4. pants
paredz Plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju

svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas

procesu.

Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un

kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras

mantojuma saglabāšanu" - ar šo likumu Latvijā ir

apstiprināta 2013.gada 17.oktobra Apvienoto Nāciju izglītības,

zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk - UNESCO) konvencija

par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk -

Konvencija). 2003.gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un

deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja

par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu

meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO,

Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti

rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš Latvijas valsts

pievienošanās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras

mantojuma saglabāšanu 2004.gada 25.novembrī, Dziesmu un deju

svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras

mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam

tiesiskajam regulējumam.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Tajā kā

pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība.

Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis - saglabāt un attīstīt

Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas

kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu

konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā

kvalitatīvu kultūrvidi.

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

(apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski

augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments,

kas ir cieši saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģiju līdz 2030.gadam un Nacionālo reformu programmu

stratēģijas "ES2020" īstenošanai. Eiropas Savienības un

citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas

dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz plānā

noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Nacionālajā attīstības plānā

2014.-2020.gadam kā vadmotīvs izvirzīts ekonomikas izrāviens

katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam, un

noteiktas trīs prioritātes: Tautas saimniecības izaugsme, Cilvēka

drošumspēja un Izaugsmi atbalstošas teritorijas. Nacionālajā

attīstības plāna 2014.-2020.gadam indikatīvā finanšu ietvara

pamatojuma dokumentā iekļauts arī jautājums par nacionāla mēroga

kultūras un sporta infrastruktūras (stadiona) attīstību, kas ir

nozīmīgs Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotā Deju lieluzveduma

Daugavas stadionā (Rīga) kontekstā. Tāpat Nacionālais attīstības

plāns izvirza mērķi - veicināt iedzīvotāju piederību, pilsonisko

apziņu un lepnumu par savu valsti un tautu, kas paredz

sabiedrības iesaisti Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanā Latvijā, t.sk. kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un

deju svētku (2018.) un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju

svētku (2020.) sarīkošanu un norisi.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

"Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): nacionālās

kultūrpolitikas virsmērķis - Latvija kā zeme ar bagātu un koptu

kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi,

radošiem cilvēkiem, eksportspējīgām radošajām industrijām un

augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Divās no četrām

kultūrpolitikas prioritātēm: (1.) "Kultūras kapitāla

saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras

procesos" un (4.) "Radošas teritorijas un kultūras

pakalpojumu pieejamība" noteikti arī uzdevumi un pasākumi

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

(apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā): nacionālās izglītības

attīstības politikas virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša

izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un

ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Izglītības attīstības

pamatnostādnes aktualizē nepieciešamību palielināt interešu

izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā,

pilnveidē un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes

stiprināšanā.

Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra

rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā

(VI. sadaļa) iekļautais 55.uzdevums paredz īstenot

nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta -

Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projektu.

Eiropas Komisijā apstiprinātās 2014.-2020.gada plānošanas

perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta

mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot

teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk

- SAM 5.6.1.) ietvaros plānots atbalstīt maza mēroga sabiedrisku,

kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas

nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.

Ieguldījumi Rīgas pilsētvides revitalizācijā SAM 5.6.1. ietvaros,

rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti

saskaņā ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam

noteiktajām prioritātēm, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā

(līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas

plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam "Radošā

Latvija" un Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam

noteiktajiem uzdevumiem.

SAM 5.6.1.ietvaros plānots īstenot arī programmu

"Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna

apkaimē" (vairāku projektu kopums) (turpmāk - Programma),

kuras mērķis ir Daugavas stadiona degradētās teritorijas

(10,6 ha platībā) revitalizācija. Īstenojot Programmu,

plānots revitalizēt degradēto Grīziņkalna apkaimi, attīstot

mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un

sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā. Programmas

īstenošana ietver pasākumu kopumu, kur kultūras un sporta

funkcionalitātes izveide ir kā līdzeklis teritorijas

revitalizācijai. Šo pasākumu īstenošanas mērķis ir ne vien

sakārtot pašreizējo Daugavas stadiona teritorijas infrastruktūru,

bet arī integrēt teritoriju pilsētvidē un iedzīvināt to.

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu

Nr.496) ietver reģionālās politikas rīcības plānu ar pasākumiem

mērķu sasniegšanai, galvenos uzstādījumus, tostarp pakalpojumu

"groza" noteikšanu katram attīstības centru līmenim

izglītībā, zinātnē kultūrā, t.sk. iekļaujot "kultūras

grozā" arī Dziesmu un deju svētku tradīciju kā būtisku

sabiedrības līdzdalībai kultūras procesā un kultūras mantojuma

saglabāšanā savā teritorijā.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu

Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības

un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam"):

rīcības virzienā "Nacionālā identitāte: valoda un

kultūrtelpa" izvirzīts uzdevums "Nostiprināt latvisko

kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt

piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas

līmenī" iekļauti arī uzdevumi, sekmējot ārvalstu latviešu un

Latvijas mazākumtautību mērķtiecīgu un līdzvērtīgu iekļaušanu

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā un

darbošanos tautas mākslas kustībā, stiprinot gan vietējo kopienu,

gan nacionālo identitāti, kā arī veido platformu starpkultūru

dialogam.

Deklarācija par Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā

Ministru kabineta iecerēto darbību - Dziesmu un deju svētku

tradīcijas saglabāšanai un attīstībai prioritāri noteikts šāds

uzdevums (deklarācijas 70.punkts): "Laikus sagatavosim XXVI

Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un

nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim

infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei

atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka

estrādi.".

2. Situācijas

raksturojums

2.1. Dziesmu un deju svētku

tradīcijas nozīmīgums

2015.gadā aprit 12 gadi kopš, Dziesmu un deju svētku tradīcija

un tās simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tika atzīta par

UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma

meistardarbu. Dziesmu un deju svētku tradīcija visās trīs

Baltijas valstīs aizvien ir dzīva un tiek uzturēta kā unikāla

kultūras vērtība gan starpsvētku periodā, gan svētkos, visām trim

valstīm savstarpēji un regulāri sadarbojoties (mākslinieciskie

kolektīvi) un apmainoties ar ekspertu pieredzi (nozīmīgākās

atziņas).

Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga

tautas kopdziedāšanas forma) radās 19.gadsimtā un izplatījās

vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska

kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies

līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās

iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras

mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras

fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un

deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un

attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām

veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust

nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva

par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas

valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās

nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Jau

I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latvijā 1873.gadā

kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās

kultūras attīstībai. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām

apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir savs

bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas

mākslinieciskajā jaunradē.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido daudzbalsīga

kopdziedāšana a cappella izpildījumā, kuru

tradicionāli Dziesmu un deju svētkos prezentē kā augstvērtīgu

māksliniecisko priekšnesumu. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki

ir attīstījušies un sazarojušies gan izpausmes formās, gan

repertuāra bagātībā. Kā svētku kodols saglabāts lielais a

cappella dziedošais kopkoris. Šobrīd svētki izauguši par

vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs

savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās:

tautas mākslā, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā.

Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras

žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās

kvalitātes.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši

emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu

Dziesmu un deju svētki nepilnas nedēļas garumā, kas Latvijā

notiek reizi piecos gados un tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši

skatītāju. Svētku tradicionālie elementi - tautas dziesma

(mūzika), tautas tērps, rituāla svētku atklāšana, apvienoto koru

koncerts, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, dalībnieku

gājiens, kopā dziedāšana ar skatītājiem un noslēguma koncerts

Mežaparka Lielajā estrādē.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas vairāk, nekā 140 gadu

pastāvēšanas laikā Latvijā ir izveidojušies saturā un formā

dažādi un daudzveidīgi pasākumi, tostarp Latvijas Skolu jaunatnes

dziesmu un deju svētki, atsevišķu kultūrvēsturisko novadu Dziesmu

un deju svētki, kā arī vīru, sieviešu, senioru, bērnu un jauniešu

koru, visu paaudžu deju grupu (kolektīvu), tautas mūzikas, pūtēju

orķestru u.c. tautas mākslas un bērnu un jauniešu māksliniecisko

kolektīvu svētki. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku

tradīcijas ietekmē ir izveidojušies arī starptautiska mēroga

svētki, piem., Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki

"Gaudeamus" (kopš 1956.gada), Ziemeļu un Baltijas valstu

Dziesmu svētki (kopš 1995.gada), starptautiskais folkloras

festivāls "Baltica" (kopš 1988.gada), starptautiskais

tautas deju festivāls "Sudmaliņas" (kopš 1997.gada)

u.c.

2015.gadā Latvijā Dziesmu un deju svētku kopienu veido

aptuveni 145 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko

kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un

izkopj, darbojoties koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros,

vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas

mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās

mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos

ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās.

Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu

latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un

stiprinot savstarpējo sadarbību. Pasaulē iedibinātas un regulāri

turpinās Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes - Vispārējie

latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras

dienas, Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku

tradīcijas pasākumi Eiropā un Krievijā, Pasaules Brīvo latviešu

dziesmu dienas u.c.

2.2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanas un attīstības pārvaldība

Tradīcijas saglabāšana un attīstība nodrošināta, sadarbojoties

valsts, pašvaldību un nevalstiskajam sektoram, nozīmīga loma ir

arī starptautiskajām institūcijām (skat. shēmu 8.lpp.):

2.3. Dziesmu un deju svētku kopienas

kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs

Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto dalībnieku

kvantitatīvais sastāvs Latvijā raksturojams šādi

Latvijas bērni un jaunieši (izņemot

studentus):

Avots: VISC

Pēdējo piecu mācību gadu laikā samazinās izglītojamo skaits.

2014./2015.mācību gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanā un attīstībā jeb interešu izglītības kultūrizglītības

programmās iesaistās 51 % izglītojamo (1.-12.klases

skolēni).

Tautas mākslas kustība:

Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem veiktais mērījums

liecina, ka, ir bijusi tendence pieaugt Dziesmu un deju svētku

tradīcijas saglabāšanā iesaistītajiem dalībniekiem (1.9%), lai

arī samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā.

Avots: LNKC

Saskaņā ar Latvijas Digitālajā kultūras kartē

(www.kulturaskarte.lv) fiksēto informāciju, 2015.gadā Latvijā

kopumā darbojās vairāk nekā 3145 tautas mākslas kolektīvi,

kuru darbības veids atbilst Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta

pirmajā daļā noteiktajam.

Avots: LNKC

No visiem tautas mākslas kolektīviem, Dziesmu un deju svētku

tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistās 54% tautas mākslas

kolektīvi:

Avots: LNKC

Kopš iepriekšējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju

svētkiem, kas notika 2013.gadā, ir pieaugusi Latvijas

mazākumtautību (+ 54% kolektīvi, + 106 % dalībnieki) interese par

līdzdalību svētkos. Savukārt, ārvalstu latvieši (+176 %

kolektīvi; + 157% dalībnieki) mērķtiecīgi piedalās Dziesmu un

deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā, t.sk.

piedaloties arī Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.

Līdzdalība (kā uzsver pati mērķgrupa) bijusi iespējama

pateicoties mērķtiecīgam valsts finansētam metodiskajam

atbalstam, kas būtu jāturpina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu

Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.

2.4. Identificētās un turpmāk

risināmās problēmas

Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, no 2013.gada jūlija

līdz 2014.gada maijam organizēta plaša svētku izvērtēšana, t.sk.

divu dienu konference Rīgas Latviešu biedrības namā (2013.gada

30.-31.oktobris). Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā

un attīstībā iesaistītās daudzveidīgās mērķgrupas definēja

galvenos veicamos uzdevumus un identificēja nozīmīgākās

problēmas, kas ir jārisina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu

Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.

Pirmo reizi organizēta arī Dziesmu un deju svētku dalībnieku

aptauja (turpmāk - aptauja) ar mērķi identificēt nozīmīgākās XXV

Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku sociālās ietekmes

grupas un kategorijas, noskaidrot Dziesmu un deju svētku

dalībnieku pieredzi un viedokli par Dziesmu un deju svētku

organizāciju un norisi un tradīcijas attīstību nākotnē. Aptauju

sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru veica Latvijas

Kultūras akadēmija (pieejama LNKC mājaslapā

http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/04/1415089916_1239.pdf).

Veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka svētku tradīcijas

saglabāšanā un attīstībā iesaistītais vidējais

dalībnieks ir persona darbaspējīgā vecumā

(25-54 gadi) ar augstāko izglītību, ikmēneša ienākumiem -

vidēji EUR 350 uz vienu mājsaimniecībai piederošu cilvēku (ģimenē

vidēji 3 līdz 4 cilvēki), dzīvo ārpus Rīgas, ikdienā

sarunājas latviski, piedalījies vismaz trīs līdz piecos Dziesmu

un deju svētkos, tradīciju ir pārmantojis.

Savukārt mārketinga praktiķu grupa "Academia" veica

pētījumu par masu pasākumu ietekmi uz ekonomiku, analizējot

Latvijas sabiedrības viedokli par Dziesmu un deju svētku lomu

sabiedrībā (pieejams LNKC

mājaslapā http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/28/1417185965_8713.pdf).

2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējums, kā arī aptauja

un pārskats uzrāda šādus sabiedrībā valdošus viedokļus:

• Dziesmu un deju svētku tradīcija - tie esam mēs paši, svētku

kopiena (svētki ir mūsu spogulis), tāpēc svarīgi ikvienam uzdot

sev jautājumu: Ko es varu darīt tradīcijas labā? Attiecīgi

rīkoties (būt tradīcijas vēstniekam), būt rīcībā aktīvam, uz

kopīgu mērķi orientētam (konstruktīvs dialogs, nevalstisko

organizāciju darbība, stiprinot procesu no apakšas uz

augšu).

• Dziesmu un deju svētku tradīcija - mūzikā, mākslas žanros un

tradicionālajās izpausmēs vieno dažādu tautību un paaudžu

cilvēkus Latvijā un pasaulē, svētki ir nozīmīgs stimuls (misija)

reģionu kultūras dzīves uzturēšanā Latvijā.

• Svētku ideja un gatavošanās svētkiem padara mērķtiecīgu

sabiedrības līdzdalību tautas mākslas kustībā un liek katram gan

individuāli, gan kolektīvi virzīties uz noteiktu mākslinieciskā

izpildījuma kvalitāti.

• Nozīmīga loma Dziesmu un deju svētku procesa uzturēšanā un

vietējās kopienas saliedēšanā ir pašvaldībām, līdz ar to katras

pašvaldības uzdevums ir atbalstīt sabiedrības centienus šīs

tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā. Pašvaldību un valsts

finansējums dod iespēju līdzvērtīgi iesaistīties Dziesmu un deju

svētku procesā arī mazturīgajām un sociāli atstumtajām

iedzīvotāju grupām visos Latvijas reģionos un Rīgā.

• Pozitīvi vērtēta sadarbība starp valsti, pašvaldībām un

sabiedrisko sektoru (īpaši laika posmā pēc valsts ekonomiskās

krīzes un administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā),

aicinot šo sadarbību nostiprināt, pilnveidot.

• Jāturpina attīstīt mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas

mazākumtautībām un ārvalstu latviešiem, sekmējot abu nozīmīgo

mērķgrupu līdzdalību svētku Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanas un attīstības procesā.

• Divu viedokļu sadursme:

- 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētku tradīcija turpmāk

jāattīsta tikai kā kora dziedāšanas un dejas mākslas tradīcija ar

instrumentālās mūzikas jomas līdzdalību,

- Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas pamats ir plaša

un daudzveidīga tautas mākslas kustība, kas balstās cilvēka

radošajā darbībā un tautas tradīcijās.

Vairākums sabiedrības atbalsta otro viedokli.

• Diskusijās Kam svētki? apstiprinoša atbilde -

vispirms pašai Dziesmu un deju svētku kopienai, Latvijas

sabiedrībai un tikai tad - ārvalstu viesiem (tūristiem). Jāņem

vērā, ka pēdējos desmit gados svētku galveno pasākumu norises

Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā bijušas

ierobežotas minēto vietu kapacitātes dēļ.

• Īpaša nozīme piešķirta Dziesmu un deju svētku ietekmei uz

tradicionālā tautas tērpa valkāšanas tradīcijas saglabāšanu un

attīstību. Svētku kopiena atzīst, ka būtiski pieaugusi tās

ieinteresētība un informētība par tautas tērpu.

• Jāsaglabā un jāturpina attīstīt 2013.gada Dziesmu un deju

svētku laikā iedibinātā sekmīgā komunikācija, kas balstīta

sabiedrības iesaistes filozofijā.

• Nostiprinājusies svētku metodoloģiskā bāze un nodrošināts

regulārs monitorings, šī sistēma jāturpina pilnveidot un

attīstīt.

Tradīcijā iesaistītie Vispārējo latviešu Dziesmu un Dziesmu un

deju svētku dalībnieki un sadarbības partneri, uzsākot kārtējo

gatavošanos svētkiem 2018.gadā, ierosina:

• jāatrod līdzsvars, veidojot Dziesmu un deju svētku programmu

(saturu), starp augsto mākslu un tautas svētkiem, balstot

to savstarpējā un atklātā dialogā un sadarbībā starp

māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, dalībniekiem,

virsvadītājiem, virsdiriģentiem un svētku rīkotājiem, īpaši

diskutējot un meklējot kompromisu tādos jautājumos kā

mākslinieciskās kvalitātes samērīgas prasības, koprepertuāra

izveide, jaundarbu iekļaušana svētku repertuārā u.c.;

• jāizskata valsts apmaksāto svētku procesa virsvadītāju un

virsdiriģentu darbība (pienākumi, darbības rezultāti, iespēja

nostiprināt pašvaldību līdzdalību), noteikt mehānismu pūtēju

orķestru virsdiriģentu izvirzīšanai un apstiprināšanai;

• aktualizēt tālākizglītības un profesionālās meistarības

pilnveides, kā arī labās prakses (zināt kā) apguves

iespējas, t.sk. pastiprināt augstākās izglītības iestāžu lomu

šajā izglītības jomā;

• nostiprināt tradicionālās kultūras lomu (pilnveidot vai no

jauna izveidot mācību programmas), t.sk. Dziesmu un deju svētku

tradīcijas kontekstā, profesionālās ievirzes un profesionālās

vidējās izglītības iestādēs;

• nepieciešams izvērtēt virkni tiesību aktu, sekmējot

labvēlīgu vidi un nosacījumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanai (īpaši pieejamībai un tālāknodošanai);

• jāveic pētījumi vairākās ar Dziesmu un deju svētku tradīciju

saistītajās mērķgrupās (bērni un jaunieši, mazākumtautības un

ārvalstu latvieši, tautas daiļamata meistari u.c.), kā arī

jāturpina pētījumi par Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi

un jāstrādā pie vienotas metodoloģijas izveides svētku

pētniecībai Baltijas valstīs.

• Svētku galvenajām norisēm nepieciešama jauna infrastruktūra,

svētku pieejamībai un svētku dalībnieku drošībai (jo īpaši

Daugavas stadionā).

2.5. Dziesmu un deju svētku

tradīcijas ilgtspējas faktori

1. Dziesmu un deju svētku tradīcija balstīta uz nepārtrauktu

procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās

un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās

industrijas) kultūras izpausmes.

2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko

kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu un deju svētku

tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras

daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, vienkopus

pulcējoties svētkos (iespēja apliecināties kā vienotai

nācijai).

3. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un

pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties

kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras

kolektīviem.

4. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē Dziesmu un deju

svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība).

5. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un

pieejamība (Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana

(repertuārs), ārējā komunikācija u.c.).

6. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma,

t.sk. starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts,

pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības

tīkls).

7. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta infrastruktūra

(bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un

citi atbalsta mehānismi, piem., metodiskais atbalsts, t.sk.

Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu

darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas).

2.6. Dziesmu un deju svētku

tradīcijas galvenās funkcijas

1. Veicināt kultūras mantojuma apzināšanu un tradicionālo

kultūras vērtību pārmantošanu, kas izpaužas kā nozīmīga visu

paaudžu pilsoniskā un sociālā līdzdalība un izglītošanās mūža

garumā.

2. Veicināt sabiedrības saliedētību un piederības apziņu

Latvijas valstij gan mazākumtautību, gan ārvalstu latviešu

kontekstā.

3. Veidot un stiprināt tautas nacionālo pašapziņu, kļūstot par

valstiskās identitātes un nacionālās vienotības simbolu.

4. Veicināt starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas

jūras reģionā un ārpus tā.

5. Iedvesmot un virzīt laikmetīgās mākslas attīstību.

3. Plāna

mērķis un uzdevumi

Mērķis: Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un

deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un

nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba - ilgtspējas

faktorus.

Uzdevumi:

1. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu

un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai.

2. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un

attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, t.sk.

māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un

deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un

nepārtrauktību.

3. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko)

sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju

svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

4. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un dej svētku

tradīcijas saglabāšanu un attīstību.

5. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika

pasākumus.

6. Nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku

2018.gadā sagatavošanu un sarīkošanu kā Latvijas Republikas

proklamēšanas 100.gadadienas nozīmīgāko nacionālās nozīmes

pasākumu.

7. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes

dziesmu un deju svētkiem.

8. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību,

informācijas pieejamību un vērtības izplatīšanu.

9. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm

atbilstošu infrastruktūru.

10. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju

svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē.

4. Pasākumi

izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei

(termiņš, finansējums, atbildīgās un iesaistītās institūcijas,

darbības rezultāti)

N.p.k.

Pasākumi mērķa sasniegšanai un

uzdevumu izpildei

Atbilstība tiesību aktam vai hierarhiski augstāka līmeņa

politikas dokumentam

Izpildes termiņš

(gads)

Papildus nepieciešamais finansējums EUR

2016.-2018. gadā

Atbildīgās institūcijas

Iesaistītās institūcijas/

organizācijas

Tiešie darbības rezultāti

1.uzdevums: Nostiprināt formālās un neformālās

izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanai un ilgtspējai

1.1.

Aicināt augstskolas prezentēt

savu iespēju potenciālu attiecībā uz Dziesmu un deju svētku

tradīcijas saglabāšanu un attīstību, definējot kopīgi

risināmos uzdevumus augstākās izglītības, tālākizglītības,

studiju prakses un pētniecības jomā (aktuālie jautājumi:

mūzikas pedagogu, horeogrāfu, svētku režisoru un pasākumu

vadītāju sagatavošana, pedagoģiskās izglītības apguves

iespējas (modulis), pastiprināt prakses un pētniecības lomu,

attīstīt analītisku pieeju procesu izvērtēšanai nozarē)

Pasākums aktualizēts,

pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu

(diskusijās ar augstskolu pārstāvjiem)

2018.

---

Augstskolas

LNKC,

NVO

Sagatavotas augstskolu

prezentācijas - vismaz 3

1.2.

Pilnveidot esošās vai izveidot

jaunas studiju un tālākizglītības programmas (vai moduļus)

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas kontekstā

KPP 2.mērķis, 3.rīcības

virziens, 3.1.uzdevums

2018.

---

Augstskolas

LNKC,

NVO

Sagatavotas:

- studiju programmas - vismaz 2 gadā

- tālākizglītības programma vai modulis - 1 gadā

1.3.

Aktualizēt nemateriālā kultūras

mantojuma izpausmju, t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijai

raksturīgo kopmuzicēšanas un kopdziedāšanas formu integrēšanu

un attīstību profesionālās vidējās izglītības un

profesionālās ievirzes izglītības līmenī

KPP 2.mērķis, 2.rīcības

virziens, 2.1., 2.2.uzdevums

2018.

---

LNKC

Mūzikas un mākslas skolas,

augstskolas,

NVO

Apzinātas izglītības iestādes, kuras mācību procesā plāno

ieviest (ieviesušas) nemateriālā kultūras mantojuma

izpausmes.

Sagatavoti metodiski priekšlikumi izglītības

iestādēm

1.4.

Nostiprināt profesionālās

izglītības kompetences centru metodiskā atbalsta lomu Dziesmu

un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā

KPP 2.mērķis,

2.rīcības virziens, 2.1.uzdevums

2018.

---

LNKC

KM,

IZM,

izglītības iestādes

Sagatavoti priekšlikumi

metodiskā atbalsta sistēmas izveidei

1.5.

Nodrošināt daudzveidīgas

kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot

bērnus un jauniešus iesaistīties Dziesmu un deju svētku

tradīcijas (plašāk - kultūras mantojuma) saglabāšanā un

attīstībā

IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības

virziens

2018.

---

IZM, VISC

Pašvaldības,

izglītības iestādes

Īstenotas kultūrizglītības

programmas interešu izglītībā katrā vispārējās izglītības

iestādē - vismaz 2

2.uzdevums: Stiprināt Dziesmu un deju svētku

tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un

izglītības darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu

vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku

saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un

nepārtrauktību

2.1.

Izveidot (pilnveidot)

terminoloģiju nemateriālā kultūras mantojuma nozarē, t.sk.

par Dziesmu un deju svētku tradīciju, sekmējot nozarē

iesaistīto un sadarbības partneru vienotu izpratni par

nozares saturu

Pasākums aktualizēts,

pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku

izvērtējumu

2018.

---

LNKC

LNKC NKP,

NVO,

augstskolas

Izveidota nozares terminoloģija.

Terminoloģijas potenciālie lietotāji:

- pašvaldības - 119

- tautas mākslas kolektīvi - 1600

- pašvaldību kultūras centru speciālisti u.c. - vairāk

nekā 500

2.2.

Izstrādāt attīstības stratēģiju

katrā tautas mākslas nozarē (ņemot vērā kultūrizglītības lomu

Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas un kvalitātes

nodrošinājumam, definējot galvenos uzdevumus trīs gadiem un

nosakot nozīmīgākās prioritātes LNKC un sadarbības partneru

vienotai izpratnei un rīcībai)

LNKC attīstības stratēģija

2012.-2018.

2016.- 2017.

---

LNKC

LNKC NKP,

Padome,

augstskolas,

NVO

Izstrādātas un apstiprinātas

tautas mākslas nozaru stratēģijas (koru, dejas mākslas,

pūtēju orķestru, vokālo ansambļu, amatierteātru, kokļu

mūzikas, folkloras, tautas mūzikas un tautas lietišķās

mākslas nozarēs) - 9

2.3.

Izveidot un regulāri atjaunot

ekspertu sarakstu katrā no Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām nozarēm, kā arī

kultūrizglītības jomā, sekmējot kvalitatīvu metodisko

atbalstu un objektīvu Dziesmu un deju svētku procesa

izvērtēšanu valsts un pašvaldību līmenī

Pasākums aktualizēts,

pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku

izvērtējumu

2018.

---

LNKC

LNKC KNP,

augstskolas,

NVO

Sagatavots LNKC iekšējais normatīvais akts (nolikums

ekspertu saraksta izveidei) - 1

Izveidoti un regulāri atjaunoti Dziesmu un deju svētku

tradīcijā iesaistīto tautas mākslas nozaru ekspertu

saraksti - 9

2.4.

Organizēt teorētiskos un

praktiskos seminārus par latviešu tautas tērpiem, to

darināšanu un valkāšanu

Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;

KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums

2016.-2018.

---

LNKC

Pašvaldības,

NVO

Īstenoti semināri:

- teorētiskie - 4

- praktiskie - 3

- katrā seminārā izglītotas - vidēji

70 personas

2.5.

Nodrošināt Dziesmu un deju

svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajiem

speciālistiem, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītājiem,

kultūras centru vadītājiem un darbiniekiem, kā arī pedagogiem

pastāvīgu profesionālās meistarības pilnveidi atbilstoši

nozaru specifiskajām vajadzībām

Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;

KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums;

IAP 2.mērķis, 2.4.rīcības virziens;

NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis,

2.3.1.uzdevums

2016.- 2018.

---

LNKC,

VISC

KM,

IZM,

pašvaldības,

kultūras un izglītības iestādes,

NVO

LNKC - gadā īstenotas:

- tālākizglītības programmas - vismaz 2

- tālākizglītības pasākumi - 11

- izglītotas personas - 400

VISC - gadā īstenotas:

- pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmas -

vismaz 6

- īstenoti informatīvi izglītojoši

semināri - 10

- izglītoti pedagogi - vismaz 1000

2.6.

Sekmēt labo prakšu apmaiņu starp

dažādām Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajām

mērķgrupām (institūcijām, iestādēm, māksliniecisko kolektīvu

vadītājiem un dalībniekiem, NVO u.c.)

KPP 4.mērķis, 2.rīcības

virziens, 2.1.uzdevums

2016.-2018.

Potenciāli - no VKKF piesaistītie

līdzekļi

LNKC,

VISC

Pašvaldības,

kultūras un izglītības iestādes,

NVO

LNKC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs -

vismaz 1 gadā

VISC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs -

vismaz 1 gadā

2.7.

Sniegt metodisku atbalstu

ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un

dalībniekiem, t.sk. līdzdalībai starpsvētku laika pasākumos

un kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos

Latvijā, sekmējot ārvalstu latviešu līdzdalību Dziesmu un

deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā

KPP 1.mērķis, 1.rīcības virziens, 1.4.uzdevums;

NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis

2016.-2018.

---

KM,

LNKC

NVO,

IZM,

VISC

Īstenoti metodiskā atbalsta

pasākumi - vismaz 2 gadā

2.8.

Sniegt metodisku atbalstu

Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem

un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, sekmējot Latvijas

mazākumtautību līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanā un attīstībā

NIPSIPP 2.rīcības virziens,

2.3.mērķis

2016.-2018.

---

KM

LNKC

NVO,

IZM,

VISC

Īstenoti metodiskā atbalsta

pasākumi - vismaz 1 gadā

2.9.

Aktualizēt jautājumu par

atzinības sistēmas izveidi (goda nosaukums, ilgtermiņā - gada

balva) un attīstību tautas mākslas nozarē, ar mērķi

popularizēt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un

attīstīšanā iesaistīto personu, grupu (lietpratēju) un

institūciju izcilību un ieguldījumu, kā arī plašākā

sabiedrībā celt nozares prestižu

KPP 1.mērķis, 4.rīcības

virziens, 4.1.uzdevums, 4.1.3.pasākums

2017.

---

LNKC,

KM

LNKC NKP,

pašvaldības,

NVO

LNKC izveidota atzinības

sistēma

2.10.

Nodrošināt valsts mērķdotāciju

māksliniecisko kolektīvu darba samaksai un VSAOI, sekmējot

savlaicīgu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku

sagatavošanu un norisi

Dziesmu un deju svētku likuma

9.panta otrās daļas 9.punkts

2016.-2018.

---

KM

LNKC

Kolektīvu dibinātāji

Māksliniecisko kolektīvu

vadītāji saņem valsts mērķdotāciju - vismaz 1600

2.11.

Nodrošināt virsvadītāju un

virsdiriģentu darbību Latvijas pilsētās un novados Vispārējo

latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un

attīstības procesa nepārtrauktībai un kvalitātei

Dziesmu un deju svētku likuma

9.panta otrās daļas 3.punkts

2016.-2018.

---

LNKC

KM

Pašvaldības

Virsvadītāji un virsdiriģenti nodrošina svētku procesa

nepārtrauktību un kvalitāti - 63

Mākslinieciskie (koprepertuāra) kolektīvi reģionos un

Rīgā saņem metodisko atbalstu - vismaz 900

3.uzdevums: Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības

(organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju

sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un

attīstībā

3.1.

Nodrošināt Dziesmu un deju

svētku padomes darbību

Dziesmu un deju svētku likuma