Par Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92.pantam

21. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka izskatāmajā

lietā var tikt salīdzinātas divas personu grupas: pirmkārt, visas

personas, kuras ir puses civilprocesā, kurām par labu izšķirta

lieta un kurām radušies izdevumi par juridisko palīdzību, ko

sniedzis advokāts CPL izpratnē, un, otrkārt, visas tās personas,

kuras ir puses civilprocesā (tostarp Pieteikuma iesniedzēja),

kurām par labu izšķirta lieta, bet kurām radušies izdevumi par

juridisko palīdzību, ko sniegusi persona, kas nav advokāts CPL

izpratnē.

Nav pamatots Saeimas viedoklis, ka minētās grupas juridiskās

palīdzības izdevumu aspektā nav salīdzināmas tādēļ vien, ka

advokāta sniegtā juridiskā palīdzība tiek noformēta ar publisku

aktu - orderi, bet cita persona šādu palīdzību sniedz uz

civiltiesiska pilnvarojuma pamata. Kā pamatoti norāda Pieteikuma

iesniedzēja, pilnvarojuma līgums nav vienīgais līgums, kas var

saistīt personu, kura ir puse civilprocesā, un personu, kura ir

tās pārstāvis un vienlaikus sniedz tai juridisko palīdzību.

Līdzīgi kā advokāts var vienlaikus darboties kā pilnvarots

pārstāvis uz pilnvaras pamata un sniegt juridisko palīdzību uz

ordera pamata, arī cita persona var vienlaikus būt pārstāvis uz

pilnvaras pamata un sniegt juridisko palīdzību uz cita

civiltiesiska līguma, piemēram, uzņēmuma līguma, pamata.

Tādējādi izskatāmajā lietā aplūkojamās personu grupas vieno

šādas pazīmes: 1) puses statuss civilprocesā; 2) tām par labu

izšķirta lieta un 3) izdevumi, kas tām radušies sakarā ar

nepieciešamību vērsties pēc juridiskās palīdzības.

Līdz ar to abas personu grupas

atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.