333. pants
Šā panta pirmā daļa paredz kārtības uzturēšanas

sodus, ko tiesa uzliek lieciniekam gadījumā, kad viņš nav

ieradies uz tiesas sēdi. Savukārt šā panta otrā daļa noteic: "Ja

pēc tam tiek uzrādīts neierašanos attaisnojošs iemesls,

lieciniekam uzliktie kārtības uzturēšanas sodi atceļami. Turklāt

liecinieku var pilnībā vai daļēji atbrīvot no to izmaksu

atlīdzināšanas, kas saistītas ar viņa neierašanos."

Lai arī CPL 68. panta trešā

daļa līdzīgu normu expressis verbis nesatur, tomēr

Latvijas tiesību zinātnē ir norādīts, ka procesuālās sankcijas ir

piemērojamas tikai par tādiem civilprocesuālo normu pārkāpumiem,

"kas izdarīti bez attaisnojošiem iemesliem" (Civilprocesa

likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums, Rīga. Tiesu

namu aģentūra, 2006, 127. lpp.).

Interpretējot CPL 68. panta

trešo daļu, jāņem vērā procesuālās sankcijas noteikšanas mērķis

un būtība, kā arī vispārējie tiesību principi. Tiesai ir

pienākums personu atbrīvot no procesuālās sankcijas veidā uzliktā

naudas soda, ja persona iesniedz pierādījumus tam, ka tā

attaisnojošu iemeslu dēļ neieradās tiesas sēdē un attaisnojošu

iemeslu dēļ laikus nepaziņoja par neierašanos.

Arī Pieteikuma iesniedzējam bija

nodrošināta iespēja tikt uzklausītam, tostarp pierādīt, ka viņš

uz tiesas sēdi nav ieradies un nav paziņojis par neierašanos

attaisnojošu iemeslu dēļ. Tiesa, saņemot Pieteikuma iesniedzēja

lūgumu atbrīvot viņu no soda, vērtēja, vai pastāv attaisnojoši

iemesli tam, ka Pieteikuma iesniedzējs nebija ieradies uz tiesas

sēdi un nebija paziņojis par neierašanos. Lēmumā par šā lūgumu

noraidīšanu norādīts, ka "atbildētājs nav iesniedzis nevienu

pierādījumu, ar kuru tiesa varētu nodibināt iesniegumā norādītā

apstākļa esamību, proti, par to, ka atbildētājs nedzīvoja

prasības pieteikumā norādītajā atbildētāja dzīvesvietā, tāpēc

tiesai nav pamata atzīt lūgumu par pamatotu" (lietas materiālu

1. sēj. 8. lpp.).

Tāpat Pieteikuma iesniedzējam bija

iespēja tikt uzklausītam jautājumā par viņam uzliktā soda

smagumu. Satversmes tiesai iesniegtajos dokumentos Pieteikuma

iesniedzējs norāda, ka viņam uzliktais naudas sods - 50 latu

- ir bargs, jo viņš ir nestrādājošs pensionārs un viņam nav tādu

ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pārsniegtu tā uzturēšanas

izdevumus. Taču šādu informāciju viņš nav sniedzis Centra rajona

tiesai un nav lūdzis samazināt viņam uzlikto naudas sodu sakarā

ar tā pārmērīgo smagumu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai arī

Pieteikuma iesniedzējam vispār bija nodrošināta iespēja tikt

uzklausītam, tā bija nodrošināta nevis pirms tam, kad naudas sods

tika uzlikts, bet laikā, kad jau bija uzsākts izpildu process

attiecībā uz piedziņu.

Līdz ar to,

uzliekot naudas sodu procesuālās sankcijas veidā, Satversmes

92. pantā noteikto tiesību uz taisnīgu tiesas procesu

ierobežojums pastāv tiktāl, ciktāl personai tiesības tikt

uzklausītai tiek nodrošinātas tikai pēc tam, kad sods tai ir

uzlikts un izpildu process uzsākts.

13. Satversmes tiesas

judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka Satversme tieši neparedz

gadījumus, kuros tiesības uz taisnīgu tiesu varētu ierobežot,

tomēr šīs tiesības nevar uzskatīt par absolūtām. Taču

ierobežojumi nevar būt tādi, kas pēc būtības liedz īstenot

tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības vērsties tiesā var ierobežot

tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības. Tā kā tiesības uz

taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas tiesībām,

ierobežojumi tām nosakāmi tikai pašos nepieciešamākajos gadījumos

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada

4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01

7.1. punktu un Satversmes tiesas 2006. gada

14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01

10. punktu).

Personas pamattiesības uz taisnīgu

tiesu var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to

prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek

ievērots samērīguma princips.

Līdz ar to jāizvērtē, vai minētais

pamattiesību ierobežojums: pirmkārt, ir noteikts ar likumu,

otrkārt, vai šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis, un, treškārt,

vai ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi.

13.1. Pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar CPL, kas pieņemts un izsludināts

Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Tātad

pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

13.2. Satversmes tiesas

judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka ikviena pamattiesību

ierobežojuma pamatā jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas

vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu

interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2006. gada 14. marta sprieduma lietā

Nr. 2005-18-01 13. punktu un Satversmes tiesas

2005. gada 22. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas,

Tiesībsarga un Tieslietu ministrijas viedoklim, ka CPL regulējums

attiecībā uz naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā ir

vērsts uz to, lai nodrošinātu efektīvu lietas izskatīšanu pēc

būtības, un nepieciešams, lai ievērotu procesuālās ekonomijas

principu un līdz ar to nodrošinātu arī personu tiesību

aizsardzību.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir

secinājusi, ka "jēdziens "aizstāvēt" Satversmes 92. panta

izpratnē nenozīmē tiesības uz bezgalīgu tiesas procesu, gluži

otrādi, - uz procesu, kuram saprātīgā laikā jānoslēdzas ar spēkā

stājušos stabilu spriedumu" (Satversmes tiesas 2002. gada

5. marta sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu

daļas 5. punkts). Mērķis nodrošināt strīdu ātrāku un

efektīvāku izskatīšanu, mazinot tiesu noslogotību, var tikt

atzīts par leģitīmu mērķi Satversmes 92. pantā noteikto

tiesību ierobežošanas gadījumā (sk. Satversmes tiesas

2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2004-10-01 8.4. punktu un Satversmes tiesas

2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā 2007-22-01

14.3. punktu). Tāpat tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt

ierobežotas, lai nodrošinātu tiesu darbības efektivitāti (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2004-16-01 8.2. punktu, Satversmes tiesas

2004. gada 5. novembra sprieduma lietā

Nr. 2004-04-01 12. punktu un Satversmes tiesas

2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā 2007-22-01

14.3. punktu).

CPL regulējums attiecībā uz naudas

soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā ir vērsts uz strīdu

ātrāku un efektīvāku izskatīšanu, kā arī uz tiesas noslogotības

mazināšanu un līdz ar to nodrošina gan citām personām noteiktās

tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī tās tiesības, kuru

aizsardzībai personas griezušās tiesā. Atbildētājam CPL noteiktā

procesuālā sankcija par neierašanos uz tiesas sēdi un

nepaziņošanu par neierašanos vistiešākajā veidā ir vērsta uz

prasītāja tiesību un likumisko interešu aizsardzību.

Tātad

pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu personu

tiesību aizsardzība.

13.3.1. Izvērtējot

pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, visupirms jānoskaidro, vai

tas sasniedz leģitīmo mērķi, proti, vai CPL regulējums attiecībā

uz naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā ir piemērots

leģitīmā mērķa sasniegšanai un vai šo mērķi nav iespējams

sasniegt ar citiem, personas intereses mazāk aizskarošiem

līdzekļiem.

Tas, ka naudas sods procesuālās

sankcijas veidā tiek uzlikts nekavējoties un persona, kura

izvairās ierasties uz tiesu, nekavējoties izjūt soda nelabvēlīgās

sekas, padara procesuālās sankcijas veidā uzlikto naudas sodu par

iedarbīgu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Ja likumdevējs paredzētu, ka

tiesai persona katrā gadījumā jāuzklausa pirms sankcijas

piemērošanas, persona varētu vienlaikus izvairīties gan no

attiecīgās civillietas izskatīšanas, gan arī no attiecīgās

procesuālās sankcijas piemērošanas un tiesas rīcībā nebūtu

piemērotu līdzekļu, lai piespiestu personu ierasties tiesas

sēdē.

Saeimas Juridiskās komisijas

protokoli un tiem pievienotie dokumenti liecina, ka komisijas

sēdē ir apspriesti arī alternatīvi risinājumi attiecībā uz sekām,

ko varētu izraisīt atbildētāja neierašanās uz tiesas sēdi. Tā

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko

zinātņu katedra bija iesniegusi priekšlikumu papildināt CPL

projektu ar šādu normu:

"Ja uz tiesas sēdi neierodas

prasītājs vai atbildētājs un ir zināms, ka viņam ir paziņots par

tiesas sēdes laiku un vietu, pēc prasītāja vai atbildētāja lūguma

tiesa var izskatīt lietu pēc būtības un taisīt aizmugurisku

spriedumu" (lietas materiālu 1. sēj.

163. lpp.).

Tobrīd Saeimas Juridiskā komisija

šo priekšlikumu neatbalstīja (sk. lietas materiālu

1. sēj. 185. lpp.). Civilprocesa likumā

22.1 nodaļa "Aizmugurisks spriedums" iekļauta ar

2002. gada 31. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa

likumā". Iesniedzot likumprojektu, kas ietvēra priekšlikumu

papildināt CPL ar normām par aizmugurisku spriedumu, Ministru

kabinets anotācijā norādīja, ka likumprojekta mērķis citastarp ir

paātrināt civillietu izskatīšanu tiesās un ka likumprojektā

iestrādātas arī tādas normas, kas liedz pusēm novilcināt lietu

izskatīšanu tiesā.

Katrā konkrētā gadījumā, ņemot

vērā attiecīgās civillietas būtību, nelabvēlīgās sekas, kas

personai var iestāties aizmuguriska sprieduma taisīšanas

gadījumā, varētu būt gan smagākas, gan mazāk smagas salīdzinājumā

ar naudas soda uzlikšanu. Turklāt CPL paredz arī tādus gadījumus,

kad aizmugurisks spriedums nav pieļaujams.

Tātad nav tādu līdzekļu, kas ļautu

leģitīmo mērķi sasniegt tikpat efektīvi kā CPL paredzētais

regulējums par naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas

veidā.

13.3.2. Izvērtējot

pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārliecinās arī par to,

vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību

ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā

ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā.

Procesuālās sankcijas veidā naudas

sods lietas dalībniekam tiek uzlikts tikai par likumā skaidri un

nepārprotami paredzētu pārkāpumu - neierašanos uz tiesas sēdi un

nepaziņošanu par neierašanās iemesliem. Šā pārkāpuma

konstatēšanai nav nepieciešama sarežģīta faktu noskaidrošana vai

pārbaude. Ņemot vērā mūsdienu komunikāciju attīstības pakāpi,

gadījumi, kad persona attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējusi pat

paziņot par to, ka neieradīsies uz tiesas sēdi, uzskatāmi par

atsevišķiem ārkārtas gadījumiem. Šādā gadījumā tiesa pēc tam, kad

būs saņēmusi attiecīgu personas lūgumu, atbrīvos šo personu no

soda.

Naudas sodam, ko procesuālās

sankcijas veidā uzliek tiesa par neierašanos uz tiesas sēdi un

nepaziņošanu par neierašanās iemesliem, nav noteikta zemākā

robeža. No Tieslietu ministrijas Tiesu administrācijas

iesniegtajiem statistikas datiem redzams, ka naudas sods par

neierašanos uz tiesas sēdēm caurmērā nesasniedz CPL paredzēto

maksimālo robežu. Tas uzlikts arī nelielā, piemēram, piecu latu

apmērā (sk. lietas materiālu 2. sēj.

18. lpp.).

Personai, lai arī pēc soda

uzlikšanas, tomēr ir iespēja izteikt savu viedokli, un tiesa, ja

nepieciešams, var mainīt soda apmēru vai atbrīvot personu no soda

pavisam. Šī procedūra nav nedz ilgstoša, nedz arī sarežģīta.

Labums, ko sabiedrība kopumā gūst

no iespējas efektīvi disciplinēt lietas dalībniekus, kuri bez

attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi un savlaicīgi

nepaziņo neierašanās iemeslus, izpaužas gan lietas dalībnieku

tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā, gan tiesu sistēmas

noslogotības mazināšanā un prestiža celšanā, gan visu procesā

iesaistīto personu laika ekonomijā, jo tās nav spiestas tiesā

ierasties vairākkārt vai veltīgi.

Labums, ko sabiedrība gūst no CPL

noteiktā regulējuma attiecībā uz naudas sodu, kas lietas

dalībniekam procesuālās sankcijas veidā tiek uzlikts par

neierašanos uz tiesas sēdi bez attaisnojošiem iemesliem un

nepaziņošanu par neierašanās iemesliem, ir lielāks nekā

nelabvēlīgās sekas, kas varētu rasties konkrētai personai.

Līdz ar to

pamattiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam un,

uzliekot personai naudas sodu procesuālās sankcijas veidā, tai

tiek nodrošināts Satversmes 92. pantam atbilstošs tiesas

process tās instances tiesā, kas piemēro procesuālo sankciju.

14. Tā kā pienācīgs tiesas

process tiek nodrošināts tajā tiesu instancē, kura uzliek naudas

sodu procesuālās sankcijas veidā, Satversmes 92. pants

neprasa, lai šai lietu kategorijai būtu paredzētas vēl arī

pārsūdzības iespējas augstākas instances tiesā.

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt

Civilprocesa likuma 441. panta otro daļu (ciktāl tā attiecas

uz lēmumu par naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā)

par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

92. pantam.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes

priekšsēdētājs G.Kūtris