Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2016.-2018. gadam

paredz Plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju

1svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas

2procesu.

3Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un

4kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras

5mantojuma saglabāšanu" - ar šo likumu Latvijā ir

6apstiprināta 2013.gada 17.oktobra Apvienoto Nāciju izglītības,

7zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk - UNESCO) konvencija

8par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk -

9Konvencija). 2003.gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un

10deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja

11par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu

12meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO,

13Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti

14rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš Latvijas valsts

15pievienošanās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras

16mantojuma saglabāšanu 2004.gada 25.novembrī, Dziesmu un deju

17svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras

18mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam

19tiesiskajam regulējumam.

20Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

212030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Tajā kā

22pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība.

23Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis - saglabāt un attīstīt

24Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas

25kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu

26konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā

27kvalitatīvu kultūrvidi.

28Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

29(apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski

30augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments,

31kas ir cieši saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības

32stratēģiju līdz 2030.gadam un Nacionālo reformu programmu

33stratēģijas "ES2020" īstenošanai. Eiropas Savienības un

34citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas

35dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz plānā

36noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Nacionālajā attīstības plānā

372014.-2020.gadam kā vadmotīvs izvirzīts ekonomikas izrāviens

38katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam, un

39noteiktas trīs prioritātes: Tautas saimniecības izaugsme, Cilvēka

40drošumspēja un Izaugsmi atbalstošas teritorijas. Nacionālajā

41attīstības plāna 2014.-2020.gadam indikatīvā finanšu ietvara

42pamatojuma dokumentā iekļauts arī jautājums par nacionāla mēroga

43kultūras un sporta infrastruktūras (stadiona) attīstību, kas ir

44nozīmīgs Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotā Deju lieluzveduma

45Daugavas stadionā (Rīga) kontekstā. Tāpat Nacionālais attīstības

46plāns izvirza mērķi - veicināt iedzīvotāju piederību, pilsonisko

47apziņu un lepnumu par savu valsti un tautu, kas paredz

48sabiedrības iesaisti Dziesmu un deju svētku tradīcijas

49saglabāšanā Latvijā, t.sk. kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un

50deju svētku (2018.) un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju

51svētku (2020.) sarīkošanu un norisi.

52Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

53"Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru

54kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): nacionālās

55kultūrpolitikas virsmērķis - Latvija kā zeme ar bagātu un koptu

56kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi,

57radošiem cilvēkiem, eksportspējīgām radošajām industrijām un

58augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Divās no četrām

59kultūrpolitikas prioritātēm: (1.) "Kultūras kapitāla

60saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras

61procesos" un (4.) "Radošas teritorijas un kultūras

62pakalpojumu pieejamība" noteikti arī uzdevumi un pasākumi

63Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.

64Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

65(apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā): nacionālās izglītības

66attīstības politikas virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša

67izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un

68ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Izglītības attīstības

69pamatnostādnes aktualizē nepieciešamību palielināt interešu

70izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā,

71pilnveidē un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes

72stiprināšanā.

73Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

74(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra

75rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā

76(VI. sadaļa) iekļautais 55.uzdevums paredz īstenot

77nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta -

78Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projektu.

79Eiropas Komisijā apstiprinātās 2014.-2020.gada plānošanas

80perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas

81"Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta

82mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot

83teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk

84- SAM 5.6.1.) ietvaros plānots atbalstīt maza mēroga sabiedrisku,

85kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas

86nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.

87Ieguldījumi Rīgas pilsētvides revitalizācijā SAM 5.6.1. ietvaros,

88rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti

89saskaņā ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam

90noteiktajām prioritātēm, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā

91(līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas

92plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī

93Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam "Radošā

94Latvija" un Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam

95noteiktajiem uzdevumiem.

96SAM 5.6.1.ietvaros plānots īstenot arī programmu

97"Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna

98apkaimē" (vairāku projektu kopums) (turpmāk - Programma),

99kuras mērķis ir Daugavas stadiona degradētās teritorijas

100(10,6 ha platībā) revitalizācija. Īstenojot Programmu,

101plānots revitalizēt degradēto Grīziņkalna apkaimi, attīstot

102mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un

103sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā. Programmas

104īstenošana ietver pasākumu kopumu, kur kultūras un sporta

105funkcionalitātes izveide ir kā līdzeklis teritorijas

106revitalizācijai. Šo pasākumu īstenošanas mērķis ir ne vien

107sakārtot pašreizējo Daugavas stadiona teritorijas infrastruktūru,

108bet arī integrēt teritoriju pilsētvidē un iedzīvināt to.

109Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam

110(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu

111Nr.496) ietver reģionālās politikas rīcības plānu ar pasākumiem

112mērķu sasniegšanai, galvenos uzstādījumus, tostarp pakalpojumu

113"groza" noteikšanu katram attīstības centru līmenim

114izglītībā, zinātnē kultūrā, t.sk. iekļaujot "kultūras

115grozā" arī Dziesmu un deju svētku tradīciju kā būtisku

116sabiedrības līdzdalībai kultūras procesā un kultūras mantojuma

117saglabāšanā savā teritorijā.

118Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

119integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam

120(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu

121Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības

122un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam"):

123rīcības virzienā "Nacionālā identitāte: valoda un

124kultūrtelpa" izvirzīts uzdevums "Nostiprināt latvisko

125kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt

126piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas

127līmenī" iekļauti arī uzdevumi, sekmējot ārvalstu latviešu un

128Latvijas mazākumtautību mērķtiecīgu un līdzvērtīgu iekļaušanu

129Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā un

130darbošanos tautas mākslas kustībā, stiprinot gan vietējo kopienu,

131gan nacionālo identitāti, kā arī veido platformu starpkultūru

132dialogam.

133Deklarācija par Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā

134Ministru kabineta iecerēto darbību - Dziesmu un deju svētku

135tradīcijas saglabāšanai un attīstībai prioritāri noteikts šāds

136uzdevums (deklarācijas 70.punkts): "Laikus sagatavosim XXVI

137Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un

138nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim

139infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei

140atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka

141estrādi.".

1422. Situācijas

143raksturojums

1442.1. Dziesmu un deju svētku

145tradīcijas nozīmīgums

1462015.gadā aprit 12 gadi kopš, Dziesmu un deju svētku tradīcija

147un tās simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tika atzīta par

148UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma

149meistardarbu. Dziesmu un deju svētku tradīcija visās trīs

150Baltijas valstīs aizvien ir dzīva un tiek uzturēta kā unikāla

151kultūras vērtība gan starpsvētku periodā, gan svētkos, visām trim

152valstīm savstarpēji un regulāri sadarbojoties (mākslinieciskie

153kolektīvi) un apmainoties ar ekspertu pieredzi (nozīmīgākās

154atziņas).

155Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga

156tautas kopdziedāšanas forma) radās 19.gadsimtā un izplatījās

157vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska

158kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies

159līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās

160iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras

161mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras

162fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un

163deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un

164attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām

165veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust

166nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva

167par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas

168valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās

169nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Jau

170I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latvijā 1873.gadā

171kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās

172kultūras attīstībai. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām

173apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir savs

174bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas

175mākslinieciskajā jaunradē.

176Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido daudzbalsīga

177kopdziedāšana a cappella izpildījumā, kuru

178tradicionāli Dziesmu un deju svētkos prezentē kā augstvērtīgu

179māksliniecisko priekšnesumu. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki

180ir attīstījušies un sazarojušies gan izpausmes formās, gan

181repertuāra bagātībā. Kā svētku kodols saglabāts lielais a

182cappella dziedošais kopkoris. Šobrīd svētki izauguši par

183vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs

184savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās:

185tautas mākslā, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā.

186Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras

187žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās

188kvalitātes.

189Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši

190emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu

191Dziesmu un deju svētki nepilnas nedēļas garumā, kas Latvijā

192notiek reizi piecos gados un tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši

193skatītāju. Svētku tradicionālie elementi - tautas dziesma

194(mūzika), tautas tērps, rituāla svētku atklāšana, apvienoto koru

195koncerts, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, dalībnieku

196gājiens, kopā dziedāšana ar skatītājiem un noslēguma koncerts

197Mežaparka Lielajā estrādē.

198Dziesmu un deju svētku tradīcijas vairāk, nekā 140 gadu

199pastāvēšanas laikā Latvijā ir izveidojušies saturā un formā

200dažādi un daudzveidīgi pasākumi, tostarp Latvijas Skolu jaunatnes

201dziesmu un deju svētki, atsevišķu kultūrvēsturisko novadu Dziesmu

202un deju svētki, kā arī vīru, sieviešu, senioru, bērnu un jauniešu

203koru, visu paaudžu deju grupu (kolektīvu), tautas mūzikas, pūtēju

204orķestru u.c. tautas mākslas un bērnu un jauniešu māksliniecisko

205kolektīvu svētki. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku

206tradīcijas ietekmē ir izveidojušies arī starptautiska mēroga

207svētki, piem., Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki

208"Gaudeamus" (kopš 1956.gada), Ziemeļu un Baltijas valstu

209Dziesmu svētki (kopš 1995.gada), starptautiskais folkloras

210festivāls "Baltica" (kopš 1988.gada), starptautiskais

211tautas deju festivāls "Sudmaliņas" (kopš 1997.gada)

212u.c.

2132015.gadā Latvijā Dziesmu un deju svētku kopienu veido

214aptuveni 145 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko

215kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un

216izkopj, darbojoties koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros,

217vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas

218mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās

219mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos

220ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās.

221Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu

222latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un

223stiprinot savstarpējo sadarbību. Pasaulē iedibinātas un regulāri

224turpinās Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes - Vispārējie

225latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras

226dienas, Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku

227tradīcijas pasākumi Eiropā un Krievijā, Pasaules Brīvo latviešu

228dziesmu dienas u.c.

2292.2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas

230saglabāšanas un attīstības pārvaldība

231Tradīcijas saglabāšana un attīstība nodrošināta, sadarbojoties

232valsts, pašvaldību un nevalstiskajam sektoram, nozīmīga loma ir

233arī starptautiskajām institūcijām (skat. shēmu 8.lpp.):

2342.3. Dziesmu un deju svētku kopienas

235kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs

236Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto dalībnieku

237kvantitatīvais sastāvs Latvijā raksturojams šādi

238Latvijas bērni un jaunieši (izņemot

239studentus):

240Avots: VISC

241Pēdējo piecu mācību gadu laikā samazinās izglītojamo skaits.

2422014./2015.mācību gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijas

243saglabāšanā un attīstībā jeb interešu izglītības kultūrizglītības

244programmās iesaistās 51 % izglītojamo (1.-12.klases

245skolēni).

246Tautas mākslas kustība:

247Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem veiktais mērījums

248liecina, ka, ir bijusi tendence pieaugt Dziesmu un deju svētku

249tradīcijas saglabāšanā iesaistītajiem dalībniekiem (1.9%), lai

250arī samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā.

251Avots: LNKC

252Saskaņā ar Latvijas Digitālajā kultūras kartē

253(www.kulturaskarte.lv) fiksēto informāciju, 2015.gadā Latvijā

254kopumā darbojās vairāk nekā 3145 tautas mākslas kolektīvi,

255kuru darbības veids atbilst Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta

256pirmajā daļā noteiktajam.

257Avots: LNKC

258No visiem tautas mākslas kolektīviem, Dziesmu un deju svētku

259tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistās 54% tautas mākslas

260kolektīvi:

261Avots: LNKC

262Kopš iepriekšējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju

263svētkiem, kas notika 2013.gadā, ir pieaugusi Latvijas

264mazākumtautību (+ 54% kolektīvi, + 106 % dalībnieki) interese par

265līdzdalību svētkos. Savukārt, ārvalstu latvieši (+176 %

266kolektīvi; + 157% dalībnieki) mērķtiecīgi piedalās Dziesmu un

267deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā, t.sk.

268piedaloties arī Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.

269Līdzdalība (kā uzsver pati mērķgrupa) bijusi iespējama

270pateicoties mērķtiecīgam valsts finansētam metodiskajam

271atbalstam, kas būtu jāturpina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu

272Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.

2732.4. Identificētās un turpmāk

274risināmās problēmas

275Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, no 2013.gada jūlija

276līdz 2014.gada maijam organizēta plaša svētku izvērtēšana, t.sk.

277divu dienu konference Rīgas Latviešu biedrības namā (2013.gada

27830.-31.oktobris). Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā

279un attīstībā iesaistītās daudzveidīgās mērķgrupas definēja

280galvenos veicamos uzdevumus un identificēja nozīmīgākās

281problēmas, kas ir jārisina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu

282Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.

283Pirmo reizi organizēta arī Dziesmu un deju svētku dalībnieku

284aptauja (turpmāk - aptauja) ar mērķi identificēt nozīmīgākās XXV

285Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku sociālās ietekmes

286grupas un kategorijas, noskaidrot Dziesmu un deju svētku

287dalībnieku pieredzi un viedokli par Dziesmu un deju svētku

288organizāciju un norisi un tradīcijas attīstību nākotnē. Aptauju

289sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru veica Latvijas

290Kultūras akadēmija (pieejama LNKC mājaslapā

291http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/04/1415089916_1239.pdf).

292Veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka svētku tradīcijas

293saglabāšanā un attīstībā iesaistītais vidējais

294dalībnieks ir persona darbaspējīgā vecumā

295(25-54 gadi) ar augstāko izglītību, ikmēneša ienākumiem -

296vidēji EUR 350 uz vienu mājsaimniecībai piederošu cilvēku (ģimenē

297vidēji 3 līdz 4 cilvēki), dzīvo ārpus Rīgas, ikdienā

298sarunājas latviski, piedalījies vismaz trīs līdz piecos Dziesmu

299un deju svētkos, tradīciju ir pārmantojis.

300Savukārt mārketinga praktiķu grupa "Academia" veica

301pētījumu par masu pasākumu ietekmi uz ekonomiku, analizējot

302Latvijas sabiedrības viedokli par Dziesmu un deju svētku lomu

303sabiedrībā (pieejams LNKC

304mājaslapā http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/28/1417185965_8713.pdf).

3052013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējums, kā arī aptauja

306un pārskats uzrāda šādus sabiedrībā valdošus viedokļus:

307• Dziesmu un deju svētku tradīcija - tie esam mēs paši, svētku

308kopiena (svētki ir mūsu spogulis), tāpēc svarīgi ikvienam uzdot

309sev jautājumu: Ko es varu darīt tradīcijas labā? Attiecīgi

310rīkoties (būt tradīcijas vēstniekam), būt rīcībā aktīvam, uz

311kopīgu mērķi orientētam (konstruktīvs dialogs, nevalstisko

312organizāciju darbība, stiprinot procesu no apakšas uz

313augšu).

314• Dziesmu un deju svētku tradīcija - mūzikā, mākslas žanros un

315tradicionālajās izpausmēs vieno dažādu tautību un paaudžu

316cilvēkus Latvijā un pasaulē, svētki ir nozīmīgs stimuls (misija)

317reģionu kultūras dzīves uzturēšanā Latvijā.

318• Svētku ideja un gatavošanās svētkiem padara mērķtiecīgu

319sabiedrības līdzdalību tautas mākslas kustībā un liek katram gan

320individuāli, gan kolektīvi virzīties uz noteiktu mākslinieciskā

321izpildījuma kvalitāti.

322• Nozīmīga loma Dziesmu un deju svētku procesa uzturēšanā un

323vietējās kopienas saliedēšanā ir pašvaldībām, līdz ar to katras

324pašvaldības uzdevums ir atbalstīt sabiedrības centienus šīs

325tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā. Pašvaldību un valsts

326finansējums dod iespēju līdzvērtīgi iesaistīties Dziesmu un deju

327svētku procesā arī mazturīgajām un sociāli atstumtajām

328iedzīvotāju grupām visos Latvijas reģionos un Rīgā.

329• Pozitīvi vērtēta sadarbība starp valsti, pašvaldībām un

330sabiedrisko sektoru (īpaši laika posmā pēc valsts ekonomiskās

331krīzes un administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā),

332aicinot šo sadarbību nostiprināt, pilnveidot.

333• Jāturpina attīstīt mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas

334mazākumtautībām un ārvalstu latviešiem, sekmējot abu nozīmīgo

335mērķgrupu līdzdalību svētku Dziesmu un deju svētku tradīcijas

336saglabāšanas un attīstības procesā.

337• Divu viedokļu sadursme:

338- 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētku tradīcija turpmāk

339jāattīsta tikai kā kora dziedāšanas un dejas mākslas tradīcija ar

340instrumentālās mūzikas jomas līdzdalību,

341- Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas pamats ir plaša

342un daudzveidīga tautas mākslas kustība, kas balstās cilvēka

343radošajā darbībā un tautas tradīcijās.

344Vairākums sabiedrības atbalsta otro viedokli.

345• Diskusijās Kam svētki? apstiprinoša atbilde -

346vispirms pašai Dziesmu un deju svētku kopienai, Latvijas

347sabiedrībai un tikai tad - ārvalstu viesiem (tūristiem). Jāņem

348vērā, ka pēdējos desmit gados svētku galveno pasākumu norises

349Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā bijušas

350ierobežotas minēto vietu kapacitātes dēļ.

351• Īpaša nozīme piešķirta Dziesmu un deju svētku ietekmei uz

352tradicionālā tautas tērpa valkāšanas tradīcijas saglabāšanu un

353attīstību. Svētku kopiena atzīst, ka būtiski pieaugusi tās

354ieinteresētība un informētība par tautas tērpu.

355• Jāsaglabā un jāturpina attīstīt 2013.gada Dziesmu un deju

356svētku laikā iedibinātā sekmīgā komunikācija, kas balstīta

357sabiedrības iesaistes filozofijā.

358• Nostiprinājusies svētku metodoloģiskā bāze un nodrošināts

359regulārs monitorings, šī sistēma jāturpina pilnveidot un

360attīstīt.

361Tradīcijā iesaistītie Vispārējo latviešu Dziesmu un Dziesmu un

362deju svētku dalībnieki un sadarbības partneri, uzsākot kārtējo

363gatavošanos svētkiem 2018.gadā, ierosina:

364• jāatrod līdzsvars, veidojot Dziesmu un deju svētku programmu

365(saturu), starp augsto mākslu un tautas svētkiem, balstot

366to savstarpējā un atklātā dialogā un sadarbībā starp

367māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, dalībniekiem,

368virsvadītājiem, virsdiriģentiem un svētku rīkotājiem, īpaši

369diskutējot un meklējot kompromisu tādos jautājumos kā

370mākslinieciskās kvalitātes samērīgas prasības, koprepertuāra

371izveide, jaundarbu iekļaušana svētku repertuārā u.c.;

372• jāizskata valsts apmaksāto svētku procesa virsvadītāju un

373virsdiriģentu darbība (pienākumi, darbības rezultāti, iespēja

374nostiprināt pašvaldību līdzdalību), noteikt mehānismu pūtēju

375orķestru virsdiriģentu izvirzīšanai un apstiprināšanai;

376• aktualizēt tālākizglītības un profesionālās meistarības

377pilnveides, kā arī labās prakses (zināt kā) apguves

378iespējas, t.sk. pastiprināt augstākās izglītības iestāžu lomu

379šajā izglītības jomā;

380• nostiprināt tradicionālās kultūras lomu (pilnveidot vai no

381jauna izveidot mācību programmas), t.sk. Dziesmu un deju svētku

382tradīcijas kontekstā, profesionālās ievirzes un profesionālās

383vidējās izglītības iestādēs;

384• nepieciešams izvērtēt virkni tiesību aktu, sekmējot

385labvēlīgu vidi un nosacījumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas

386saglabāšanai (īpaši pieejamībai un tālāknodošanai);

387• jāveic pētījumi vairākās ar Dziesmu un deju svētku tradīciju

388saistītajās mērķgrupās (bērni un jaunieši, mazākumtautības un

389ārvalstu latvieši, tautas daiļamata meistari u.c.), kā arī

390jāturpina pētījumi par Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi

391un jāstrādā pie vienotas metodoloģijas izveides svētku

392pētniecībai Baltijas valstīs.

393• Svētku galvenajām norisēm nepieciešama jauna infrastruktūra,

394svētku pieejamībai un svētku dalībnieku drošībai (jo īpaši

395Daugavas stadionā).

3962.5. Dziesmu un deju svētku

397tradīcijas ilgtspējas faktori

3981. Dziesmu un deju svētku tradīcija balstīta uz nepārtrauktu

399procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās

400un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās

401industrijas) kultūras izpausmes.

4022. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko

403kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu un deju svētku

404tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras

405daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, vienkopus

406pulcējoties svētkos (iespēja apliecināties kā vienotai

407nācijai).

4083. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un

409pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties

410kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras

411kolektīviem.

4124. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē Dziesmu un deju

413svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība).

4145. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un

415pieejamība (Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana

416(repertuārs), ārējā komunikācija u.c.).

4176. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma,

418t.sk. starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts,

419pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības

420tīkls).

4217. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta infrastruktūra

422(bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un

423citi atbalsta mehānismi, piem., metodiskais atbalsts, t.sk.

424Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu

425darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas).

4262.6. Dziesmu un deju svētku

427tradīcijas galvenās funkcijas

4281. Veicināt kultūras mantojuma apzināšanu un tradicionālo

429kultūras vērtību pārmantošanu, kas izpaužas kā nozīmīga visu

430paaudžu pilsoniskā un sociālā līdzdalība un izglītošanās mūža

431garumā.

4322. Veicināt sabiedrības saliedētību un piederības apziņu

433Latvijas valstij gan mazākumtautību, gan ārvalstu latviešu

434kontekstā.

4353. Veidot un stiprināt tautas nacionālo pašapziņu, kļūstot par

436valstiskās identitātes un nacionālās vienotības simbolu.

4374. Veicināt starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas

438jūras reģionā un ārpus tā.

4395. Iedvesmot un virzīt laikmetīgās mākslas attīstību.

4403. Plāna

441mērķis un uzdevumi

442Mērķis: Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un

443deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un

444nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba - ilgtspējas

445faktorus.

446Uzdevumi:

4471. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu

448un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai.

4492. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un

450attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, t.sk.

451māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un

452deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un

453nepārtrauktību.

4543. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko)

455sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju

456svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

4574. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un dej svētku

458tradīcijas saglabāšanu un attīstību.

4595. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika

460pasākumus.

4616. Nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku

4622018.gadā sagatavošanu un sarīkošanu kā Latvijas Republikas

463proklamēšanas 100.gadadienas nozīmīgāko nacionālās nozīmes

464pasākumu.

4657. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes

466dziesmu un deju svētkiem.

4678. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību,

468informācijas pieejamību un vērtības izplatīšanu.

4699. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm

470atbilstošu infrastruktūru.

47110. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju

472svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē.

4734. Pasākumi

474izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei

475(termiņš, finansējums, atbildīgās un iesaistītās institūcijas,

476darbības rezultāti)

477N.p.k.

478Pasākumi mērķa sasniegšanai un

479uzdevumu izpildei

480Atbilstība tiesību aktam vai hierarhiski augstāka līmeņa

481politikas dokumentam

482Izpildes termiņš

483(gads)

484Papildus nepieciešamais finansējums EUR

4852016.-2018. gadā

486Atbildīgās institūcijas

487Iesaistītās institūcijas/

488organizācijas

489Tiešie darbības rezultāti

4901.uzdevums: Nostiprināt formālās un neformālās

491izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas

492saglabāšanai un ilgtspējai

4931.1.

494Aicināt augstskolas prezentēt

495savu iespēju potenciālu attiecībā uz Dziesmu un deju svētku

496tradīcijas saglabāšanu un attīstību, definējot kopīgi

497risināmos uzdevumus augstākās izglītības, tālākizglītības,

498studiju prakses un pētniecības jomā (aktuālie jautājumi:

499mūzikas pedagogu, horeogrāfu, svētku režisoru un pasākumu

500vadītāju sagatavošana, pedagoģiskās izglītības apguves

501iespējas (modulis), pastiprināt prakses un pētniecības lomu,

502attīstīt analītisku pieeju procesu izvērtēšanai nozarē)

503Pasākums aktualizēts,

504pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu

505(diskusijās ar augstskolu pārstāvjiem)

5062018.

507---

508Augstskolas

509LNKC,

510NVO

511Sagatavotas augstskolu

512prezentācijas - vismaz 3

5131.2.

514Pilnveidot esošās vai izveidot

515jaunas studiju un tālākizglītības programmas (vai moduļus)

516Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas kontekstā

517KPP 2.mērķis, 3.rīcības

518virziens, 3.1.uzdevums

5192018.

520---

521Augstskolas

522LNKC,

523NVO

524Sagatavotas:

525- studiju programmas - vismaz 2 gadā

526- tālākizglītības programma vai modulis - 1 gadā

5271.3.

528Aktualizēt nemateriālā kultūras

529mantojuma izpausmju, t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijai

530raksturīgo kopmuzicēšanas un kopdziedāšanas formu integrēšanu

531un attīstību profesionālās vidējās izglītības un

532profesionālās ievirzes izglītības līmenī

533KPP 2.mērķis, 2.rīcības

534virziens, 2.1., 2.2.uzdevums

5352018.

536---

537LNKC

538Mūzikas un mākslas skolas,

539augstskolas,

540NVO

541Apzinātas izglītības iestādes, kuras mācību procesā plāno

542ieviest (ieviesušas) nemateriālā kultūras mantojuma

543izpausmes.

544Sagatavoti metodiski priekšlikumi izglītības

545iestādēm

5461.4.

547Nostiprināt profesionālās

548izglītības kompetences centru metodiskā atbalsta lomu Dziesmu

549un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā

550KPP 2.mērķis,

5512.rīcības virziens, 2.1.uzdevums

5522018.

553---

554LNKC

555KM,

556IZM,

557izglītības iestādes

558Sagatavoti priekšlikumi

559metodiskā atbalsta sistēmas izveidei

5601.5.

561Nodrošināt daudzveidīgas

562kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot

563bērnus un jauniešus iesaistīties Dziesmu un deju svētku

564tradīcijas (plašāk - kultūras mantojuma) saglabāšanā un

565attīstībā

566IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības

567virziens

5682018.

569---

570IZM, VISC

571Pašvaldības,

572izglītības iestādes

573Īstenotas kultūrizglītības

574programmas interešu izglītībā katrā vispārējās izglītības

575iestādē - vismaz 2

5762.uzdevums: Stiprināt Dziesmu un deju svētku

577tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un

578izglītības darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu

579vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku

580saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un

581nepārtrauktību

5822.1.

583Izveidot (pilnveidot)

584terminoloģiju nemateriālā kultūras mantojuma nozarē, t.sk.

585par Dziesmu un deju svētku tradīciju, sekmējot nozarē

586iesaistīto un sadarbības partneru vienotu izpratni par

587nozares saturu

588Pasākums aktualizēts,

589pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku

590izvērtējumu

5912018.

592---

593LNKC

594LNKC NKP,

595NVO,

596augstskolas

597Izveidota nozares terminoloģija.

598Terminoloģijas potenciālie lietotāji:

599- pašvaldības - 119

600- tautas mākslas kolektīvi - 1600

601- pašvaldību kultūras centru speciālisti u.c. - vairāk

602nekā 500

6032.2.

604Izstrādāt attīstības stratēģiju

605katrā tautas mākslas nozarē (ņemot vērā kultūrizglītības lomu

606Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas un kvalitātes

607nodrošinājumam, definējot galvenos uzdevumus trīs gadiem un

608nosakot nozīmīgākās prioritātes LNKC un sadarbības partneru

609vienotai izpratnei un rīcībai)

610LNKC attīstības stratēģija

6112012.-2018.

6122016.- 2017.

613---

614LNKC

615LNKC NKP,

616Padome,

617augstskolas,

618NVO

619Izstrādātas un apstiprinātas

620tautas mākslas nozaru stratēģijas (koru, dejas mākslas,

621pūtēju orķestru, vokālo ansambļu, amatierteātru, kokļu

622mūzikas, folkloras, tautas mūzikas un tautas lietišķās

623mākslas nozarēs) - 9

6242.3.

625Izveidot un regulāri atjaunot

626ekspertu sarakstu katrā no Dziesmu un deju svētku tradīcijas

627saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām nozarēm, kā arī

628kultūrizglītības jomā, sekmējot kvalitatīvu metodisko

629atbalstu un objektīvu Dziesmu un deju svētku procesa

630izvērtēšanu valsts un pašvaldību līmenī

631Pasākums aktualizēts,

632pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku

633izvērtējumu

6342018.

635---

636LNKC

637LNKC KNP,

638augstskolas,

639NVO

640Sagatavots LNKC iekšējais normatīvais akts (nolikums

641ekspertu saraksta izveidei) - 1

642Izveidoti un regulāri atjaunoti Dziesmu un deju svētku

643tradīcijā iesaistīto tautas mākslas nozaru ekspertu

644saraksti - 9

6452.4.

646Organizēt teorētiskos un

647praktiskos seminārus par latviešu tautas tērpiem, to

648darināšanu un valkāšanu

649Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;

650KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums

6512016.-2018.

652---

653LNKC

654Pašvaldības,

655NVO

656Īstenoti semināri:

657- teorētiskie - 4

658- praktiskie - 3

659- katrā seminārā izglītotas - vidēji

66070 personas

6612.5.

662Nodrošināt Dziesmu un deju

663svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajiem

664speciālistiem, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītājiem,

665kultūras centru vadītājiem un darbiniekiem, kā arī pedagogiem

666pastāvīgu profesionālās meistarības pilnveidi atbilstoši

667nozaru specifiskajām vajadzībām

668Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;

669KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums;

670IAP 2.mērķis, 2.4.rīcības virziens;

671NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis,

6722.3.1.uzdevums

6732016.- 2018.

674---

675LNKC,

676VISC

677KM,

678IZM,

679pašvaldības,

680kultūras un izglītības iestādes,

681NVO

682LNKC - gadā īstenotas:

683- tālākizglītības programmas - vismaz 2

684- tālākizglītības pasākumi - 11

685- izglītotas personas - 400

686VISC - gadā īstenotas:

687- pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmas -

688vismaz 6

689- īstenoti informatīvi izglītojoši

690semināri - 10

691- izglītoti pedagogi - vismaz 1000

6922.6.

693Sekmēt labo prakšu apmaiņu starp

694dažādām Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajām

695mērķgrupām (institūcijām, iestādēm, māksliniecisko kolektīvu

696vadītājiem un dalībniekiem, NVO u.c.)

697KPP 4.mērķis, 2.rīcības

698virziens, 2.1.uzdevums

6992016.-2018.

700Potenciāli - no VKKF piesaistītie

701līdzekļi

702LNKC,

703VISC

704Pašvaldības,

705kultūras un izglītības iestādes,

706NVO

707LNKC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs -

708vismaz 1 gadā

709VISC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs -

710vismaz 1 gadā

7112.7.

712Sniegt metodisku atbalstu

713ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un

714dalībniekiem, t.sk. līdzdalībai starpsvētku laika pasākumos

715un kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos

716Latvijā, sekmējot ārvalstu latviešu līdzdalību Dziesmu un

717deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā

718KPP 1.mērķis, 1.rīcības virziens, 1.4.uzdevums;

719NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis

7202016.-2018.

721---

722KM,

723LNKC

724NVO,

725IZM,

726VISC

727Īstenoti metodiskā atbalsta

728pasākumi - vismaz 2 gadā

7292.8.

730Sniegt metodisku atbalstu

731Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem

732un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, sekmējot Latvijas

733mazākumtautību līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas

734saglabāšanā un attīstībā

735NIPSIPP 2.rīcības virziens,

7362.3.mērķis

7372016.-2018.

738---

739KM

740LNKC

741NVO,

742IZM,

743VISC

744Īstenoti metodiskā atbalsta

745pasākumi - vismaz 1 gadā

7462.9.

747Aktualizēt jautājumu par

748atzinības sistēmas izveidi (goda nosaukums, ilgtermiņā - gada

749balva) un attīstību tautas mākslas nozarē, ar mērķi

750popularizēt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un

751attīstīšanā iesaistīto personu, grupu (lietpratēju) un

752institūciju izcilību un ieguldījumu, kā arī plašākā

753sabiedrībā celt nozares prestižu

754KPP 1.mērķis, 4.rīcības

755virziens, 4.1.uzdevums, 4.1.3.pasākums

7562017.

757---

758LNKC,

759KM

760LNKC NKP,

761pašvaldības,

762NVO

763LNKC izveidota atzinības

764sistēma

7652.10.

766Nodrošināt valsts mērķdotāciju

767māksliniecisko kolektīvu darba samaksai un VSAOI, sekmējot

768savlaicīgu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku

769sagatavošanu un norisi

770Dziesmu un deju svētku likuma

7719.panta otrās daļas 9.punkts

7722016.-2018.

773---

774KM

775LNKC

776Kolektīvu dibinātāji

777Māksliniecisko kolektīvu

778vadītāji saņem valsts mērķdotāciju - vismaz 1600

7792.11.

780Nodrošināt virsvadītāju un

781virsdiriģentu darbību Latvijas pilsētās un novados Vispārējo

782latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un

783attīstības procesa nepārtrauktībai un kvalitātei

784Dziesmu un deju svētku likuma

7859.panta otrās daļas 3.punkts

7862016.-2018.

787---

788LNKC

789KM

790Pašvaldības

791Virsvadītāji un virsdiriģenti nodrošina svētku procesa

792nepārtrauktību un kvalitāti - 63

793Mākslinieciskie (koprepertuāra) kolektīvi reģionos un

794Rīgā saņem metodisko atbalstu - vismaz 900

7953.uzdevums: Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības

796(organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju

797sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un

798attīstībā

7993.1.

800Nodrošināt Dziesmu un deju

801svētku padomes darbību

802Dziesmu un deju svētku likuma

12016.-2018.

2---

3LNKC

4Padome,

5KM

6Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku

7Mākslinieciskās padomes sēdes:

8- 2015.-2016. gadā - vismaz 2 gadā

9- 2017.-2018. gadā - vismaz 4 gadā

103.3.

11Nodrošināt XII Latvijas skolu

12jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes

13darbību

14Dziesmu un deju svētku likuma

157.panta trešās daļas 2.punkts

16No 2018.

17---

18VISC

19IZM,

20Padome,

21LNKC

22Organizētas Latvijas skolu

23jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes

24sēdes - vismaz 4 gadā

253.4.

26Nodrošināt XXVI Vispārējo

27latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Rīcības komitejas

28darbību

29Dziesmu un deju svētku likuma

308.1 pants

312016.- 2018.

32---

33LNKC

34KM,

35Rīgas dome,

36Padome

37Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku

38Rīcības komitejas sēdes:

39- 2017. gadā - vismaz 2

40- 2018. gadā - vismaz 3

413.5.

42Nodrošināt XII Latvijas skolu

43jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas

44darbību

45Dziesmu un deju svētku likuma

468.1 pants

47No 2018.

48---

49VISC

50IZM, Rīgas dome,

51Padome

52Organizētas Latvijas skolu

53jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas sēdes -

54vismaz 3

553.6.

56Nodrošināt regulāru komunikāciju

57ar pašvaldību deleģētajiem Dziesmu un deju svētku

58koordinatoriem (aktuālas informācijas apmaiņa, attiecīgu

59uzdevumu un pasākumu definēšana un īstenošana, regulāra

60kontaktpersonu saraksta precizēšana u.c.)

61Dziesmu un deju svētku likuma

629.panta ceturtā daļa

632016.-2018.

64---

65LNKC,

66VISC

67Pašvaldības,

68NVO

69LNKC organizēti semināri - vismaz 2 gadā

703.7.

71Nodrošināt regulāru komunikāciju

72ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā

73iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām (informācijas

74apmaiņa, tālākizglītība, NVO līdzdalība konkrētu uzdevumu un

75pasākumu īstenošanā)

76Uzdevums aktualizēts,

77pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku

78izvērtējumu

792016.-2018.

80---

81LNKC,

82VISC

83NVO,

84pašvaldības

85LNKC organizētas/īstenoti

86- sanāksmes - vismaz 2

87- pasākumi ar NVO līdzdalību - vismaz 2 gadā

88VISC Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku

89tradīcijas saglabāšanas procesā iesaistīti NVO pārstāvji

90(vokālā un simfoniskā mūzika, mūsdienu deja, tradicionālā

91māksla) - 4 jomās

924.uzdevums: Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot

93Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un

94attīstību

954.1.

96Izvērtēt un, pamatojoties uz

97izvērtējumu (aptauju), pilnveidot svētku procesa virsvadītāju

98un virsdiriģentu pašvaldībās nodrošinātā metodiskā atbalsta

99sistēmu, nostiprinot arī pašvaldību līdzdalību šajā

100procesā

101Uzdevums aktualizēts,

102pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku

103izvērtējumu

1042016.-2017.

105---

106LNKC,

107LKA

108Padome,

109LNKC nozaru konsultatīvās padomes,

110pašvaldības,

111NVO

112Īstenota aptauja - 1

113Izvērtēta un pilnveidota metodiskā atbalsta sistēma

1144.2.

115Veikt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, t.sk.

116apzināt alternatīvas tiesiskajam regulējumam, lai

117nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu Dziesmu un deju

118svētku sagatavošanu un sarīkošanu

119Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra sēdes protokola

120Nr.53. 42§ 3.punkts.

121Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu

122un deju svētku izvērtējumu

1232016.-2018.

124---

125LNKC,

126KM

127Padome,

128IZM,

129TM,

130pašvaldības,

131NVO

132Sagatavoti priekšlikumi

133Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts

134(Nepieciešamības gadījumā - sagatavoti priekšlikumi

135grozījumiem citos tiesību aktos)

1364.3.

137Izstrādāt nosacījumus, definējot

138Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekus u.c.

139svētkos iesaistītās grupas, nosakot svētku organizatorisko

140struktūru u.c.

141Uzdevums aktualizēts,

142pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku

143izvērtējumu

1442017.-2018.

145---

146LNKC

147Padome,

148LNKC nozaru konsultatīvās padomes,

149pašvaldības, NVO

150Sagatavots LNKC iekšējais

151normatīvais akts - 1

1524.4.

153Izvērtēt nepieciešamību

154aktualizēt Profesiju klasifikatoru, pamatojoties uz 2010.gada

15518.maija Ministru kabineta noteikumu

156Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru,

157profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas

158pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un

159aktualizēšanas kārtību" (t.sk. profesiju standarti) un

160aktualizēt jautājumu par pašvaldību kultūras centru

161direktoru/vadītāju un darbinieku, kā arī māksliniecisko

162kolektīvu vadītāju darba samaksas sistēmu saskaņā 2010.gada

16330.novembra Ministru kabineta noteikumiem

164Nr.1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu

165katalogs"

166Uzdevums aktualizēts,

167pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku

168izvērtējumu

1692017.-2018.

170---

171LNKC,

172KM

173Normatīvās vides pilnveidē

174ieinteresētās mērķgrupas

175Sagatavoti priekšlikumi.

176(Nepieciešamības gadījumā - sagatavoti un Ministru

177kabinetā iesniegti normatīvo aktu grozījumi)

1785.uzdevums: Sagatavot un sarīkot XVI Vispārējo

179latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku (2018.) starpsvētku posma

180pasākumus (valsts nozīmes pasākumi)

181KORU NOZARE

1825.1.

183Organizēt kultūrvēsturisko

184novadu Dziesmu svētkus: Kurzemes Dziesmu svētki Kuldīgā

185Dziesmu un deju svētku likuma

1865.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

1879.panta ceturtā daļa.

1882016.

189---

190LNKC

191Pašvaldības

192Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

193- vismaz 50 kori

194- 1500 dalībnieki

195~ 1000 skatītāji

1965.2.

197Organizēt sieviešu un vīru koru

198salidojumu Cēsīs

199Dziesmu un deju svētku likuma

2005.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

2019.panta ceturtā daļa

2022016.

203---

204LNKC

205Pašvaldības

206Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

207- vismaz 90 kori

208- 3000 dalībnieki

209~ 1000 skatītāji

2105.3.

211Organizēt IV Virsdiriģentu

212svētkus Alojā

213Dziesmu un deju svētku likuma

2145.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

2159.panta ceturtā daļa

2162016.

217---

218LNKC

219Pašvaldības

220Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

221- vismaz 50 kori

222-1500 dalībnieki

223~ 1000 skatītāji

2245.4.

225Organizēt jubilejas pasākumu

226Jurjānu Andrejam - 160

227Dziesmu un deju svētku likuma

2285.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

2299.panta ceturtā daļa

2302016.

231---

232LNKC

233Pašvaldības

234Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

235- vismaz 25 kori

236- 750 dalībnieki

237~ 300 skatītāji

2385.5.

239Organizēt Vidzemes un Latgales

240Dziesmu dienu

241Dziesmu un deju svētku likuma

2425.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

2439.panta ceturtā daļa

2442016.

245---

246LNKC

247Pašvaldības

248Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

249- vismaz 30 kori

250-1000 dalībnieki

251~ 1000 skatītāji

2525.6.

253Organizēt Senioru koru

254svētkus

255Dziesmu un deju svētku likuma

2565.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

2579.panta ceturtā daļa

2582016.

259---

260LNKC

261Pašvaldības

262Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

263- vismaz 40 kori

264- 1200 dalībnieki

265~ 800 skatītāji

266DEJU NOZARE

2675.7.

268Organizēt Jaunrades deju

269konkursu (2016.gadā - 2018. gada Dziesmu un deju svētku

270Deju lieluzveduma repertuāra konkurss)

271Dziesmu un deju svētku likuma

2725.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

2739.panta ceturtā daļa

2742016.-2018.

275---

276LNKC

277Pašvaldības

278Kopā īstenoti 3 konkursi, katrā konkursā piedalīsies:

279- 40 deju autori

280- 40deju kolektīvi

281- 960 dalībnieki

282~ 1200 skatītāji

2835.8.

284Organizēt kultūrvēsturisko novadu deju svētkus:

285- Kurzemes reģionā (2016.)

286- Zemgales reģionā (2017.)

287Dziesmu un deju svētku likuma

2885.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

2899.panta ceturtā daļa

2902016.-2017.

291---

292LNKC

293Pašvaldības

294Kopā īstenoti 2 pasākumi, svētkos piedalīsies:

2952016.gadā Kurzemē

296- vismaz 105 deju kolektīvi

297- 2520 dalībnieki

298~2000 skatītāji

2992017.gadā Zemgalē

300- vismaz 73 deju kolektīvi

301- 1752 dalībnieki

302~2000 skatītāji

3035.9.

304Organizēt Tautas deju ansambļu

305svētkus

306Dziesmu un deju svētku likuma

3075.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

3089.panta ceturtā daļa

3092016.

310---

311LNKC

312Pašvaldības

313Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

314- 35 deju kolektīvi (A un B deju grupas)

315- 1680 dalībnieki

316~ 3500 skatītāji

3175.10.

318Organizēt Senioru deju

319dienu

320Dziesmu un deju svētku likuma

3215.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

3229.panta ceturtā daļa

3232017.

324---

325LNKC

326Pašvaldības

327Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

328- 69 deju kolektīvi

329- 1656 dalībnieki

330~ 25000 skatītāji

3315.11.

332Izveidot katalogu "Latviešu deju bibliogrāfiskais

333katalogs" un digitalizēt deju aprakstus no 1998. līdz

3342014.gadam

335Dziesmu un deju svētku likuma

3365.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,

3379.panta ceturtā daļa

3382018.

339---

340LNKC

341LNKC

342Izveidots katalogs, digitalizēti

343deju apraksti, kurus darbam izmanto vismaz 600 Latvijas

344tautas deju kolektīvi. Potenciāli kataloga izmanto arī

345ārvalstu latviešu deju grupas.

346VOKĀLO ANSAMBĻU NOZARE

3475.12.

348Organizēt vokālo ansambļu konkursus:

3492016.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru

350vokālajiem ansambļiem,

3512017.gadā jauktajiem vokālajiem ansambļiem,

3522018.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru

353vokālajiem ansambļiem

354Dziesmu un deju svētku likuma

3555.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa

3562016.-2018.

357---

358LNKC

359Pašvaldības,

360NVO

361Kopā īstenoti 3 pasākumi.

3622016.gadā konkursā piedalīsies vismaz 250 ansambļi,

3632000 dziedātāji

3642017.gadā konkursā piedalīsies vismaz 50 ansambļi,

365200 dziedātāji

3662018. gadā konkursā piedalīsies vismaz

367250 ansambļi, 2000 dziedātāji

368PŪTĒJU ORĶESTRU NOZARE

3695.13.

370Organizēt ikgadējo Latvijas

371pūtēju orķestru konkursu, tā ietvaros katru otro gadu

372(2017.gadā) organizēt apvienoto Latvijas un starptautisko

373pūtēju orķestru konkursu "Baltic Open"

374Dziesmu un deju svētku likuma

3755.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa

3762016.-2017.

377---

378LNKC

379Pašvaldības,

380NVO,

381sadarbības partneri ārvalstīs

382Kopā īstenoti 2 konkursi.

3832016. gadā (Latvijas) un 2017. gadā (starptautisks)

384Latvijas un starptautiskajā pūtēju orķestru konkursā -

385katrā pasākumā piedalīsies vismaz 38 pūtēju orķestri,

386300 dalībnieki

3875.14.

388Organizēt Latvijas kultūrvēsturisko novadu pūtēju orķestru

389svētkus:

390- Kurzemes un Vidzemes

391- Zemgales un Latgales

392Dziesmu un deju svētku likuma

3935.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā

394daļa

3952016.

396---

397LNKC

398Pašvaldības,

399NVO

400Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

401- vismaz 10 pūtēju orķestri

402- 400 dalībnieki

403~ 1000 skatītāji

4045.15.

405Organizēt Latvijas pūtēju

406orķestru svētkus maestro G.Ordelovska 90.dzimšanas dienas

407atcerei

408Dziesmu un deju svētku likuma

4095.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā

410daļa

4112017.

412---

413LNKC

414Pašvaldības,

415NVO

416Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

417- vismaz 30 pūtēju orķestri

418- 900 dalībnieki

419~ 1000 skatītāji

4205.16.

421I Latvijas Senioru orķestru

422festivāls

423Dziesmu un deju svētku likuma

4245.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā

425daļa

4262017.

427---

428LNKC

429Pašvaldības,

430NVO

431Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

432- vismaz 30 pūtēju orķestri

433- 900 dalībnieki

434~1000 skatītāji

435AMATIERTEĀTRU NOZARE

4365.17.

437Organizēt Latvijas amatierteātru iestudējumu skati

438"Gada izrāde"

439(t.sk. koordinēt skates norisi reģionos, nodrošināt

440skates fināla sagatavošanu un norisi)

441Dziesmu un deju svētku likuma

4425.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā

443daļa

4442016.-

4452018.

446---

447LNKC

448Pašvaldības,

449NVO

450Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

451- vismaz 70 amatierteātri, 700 dalībnieki

452- 12 amatierteātri finālā, 120 dalībnieki

453~7000 skatītāji (reģionos un fināla skatē)

4545.18.

455Organizēt Latvijas amatierteātru

456kamerizrāžu festivālu

457Dziesmu un deju svētku likuma

4585.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā

459daļa

4602016.

461---

462LNKC

463Pašvaldības,

464NVO

465Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:

466- vismaz 70 amatierteātri

467- 700 dalībnieki

468~ 2000 skatītāji

469TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - FOLKLORAS NOZARE

4705.19.

471Organizēt Novadu dienas

472Rīgā

473Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,

4747.punkts;

4759.panta ceturtā daļa

4762016.

477---

478LNKC

479Pašvaldības,

480LEBM,

481NVO

482Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:

483- vismaz 100 folkloras grupas

484- 1500 dalībnieki

485~ 1000 skatītāji

4865.20.

487Organizēt Jauniešu etno

488dienas

489Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,

4906.punkts;

4919.panta ceturtā daļa

4922016.-

4932018.

494---

495LNKC

496Pašvaldības,

497NVO

498Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

499- vismaz 10 jauniešu folkloras kopas

500- 100 dalībnieki

501~ 200 skatītāji

5025.21.

503Sagatavot un izdot metodisku

504materiālu "Tradicionālās dziedāšanas stili"

505Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,

5066.punkts;

5079.panta ceturtā daļa

5082018.

509---

510LNKC

511Eksperti

512Izdots metodiskais materiāls,

513kuru darbam izmanto vismaz 200 folkloras kopas. Potenciāli

514metodisko materiālu izmanto arī ārvalstu latviešu folkloras

515grupas, augstskolu studenti, izglītības iestādes u.c.

516KOKĻU MŪZIKAS NOZARE

5175.22.

518Organizēt pasākumu "Kokļu

519dienas"

520Dziesmu un deju svētku likuma

5215.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā

522daļa

5232016.-

5242018.

525---

526LNKC

527Pašvaldības,

528NVO

529Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

530- vismaz 25 ansambļi

531- 250 dalībnieki

532~ 300 skatītāji

5335.23.

534Organizēt Koklētāju ansambļu

535reģionālos pasākumus

536Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,

5377.punkts;

5389.panta ceturtā daļa

5392016.-

5402018.

541---

542LNKC

543Pašvaldības,

544NVO

545Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā

546piedalīsies:

547- vismaz 15 ansambļi

548- 150 dalībnieki

549~ 200 skatītāji

5505.24.

551Organizēt kokļu mūzikas

552festivālu "Gaismas ceļā"

553Dziesmu un deju svētku likuma

5545.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā

555daļa

5562016.

557---

558LNKC

559Pašvaldības,

560NVO

561Īstenots 1 festivāls, kurā piedalīsies:

562- vismaz 30 koklētāju ansambļi

563- 300 dalībnieki

564~ 300 skatītāji

565TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS MŪZIKAS NOZARE

5665.25.

567Organizēt Latvijas Tautas

568mūzikas svētkus (tautas mūzikas instrumentu spēles tradīciju

569pārmantošana)

570Dziesmu un deju svētku likuma

5715.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa

5722016.- 2018.

573---

574LNKC

575Pašvaldības,

576NVO

577Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

578- vismaz 10 grupas

579- 80 dalībnieki

580~ 200 klausītāji

5815.26.

582Organizēt tautas mūzikas

583festivālu "Dzīvā mūzika"

584Dziesmu un deju svētku likuma

5855.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa

5862016.-

5872018.

588---

589LNKC

590Pašvaldības,

591NVO

592Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

593- vismaz 6 grupas

594- vismaz 60 dalībnieki

595~ 200 klausītāji

596TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS

597NOZARE

5985.27.

599Izvedot un attīstīt digitālo

600platformu "Katram savu tautas tērpu"

601Dziesmu un deju svētku likuma

6025.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa

6032016.-2018.

604---

605LNKC

606Muzeji,

607"Senā klēts"

608Izveidota un attīstīta digitālā platforma - 1

609- vismaz 40 000 potenciālie lietotāji (Dziesmu un

610deju svētku tradīcijā iesaistītie dalībnieki, ārvalstu

611latvieši un citi interesenti)

6125.28.

613Organizēt tematiskas tautas lietišķās mākslas žanru

614izstādes:

6152016.gadā Latvijas novadu segu izstāde, pašdarināto

616tērpu skate "Radošais nemiers", rokdarbu

617izstāde

6182017.gadā izstāde-konkurss "Tautas tērpi

619Piebalgā", kokamatniecības un pinumu izstāde, izstāde

620reģionos

6212018.gadā Dziesmu un deju svētku izstāde

622Dziesmu un deju svētku likuma

6235.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa

6242016.-

6252018.

626---

627LNKC

628Pašvaldības,

629LEBM,

630NVO

631Īstenotas 6 izstādes un 1 tērpu skate.

6322016.-2017.gadā - katrā pasākumā piedalīsies:

633- vismaz 20 tautas lietišķās mākslas studijas

634- 200 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki)

635- vismaz 1000 skatītāji

6362018. gadā izstādē piedalīsies:

637- vismaz 70 tautas lietišķās mākslas studijas

638- 900 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki) ar

6392000 darbiem

640- vismaz 5000 skatītāji

6416.uzdevums: Latvijas Republikas simtgades

642kultūras programmas ietvaros sagatavot un sarīkot XXVI

643Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus (2018.)

6446.1.

645Izveidot un īstenot svētku māksliniecisko programmu

646(pasākumu plānu, mēģinājumu grafikus u.c., nosakot katram

647svētku pasākumam vietu un laiku).

648Izveidot pasākumu mākslinieciskās un organizatoriskās

649darba grupas, nodrošinot to darbu, t.sk. sagatavot un

650noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt tiesību akta

651projektu "Par XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI

652Deju svētku norises laiku un vietu"

653Dziesmu un deju svētku likuma

6545.panta pirmā daļa, 7.panta pirmās daļas 5.punkts un otrās

655daļas 1.punkts

6562016.-2018.

657---

658LNKC

659Padome,

660Mākslinieciskā padome,

661LNKC NKP

662Izveidota un īstenota svētku mākslinieciskā

663programma

6646.2.

665Nodrošināt svētku koprepertuāra apguvi saskaņā ar attiecīgo

666svētku pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām.

667Īstenot attiecīgus pasākumus: izvērtēt un precizēt

668svētku koprepertuāru, organizēt svētku sagatavošanas

669informatīvos seminārus, kā arī koprepertuāra precizēšanas

670un pārbaudes skates, konkursus, reģionālos kopmēģinājumus,

671svētku ieskaņas pasākumus, modelēšanas koncertus, u.c.

672Dziesmu un deju svētku likuma

6735.panta trešās daļas 2.punkts

6742016.-2018.

675---

676LNKC

677LNKC NKP,

678Padome,

679Mākslinieciskā padome,

680pašvaldības,

681NVO,

682Virsvadītāji/ virsdiriģenti,

683māksliniecisko kolektīvu vadītāji

684Izveidots un iestudēts koprepertuārs, to apguvuši Latvijas

685un ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi:

686- vismaz 350 kori

687- 50 pūtēju orķestri

688- 600 deju kolektīvi

6896.3.

690Nodrošināt svētku dalībnieku

691atlases pasākumu (skates, izstādes, konkursi) sagatavošanu un

692norisi visas Latvijas reģionos un Rīgā

693Dziesmu un deju svētku likuma

6945.panta trešās daļas 3.punkts, 6.panta otrā daļa, 9.panta

695ceturtā daļa

6962017.- 2018.

697---

698LNKC

699Pašvaldības,

700NVO

701Visās Dziesmu un deju svētku

702nozarēs noteikti svētku dalībnieki no visas Latvijas (t.sk.

703arī Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu

704dalībnieki) - ~ 39 000

7056.4.

706Organizēt pasākumus jaundarbu

707ieguvei (pasūtināšana, jaunrades konkursi) koru, deju, pūtēju

708orķestru, kokļu mūzikas, vokālās mākslas nozarēs

709Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 4.punkts;

710Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu

711un deju svētku izvērtējumu

7122016.-2018.

713---

714LNKC

715Padome,

716LNKC NKP

717Nozaru repertuārs papildināts ar jaundarbiem (svētku

718koprepertuārs, repertuārs) (rezultāts atkarīgs no svētku

719pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām)

7206.5.

721Nodrošināt svētku ārējās

722komunikācijas kampaņas sagatavošanu un īstenošanu, sekmējot

723sabiedrības informētību un pieejamību svētkiem. Savlaicīgi

724nodrošināt iespieddarbus (katalogs u.c. informācija)

725veiksmīgai svētku norisei

726Dziesmu un deju svētku likuma

7275.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts

7282016.-2018.

729---

730LNKC

731Konkursa kārtībā noteikts

732pakalpojuma sniedzējs

733Sagatavota un īstenota svētku ārējās komunikācijas kampaņa

734- 1

735Nodrošināti iespieddarbi sabiedrības informētībai par

736svētku sagatavošanu un norisi

7376.6.

738Organizēt un nodrošināt

739brīvprātīgo darbu (t.sk. apgūt kultūras pasākumu rīkotāju

740pieredzi)

741Pasākums aktualizēts,

742pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku

743izvērtējumu

7442017.-2018.

745---

746LNKC

747Brīvprātīgo kustības

748organizētāji

749Svētku norises nodrošināšanā

750piedalās - ~ 400 brīvprātīgie

7516.7.

752Aktualizēt un risināt jautājumus

753saistītus ar svētku dalībnieku uzņemšanu un drošību svētku

754laikā: naktsmītņu (izglītības iestāžu) kapacitāte un

755atbilstība, ēdināšana, Rīgas un piepilsētas sabiedriskais

756transports, e-talons (tā lietošanas instrukcija), u.c.

757Dziesmu un deju svētku likuma

7585.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts, 9.panta ceturtā

759daļa

7602016.-2018.

761---

762LNKC,

763Rīgas pašvaldība

764KM,

765Padome,

766Rīcības komiteja

767Nodrošināta svētku dalībnieku

768uzņemšana un ēdināšana svētku laikā - ~ 39 000

769dalībnieki

7706.8.

771Sagatavot svētku risku vadības

772plānu (un nepieciešamās instrukcijas svētkos iesaistīto pušu

773informētībai un rīcībai)

774Pasākums aktualizēts,

775pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku

776izvērtējumu

7772017. -2018.

778---

779LNKC

780KM,

781Rīcības komiteja,

782Padome,

783Drošības un kārtības dienesti

784Sagatavots plāns "Svētku

785risku vadības plāns" - 1

7866.9.

787Saskaņā ar svētku norises plānu

788nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību svētkos

789Dziesmu un deju svētku likuma

7907.panta ceturtā daļa

7912018.

7922018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros

793EUR 308276

794IeM, VUGD,

795Valsts policija,

796Pašvaldības policija

797LNKC,

798Rīcības komiteja,

799Rīgas pašvaldība

800Nodrošināta sabiedriskā kārtība

801un drošība svētkos

8026.10.

803Saskaņā ar svētku norises plānu

804nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku

805dalībniekiem un skatītājiem svētku laikā

806Dziesmu un deju svētku likuma

8077.panta piektā daļa

8082018.

8092018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros

810EUR 132475

811VM,

812NMPD

813LNKC,

814Rīcības komiteja,

815Rīgas pašvaldība

816Nodrošināta neatliekamā

817medicīniskā palīdzība svētkos

8186.11.

819Nodrošināt svētku pieejamību

820plašai sabiedrībai, translējot svētku pasākumu tiešraides un

821raidījumus Latvijas nacionālajās raidorganizācijās - Latvijas

822Televīzijā un Latvijas Radio

823Elektronisko plašsaziņas

824līdzekļu likuma 27.pants

8252018.

8262018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros -

827LTV -

828EUR 200 000,

829Radio -

830EUR 100 000

831LTV, Latvijas Radio

832LNKC,

833NEPLP,

834Padome,

835Mākslinieciskā padome

836Sabiedrība informēta par svētku

837pasākumu norisi tiešraidēs un raidījumos Latvijas Televīzijā

838un Latvijas Radio

8396.12.

840Organizēt svētku izvērtēšanas

841procesu, t.sk. sarīkojot svētku izvērtēšanas konferenci

842Dziesmu un deju svētku likuma

8435.panta trešās daļas 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa

8442018.

845---

846LNKC,

847KM

848Padome,

849LNKC NKP,

850pašvaldības,

851NVO u.c. iesaistītās institūcijas

852Organizēta svētku izvērtēšanas konference - 1

853Sagatavoti priekšlikumi kārtējam Dziesmu un deju svētku

854tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānam

8557. Uzsākt XII Latvijas Skolu jaunatnes

856dziesmu un deju svētku (2020.) sagatavošanu

8577.1.

858Palielināt bērnu un jauniešu

859skaitu, kuri apgūst kultūrvēsturisko mantojumu un rada jaunas

860kultūras vērtības, veicinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas

861saglabāšanu un pilnveidi

862Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas

8633.punkts,

864IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 5.punkts

8652018.

866Uzdevums iekļauts IAP, (6,98

867euro milj. plānoti laika posmam no

8682014.-2020.)

869Izglītības iestādes,

870pašvaldības

871IZM,

872VISC

873Dziesmu un deju svētku procesā

874iesaistīti 70%-75% izglītojamie no kopējā vispārējās

875izglītības iestādēs esošā izglītojamo skaita

8767.2.

877Organizēt starpsvētku pasākumus

878visās Dziesmu un deju svētku nozarēs (koris, deja,

879instrumentālā mūzika, teātris, vizuālā un vizuāli lietišķā

880māksla, tradicionālā māksla), gatavojoties XII Latvijas

881skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

882IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības

883virziens

8842016.-2018.

885---

886VISC

887Pašvaldības,

888izglītības iestādes

889Katru gadu īstenoti starpsvētku

890pasākumi - vismaz 15

8917.3.

892Organizēt pedagogu profesionālās

893meistarības pilnveides seminārus un kursus, kā arī izstrādāt

894metodiskos materiālus, gatavojoties XII Latvijas skolu

895jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

896IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības

897virziens

8982016.-2018.

899---

900VISC

901Izglītības iestādes

902Katru gadu:

903- īstenoti semināri - 10

904- izstrādātas pedagogu profesionālās pilnveides kursu

905programmas - 4

906- izstrādāti metodiskie materiāli - 3

9077.4.

908Uzsākt gatavošanos XII Latvijas

909skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

910Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta otrā daļa, 7.panta

911pirmās daļas 5.punkts un trešās daļas 1.punkts;

912IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens

9132016.-2018.

914---

915VISC

916IZM, pašvaldības, izglītības iestādes, Padome,

917Mākslinieciskā padome, NVO

918Izveidota svētku mākslinieciskā koncepcija, logo un

919pasākumu plāns.

920Uzsākts darbs pie svētku mākslinieciskās programmas

921īstenošanas.

922Izveidots svētku koprepertuārs, uzsākta tā apguve.

9238. uzdevums: Nodrošināt svētku tradīcijas

924dokumentēšanu, pētniecība, informācijas pieejamību un svētku

925tradīcijas vērtības izplatīšanu

9268.1.

927Īstenot pētījumu "Latvijas

928kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē" (LKA

929pētījumu programma "Habitus"), t.sk. pētniecības

930procesā mērķtiecīgi iesaistot studentus - topošos sociologus

931kultūras jomā

932KPP 1.mērķis,

9334.rīcības virziens, 4.3.uzdevumus

9342017.

935Pētījumam piešķirts finansējums

936EUR 200637 valsts pētījumu programmā, prioritārais

937virziens "Letonika" (2014.-2017.)

938LKA,

939LNKC

940Padome,

941KM,

942IZM,

943VISC,

944mākslinieciskie kolektīvi

945Īstenots 1 pētījums, kurā

946piedalījušies respondenti no visām Baltijas valstīm.

9478.2.

948Nodrošināt pastāvīgu un

949aktualizētu informāciju par Vispārējiem latviešu Dziesmu un

950deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa,

951sociālie mediji) sabiedrības informētībai

9522018.

953---

954LNKC

955KM,

956pašvaldības,

957NVO

958Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits

959gadā:

960- starpsvētku laikā - vismaz 20 000

961- svētku gadā - vismaz 100 000

9628.3.

963Nodrošināt pastāvīgu un

964aktualizētu informāciju par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu

965un deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa,

966sociālie mediji) sabiedrības informētībai

9672016.-2018.

968---

969VISC

970IZM,

971pašvaldības,

972NVO

973Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits

974gadā:

975- starpsvētku laikā - vismaz 20 000

976- svētku gadā - vismaz 100 000

9778.4.

978Pilnveidot un nostiprināt

979Dziesmu un deju svētku tradīcijas rezultatīvo rādītāju

980sistēmu

981KPP 1.mērķis, 4.rīcības

982virziens, 4.3.uzdevums.

9832016.-2018.

984---

985LNKC

986KM,

987VISC,

988IZM

989Izveidota rezultatīvo rādītāju

990sistēma - 1

9918.5.

992Izvērtēt iespējas izveidot patstāvīgu Dziesmu un deju

993svētku tradīcijai veltītu ekspozīciju

994(Rīgas pilsētā vai citā pašvaldībā)

995KPP 1.mērķis, 1.rīcības

996virziens, 1.4.uzdevumus

9972018.

998--

999KM,

1000LNKC

1001Padome,

1002pašvaldības,

1003NVO

1004Sagatavoti priekšlikumi par

1005sabiedrībai pieejamu ekspozīciju

10068.6.

1007Ierosināt NEPLP definēt

1008nacionālo pasūtījumu kultūras raidījumiem un programmām

1009sabiedriskajos medijos (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio,

1010interneta platforma), iekļaujot tajās Dziesmu un deju svētku

1011tradīcijas pasākumus

1012KPP 1.mērķis, 2.rīcības

1013virziens, 2.1.uzdevums

10142016.-2018.

1015---

1016KM,

1017LNKC

1018Padome,

1019NEPLP,

1020IZM,

1021VISC

1022Dziesmu un deju svētku

1023tradīcijas pasākumi iekļauti sabiedrisko mediju nacionālajā

1024pasūtījumā

10258.7.

1026Attīstīt sadarbību ar tūrisma

1027sektoru Dziesmu un deju svētku tradīcijas pieejamībai un

1028vērtības nostiprināšanai sabiedrībā

1029KPP 4.mērķis, 2.rīcības

1030virziens, 2.3.uzdevums

10312016.-2018.

1032---

1033LNKC

1034KM, EM

1035Padome

1036Dziesmu un deju svētku norises,

1037t.sk. svētku starpposma pasākumi iekļauti tūrisma

1038informācijā

10399. uzdevums: Nodrošināt Dziesmu un deju

1040svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru

10419.1.

1042Izveidot Dziesmu un deju svētku stadionu.

1043Nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras

1044objekta - Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības

1045projekts

1046SPP 55.uzdevums

10472016.-2018.

1048Uzdevums iekļauts SPP: EUR 5000000, t.sk. no ERAF EUR

10494250000,

1050no valsts budžeta EUR 725000

1051IZM

1052KM,

1053VARAM,

1054Rīgas pilsētas pašvaldība,

1055Padome

1056Īstenota Daugavas stadiona

1057rekonstrukcijas pirmā kārta

10589.2.

1059Īstenot Mežaparka Lielās

1060estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā būvniecības A

1061daļu

1062Ministru kabineta 2015.gada 6.oktorba sēdes protokola

1063Nr.53 42§ 6.punkts

10642016.-2018.

1065(projekta B daļu plānots īstenot laikā līdz

10662020.gadam)

1067Estrādes būvprojekta izstrādei un

1068būvniecībai Rīgas dome ņems aizņēmumu Valsts kasē. Laika

1069periodā no 2016. līdz 2020.gadam šim nolūkam pavisam kopā

1070nepieciešams finansējums ir

107144 598 133 euro t.sk. 21% PVN

10727 740 172 euro

1073Rīgas dome

1074KM,

1075LNKC,

1076IZM,

1077VISC,

1078Padome

1079Sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts konceptuālais

1080ziņojums - 1

1081Izstrādāts Mežaparka Lielās estrādes būvprojekts - 1

1082Īstenota estrādes būvniecības A daļa

108310.uzdevums: Īstenot starptautisko sadarbību,

1084sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību

1085Baltijā, Eiropā un pasaulē

108610.1.

1087Definēt un īstenot galvenos

1088kopīgi veicamos uzdevumus (t.sk. konference) Baltijas valstu

1089Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā UNESCO Cilvēces mutvārdu

1090un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai

1091(sk.8.1.) sadarbībā ar Baltijas valstīm

1092Dziesmu un deju svētku likuma

10938.panta sestās daļas 7.punkts

10942016.-2018.

1095(2016.- 2017.

1096Latvija - koordinē sadarbību)

1097---

1098LNKC,

1099VISC,

1100Padome

1101KM,

1102IZM,

1103Lietuvas un Igaunijas

1104atbildīgās institūcijas

1105Atjaunota Baltijas valstu komitejas darbība:

1106- sagatavots pasākumu plāns - 1

1107- organizēta konference - 1

110810.2.

1109Sagatavot un noteiktā kārtībā

1110iesniegt UNESCO kārtējo ziņojumu (sadarbībā ar Dziesmu un

1111deju svētku tradīcijā iesaistītajām pusēm) par

1112Reprezentatīvajā sarakstā iekļauto Dziesmu un deju svētku

1113tradīciju, ņemot vērā to, ka Latvija ir "UNESCO

1114Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma

1115saglabāšanu" dalībvalsts

1116UNESCO Konvencijas 29.pants

11172018.

1118---

1119LNKC,

1120UNESCO LNK,

1121KM

1122Padome,

1123IZM,

1124VISC,

1125Pašvaldības,

1126NVO

1127Sagatavots un UNESCO iesniegts

1128ziņojums - 1

112910.3.

1130Organizēt kārtējos Baltijas studentu dziesmu un deju

1131svētkus "Gaudeamus".

1132Sekmēt Latvijas studentu līdzdalību svētkos 2018.gadā

1133Igaunijā

1134Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas

11355.punkts;

1136IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 6.punkts

11372018.

1138---

1139VISC,

1140IZM

1141LNKC,

1142augstskolas,

1143sadarbības partneri ārvalstīs

1144Kopā īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:

1145- vismaz 1500 dalībnieki no Latvijas

114610.4.

1147Organizēt starptautisko tautas deju festivālu

1148"Sudmaliņas"

1149Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,

11502., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa

11512016.

1152---

1153LNKC

1154Pašvaldības,

1155NVO,

1156sadarbības partneri ārvalstīs

1157Īstenots 1 festivāls (~10 norises), kurā piedalīsies:

1158- vismaz 20 deju grupas no Latvijas un ārvalstīm

1159- vismaz 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm

1160~ 3000 skatītāji

116110.5.

1162Organizēt ikgadējo Baltijas

1163valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forumu

1164(t.sk. meistarklases, koncerti, izstādes)

1165Dziesmu un deju svētku likuma

11665.panta trešās daļas 4.punkts

11672016.-

11682018.

1169---

1170LNKC

1171Pašvaldības,

1172JVLMA,

1173NVO,

1174sadarbības partneri ārvalstīs

1175Kopā īstenoti 3 forumi, katrā

1176forumā piedalīsies vismaz 100 pūtēju orķestru diriģenti un

1177ansambļu vadītāji no Latvijas un ārvalstīm

117810.6.

1179Organizēt starptautisko

1180izklaidējošās un deju mūzikas pūtēju orķestru konkursu

1181"Cēsu kauss"

1182Dziesmu un deju svētku likuma

11835. panta trešās daļas 7. punkts, 9. panta ceturtā

1184daļa

11852016.

11862017.

1187---

1188LNKC

1189Pašvaldības,

1190NVO,

1191sadarbības partneri ārvalstīs

1192Kopā īstenoti 2 konkursi, katrā konkursā piedalīsies:

1193- vismaz 10 pūtēju orķestri

1194~ 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm

119510.7.

1196Organizēt starptautisko Baltijas

1197valstu amatierteātru festivālu "Baltijas

1198rampa"

1199Dziesmu un deju svētku likuma 5.

1200panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta ceturtā

1201daļa

12022017.

1203---

1204LNKC

1205Pašvaldības,

1206NVO,

1207sadarbības partneri ārvalstīs

1208Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:

1209- vismaz 7 amatierteātri no Latvijas un

1210ārvalstīm

1211- 70 dalībnieki (kopā)

1212- vismaz 500 skatītāji

121310.8.

1214Organizēt starptautisko folkloras festivālu

1215"Baltica" (t.sk. tautas lietišķās mākslas

1216izstādi)

1217Dziesmu un deju svētku likuma

12185. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta

1219ceturtā daļa

12202017.-2018.

1221---

1222LNKC

1223Pašvaldības,

1224NVO,

1225sadarbības partneri ārvalstīs

1226Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:

1227- vismaz 160 folkloras kopas

1228- 2500 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm, t.sk.

1229latviešu ārvalstīs grupas

123010.9.

1231Organizēt starptautisko kokļu

1232mūzikas festivālu "Solaris"

1233Dziesmu un deju svētku likuma

12345. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta

1235ceturtā daļa

12362017.

1237---

1238LNKC

1239Pašvaldības,

1240NVO

1241Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:

1242- vismaz 12 grupas

1243- 100 dalībnieki

1244~ 300 skatītāji

12455. Plāna

1246īstenošanai nepieciešamais finansējums

1247Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu

1248ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts

1249Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām

1250institūcijām.

1251Valsts budžeta finansējums

1252euro

12532016

12542017

12552018

1256Atbildīgā ministrija,

1257institūcija

1258Piešķirts finansējums

1259Piešķirts finansējums

1260Plānots finansējums

1261Kultūras ministrija

1262594 528

1263624 528

12646 183 777

1265Iekšlietu ministrija*

12660

12670

1268308 276

1269Veselības ministrija*

12700

12710

1272132 475

1273Latvijas Televīzija*

12740

12750

1276200 000

1277Latvijas Radio*

12780

12790

1280100 000

1281KOPĀ

1282euro:

1283594 528

1284624 528

12856 924 528

1286* Indikatīvi plānots finansējums, kas var tikt

1287precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no valsts

1288budžeta finansējuma.

1289Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tāmes tiks

1290izstrādātas darba procesā, saskaņā ar Svētku rīkotāja

1291noteiktajām prioritātēm.

12926. Pārskata

1293sniegšanas un novērtēšanas kārtība

1294Atbildīgās institūcijas par Plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir

1295Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija

1296sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.

1297Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju

1298svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku

1299padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās

1300daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz

1301Ministru kabinetam ziņojumu par Plāna īstenošanas gaitu.

1302Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām katru gadu sagatavot

1303un līdz 30.martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē

1304informāciju par plāna īstenošanas gaitu.

1305Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras ministram

1306katru gadu līdz 30.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru

1307kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

1308Nepieciešamības gadījumā Kultūras ministrija un Izglītības un

1309zinātnes ministrija sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām

1310institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu veikšanu Plānā.

1311Kultūras ministra vietā -

1312tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

1313(Ministru kabineta

13142016. gada 20. decembra

1315rīkojums Nr. 772)

1316Dziesmu un deju svētku tradīcijas

1317saglabāšanas un attīstības plāna 2016.-2018. gadam

1318kopsavilkums

13191. Plāna nepieciešamības

1320pamatojums

1321Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības

1322plāns (turpmāk - plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas

1323izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma

13244.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi

1325un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku

1326likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu:

1327Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos

1328gados, to starplaikā - Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju

1329svētki. Pamatojoties uz svētku periodiskumu, plāns ir izstrādāts

1330trim gadiem un atbilst kārtējo XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un

1331XVI Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2016.gada

1332līdz 2018.gadam. Plāna īstenošanas laikā uzsākta

1333XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku

1334sagatavošana (2020.).

1335Plāna sagatavošana un īstenošana noteikta arī hierarhiski

1336augstākajā kultūras nozares politikas plānošanas dokumentā

1337"Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

1338"Radošā Latvija"" (apstiprinātas ar Ministru

1339kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): 1.mērķa

1340"Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai

1341līdzdarbojoties kultūras procesos" 1.rīcības virziena

1342"Labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai

1343un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai (NAP 337;

1344132)" 1.4.uzdevumā "Nostiprināt Dziesmu un deju svētku

1345tradīcijas ilgtspēju".

1346Plāns izstrādāts, sadarbojoties Kultūras ministrijai un tās

1347padotības iestādei Latvijas Nacionālajam kultūras centram ar

1348Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotības iestādi -

1349Valsts izglītības satura centru, kā arī citām Dziesmu un deju

1350svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm

1351(pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm,

1352Dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem,

1353māksliniecisko/tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un

1354nevalstiskajām organizācijām).

13552. Dziesmu un deju svētku

1356tradīcijas ilgtspējas faktori

13571. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un

1358pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties

1359kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras

1360kolektīviem.

13612. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība

1362(māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu

1363un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē

1364kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, un,

1365vienkopus pulcējoties svētkos, - iespēja apliecināties kā

1366vienotai nācijai.

13673. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē tradīcijas

1368saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība).

13694. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu

1370sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās

1371(profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas)

1372kultūras izpausmes.

13735. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā

1374sistēma, tai skaitā starpnacionālā līmenī (elastīgs un

1375funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas

1376sadarbības tīkls).

13776. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta

1378infrastruktūra (bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras

1379centri) un citi atbalsta mehānismi, piemēram, metodiskais

1380atbalsts, tai skaitā Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju

1381un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts

1382(mērķdotācijas).

13837. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un

1384pieejamība (piemēram, Dziesmu un deju svētku sagatavošana un

1385īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija).

13863. Plāna mērķis un uzdevumi

1387Mērķis: saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un

1388deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta

1389Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba -

1390ilgtspējas faktorus.

1391Uzdevumi:

13921. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu

1393Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un ilgtspējā.

13942. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas

1395saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības

1396darbinieku, tai skaitā māksliniecisko kolektīvu vadītāju

1397kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un

1398attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību.

13993. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko)

1400sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju

1401svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

14024. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un deju

1403svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību.

14045. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika

1405pasākumus.

14066. Nodrošināt Latvijas Republikas proklamēšanas

1407100. gadadienas nacionālās nozīmes pasākuma - Vispārējo

1408latviešu dziesmu un deju svētku - sagatavošanu un sarīkošanu

14092018.gadā.

14107. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes

1411dziesmu un deju svētkiem.

14128. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu,

1413pētniecību, informācijas pieejamību par svētku tradīciju un šīs

1414informācijas izplatīšanu.

14159. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm

1416atbilstošu infrastruktūru.

141710. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un

1418deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un

1419pasaulē.

14204. Plāna īstenošanai

1421nepieciešamais finansējums

1422Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu

1423ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts

1424Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām

1425institūcijām.

1426Valsts budžeta finansējums

1427(euro)

14282016

14292017

14302018

1431Atbildīgā

1432ministrija, institūcija

1433Piešķirts

1434finansējums

1435Piešķirts finansējums

1436Plānots

1437finansējums

1438Kultūras ministrija

1439594 528

1440624 528

14416 183 777

1442Iekšlietu ministrija*

14430

14440

1445308 276

1446Veselības ministrija*

14470

14480

1449132 475

1450Latvijas Televīzija*

14510

14520

1453200 000

1454Latvijas Radio*

14550

14560

1457100 000

1458KOPĀ

1459594 528

1460624 528

14616 924 528

1462Piezīme. * Indikatīvi plānots finansējums, kas var

1463tikt precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no

1464valsts budžeta finansējuma. Latvijas Televīzijas un Latvijas

1465Radio tāmes tiks izstrādātas darba procesā saskaņā ar svētku

1466rīkotāja noteiktajām prioritātēm.

14675. Pārskata sniegšanas un

1468novērtēšanas kārtība

1469Atbildīgās institūcijas par plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir

1470Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija

1471sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.

1472Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju

1473svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku

1474padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās

1475daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz

1476Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

1477Plāna izpildē iesaistītās institūcijas katru gadu sagatavo un

1478līdz 30.martam iesniedz Dziesmu un deju svētku padomē informāciju

1479par plāna īstenošanas gaitu.

1480Dziesmu un deju svētku padome sagatavo un kultūras ministrs

1481katru gadu līdz 30.maijam iesniedz noteiktā kārtībā Ministru

1482kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

1483Ja nepieciešams, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes

1484ministrija sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām

1485institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu izdarīšanu plānā.

1486Kultūras ministra vietā -

1487tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs