333. pantsŠā panta pirmā daļa paredz kārtības uzturēšanas

Šā panta pirmā daļa paredz kārtības uzturēšanas

1sodus, ko tiesa uzliek lieciniekam gadījumā, kad viņš nav

2ieradies uz tiesas sēdi. Savukārt šā panta otrā daļa noteic: "Ja

3pēc tam tiek uzrādīts neierašanos attaisnojošs iemesls,

4lieciniekam uzliktie kārtības uzturēšanas sodi atceļami. Turklāt

5liecinieku var pilnībā vai daļēji atbrīvot no to izmaksu

6atlīdzināšanas, kas saistītas ar viņa neierašanos."

7Lai arī CPL 68. panta trešā

8daļa līdzīgu normu expressis verbis nesatur, tomēr

9Latvijas tiesību zinātnē ir norādīts, ka procesuālās sankcijas ir

10piemērojamas tikai par tādiem civilprocesuālo normu pārkāpumiem,

11"kas izdarīti bez attaisnojošiem iemesliem" (Civilprocesa

12likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums, Rīga. Tiesu

13namu aģentūra, 2006, 127. lpp.).

14Interpretējot CPL 68. panta

15trešo daļu, jāņem vērā procesuālās sankcijas noteikšanas mērķis

16un būtība, kā arī vispārējie tiesību principi. Tiesai ir

17pienākums personu atbrīvot no procesuālās sankcijas veidā uzliktā

18naudas soda, ja persona iesniedz pierādījumus tam, ka tā

19attaisnojošu iemeslu dēļ neieradās tiesas sēdē un attaisnojošu

20iemeslu dēļ laikus nepaziņoja par neierašanos.

21Arī Pieteikuma iesniedzējam bija

22nodrošināta iespēja tikt uzklausītam, tostarp pierādīt, ka viņš

23uz tiesas sēdi nav ieradies un nav paziņojis par neierašanos

24attaisnojošu iemeslu dēļ. Tiesa, saņemot Pieteikuma iesniedzēja

25lūgumu atbrīvot viņu no soda, vērtēja, vai pastāv attaisnojoši

26iemesli tam, ka Pieteikuma iesniedzējs nebija ieradies uz tiesas

27sēdi un nebija paziņojis par neierašanos. Lēmumā par šā lūgumu

28noraidīšanu norādīts, ka "atbildētājs nav iesniedzis nevienu

29pierādījumu, ar kuru tiesa varētu nodibināt iesniegumā norādītā

30apstākļa esamību, proti, par to, ka atbildētājs nedzīvoja

31prasības pieteikumā norādītajā atbildētāja dzīvesvietā, tāpēc

32tiesai nav pamata atzīt lūgumu par pamatotu" (lietas materiālu

331. sēj. 8. lpp.).

34Tāpat Pieteikuma iesniedzējam bija

35iespēja tikt uzklausītam jautājumā par viņam uzliktā soda

36smagumu. Satversmes tiesai iesniegtajos dokumentos Pieteikuma

37iesniedzējs norāda, ka viņam uzliktais naudas sods - 50 latu

38- ir bargs, jo viņš ir nestrādājošs pensionārs un viņam nav tādu

39ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pārsniegtu tā uzturēšanas

40izdevumus. Taču šādu informāciju viņš nav sniedzis Centra rajona

41tiesai un nav lūdzis samazināt viņam uzlikto naudas sodu sakarā

42ar tā pārmērīgo smagumu.

43Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai arī

44Pieteikuma iesniedzējam vispār bija nodrošināta iespēja tikt

45uzklausītam, tā bija nodrošināta nevis pirms tam, kad naudas sods

46tika uzlikts, bet laikā, kad jau bija uzsākts izpildu process

47attiecībā uz piedziņu.

48Līdz ar to,

49uzliekot naudas sodu procesuālās sankcijas veidā, Satversmes

5092. pantā noteikto tiesību uz taisnīgu tiesas procesu

51ierobežojums pastāv tiktāl, ciktāl personai tiesības tikt

52uzklausītai tiek nodrošinātas tikai pēc tam, kad sods tai ir

53uzlikts un izpildu process uzsākts.

5413. Satversmes tiesas

55judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka Satversme tieši neparedz

56gadījumus, kuros tiesības uz taisnīgu tiesu varētu ierobežot,

57tomēr šīs tiesības nevar uzskatīt par absolūtām. Taču

58ierobežojumi nevar būt tādi, kas pēc būtības liedz īstenot

59tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības vērsties tiesā var ierobežot

60tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības. Tā kā tiesības uz

61taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas tiesībām,

62ierobežojumi tām nosakāmi tikai pašos nepieciešamākajos gadījumos

63(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada

644. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01

657.1. punktu un Satversmes tiesas 2006. gada

6614. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01

6710. punktu).

68Personas pamattiesības uz taisnīgu

69tiesu var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to

70prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek

71ievērots samērīguma princips.

72Līdz ar to jāizvērtē, vai minētais

73pamattiesību ierobežojums: pirmkārt, ir noteikts ar likumu,

74otrkārt, vai šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis, un, treškārt,

75vai ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi.

7613.1. Pamattiesību

77ierobežojums ir noteikts ar CPL, kas pieņemts un izsludināts

78Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Tātad

79pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

8013.2. Satversmes tiesas

81judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka ikviena pamattiesību

82ierobežojuma pamatā jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas

83vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu

84interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram,

85Satversmes tiesas 2006. gada 14. marta sprieduma lietā

86Nr. 2005-18-01 13. punktu un Satversmes tiesas

872005. gada 22. decembra sprieduma lietā

88Nr. 2005-19-01 9. punktu).

89Satversmes tiesa piekrīt Saeimas,

90Tiesībsarga un Tieslietu ministrijas viedoklim, ka CPL regulējums

91attiecībā uz naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā ir

92vērsts uz to, lai nodrošinātu efektīvu lietas izskatīšanu pēc

93būtības, un nepieciešams, lai ievērotu procesuālās ekonomijas

94principu un līdz ar to nodrošinātu arī personu tiesību

95aizsardzību.

96Satversmes tiesa jau iepriekš ir

97secinājusi, ka "jēdziens "aizstāvēt" Satversmes 92. panta

98izpratnē nenozīmē tiesības uz bezgalīgu tiesas procesu, gluži

99otrādi, - uz procesu, kuram saprātīgā laikā jānoslēdzas ar spēkā

100stājušos stabilu spriedumu" (Satversmes tiesas 2002. gada

1015. marta sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu

102daļas 5. punkts). Mērķis nodrošināt strīdu ātrāku un

103efektīvāku izskatīšanu, mazinot tiesu noslogotību, var tikt

104atzīts par leģitīmu mērķi Satversmes 92. pantā noteikto

105tiesību ierobežošanas gadījumā (sk. Satversmes tiesas

1062005. gada 17. janvāra sprieduma lietā

107Nr. 2004-10-01 8.4. punktu un Satversmes tiesas

1082008. gada 2. jūnija sprieduma lietā 2007-22-01

10914.3. punktu). Tāpat tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt

110ierobežotas, lai nodrošinātu tiesu darbības efektivitāti (sk.

111Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā

112Nr. 2004-16-01 8.2. punktu, Satversmes tiesas

1132004. gada 5. novembra sprieduma lietā

114Nr. 2004-04-01 12. punktu un Satversmes tiesas

1152008. gada 2. jūnija sprieduma lietā 2007-22-01

11614.3. punktu).

117CPL regulējums attiecībā uz naudas

118soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā ir vērsts uz strīdu

119ātrāku un efektīvāku izskatīšanu, kā arī uz tiesas noslogotības

120mazināšanu un līdz ar to nodrošina gan citām personām noteiktās

121tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī tās tiesības, kuru

122aizsardzībai personas griezušās tiesā. Atbildētājam CPL noteiktā

123procesuālā sankcija par neierašanos uz tiesas sēdi un

124nepaziņošanu par neierašanos vistiešākajā veidā ir vērsta uz

125prasītāja tiesību un likumisko interešu aizsardzību.

126Tātad

127pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu personu

128tiesību aizsardzība.

12913.3.1. Izvērtējot

130pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, visupirms jānoskaidro, vai

131tas sasniedz leģitīmo mērķi, proti, vai CPL regulējums attiecībā

132uz naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā ir piemērots

133leģitīmā mērķa sasniegšanai un vai šo mērķi nav iespējams

134sasniegt ar citiem, personas intereses mazāk aizskarošiem

135līdzekļiem.

136Tas, ka naudas sods procesuālās

137sankcijas veidā tiek uzlikts nekavējoties un persona, kura

138izvairās ierasties uz tiesu, nekavējoties izjūt soda nelabvēlīgās

139sekas, padara procesuālās sankcijas veidā uzlikto naudas sodu par

140iedarbīgu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

141Ja likumdevējs paredzētu, ka

142tiesai persona katrā gadījumā jāuzklausa pirms sankcijas

143piemērošanas, persona varētu vienlaikus izvairīties gan no

144attiecīgās civillietas izskatīšanas, gan arī no attiecīgās

145procesuālās sankcijas piemērošanas un tiesas rīcībā nebūtu

146piemērotu līdzekļu, lai piespiestu personu ierasties tiesas

147sēdē.

148Saeimas Juridiskās komisijas

149protokoli un tiem pievienotie dokumenti liecina, ka komisijas

150sēdē ir apspriesti arī alternatīvi risinājumi attiecībā uz sekām,

151ko varētu izraisīt atbildētāja neierašanās uz tiesas sēdi. Tā

152Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko

153zinātņu katedra bija iesniegusi priekšlikumu papildināt CPL

154projektu ar šādu normu:

155"Ja uz tiesas sēdi neierodas

156prasītājs vai atbildētājs un ir zināms, ka viņam ir paziņots par

157tiesas sēdes laiku un vietu, pēc prasītāja vai atbildētāja lūguma

158tiesa var izskatīt lietu pēc būtības un taisīt aizmugurisku

159spriedumu" (lietas materiālu 1. sēj.

160163. lpp.).

161Tobrīd Saeimas Juridiskā komisija

162šo priekšlikumu neatbalstīja (sk. lietas materiālu

1631. sēj. 185. lpp.). Civilprocesa likumā

16422.1 nodaļa "Aizmugurisks spriedums" iekļauta ar

1652002. gada 31. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa

166likumā". Iesniedzot likumprojektu, kas ietvēra priekšlikumu

167papildināt CPL ar normām par aizmugurisku spriedumu, Ministru

168kabinets anotācijā norādīja, ka likumprojekta mērķis citastarp ir

169paātrināt civillietu izskatīšanu tiesās un ka likumprojektā

170iestrādātas arī tādas normas, kas liedz pusēm novilcināt lietu

171izskatīšanu tiesā.

172Katrā konkrētā gadījumā, ņemot

173vērā attiecīgās civillietas būtību, nelabvēlīgās sekas, kas

174personai var iestāties aizmuguriska sprieduma taisīšanas

175gadījumā, varētu būt gan smagākas, gan mazāk smagas salīdzinājumā

176ar naudas soda uzlikšanu. Turklāt CPL paredz arī tādus gadījumus,

177kad aizmugurisks spriedums nav pieļaujams.

178Tātad nav tādu līdzekļu, kas ļautu

179leģitīmo mērķi sasniegt tikpat efektīvi kā CPL paredzētais

180regulējums par naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas

181veidā.

18213.3.2. Izvērtējot

183pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārliecinās arī par to,

184vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību

185ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā

186ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā.

187Procesuālās sankcijas veidā naudas

188sods lietas dalībniekam tiek uzlikts tikai par likumā skaidri un

189nepārprotami paredzētu pārkāpumu - neierašanos uz tiesas sēdi un

190nepaziņošanu par neierašanās iemesliem. Šā pārkāpuma

191konstatēšanai nav nepieciešama sarežģīta faktu noskaidrošana vai

192pārbaude. Ņemot vērā mūsdienu komunikāciju attīstības pakāpi,

193gadījumi, kad persona attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējusi pat

194paziņot par to, ka neieradīsies uz tiesas sēdi, uzskatāmi par

195atsevišķiem ārkārtas gadījumiem. Šādā gadījumā tiesa pēc tam, kad

196būs saņēmusi attiecīgu personas lūgumu, atbrīvos šo personu no

197soda.

198Naudas sodam, ko procesuālās

199sankcijas veidā uzliek tiesa par neierašanos uz tiesas sēdi un

200nepaziņošanu par neierašanās iemesliem, nav noteikta zemākā

201robeža. No Tieslietu ministrijas Tiesu administrācijas

202iesniegtajiem statistikas datiem redzams, ka naudas sods par

203neierašanos uz tiesas sēdēm caurmērā nesasniedz CPL paredzēto

204maksimālo robežu. Tas uzlikts arī nelielā, piemēram, piecu latu

205apmērā (sk. lietas materiālu 2. sēj.

20618. lpp.).

207Personai, lai arī pēc soda

208uzlikšanas, tomēr ir iespēja izteikt savu viedokli, un tiesa, ja

209nepieciešams, var mainīt soda apmēru vai atbrīvot personu no soda

210pavisam. Šī procedūra nav nedz ilgstoša, nedz arī sarežģīta.

211Labums, ko sabiedrība kopumā gūst

212no iespējas efektīvi disciplinēt lietas dalībniekus, kuri bez

213attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi un savlaicīgi

214nepaziņo neierašanās iemeslus, izpaužas gan lietas dalībnieku

215tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā, gan tiesu sistēmas

216noslogotības mazināšanā un prestiža celšanā, gan visu procesā

217iesaistīto personu laika ekonomijā, jo tās nav spiestas tiesā

218ierasties vairākkārt vai veltīgi.

219Labums, ko sabiedrība gūst no CPL

220noteiktā regulējuma attiecībā uz naudas sodu, kas lietas

221dalībniekam procesuālās sankcijas veidā tiek uzlikts par

222neierašanos uz tiesas sēdi bez attaisnojošiem iemesliem un

223nepaziņošanu par neierašanās iemesliem, ir lielāks nekā

224nelabvēlīgās sekas, kas varētu rasties konkrētai personai.

225Līdz ar to

226pamattiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam un,

227uzliekot personai naudas sodu procesuālās sankcijas veidā, tai

228tiek nodrošināts Satversmes 92. pantam atbilstošs tiesas

229process tās instances tiesā, kas piemēro procesuālo sankciju.

23014. Tā kā pienācīgs tiesas

231process tiek nodrošināts tajā tiesu instancē, kura uzliek naudas

232sodu procesuālās sankcijas veidā, Satversmes 92. pants

233neprasa, lai šai lietu kategorijai būtu paredzētas vēl arī

234pārsūdzības iespējas augstākas instances tiesā.

235Nolēmumu daļa

236Pamatojoties uz Satversmes tiesas

237likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

238nosprieda:

239atzīt

240Civilprocesa likuma 441. panta otro daļu (ciktāl tā attiecas

241uz lēmumu par naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā)

242par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

24392. pantam.

244Spriedums ir galīgs un

245nepārsūdzams.

246Spriedums stājas spēkā tā

247publicēšanas dienā.

248Tiesas sēdes

249priekšsēdētājs G.Kūtris