas valsts politikas īstenošanā

iesaistītajām institūcijām, dažādām civilās sabiedrības

institūcijām un organizācijām, kuru biedri un/vai sadarbības

partneri ir uzņēmēji un komersanti, un saņēma vēstuli no

Aizsardzības ministrijas, kurā tā apliecina, ka Aizsardzības

ministrija no plašā aizsardzības resora iepirkumu spektra darba

ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības mazināšanas tēmas

aktualitāti saredz būvniecības nozarē, apliecinot, ka arī turpmāk

būs pateicīgi par vadlīnijām vai ieteikumiem konkrētiem

kritērijiem vai prasībām, ko varētu iestrādāt iepirkumu

dokumentācijā, lai mazinātu darba ekspluatācijas un cilvēku

tirdzniecības riskus.

1.2. Seksuālā ekspluatācija,

piespiedu fiktīvās laulības, citas cilvēku tirdzniecības

formas

Piespiešana veikt darbu Latvijā identificēto cilvēku

tirdzniecības upuru ziņā prevalē pār citām cilvēku tirdzniecības

formām, cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanā

iesaistītajām institūcijām. Paturot prātā cilvēku tirdzniecības

fenomena daudzšķautņaino un mainīgo raksturu, cilvēku

tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanā iesaistītajām

institūcijām jāturpina stiprināt spējas un kapacitāti, lai

efektīvi vērstos pret dažādām ekspluatācijas formām; atpazītu un

identificētu tos upurus, kuri cietuši no seksuālās

ekspluatācijas, piespiedu fiktīvām laulībām, piespiešanas izdarīt

noziedzīgus nodarījumus, piespiedu ubagošanas, kalpības un orgānu

izņemšanas, un nodrošinātu tiem palīdzību, atbalstu un

aizsardzību.

Latvijā reģistrētie seksuālās ekspluatācijas upuri ir gan

sievietes, gan vīrieši, gan nepilngadīgas personas, gan

pieaugušie. Tomēr, ņemot vērā seksuālās ekspluatācijas izteikto

dzimuma aspektu, sievietes un nepilngadīgas meitenes visbiežāk

tiek pakļautas cilvēku tirdzniecībai seksuālās ekspluatācijas

nolūkā, jo cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā

sakņojas dzimumu nevienlīdzībā, kas sievietes un meitenes padara

mazāk aizsargātas pret cilvēku tirdzniecību. Starp reģistrētajiem

cilvēku tirdzniecības upuriem seksuālās ekspluatācijas upuri

pēdējos gados ir pilngadīgas Latvijas pilsones, kuras ir tikušas

pakļautas seksuālai izmantošanai Latvijā un ārpus Latvijas,

savukārt nepilngadīgie upuri - seksuāli izmantoti Latvijas valsts

teritorijā.

Saskaņā ar statistikas datiem kopš 2014.gada Latvijā 17

nepilngadīgas personas atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem

un saņēmušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku

tirdzniecības upuriem. Pēc Krimināllikuma 154.1panta

"Cilvēku tirdzniecība" līdz šim ir ticis uzsākts tikai

viens kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, kurā par cietušām

tika atzītas divas nepilngadīgas personas, un kurā tiesvedība

turpinās. Pārējie nepilngadīgie cilvēku tirdzniecības upuri ir

personas, kuras tika atzītas par cietušām personām

kriminālprocesos par personas iesaistīšana prostitūcijā un

prostitūcijas izmantošana, un pornogrāfiska priekšnesuma

demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un

pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu, un

kuras par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina pakalpojumu

sniedzēji.

Piespiedu fiktīvās laulības vai ekspluatatīvas fiktīvās

laulības Latviju īpaši izteikti skāra līdz 2014.gadam, kad notika

aktīva sieviešu vervēšana gan fiktīvo laulību noslēgšanai,

piesolot viņām atlīdzību, gan - ar viltus darba piedāvājumiem uz

ārvalstīm, galvenokārt uz Lielbritāniju, Īriju un Kipru, kur

notika sieviešu vardarbīga piespiešana stāties fiktīvās laulībās,

lai trešo valstu valstspiederīgie, pamatojoties uz noslēgto

laulību ar Eiropas Savienības pilsoni, varētu saņemt uzturēšanās

atļaujas Eiropas Savienībā.

Kopš starptautiskā projekta HESTIA "Novēršot cilvēku

tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums"

plašo sabiedrības informēšanas aktivitāšu īstenošanas un

Krimināllikumā iestrādātā normatīvā regulējuma, kas paredz

kriminālatbildību personām par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar

iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā,

citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas

valstī vai Šveices Konfederācijā efektīvās piemērošanas praksē,

būtiski ir samazinājies to cilvēku tirdzniecības upuru skaits,

kuri tikuši iesaistīti piespiedu fiktīvās laulībās.

2. Cilvēku

tirdzniecības un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu

izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana

Šajā jomā pēdējos gados ir vērojama pozitīva tendence, ka

aizvien biežāk tiek uzsākti kriminālprocesi par cilvēku

tirdzniecību, celtas apsūdzības un lietas nosūtītas izskatīšanai

tiesā, taču apsūdzētās personas visbiežāk joprojām tiek

notiesātas ar nosacītiem brīvības atņemšanas sodiem.

Par to liecina apkopotie statistikas dati salīdzināmā septiņu

gadu periodā, kā arī Amerikas Savienoto Valstu Valsts

departamenta 2020. gada ziņojumā par cilvēku tirdzniecības

apkarošanu atzinīgi tiek novērtēti Latvijas centieni, uzsverot,

ka "valsts centieni apkarot cilvēku tirdzniecību

uzlabojās"11.

Taču vienlaikus ASV Valsts departamenta ziņojumā tiek atzīmēti

būtiskākie trūkumi attiecībā uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu

- izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu:

- tiesībaizsardzības sektora pārstāvjiem nepieciešamas tālākas

apmācības par jautājumiem, kas attiecas uz atbilstošā normatīvā

regulējuma piemērošanu, uz darbu ar upuriem, pierādījumu iegūšanu

un uz izpratnes veidošanu par psiholoģiska rakstura

piesiešanu,

- prokuroriem un tiesnešiem bija ierobežota izpratne par

cilvēku tirdzniecības problemātiku,

- ilglaicīgas problēmas tiesu sistēmā, piemēram, laikietilpīgi

tiesvedības procesi, joprojām apgrūtināja Latvijas centienus

cilvēku tirdzniecības lietu kriminālvajāšanā.

Attiecīgi izteiktas rekomendācijas:

- veicināt sekmīgu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un

notiesāšanu lietās par cilvēku tirdzniecību (Krimināllikuma

154.1 pants),

- paplašināt mācību iespējas tiesu sektora darbiniekiem, jo

īpaši prokuroriem un tiesnešiem, lai veicinātu viņu izpratni par

visām cilvēku tirdzniecības formām un uzlabotu viņu prasmes

piemērot saistošo regulējumu,

- paplašināt apmācību iespējas tiesībaizsardzības sektora

darbiniekiem par darbu ar upuriem, par pierādījumu apkopošanu un

par psiholoģiska rakstura ietekmēšanas atpazīšanu.

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 107.1

panta otrās daļas 9. punktu Tiesu administrācija plāno un

nodrošina tiesnešu, tiesas darbinieku apmācību. Pamatojoties uz

minētā likuma 89.11 panta 9.2 daļu,

Tieslietu padome 2020. gada 27. novembrī ar lēmumu Nr.72

apstiprināja tiesnešu un tiesas darbinieku mācību programmu

saturu 2021. gadam. Tiesnešu un tiesas darbinieku mācību 2021.

gadam programmā nav iekļautas tiesnešu un tiesas darbinieku

mācības par cilvēku tirdzniecības jautājumiem.

Pozitīvas tendences konstatējamas arī ar cilvēku tirdzniecību

saistīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 164.

pantā "Personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas

izmantošana", Krimināllikuma 165. pantā

"Sutenerisms", Krimināllikuma 165.1 pantā

"Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai",

Krimināllikuma 285.² pantā "Ļaunprātīga nodrošināšana ar

iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā,

citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas

valstī vai Šveices Konfederācijā", izmeklēšanā,

kriminālvajāšanā un iztiesāšanā. Piemēram,

uzsāktie kriminālprocesi

iztiesāšanai nosūtītie

kriminālprocesi

tiesās izskatītās

krimināllietas

2019

2020

2019

2020

2019

2020

KL 164 (2)

KL 165

KL 165.1

KL 285.2

Valsts policija īpaši veiksmīgi un sekmīgi atklāj noziedzīgos

nodarījumus, kas saistīti ar sutenerismu, kas uzskatāms par

cilvēku tirdzniecības risku, laika posmā no 2008. gada līdz 2020.

gadam uzsākot 66 kriminālprocesus pēc Krimināllikuma 165.panta

"Sutenerisms".

Cilvēku tirdzniecības noziedzīgais nodarījums ir arī

ekonomisks noziegums, un šis noziegums tiek izdarīts ar mērķi gūt

peļņu, kuras iegūšanas stratēģijas pamatā balstās uz izmaksu

samazināšanu un ienākumu ģenerēšanu. Izmaksu samazināšanas

stratēģija balstās uz darbaspēka izmaksu samazināšanu, nemaksājot

upuriem pietiekami vai nemaksājot vispār, piespiežot strādāt

ilgāk par normālo darba laiku, nenodrošinot veselībai un drošībai

atbilstošu darba vidi un apstākļus, un izvairoties no nodokļiem,

sociālajām un veselības iemaksām. Ienākumu radīšanas stratēģijas

pamatā ir sākotnējās maksas piemērošana upuriem par

darbiekārtošanas pakalpojumiem, izmaksas attiecībā uz transportu,

izmitināšanu, pārtiku, darba apģērbu un darba instrumentiem,

tādējādi izraisot parādu un pieaugošu darba ņēmēju atkarību no

darba devēja/noziedznieka.12 Ēnu ekonomika un finanšu

noziegumi ir cieši saistīta ar cilvēku tirdzniecību. Darba

ekspluatācijas prakse vienmēr ir saistīta ar grāmatvedības

pārkāpumiem un/vai krāpšanos ar nodokļiem. Cilvēku tirdzniecības

gadījumos finanšu pārbaudei vajadzētu būt vienai no prioritārajām

darbībām13, jo cilvēku tirdzniecība un noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācija iet roku rokā.

Par to liecina Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu arestētie

noziedzīgi iegūtie līdzekļi cilvēku tirdzniecības un sutenerisma

lietās, proti, 2018.gadā uzlikts arests aizdomās turēto un viņu

tuvinieku līdzekļiem, kā arī kustamajiem un nekustamajiem

īpašumiem 1 705 721,00 euro apmērā, 2019. gadā - 38 238,00

euro apmērā, 2020. gadā - 1 714 243,00 euro.

Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību

īstenošanas Latvijā trešās kārtas izvērtēšanas ietvaros, kas tika

uzsākta 2019. gadā un turpinās 2021. gadā, aktualizējās jautājums

par tiesu praksi cilvēku tirdzniecības lietās. Aktuālais

apkopojums par tiesu praksi cilvēku tirdzniecības lietās ir

veikts 2014. gadā. Taču sešu gadu laikā ir būtiski mainījusies

pati cilvēku tirdzniecība kā noziedzīgais nodarījums. Aizvien

biežāk tiek konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības gadījumos tiek

izmantota personas ievainojamība un citi nevardarbīgi piespiedu

līdzekļi, lai pakļautu cilvēkus ekspluatācijai. Šis progress un

jaunā izpratne rada nepieciešamību, lai Latvijā būtu pieejams

aktuāls tiesu prakses apkopojums par cilvēku tirdzniecības

lietām. Ir svarīgi, lai veidotos vienveidīga izpratne par

procesuālajām un materiālajām normām un to piemērošanu.

3. Palīdzība un

atbalsts personām, kuras cietušas no cilvēku tirdzniecības

Kopš 2006. gada Latvijā tiek nodrošināti valsts finansētie

sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku tirdzniecības

upuriem un kopš 2013. gada - papildu atbalsta pakalpojumi

kriminālprocesā cilvēku tirdzniecības upuriem.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi14 ietver:

• līdz 180 kalendāra dienu ilgu sociālās rehabilitācijas

kursu:

- psihosociālo palīdzību, tai skaitā individuālas sociālā

darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu

speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām,

- drošu patvērumu un klienta izmitināšanu,

- iespēju apgūt vai uzlabot klienta pašaprūpes vai

pašapkalpošanās iemaņas,

- klienta iesaistīšanu apmācības un izglītības programmās, ja

tas sekmē klienta reintegrāciju sabiedrībā un darba tirgū,

• piecas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas personas

nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā un ja

nepieciešams,

• piecas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas divu gadu laikā

pēc sociālās rehabilitācijas kursa beigām, ja nepieciešams,

vai

• psihosociālu atbalstu (individuālas jurista, sociālā

darbinieka un psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumus,

palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un nepieciešamības

gadījumā pārstāvību tiesā saistībā ar uzsākto kriminālprocesu,

kurā upuris piedalās kā cietušais vai liecinieks, kopumā ne

vairāk kā 150 stundas gadā, kā arī

• nepieciešamības gadījumā personas un tās nepilngadīgo bērnu

(ja tie atrodas kopā ar personu) nokļūšanas organizēšanu no

ārvalsts līdz pakalpojumu sniegšanas vietai un personas

pavadīšanu, ja tā nav spējīga ceļot patstāvīgi.

Latvijas valdība pilnībā izpilda starptautisko tiesību aktu

prasību par to, ka palīdzība cilvēku tirdzniecības upurim tiek

sniegta neatkarīgi no viņa/viņas vēlmes būt par liecinieku un

sadarboties ar izmeklēšanas iestādēm, jo valsts finansētie

sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti gan tām

personām, kuras atzītas par cietušajiem kriminālprocesos par

cilvēku tirdzniecību, gan tām personām, attiecībā uz kurām

sociālo pakalpojumu sniedzēji pieņēmuši lēmumu par personas

atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem. Taču sociālās

rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts uz laiku līdz 180

dienām, kas rada bažas par to, ka pakalpojums uzskatāms par

nepietiekamu, lai cilvēku tirdzniecības upuris atlabtu, tiktu

galā ar fiziskās veselības problēmām un psiholoģiskajām traumām.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums būtībā kalpo galvenokārt

vien cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas rezultātā gūto seku

mazināšanai un nenodrošina pilnvērtīgu cilvēku tirdzniecības

upura atlabšanu un reintegrāciju sabiedrībā. Līdz ar to būtu

nepieciešams izvērtēt iespējas nodrošināt pieejamus valsts

finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc

nepieciešamības personām, kuras atzītas par cietušajiem

kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecības noziedzīgo nodarījumu,

kā arī pagarināt pašreizējo maksimālo nogaidīšanas periodu no 30

dienām līdz 180 dienām neatkarīgi no upura spējas vai vēlmes

sadarboties ar tiesībaizsardzības institūcijām15.

Pēdējais ir iekļauts arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu

diskriminācijas izskaušanas komitejas 2020. gada 10.martā

pieņemtajās rekomendācijās 1979. gada Konvencijas par jebkuras

sieviešu diskriminācijas izskaušanu veiksmīgākai ieviešanai

Latvijā, kurās cita starpā ietvertas uz cilvēku tirdzniecības

novēršanu vērstas rekomendācijas.

Valsts finansētos sociālās rehabilitācijas un atbalsta

pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem nodrošina Labklājības

ministrija, katru gadu no valsts budžeta saņemot finansējumu.

Ņemot vērā, ka katru gadu pieaug to personu skaits, kurām ir

nepieciešams nodrošināt sociālās rehabilitācijas un atbalsta

pasākumus, ir nepieciešams palielināt valsts finansējumu

pakalpojumu nodrošināšanai cilvēku tirdzniecības upuriem.

Jānorāda, ka 2020. gadā strauji palielinājās pieprasījums pēc

sociālās rehabilitācijas pakalpojuma un lai nodrošinātu

pakalpojuma pieejamību visiem, kuriem šis pakalpojums ir

nepieciešams, LM 2020. gadā izsludināja papildus iepirkumu par

pakalpojuma nodrošināšanu. 2020. gadā valsts finansētu sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu saņēma 57 personas, no kurām 14

personas turpināja saņemt pakalpojumu no 2019. gada, 43 personas

to uzsāka saņemt 2020. gadā un no tām 10 personas turpināja

saņemt pakalpojumu 2021. gadā.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi pakalpojuma grozu

"Pakalpojuma "Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma

sniegšana cilvēku tirdzniecības upuriem" groza izmaksu

aprēķins 2021.-2022.gadam (24 personām)", kas ir indikatīvs,

un pakalpojuma sniedzēji to pielāgo katras personas (klienta)

individuālajām vajadzībām, ņemot vērā šīs personas dzimumu,

vecumu, tautību, pilsonību un ekspluatācijas formas.

Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi deleģēšanas

līgumu "Par informatīvā atbalsta noziedzīgos nodarījumos

cietušajiem nodrošināšanu" ar biedrību "Skalbes"

par bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 "Palīdzības

dienests noziegumu upuriem" darbību. Ņemot vērā minēto,

cilvēku tirdzniecības upuriem ir iespēja iegūt bezmaksas

psiholoģisko un informatīvo atbalstu zvanot pa bezmaksas tālruni

116006 vai izmantojot tērzēšanas lietotni Live Chat

https://www.cietusajiem.lv/lv/.

4. Cilvēku

tirdzniecības prevencija - izglītošana un izpratnes

veicināšana

Skolēnu izglītošana par cilvēku tirdzniecības riskiem,

draudiem un sekām pamatizglītības posmā, pamatojoties uz Ministru

kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747

"Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un

pamatizglītības programmu paraugiem" noteikto, tiks īstenota

šādos mācību priekšmetos:

- Sociālās zinības 1.-3.klase. Mācību stundu skaits trijos

gados mācību priekšmetā ir 104 stundas.

- Sociālās zinības un vēsture 4.-6.klase. Mācību stundu skaits

trijos gados mācību priekšmetā ir 245 stundas.

- Sociālās zinības 7.-9.klase. Mācību stundu skaits trijos

gados mācību priekšmetā ir 105 stundas.

Skolēnu izglītošana par cilvēku tirdzniecības riskiem,

draudiem un sekām vispārējās vidējās izglītības posmā,

pamatojoties uz Ministru kabineta 2019.gada 3.septembra

noteikumos Nr.416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās

izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu

paraugiem" noteikto, tiks īstenota šādos mācību priekšmetu

pamatkursos un padziļinātajos kursos:

- Vēsture un sociālās zinātnes I, pamatkurss 10.-12.klase.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā ir 245

stundas.

- Sociālās zinības un vēsture, pamatkurss 10.-12.klase. Mācību

stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā ir 140 stundas.

- Sociālās zinātnes II, padziļinātais kurss 10.-12.klase.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā ir 210

stundas.

Skolēnu izglītošana par cilvēku tirdzniecības riskiem,

draudiem un sekām tiek plānota arī klases audzināšanas stundās

gan pamatizglītībā, gan arī vispārējā vidējā izglītībā.

Plānots, ka 2022./2023. gada mācību gadā zināšanas par cilvēku

tirdzniecības riskiem, draudiem un sekām pamatizglītības posmā

būs apguvuši 180 660 skolēni, savukārt vispārējās vidējās

izglītības posmā - 39643 skolēni. Izglītošana par cilvēku

tirdzniecības riskiem, draudiem un sekām tiks īstenota valsts

budžeta ietvaros.

Vienlaikus, ņemot vērā iepriekšējā perioda secinājumus, ka

cilvēku tirdzniecībai vieglāk pakļaut personas ar zemu izglītības

līmeni, grūtībām mācībās un saskarsmē ar apkārtējiem, informējam,

ka IKVD netieši iesaistās cilvēku tirdzniecības profilaksē,

pievēršot uzmanību izglītojamo ilgstošiem neattaisnotiem

kavējumiem un apkopojot informāciju par izglītības iestāžu un

pašvaldību darbu to novēršanā, kā arī turpinot īstenot ESF

projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību

pārtraukšanas samazināšanai". Veicot datu apkopošanu un

analīzi par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā

izglītības vecuma bērniem, IKVD katru gadu aktualizē

nepieciešamību pašvaldībām un valsts institūcijām pievērst vērību

tiem obligātā izglītības vecuma bērniem, kas deklarēti

attiecīgajā pašvaldībā, nav ieguvuši pamatizglītību un nav

reģistrēti nevienā izglītības iestādē.

Latvijā nav veikts visaptverošs pētījums vai aptauja par

skolēnu izpratni un zināšanām par cilvēku tirdzniecības

problemātiku, līdz ar to nav pieejami reprezentatīvi dati,

pierādījumu un argumentācijas, ka skolēni zina un izprot

jautājumus par cilvēku tirdzniecību, vai tieši pretēji - nezina

un neizprot, kas radītu secīgus jautājumus par skolotāju izpratni

un zināšanām par cilvēku tirdzniecības tematiku un skolēnu

mācīšanu par šo tēmu, un kas darāms nākotnē, lai situāciju

pilnveidotu.

2019. gadā Latvijas Republikas tiesībsargs veica izpēti par

cilvēku tirdzniecības riskiem Latvijas internātskolās. Izpētes

ietvaros Tiesībsarga biroja darbinieki veica internātskolu

skolēnu (7.-9. klašu) un pedagogu izglītošanu par cilvēku

tirdzniecības riskiem, kā arī anketēja bērnus un pedagogus, lai

noskaidrotu, vai bērni un pedagogi atpazīst cilvēku tirdzniecības

riskus un ir informēti kā reaģēt riska situācijās. Kopumā tika

aptaujāti 356 bērni, no tām 37 anketas tika atzītas par nederīgām

(daļa jautājumu netika atbildēti vai atbildēti acīmredzami

nenopietni). Savukārt 319 anketas tika apkopotas - no tām 195

zēnu sniegtās atbildes un 124 meiteņu sniegtās atbildes. Tāpat

tika aptaujāti 80 pedagogi. Izvērtējot šo anketu rezultātus, tika

secināts, ka nepieciešams turpināt izglītot gan bērnus, gan

pedagogus par cilvēku tirdzniecības riskiem, jo kopējais

izpratnes līmenis ir nepietiekams. Arī pedagogi norādīja, ka

viņiem būtu nepieciešamas papildu zināšanas par cilvēku

tirdzniecības risku identificēšanu.

Līdzīgi secinājumi izdarāmi, iepazīstoties ar Mārupes Valsts

ģimnāzijas 11.klases skolnieces Barbaras Auzānes zinātniski

pētnieciskā darba tiesību zinātnes sekcijā "Mārupes Valsts

ģimnāzijas 10.-12.klašu skolēnu zināšanu līmenis par cilvēku

tirdzniecības galvenajiem jautājumiem" ietvaros veiktās

skolēnu aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka "vairākums

vidusskolēnu zina, kas ir cilvēktirdzniecība, taču nespēj

padziļināti atbildēt uz jautājumiem.

- No 106 respondentiem lielākā daļa jeb 72% varēja atbildēt,

kas ir cilvēktirdzniecība, bet no visiem respondentiem tikai 37%

zināja, kādas cilvēku grupas (sociālās vai vecuma) visbiežāk tiek

ievilinātas cilvēktirdzniecībā, un tikai 25% varēja nosaukt

cilvēktirdzniecības galvenos riskus, kā arī tikai 24% varēja

minēt galvenos vervēšanas paņēmienus, pēc kā darba autore

secinājusi, ka zināšanas par cilvēktirdzniecību vidusskolēniem

nav pietiekamas.

- Mārupes Valsts ģimnāzijas vidusskolēni uzskata, ka skolās

vairāk vajadzētu mācīt par cilvēktirdzniecību - lielākā daļa jeb

89% no respondentiem, kas atbildēja, ka zina, kas ir

cilvēktirdzniecība, uzskata, ka skolās vajadzētu vairāk mācīt par

šo tēmu.

- Lielākā daļa Mārupes Valsts ģimnāzijas vidusskolēnu uzskata,

ka vislabāk viņi par šo tēmu iemācītos, ja uz skolu nāktu šīs

tēmas eksperti (49%). Noskatoties filmu vai video par šo tēmu,

vēlētos mācīties 44%, tikai 7% vēlētos šo tēmu apgūt, izlasot

tekstus un pildot uzdevumus.

- Vairāk par pusi (54%) vidusskolēnu iemācījās, kas ir

cilvēktirdzniecība, internetā, un vismazāk jeb 4% iemācījās par

šo tematu skolā. Darba autore uzskata, ka skolēnu skaitam, kuri

par šo tēmu iemācījās skolā, būtu jābūt augstākam, tāpēc iesaka

skolu darbiniekiem par šo tēmu informēt savus skolēnus

vairāk.

- Tikai 8% aptaujāto vidusskolēnu Mārupes Valsts ģimnāzijā

atzīst, ka atceras, ka skolā būtu kādreiz mācījušies par

cilvēktirdzniecību, 89% no visiem respondentiem, kuri atbildēja,

ka zina, kas ir cilvēktirdzniecība, vēlētos, ka par šo tēmu skolā

runātu vairāk. Pēc tā var spriest, ka pēc skolēnu domām par šo

tēmu nemāca pietiekami."

Zinātniski pētnieciskā darba izstrāde tika uzsākta

2019./2020.mācību gadā, turpināta 2020./2021.mācību gadā, darbs

tika prezentēts zinātniski pētniecisko darbu komisijai 2021.gada

12.janvārī.

Tikpat aktuāls ir jautājums par sabiedrības informēšanas un

izpratnes veicināšanas kampaņām. Katru gadu Latvijā tiek

īstenotas neliela apjoma informatīvās aktivitātes un valsts

mēroga informatīvās kampaņas, taču nav metodoloģijas, lai

novērtētu šo aktivitāšu un kampaņu ietekmi. Atbildīgās iestādes

un nevalstiskās organizācijas spēj īstenot informatīvos

pasākumus, to izdevumu segšanai tērējot salīdzinoši nelielus

finanšu līdzekļus, taču ierobežotais finansējums liedz nodrošināt

maksimāli plašu informācijas izplatīšanu un rada bažas, vai un

cik lielā mērā tās sasniedz tieši cilvēku tirdzniecības riskiem

pakļautās sabiedrības grupas.

Sen zināma patiesība, ka prevencija maksā lētāk nekā darbs ar

sekām. Vienas informatīvās kampaņas par cilvēku tirdzniecību

vidēji izmaksā 5 000,00 līdz 7 500,0016 euro,

savukārt viens cilvēku tirdzniecības upuris ir izmaksas un

zaudējumi valstij un sabiedrībai kopumā 312 756 euro

apmērā. Šis aprēķins secināts Eiropas Komisijas 2020.gada oktobrī

publicētajā pētījumā par cilvēku tirdzniecības ekonomiskajām,

sociālajām un cilvēku izmaksām Eiropas Savienībā17.

Viena cilvēku tirdzniecības upura izmaksas gadā aprēķinātas,

izmantojot Eiropas Savienības 28 dalībvalstu statistikas datus

par 2016.gadu. Šīs izmaksas pamatā veido:

- ekonomiskie zaudējumi (atrautā peļņa), jo cilvēku

tirdzniecības upuri nepiedalās likumīgajā ekonomikā;

- zaudētā dzīves kvalitāte (cilvēku tirdzniecības upuri ir

pakļauti fiziskām, seksuālām un garīgām traumām, kas samazina

viņu dzīves kvalitāti) gan cilvēku tirdzniecības laikā,

pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem sniegšanas laikā un pēc

šiem diviem posmiem;

- veselības pakalpojumi, sociālā aizsardzība, specializētie

pakalpojumi;

- tiesībaizsardzības iestāžu darbs.

Šo izmaksu proporcija ir vērā ņemama, un, īstenojot valsts

politiku cilvēku tirdzniecības novēršanai, būtu nepieciešams

lielāku uzsvaru likt uz regulāru prevenciju, īpaši uzrunājot tās

sabiedrības grupas, kuras ir visvairāk pakļautas cilvēku

tirdzniecības riskiem. Katrai valsts pārvaldes vai pašvaldības

institūcijai būtu jāvērtē iespējas organizēt informatīvos,

izglītojošos pasākumus savas kompetences ietvaros, proti,

izmantojot savus īpašos resursus un iespējas kā arī piesaistot

citus sadarbības partnerus, uzrunājot tieši iestādes kompetencē

esošās sabiedrības grupas, tādējādi vairākkārtīgi paaugstinot

pozitīvās iespējamības koeficientu, ka vajadzīgā informācija

nonāks pie informatīvo aktivitāšu mērķa grupām.

Starpinstitucionālā sadarbība

Starpinstitūciju darba grupu cilvēku tirdzniecības novēršanas

valsts politikas īstenošanas koordinēšanai izveidoja Ministru

prezidents 2010.gadā, tās sastāvā iekļaujot pārstāvjus no nozaru

ministrijām, tiesībaizsardzības iestādēm, vairākām valsts un

pašvaldību iestādēm, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja,

Latvijas Pašvaldību savienības un nevalstiskajām organizācijām.

Daudzu gadu garumā darba grupas, kuras mērķis ir koordinēt valsts

pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju darbību

politikas plānošanas dokumenta cilvēku tirdzniecības novēršanai

īstenošanā, kā arī nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu un

saskaņotu rīcību cilvēku tirdzniecības novēršanā un atbalsta un

sociālo pakalpojumu sniegšanā cilvēku tirdzniecības upuriem,

darbs ir ticis atzinīgi novērtēts, taču kopš 2019.gada aizvien

biežāk tiek pausta kritika par darba grupas efektivitāti. Tā

piemēram, Latvijas Republikas tiesībsargs vērš "Iekšlietu

ministrijas uzmanību uz darba grupas efektivitāti, proti,

tiesībsarga pārstāvjiem jau vairāku gadu garumā piedaloties

Iekšlietu ministrijas organizētās darba grupas sanāksmēs, nav

gūstams skaidrs apliecinājums tās mērķim un sasniedzamajam

rezultātam. Ilgstoši tiek diskutēti un risināti jautājumi, par

kuriem dalībnieku vidū vispār nevajadzētu būt šaubām. Darba

grupai ir jāizvirza konkrēta attiecīgajam laika posmam atbilstoša

viena vissvarīgākā prioritāte, kas iestāžu kompetences ietvaros

tiks risināta ar konkrētiem līdzekļiem, sasniedzot mērķi. Ņemot

vērā, ka darba grupā pārstāvētās iestādes un organizācijas ir

vistiešākajā mērā atbildīgas par virzienu, kādā valsts strādās,

lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību, tās nevar

aprobežoties tikai ar informatīvu ziņu sniegšanu, bet gan tām ir

jāapņemas īstenot reālas darbības reālā laika periodā. Tādējādi,

lai netiktu apšaubīta šādas darba grupas lietderība, tiesībsargs

aicina mainīt cilvēku tirdzniecības novēršanas darba grupas

rīcības virzienu un noteikt, ka sanāksmes ietvaros galvenokārt

tiek apspriests un diskutēts par reālām problēmām, kas rezultējas

ar konkrētu uzdevumu sniegšanu attiecīgā jautājuma kompetentajām

iestādēm vai organizācijām." Jaunā valsts politikas

plānošanas dokumenta īstenošanas periodā tiks likts uzsvars uz

starpinstitūciju sadarbības un informācijas apmaiņas efektīvu

nodrošināšanu, taču starpinstitūciju darbam ir jāizpaužas aktīvā

visu darba grupā pārstāvēto institūciju līdzdalībā nevis

īstenojot pasīvu novērotāja lomu.

Savukārt praktiskā starpinstitucionālā sadarbība starp dažādām

kompetentajām institūcijām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir

ārkārtīgi svarīga cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanai,

cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanai, identificēšanai,

palīdzības un atbalsta pakalpojumu un aizsardzības pasākumu

nodrošināšanai.

Starpdisciplinārā sadarbība, apvienojot dažādu institūciju un

organizāciju pieredzi, zināšanas, prasmes un resursus, nodrošina

efektīvu pieeju cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā un

risināšanā, un darbā ar cietušajām personām - uz šādu izteikti

starpdisciplināru sadarbību ir nepieciešams virzīties nākamos

trīs gadus, īstenojot jauno politikas plānošanas dokumentu

cilvēku tirdzniecības novēršanai.

Ņemot vērā, ka cilvēku ekspluatācijas pamatā ir tās veicēju

finansiālās peļņas guvums, būtiski starpinstitūciju sadarbības

mehānismos iesaistīt institūciju, kuras atbildīgas par finanšu un

ekonomisko noziegumu novēršanu un apkarošanu, un noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, pārstāvjus, piemēram,

Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu izlūkošanas dienesta. Finanšu

nozares asociācija ir paudusi apņēmību un gatavību sadarboties ar

cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā iesaistītajām

atbilstošajām institūcijām, lai veicinātu finanšu sektora

izpratni par cilvēku tirdzniecības naudas plūsmām un tajā iegūto

līdzekļu legalizācijas tipoloģijām, stiprinātu sadarbību un

pieredzes apmaiņu starp pusēm - Finanšu nozares asociācijas

biedriem, kredītiestādēm un kompetentajām valsts iestādēm.

Latvijas Republikas tiesībsargs 2017.gada pētījumā

"Latvijas pašvaldību sociālo dienestu, bāriņtiesu un

Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu loma cilvēku

tirdzniecības upuru identificēšanas procesā" norāda, ka

Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar darba grupu "Cilvēku

tirdzniecības novēršanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam"

īstenošanas koordinēšanai ir jāapsver nepieciešamība izstrādāt

formālu nacionālās konsultēšanas mehānismu konkrēta dokumenta

veidā, kas tiktu regulāri pilnveidots atbilstoši normatīvo aktu

un prakses izmaiņām. Ministru kabineta 2020.gada 25.augusta sēdes

daļēji attālinātā veidā protokola Nr.50 34.§ "Atbildes

projekts tiesībsargam (par normatīvā regulējuma pilnveidošanu

cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā)" atbalstīts Iekšlietu

ministrijas iesniegtais atbildes projekts tiesībsargam par to, ka

tiks uzsākta nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrāde, lai

pilnveidotu nacionālo sadarbības un koordinācijas mehānismu

cilvēku tirdzniecības novēršanai. Iekšlietu ministrija uzskata,

ka sadarbībā ar kompetentajām nozaru ministrijām, valsts un

pašvaldības institūcijām, izmeklēšanas iestādēm un nevalstiskā

sektora pārstāvjiem nepieciešams izstrādāt:

- likumu par nacionālo sadarbības un koordinācijas mehānismu

cilvēku tirdzniecības novēršanai (National Referral

Mechanism) (turpmāk - sadarbības mehānisms), kurā tiks

izskaidrota sadarbības mehānisma būtība un nepieciešamība,

identificētas sadarbības mehānismā iesaistītās institūcijas, dots

deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt sadarbības mehānisma

procedūras sadarbības un informācijas apmaiņas īstenošanai

cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanā, palīdzības un atbalsta

sniegšanā, aizsardzības nodrošināšanā un novirzīšanā pie sociālo

pakalpojumu sniedzējiem;

- Ministru kabineta noteikumus par kārtību sadarbības un

informācijas apmaiņas īstenošanai cilvēku tirdzniecības upuru

atpazīšanā, palīdzības un atbalsta sniegšanā, aizsardzības

nodrošināšanā un novirzīšanā pie sociālo pakalpojumu

sniedzējiem;

- grozījumus citos spēkā esošos normatīvajos aktos pēc

nepieciešamības.

Jauna normatīvā regulējuma izstrāde un stāšanās spēkā pati par

sevi neatrisinās iesaistīto institūciju spēju trūkumu atpazīt

cilvēku tirdzniecības upurus un izpratnes trūkumu par rīcību

situācijā, kad institūcijas pārstāvis nonāk saskarsmē ar cilvēku

tirdzniecības upuri, un nenodrošinās efektīvu iespējamo cilvēku

tirdzniecības upuru atpazīšanu un starpinstitūciju sadarbību

upuru situāciju risināšanu. Lai normatīvais regulējums tiktu

efektīvi īstenots un piemērots praksē, būs nepieciešams ļoti

apjomīgs institūciju darbinieku izglītošanas process, kura

nodrošināšanai būs nepieciešami būtiski resursi - gan

cilvēkresursi, kas spēj nodrošināt informācijas un zināšanas

nodošanu, gan finanšu resursi.

Līdzšinējie centieni informatīvo un izglītojošo pasākumu

nodrošināšanā dažādu nozaru speciālistiem, kuri ikdienā var

nonākt saskarsmē ar (iespējamiem) cilvēku tirdzniecības upuriem,

un kuriem būtu jāapzinās sava loma un jāzina, kā šādā gadījumā

būtu jārīkojas, ir nepietiekoši, neregulāri, un līdz ar to

uzskatāmi par neefektīviem. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas

rīcībā esošo informāciju dažāda formāta mācībās par

cilvēktirdzniecības problemātikas jautājumiem 2020. gadā

piedalījās 1137 valsts un pašvaldību darbinieki (salīdzinājumam

2019. gadā - tie bija 1903 darbinieki, 2017.-2018. gadā - 2385

darbinieki, 2014.-2016. gadā - 4217 darbinieki). Šie dati

apliecina, ka dažādu nozaru darbinieku, praktiķu un speciālistu

izglītošana par cilvēku tirdzniecības dažādiem aspektiem nav

pietiekama. Tas atspoguļojas atklāto cilvēku tirdzniecības upuru

skaitā, kas ir ļoti mazs. Piemēram, 2020.gadā 48 identificētie

cilvēku tirdzniecības upuri tika nosūtīti pie pakalpojumu

sniedzējiem personas atbilstības cilvēku tirdzniecības upura

kritērijiem izvērtēšanai un/vai rehabilitācijas pakalpojumu

saņemšanai. No tiem deviņas personas nosūtīja Valsts policija,

bet divas personas - sociālie dienesti, vienu personu - Ārlietu

ministrija. Savukārt informāciju par piecām personām kā

iespējamiem cilvēku tirdzniecības upuriem Valsts policijai nodeva

Valsts robežsardze. Cilvēku tirdzniecības upuri pamatā pie

pakalpojumu sniedzējiem vēršas paši vai viņus nosūta citas

nevalstiskās organizācijas Latvijā vai ārvalstīs.

6. Starptautiskā

sadarbība

Veidojot valsts politiku cilvēku tirdzniecības novēršanai,

jāņem vērā būtisks priekšnosacījums, ka viena valsts atsevišķi

nevar novērst un apkarot šo globālo noziedzīgo nodarījumu, un ir

nepieciešama aktīva sadarbība un informācijas apmaiņa starp

kompetentajām institūcijām un politikas veidotājiem, izmantojot

dažādas sadarbības platformas reģionālā un starptautiskā līmenī.

Latvijas interešu pārstāvība un līdzdalība tiek nodrošināta

Baltijas jūras valstu padomes darba grupā cīņai pret cilvēku

tirdzniecību, Eiropas Savienības Nacionālo ziņotāju vai

alternatīvu mehānismu cīņai pret cilvēku tirdzniecību neformālajā

tīklā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret

transnacionālo organizēto noziedzību darba grupā par cilvēku

tirdzniecību, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un

citos starptautiskos sadarbības formātos. Tādējādi Latvija

nodrošina reģionālo un starptautisko partnerību, uzņemas

saistības nodrošināt cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas

īstenošanu globālā līmenī.

Iekšlietu ministrija ir atbildīgā valsts pārvaldes iestāde par

valsts politikas plānošanu un īstenošanas koordinēšanu cilvēku

tirdzniecības novēršanā. Tādējādi tā nodrošina sadarbību ar

starptautiskajām institūcijām un organizācijām, un kompetentajām

nozares ministrijām Latvijā starptautisko tiesību aktu un darba

plānu prasību un nosacījumu īstenošanā Latvijā cilvēku

tirdzniecības novēršanas jomā. Iekšlietu ministrija koordinē un

nodrošina sadarbību un informācijas apmaiņu sekojošu

starptautisko tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu

īstenošanā:

1. tabula.

Informācijas sagatavošana un sniegšana dažādām starptautiskām

institūcijām

Nr.

Politikas plānošanas

dokumenti

Atskaišu veidi dokumenta

ietvaros

Atskaišu sniegšanas

regularitāte

Cilvēku tirdzniecības

novēršanas pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam

Apstiprinātas ar MK 21.01.2014. rīkojumu Nr.29

https://likumi.lv/ta/id/263902-par-cilveku-tirdzniecibas-noversanas-pamatnostadnem-2014-2020-gadam

Atskaite 1

pamatnostādņu īstenošanas

vidusposma novērtējuma ziņojums

vienu reizi līdz

01.02.2017.

Atskaite 2

pamatnostādņu īstenošanas

gala novērtējuma ziņojums

vienu reizi līdz

01.03.2021.

OSCE Action Plan to Combat

Trafficking in Human Beings (2003)

Addendum

to the OSCE Action Plan on Combating Trafficking in Human

Beings: One Decade Later (2013)

Atskaites forma: aptaujas anketa

pēc pieprasījuma;

līdz šim:

2015.gadā un 2020.gadā

Baltijas jūras valstu padomes

Darba grupas cīņai pret cilvēku tirdzniecību Stratēģiskais

plāns

2015. -

2017.gadam

2018. -

2020.gadam

2021. - 2025.gadam

(pieejams publiski lejupielādēšanai

https://cbss.org/organisation/strategic-documents/)

Atskaites forma:

ziņojums (informācija un

statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā ar iesūtītajiem

jautājumiem)

pēc pieprasījuma

Apvienoto Nāciju Organizācijas

Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos Latvijai

izteikto rekomendāciju izpildes plāns 2018.gadam

https://likumi.lv/ta/id/297317-par-apvienoto-naciju-organizacijas-bernu-tiesibu-komitejas-nosleguma-apsverumos-latvijai-izteikto-rekomendaciju-izpildes-planu

Atskaites forma:

ziņojums (informācija un

statistikas dati)

pirmo reizi 2012.gadā ziņojumu ANO par ANO Bērnu tiesību

konvencijas papildu protokola par tirdzniecību ar bērniem,

bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju izpildi iesniedza

IeM;

kopš ANO Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos

Latvijai izteikto rekomendāciju īstenošanas - atbildīgā

iestāde ir Labklājības ministrija - atskaites tiek sniegtas

pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma

United Nations Global Plan

Action to

Combat Trafficking in Persons

Atskaites forma:

tiek sniegti statistikas dati

saskaņā ar UNODC izstrādātu datu vākšanas metodoloģiju un

metadiem, piecu tiesas spriedumu apraksts

pēc pieprasījuma ik pēc diviem

gadiem

Nr.

Starptautiskie tiesību akti,

par kuru prasību īstenošanu tiek sniegtas atskaites

Atskaišu veidi dokumenta

ietvaros

Atskaišu sniegšanas

regularitāte

Victims of Trafficking and

Violence Protection Act of 2000 (Public Law

106-386-OCT.28,2000)

https://www.state.gov/international-and-domestic-law/

https://www.state.gov/trafficking-in-persons-report/

Atskaites forma:

ziņojums (informācija un

statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā ar iesūtītajiem

jautājumiem)

katru gadu

Eiropas Padomes Konvencija par

cīņu pret cilvēku tirdzniecību

(likums pieņemts 24.01.2008.,

spēkā kopš 13.02.2008.)

https://likumi.lv/ta/id/170681-par-eiropas-padomes-konvenciju-par-cinu-pret-cilveku-tirdzniecibu

Atskaites forma:

ziņojums (informācija un

statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā ar iesūtītajiem

jautājumiem)

Saskaņā ar Eiropas Padomes izstrādātu un apstiprinātu

Konvencijas īstenošanas novērtēšanas plānu:

1.kārtas

novērtēšana:

1) ziņojums (informācija un statistikas dati atbilstoši

iesūtītajiem jautājumiem) 2012.gads,

2) ziņojums par rekomendāciju īstenošanu 2015.gads,

2.kārtas

novērtēšana:

1) ziņojums (informācija un statistikas dati atbilstoši

iesūtītajiem jautājumiem) 2015.gads,

2) ziņojums par rekomendāciju īstenošanu 2018.gads.

3.kārtas

novērtēšana:

1) ziņojums (informācija un statistikas dati atbilstoši

iesūtītajiem jautājumiem) 2020.gads

https://www.coe.int/en/web/anti-human-trafficking/latvia

Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīva 2011/36/ES (2011.gada 5.aprīlis) par cilvēku

tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo

aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu

2002/629/TI

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX%3A32011L0036

Atskaites forma:

ziņojums (informācija un

statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā ar iesūtītajiem

jautājumiem), pamatojoties uz Direktīvas 20.panta

prasībām

Saskaņā ar Direktīvas 20.pantā noteikto - reizi divos

gados:

1) pirmajam progresa ziņojumam 2015.gadā,

2) otrajam progresa ziņojumam 2018.gadā,

3) trešajam progresa ziņojumam 2020.gadā

Nr.

Dokumenti, par kuriem tiek

sniegtas atskaites tieši par cilvēku tirdzniecības

novēršanas un apkarošanas jautājumiem

Atskaišu veidi dokumenta

ietvaros

Atskaišu sniegšanas

regularitāte

ANO 1966.gada Starptautiskais

pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām

Atskaites forma:

informācijas apkopojums

(informācija un statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā

ar iesūtītajiem jautājumiem)

Pēc Ārlietu ministrijas

pieprasījuma (~reizi piecos gados)

ANO Vispārējais periodiskais

pārskats saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju

Atskaites forma:

informācijas apkopojums

(informācija un statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā

ar iesūtītajiem jautājumiem)

Pēc Ārlietu ministrijas

pieprasījuma (~reizi piecos gados)

ANO Konvencija par personu ar

invaliditāti tiesībām

Atskaites forma:

informācijas apkopojums

(informācija un statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā

ar iesūtītajiem jautājumiem)

Pēc Labklājības ministrijas

pieprasījuma (~reizi piecos gados)

ANO Konvencija par jebkuras

sieviešu diskriminācijas izskaušanu

Atskaites forma:

informācijas apkopojums

(informācija un statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā

ar iesūtītajiem jautājumiem)

Pēc Ārlietu ministrijas

pieprasījuma (~reizi piecos gados)

ANO 1966.gada Starptautiskā

pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām

ieviešanu Latvijā

Atskaites forma:

informācijas apkopojums

(informācija un statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā

ar iesūtītajiem jautājumiem)

Pēc Ārlietu ministrijas

pieprasījuma (~reizi piecos gados)

ANO Konvencija par bērna

tiesībām

Atskaites forma:

informācijas apkopojums

(informācija un statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā

ar iesūtītajiem jautājumiem)

Pēc Ārlietu ministrijas

pieprasījuma (~reizi piecos gados)

ANO Konvencija pret spīdzināšanu

un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās

vai sodīšanas veidiem

Atskaites forma:

informācijas apkopojums

(informācija un statistikas dati tiek nodrošināti saskaņā

ar iesūtītajiem jautājumiem)

Pēc Ārlietu ministrijas

pieprasījuma (~reizi trijos gados)

7. Finansējums

cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanai

Cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanai kopš

2014. gada nav piešķirts papildu finansējums, kas būtu

nepieciešams pētījumu veikšanai, izglītojošo pasākumu praktiķiem

un sabiedrības informēšanas kampaņu organizēšanai un īstenošanai.

Lielākā daļa cilvēku tirdzniecības novēršanas pasākumu tiek

īstenota attiecīgajām institūcijām piešķirto valsts budžeta

līdzekļu ietvaros. Cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas

īstenošanā iesaistītās institūcijas ir identificējušas

nepieciešamību pēc papildu budžeta līdzekļiem, taču papildu

budžeta līdzekļi nav piešķirti.

No valsts budžeta līdzekļiem vienīgi finansējums tiek

piešķirts Labklājības ministrijai valsts finansētā sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pakalpojumu

kriminālprocesā nodrošināšanai cilvēku tirdzniecības upuriem.

Publiskā sektora iestādes iespēju robežās piesaista

finansējumu cilvēku tirdzniecības novēršanas valsts politikas

īstenošanai, realizējot gan nacionālos projektus, gan starpvalstu

projektus, kuru īstenošanai pieejams līdzfinansējums no dažādām

finansēšanas programmām, piemēram, Iekšējās drošības fonds,

Baltijas jūras valstu stratēģijas Projektu atbalsta fonds

(Seed Money Facility), Baltijas jūras valstu padomes

Projektu atbalsta fonds (Project Support Facily), un kurās

saistību uzņemšanos ir atbalstījis Ministru kabinets, nodrošinot

nacionālā līdzfinansējuma saņemšanas iespējas. Taču donoru

finansējuma piesaistes iespējas nenodrošina konkrētajā laika

periodā nepieciešamo vajadzību apmierināšanu un realizēšanu vai

reaģēšanu uz aktuālām cilvēku tirdzniecības tendencēm vai

norisēm, jo donora finansējums tiek piešķirts tikai konkrētu

prioritāšu īstenošanai. Latvijā projektus par cilvēku

tirdzniecības jautājumiem ir īstenojusi Iekšlietu ministrija,

Tiesībsarga birojs, Valsts policija un nevalstiskās

organizācijas, kas liecina par iniciatīvas un aktivitātes trūkumu

kompetentajās institūcijās attiecībā uz projekta ideju izstrādi

un īstenošanu.

8. Cilvēku

tirdzniecība un globālā pandēmija

Kopš 2020. gada nevienā reģionālā vai starptautiskā sanāksmē,

konferencē, diskusijā vai viedokļu apmaiņā nav izpalicis

jautājums par Covid-19 ietekmi un izraisītajām sekām saistībā ar

cilvēku tirdzniecību. Ir skaidrs, ka globālās pandēmijas laikā

cilvēku tirdzniecības situācija ir būtiski pasliktinājusies, jo

ekspluatācijā esošie upuri ir nonākuši vēl lielākā atkarībā no

noziedzniekiem, kas viņus ekspluatē, vēl lielākā izolācijā un

nošķirtībā, kā arī būtiski ir samazinājušās viņu izredzes tikt

atklātiem, jo kontrolējošās iestādes ir samazinājušas dažādu

pārbaužu un apsekojumu skaitu objektos un vietās, kur varētu tikt

izmantoti cilvēku tirdzniecības upuri. Vienlaikus ir būtiski

pieaudzis to personu skaits, kuru situācija globālās pandēmijas

rezultātā ir kļuvusi vēl grūtāka, sarežģītāka pastāvīga ienākumu

trūkuma dēļ, vardarbības, psihiskās veselības satricinājumu un

citu epidemioloģiskās drošības ierobežojumu radīto seku un

problēmu dēļ. Tātad būtiski ir pieaudzis to personu skaits, kuras

var tikt pakļautas cilvēku tirdzniecības riskiem. Un šis

apsvērums rada pamatotas bažas par to, kā situācija attīstīsies

turpmāk, kad ceļošanas iespējas atkal būs neierobežotas, un nebūs

šķēršļu noziedzniekiem realizēt viņu noziedzīgās ieceres un

vienlaikus būs pieejams liels cilvēku skaits, kuri ir

ievainojamības stāvoklī, izmisuši un būs gatavi nedomājot

piekrist daudzsološiem solījumiem par iespējām labi nopelnīt un

iegūt labākas dzīves iespējas.

Valsts policija atzīst, ka Latvijā cilvēku tirdzniecība varētu

būt samazinājusies, jo ir ierobežotas iespējas darbaspēkam no

trešām valstīm ieceļot Latvijā, kā arī Latvijas

valstspiederīgajiem ir ierobežotākas iespējas izceļot no Latvijas

uz ārvalstīm. Ir slēgtas izklaides vietas un klubi, Latviju

neapmeklē tūristi, kas iepriekš bija priekšnosacījums sutenerisma

attīstībai un seksuālo pakalpojumu neierobežotam piedāvājumam.

Taču globālās pandēmijas laikā ir pieaugusi interneta lietošana,

jo īpaši būtiski bērnu vidū, ņemot vērā faktu, ka izglītības

procesi tiek īstenoti attālinātā režīmā, kas ir par pamatu

bērniem daudz vairāk kā nepieciešams pavadīt laiku internetā, kas

var veicināt seksuālo vardarbību un cilvēku tirdzniecību

interneta vidē.

Savukārt, Latvijas Republikas tiesībsarga ieskatā globālās

pandēmijas laikā tieši parādās riski vietējās (valsts iekšienes)

cilvēku tirdzniecības "uzplaukumam", jo palielinās

bezdarbs, cilvēkiem trūkst naudas līdzekļu, turklāt cilvēku

izolētība ir būtisks faktors, kas veicina cilvēku tirdzniecību.

Taču tiesībsargs uzskata, ka ir nozares, kuras pandēmija tik ļoti

neskar, piemēram, lauksaimniecība, mežizstrāde, būvniecība,

lopkopība.

Pozitīvi vērtējama Labklājības ministrijas pozīcija jautājumā

par valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un

atbalsta pakalpojumu kriminālprocesā nodrošināšanu cilvēku

tirdzniecības upuriem. Covid-19 laikā Latvijā bija un joprojām ir

atļauts sniegt sociālos pakalpojumus, to skaitā sociālās

rehabilitācijas pakalpojumus. Pakalpojumu sniedzēji ievēro

epidemioloģiskās drošības pasākumus (aizsargmasku lietošana,

telpu un virsmu dezinfekcija, divu metru attāluma ievērošana

starp cilvēkiem, nodrošinot, ka klienti nesatiekas u.c.)

Labklājības ministrija vairākas reizes ir koordinējusi

individuālo aizsarglīdzekļu iepirkšanu, tai skaitā aptaujājot

visus sociālo pakalpojumu sniedzējus par viņiem nepieciešamajiem

individuālajiem aizsarglīdzekļiem, un iespēju robežās tos

piegādājot. Pakalpojumu sniedzēji tiek aicināti iespēju robežās

konsultācijas nodrošināt attālināti, ja klientiem ir šādas

tehniskās iespējas. Tomēr pakalpojumu sniegšana klātienē ir

atļauta un notiek, pakalpojumi tiek piešķirti un nodrošināti.

Covid-19 līdz šim nav ietekmējis cilvēku tirdzniecības upuriem

nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai

pieejamo finansējumu (cilvēktirdzniecības upuru skaita

palielināšanās dēļ 2020.gadā valsts finansējums pat ir strauji

pieaudzis).

Noslēgums

Ir svarīgi, lai valsts politikas plānošanas dokuments cilvēku

tirdzniecības novēršanai nebūtu formalitāte, bet gan vadošais

dokuments, kas nosaka Latvijas kompetento institūciju rīcības

virzienus efektīvai cilvēku tirdzniecības novēršanai un

apkarošanai. Ir jāiegulda pieejamie resursi un jāmeklē

alternatīvi risinājumi, lai efektīvi īstenotu šo Rīcības plānu

praksē.

Rezumējot iepriekš minēto, jāatzīst, ka efektīvas cilvēku

tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanas būtiskākie šķēršļi

ir:

Pirmkārt, efektīva cilvēku tirdzniecības tieši novēršana nav

iespējama un nav iedomājama bez mērķtiecīgas un visaptverošas

cilvēku tirdzniecības cēloņu - nabadzības, vienlīdzīgu iespēju

trūkuma, ārstniecības un izglītības iespēju pieejamības trūkuma,

bezdarba un tamlīdzīgi - novēršanas, jo par cilvēku tirdzniecības

upuri kļūst tie, kas ir apdraudēti fiziskā, psiholoģiskā vai

ekonomiskā veidā un kuriem nepietiek savu iekšējo resursu vai

ārējā atbalsta un palīdzības, lai sevi

aizsargātu18.

Cilvēku tirdzniecības cēloņu novēršanu nav iespējams īstenot

ar valsts politikas plānošanas dokumentu cilvēku tirdzniecības

novēršanai, kura mērķu un to sasniegšanai noteikto uzdevumu

pamatā ir sabiedrības izpratnes par cilvēku tirdzniecību

veicināšana, speciālistu izglītošana, cilvēku tirdzniecības

gadījumu atklāšana, izmeklēšana, kriminālvajāšana, iztiesāšana,

cilvēku tirdzniecības upuru identificēšana un atbalsta,

palīdzības sniegšana tiem, un starpinstitūciju sadarbības un

informācijas apmaiņas nodrošināšana.

Otrkārt, kompetento institūciju darbs sabiedrības izpratnes

par cilvēku tirdzniecības dažādiem aspektiem veicināšanā un šīs

problemātikas skaidrošanā nesasniedz tās sabiedrības riska

grupas, kuras vistiešāk ir pakļautas riskiem kļūt par

ekspluatācijas upuriem, kā arī sabiedrība kopumā salīdzinoši

vieglprātīgi izturas pret cilvēku tirdzniecības eksistenci,

noraidot un apšaubot iespējamību, ka varētu nokļūt cilvēku

tirdzniecības situācijā. Sabiedrībā lielā mērā valda pārliecība,

ka "ar mani jau nekas tāds nevar notikt".

Treškārt, kompetento iestāžu izpratnes trūkums un nespēja

atpazīt cilvēku tirdzniecības situācijas un tās upurus rada

mānīgu priekšstatu par to, ka cilvēku tirdzniecības problēma

Latvijā nepastāv, kā arī atstāj cilvēku tirdzniecības upurus

ekspluatācijas situācijā, liedzot viņiem iespēju saņemt palīdzību

un atbalstu. Turklāt joprojām iestāžu pārstāvju domāšanas

stereotipi par personas ievainojamību un tās brīvas gribas

izpausmi viltus, maldināšanas vai manipulācijas gadījumos traucē

efektīvi atklāt cilvēku tirdzniecības gadījumus un efektīvi

risināt atklātos gadījumos, nodrošinot, ka visos gadījumos tiek

ierosināti kriminālprocesi par cilvēku tirdzniecību un vainīgās

personas saņem sodus atbilstoši izdarītajam noziedzīgajam

nodarījumam.

Taču, apzinoties vājās vietas, problēmas un trūkumus, varam

mērķtiecīgi pret tiem vērsties, uzlabojot, pilnveidojot un

attīstot kopīgo darbu cilvēku tirdzniecības novēršanā un

apkarošanā.

1 Kriminālprocesa likums, 96.1 pants

"Īpaši aizsargājams cietušais",

https://likumi.lv/ta/id/107820#p96.1

2 Third report on the progress made in the fight

against trafficking in human beings (2020). Pieejams:

https://www.europeansources.info/record/third-report-on-the-progress-made-in-the-fight-against-trafficking-in-human-beings-2020/

3 The United Nations Committee on the Elimination

of Discrimination against Women: Concluding observations

CEDAW/C/LVA/CO/4-7. 2020. Pieejams:

https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CEDAW/C/LVA/CO/4-7&Lang=En

4 The Group of Experts on Action against

Trafficking in Human Beings: Gender Equality and Trafficking in

Human Beings Toolkit. Pieejams:

https://rm.coe.int/gender-mainstreaming-toolkit-21-gender-equality-and-trafficking-in-hum/168092e9ed

5 European Institute for Gender Equality:

Gender-specific measures in anti-trafficking actions. 2018.

Pieejams:

https://eige.europa.eu/sites/default/files/documents/20182865_mh0418455enn_pdf.pdf

6 Organisation of Economic Cooperation and

Development: Toolkit for Mainstreaming and Implementing Gender

Equality. 2015. Pieejams:

https://www.oecd.org/gov/toolkit-for-mainstreaming-and-implementing-gender-equality.pdf

7 Mag.iur. Inga Godmane: Izpētes darbs par tēmu

"Kāpēc Latvijā ir tik neliels skaits krimināllietu par

cilvēku tirdzniecību piespiedu darba nolūkā?". 2021.

Pieejams:

http://www.cilvektirdznieciba.lv/lv/zinojumi-un-parskati

8 Avots: "www.top101.lv",

"Prudentia", NASDAQ (2020).

https://www.incsr.eu/novertejumi/ilgtspejas-indekss/ilgtspejas-indekss-2020/

10 Projekts FLOW "Nelikumīgu līdzekļu plūsmu

un upuru atklāšanas sarežģījumi darbaspēka ekspluatācijas

gadījumos", pieejams:

http://www.cilvektirdznieciba.lv/lv/projekts-nelikumigu-lidzeklu-plusmu-un-upuru-atklasanas-sarezgijumi-darba-ekspluatacijas-gadijumos-flow

11 2020.gada ziņojuma sadaļa par Latviju. /

Cilvēku tirdzniecības apkarošana, pieejams:

https://lv.usembassy.gov/lv/our-relationship-lv/policy-history-lv/trafficking-in-persons-lv/

12 "Netīrais bizness. Atklājot darba

ekspluatācijas biznesa modeli" (2019), projekts FLOW

"Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas

sarežģījumi darba ekspluatācijas gadījumos", pieejams:

http://www.cilvektirdznieciba.lv/lv/projekts-nelikumigu-lidzeklu-plusmu-un-upuru-atklasanas-sarezgijumi-darba-ekspluatacijas-gadijumos-flow

13 "Darbaspēka tirdzniecības atklāšana.

Izmeklēšanas rīks likuma piemērošanai un kontroljautājumu

saraksts darba inspektoriem" (2020), projekts FLOW

"Nelikumīgu līdzekļu plūsmu un upuru atklāšanas

sarežģījumi darba ekspluatācijas gadījumos", pieejams:

http://www.cilvektirdznieciba.lv/lv/projekts-nelikumigu-lidzeklu-plusmu-un-upuru-atklasanas-sarezgijumi-darba-ekspluatacijas-gadijumos-flow

14 Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi /

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku tirdzniecības

upuriem, publicēts 04.10.2020., pieejams:

https://www.lm.gov.lv/lv/socialas-rehabilitacijas-pakalpojumi-0

15 The United Nations Committee on the

Elimination of Discrimination against Women: Concluding

observations CEDAW/C/LVA/CO/4-7. 2020. Pieejams:

https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CEDAW/C/LVA/CO/4-7&Lang=En

16 Atzīmējot Eiropas Savienības dienu cīņai pret

cilvēku tirdzniecību, Iekšlietu ministrija un Latvijas

Republikas Ārlietu ministrija 12.oktobrī uzsāka kopīgu

2020.gada rudens informatīvo - izpratnes veicināšanas kampaņu

"CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS UPURIS?". Kampaņas mērķis ir

uzrunāt sabiedrību un veicināt izpratni par cilvēku

tirdzniecību, tās dažādajām formām un riskiem, sekām un

iespējām saņemt palīdzību. Plakātu un uzlīmju drukāšanas darbu

veikšanai tika piešķirts finansējums 4 984,00 euro

apmērā no Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas

"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds",

kuru Iekšlietu ministrija saņēma projekta "Informācijas

izplatīšana par cilvēku tirdzniecības noziedzīgajos noziegumos

cietušo personu tiesībām" īstenošanai. Video klipu (trīs

video klipi par fiktīvajām laulībām, darbaspēka ekspluatāciju

un seksuālo ekspluatāciju, ar subtitriem latviešu, angļu un

krievu valodās. Videoklipi paredzēti Latvijas valstspiederīgo

un Latvijā esošo trešo valstu pilsoņu informēšanai par cilvēku

tirdzniecības riskiem un palīdzības saņemšanas iespējām.)

izstrādei tika izlietots valsts budžeta finansējums 3 630,00

euro apmērā. Par tēmas rubriku radio StarFM, attiecīgi

piecu ekspertu viesošanās studijā, pašreklāmas klipi un

informācija par rubriku un tēmas aktualizāciju starfm.lv un

skaties.lv izdevumus 1 197,90 euro apmērā.

17 Study on the economic, social and human costs

of Trafficking in Human Beings in the EU,

https://ec.europa.eu/anti-trafficking/eu-policy/14th-eu-anti-trafficking-day_en?fbclid=IwAR31x2GvdE_RkEu37L70iqxRJhg4CRlD7FLB5p4BTYPiyWTpb2uDqfzsHEQ

18 United Nations. New York, 2012. Global Report

on. Trafficking in Persons. 2012. United Nations Office on

Drugs and Crime,

https://www.unodc.org/documents/data-and-analysis/glotip/Trafficking_in_Persons_2012_web.pdf

Iekšlietu ministre M. Golubeva

2. pielikums

Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021.-2023. gadam

Prognozēto papildu izdevumu

detalizēts aprēķins

Nr.p.k.

Izdevumi

Budžeta apakšprogramma

"03.02.00 Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu)

tiesas", izdevumi euro

KOPĀ

Papildu

nepieciešamie izdevumi Tieslietu ministrijai (kopā no 2022.

gada līdz 2023. gadam)

12040

Kopā 2022.gadā,

tai skaitā:

6020

Uzturēšanas izdevumi

6020

atlīdzība

Kapitālie izdevumi

Papildu amata vietu skaits

Kopā 2023.gadā,

tai skaitā:

6020

Uzturēšanas izdevumi

6020

atlīdzība

Kapitālie izdevumi

Papildu amata vietu skaits

1. Palielināt sabiedrības

izpratni un informētību, uzsverot, ka cilvēku tirdzniecība ir

sociāla problēma, pret kuru nevar izturēties ar iecietību, un

palielināt speciālistu informētību un nodrošināt viņus labāku

informāciju, tādējādi nodrošinot efektīvākas prasmes cīņā

pret šo noziegumu.

1.7. Nodrošināt tiesnešu un

tiesas darbinieku mācības par cilvēku tirdzniecības

jautājumiem.

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2022.gadā

2023.gadā

Izdevumi kopā

6020

Uzturēšanas

izdevumi

6020

2000

Preces un pakalpojumi

Vienas dienas mācību kursa 30 dalībniekiem izdevumi:

1) Zoom tulkošanas izmaksas, telpu un IT uzturēšana,

mācību materiāli - 1095 euro;

2) mācību programmas izstrādes un kursa direktora

izmaksas, administratīvās izmaksas - 1900 euro;

3) trīs paralēli lektori (lai nodrošinātu grupu darbu),

tostarp nejuridiskās jomas speciālists un starptautiska

eksperta piesaiste vienai lekcijai - 3025 euro.

6020

Iekšlietu ministre M. Golubeva

164. pants"Personas iesaistīšana prostitūcijā un

164. pants
"Personas iesaistīšana prostitūcijā un