7. pants

Disciplinārlietā noskaidrotie apstākļi, kas detalizēti

izklāstīti atzinumā disciplinārlietā, apliecina, ka

disciplinārpārkāpums ir pieļauts publisko iepirkumu regulējošo

normatīvo aktu neievērošanā,3 tas ir, vienā no jomām,

kurā likumdevējs ir izvirzījis augstas tiesiskuma prasības. Tāpat

disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka

J. Citskovskis nav ievērojis Valsts civildienesta likuma

15. panta pirmajā daļā noteiktos ierēdņa pienākumus, kā arī

nav nodrošinājis efektīvu iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību

iepirkumu organizēšanas jomā.4 Disciplinārpārkāpums

tika ilgstoši turpināts un atkārtots.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir norādījusi

(atzinuma disciplinārlietā 7. punktā), ka konkrētajā

gadījumā piemērojamā disciplinārsoda noteikšanā ņemams vērā arī

tas, kas ir pieļāvis disciplinārpārkāpumu. Proti, to ir pieļāvis

iestādes vadītājs, turklāt valsts pārvaldes ietvaros - augstākās

iestādes vadītājs jeb "augstākā ranga" valsts

civildienesta ierēdnis.5 Disciplinārlietas

izmeklēšanas komisijas ieskatā, jo augstāku vietu amatpersona

ieņem valsts pārvaldes hierarhiskajā struktūrā, jo augstākas

prasības ir attiecināmas uz šo amatpersonu. Tas attiecināms gan

uz profesionālās kvalifikācijas prasībām amatpersonai, gan uz

tolerances līmeni pret amatpersonas pieļautajiem pārkāpumiem, gan

ar sabiedrības tiesībām uz profesionālu valsts pārvaldi, kas

darbojas tiesiski, lietderīgi un sabiedrības interesēs.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā,

J. Citskovska pieļauto pārkāpumu raksturo arī formāla,

pasīva attieksme pret amata pienākumu pildīšanu konkrētajā

gadījumā, iniciatīvas trūkums un nepieļaujams nevērīgums, kā arī

disciplinārlietas izmeklēšanas laikā paustā attieksme pret

izdarītajiem pārkāpumiem. Disciplinārsoda noteikšanā ņemams vērā

arī radītais būtiskais kaitējums valsts interesēm, jo īpaši

uzticības zaudēšana J. Citskovskim kā iestādes vadītājam.

Disciplinārpārkāpums ir izdarīts ar nodomu, J. Citskovskim

apzinoties pārkāpuma izdarīšanas faktu un pieļaujot nelabvēlīgu

seku iestāšanos. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas

ieskatā, soda noteikšanā ņemama vērā arī J. Citskovska

attieksme pret pieļauto pārkāpumu, ko raksturo savas atbildības

noliegšana un formālisms.

Lemjot par nepieciešamību pieņemt lēmumu par disciplinārsoda

piemērošanu un atbilstoši Administratīvā procesa likuma

66. panta pirmajai daļai izvērtējot tā nepieciešamību un

piemērotību tiesiska mērķa sasniegšanai, vajadzību un atbilstību,

konstatēju turpmāk minēto.

Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma

10. panta otrā daļa noteic, ka disciplinārsoda mērķis ir

sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu

normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu

izdarīšanas. Tātad lēmumam par disciplinārsoda piemērošanu ir

tiesisks mērķis. Valsts civildienesta ierēdņu

disciplināratbildības likuma 10. panta otrajā daļā minēto

mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem, kā vien

piemērojot J. Citskovskim disciplinārsodu, kas neparedz

dienesta turpināšanu Valsts kancelejas direktora amatā, -

pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

Šobrīd Valsts kancelejā vakantas ir četras valsts

civildienesta ierēdņu amata vietas: Valsts pārvaldes politikas

departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultanta

- datu analītiķa amats; Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas

vadītāja amats, Finanšu un līgumu pārvaldības nodaļas

juriskonsulta amats un Dokumentu pārvaldības departamenta

Korespondences un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas konsultanta

amats.

Ņemot vērā J. Citskovska ilggadējo pieredzi vadītāja

amatā, vienīgais vakantais vadītāja amats Valsts kancelejā ir

Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats. Saimnieciskā

nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā nepieciešama šāda

profesionālā kvalifikācija: augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa

augstākā profesionālā izglītība; vismaz divus gadus ilga

profesionālā pieredze nozarei atbilstošā jomā; pieredze vadošā

amatā; vēlama pieredze darbā valsts pārvaldē; vēlama pieredze

iepirkumu organizēšanā.

J. Citskovskim ir atbilstoša izglītība un profesionālā

pieredze. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā

J.Citskovskim būs iespēja atjaunot zaudēto uzticību kā vadītājam

un labāk izprast atbildību par iepirkumu organizēšanas

tiesiskumu. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata

pienākumos neietilpst gala lēmumu pieņemšana attiecībā uz

iepirkuma procedūrām, līgumu noslēgšanu un finanšu līdzekļu

izlietojumu.

Izvērtējot J. Citskovska izglītību un kvalifikāciju, kā arī

ņemot vērā Valsts kancelejā pieejamās vakantās ierēdņu amata

vietas un respektējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas

atzinumā norādīto, ka J. Citskovskis ir zaudējis uzticību kā

iestādes vadītājs, par piemērotāko atzīta J. Citskovska

pazemināšana amatā, pārceļot viņu Valsts kancelejas Saimnieciskā

nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā.

Ievērojot minētos apsvērumus, uzskatu, ka J. Citskovskim

piemērojamais disciplinārsods - pazemināšana amatā uz laiku

līdz trim gadiem - ir samērīgs un atbilstošs sabiedrības

interesēm. Lēmuma par šā disciplinārsoda piemērošanu pieņemšana

ir atbilstoša sabiedrības interesēm, jo sabiedrības interesēs ir,

lai disciplinārpārkāpumos vainīgā amatpersona saņemtu taisnīgu

sodu. Arī Augstākās tiesas Senāta judikatūrā atzīts, ka likuma

ievērošana ir jebkuras tiesību sistēmas balsts, tiesiskā kārtība

kā tāda ir atzīstama par aizsargājamu labumu, vērtību, kuras

apdraudējums vienlaikus apdraud sabiedrisko

drošību.6

Lēmums pazemināt amatā J. Citskovski pats par sevi

neaizskar Valsts civildienesta likuma 22. pantā paredzētās

vispārīgās tiesības uz pastāvīgu civildienestu, jo ierēdnim ir

tiesības uz civildienestu, nevis uz konkrētu amatu

civildienestā.