4. pantsparedz Plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju

paredz Plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju

1svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas

2procesu.

3Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un

4kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras

5mantojuma saglabāšanu" - ar šo likumu Latvijā ir

6apstiprināta 2013.gada 17.oktobra Apvienoto Nāciju izglītības,

7zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk - UNESCO) konvencija

8par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk -

9Konvencija). 2003.gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un

10deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja

11par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu

12meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO,

13Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti

14rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš Latvijas valsts

15pievienošanās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras

16mantojuma saglabāšanu 2004.gada 25.novembrī, Dziesmu un deju

17svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras

18mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam

19tiesiskajam regulējumam.

20Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

212030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Tajā kā

22pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība.

23Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis - saglabāt un attīstīt

24Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas

25kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu

26konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā

27kvalitatīvu kultūrvidi.

28Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

29(apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski

30augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments,

31kas ir cieši saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības

32stratēģiju līdz 2030.gadam un Nacionālo reformu programmu

33stratēģijas "ES2020" īstenošanai. Eiropas Savienības un

34citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas

35dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz plānā

36noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Nacionālajā attīstības plānā

372014.-2020.gadam kā vadmotīvs izvirzīts ekonomikas izrāviens

38katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam, un

39noteiktas trīs prioritātes: Tautas saimniecības izaugsme, Cilvēka

40drošumspēja un Izaugsmi atbalstošas teritorijas. Nacionālajā

41attīstības plāna 2014.-2020.gadam indikatīvā finanšu ietvara

42pamatojuma dokumentā iekļauts arī jautājums par nacionāla mēroga

43kultūras un sporta infrastruktūras (stadiona) attīstību, kas ir

44nozīmīgs Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotā Deju lieluzveduma

45Daugavas stadionā (Rīga) kontekstā. Tāpat Nacionālais attīstības

46plāns izvirza mērķi - veicināt iedzīvotāju piederību, pilsonisko

47apziņu un lepnumu par savu valsti un tautu, kas paredz

48sabiedrības iesaisti Dziesmu un deju svētku tradīcijas

49saglabāšanā Latvijā, t.sk. kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un

50deju svētku (2018.) un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju

51svētku (2020.) sarīkošanu un norisi.

52Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

53"Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru

54kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): nacionālās

55kultūrpolitikas virsmērķis - Latvija kā zeme ar bagātu un koptu

56kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi,

57radošiem cilvēkiem, eksportspējīgām radošajām industrijām un

58augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Divās no četrām

59kultūrpolitikas prioritātēm: (1.) "Kultūras kapitāla

60saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras

61procesos" un (4.) "Radošas teritorijas un kultūras

62pakalpojumu pieejamība" noteikti arī uzdevumi un pasākumi

63Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.

64Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

65(apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā): nacionālās izglītības

66attīstības politikas virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša

67izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un

68ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Izglītības attīstības

69pamatnostādnes aktualizē nepieciešamību palielināt interešu

70izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā,

71pilnveidē un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes

72stiprināšanā.

73Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

74(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra

75rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā

76(VI. sadaļa) iekļautais 55.uzdevums paredz īstenot

77nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta -

78Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projektu.

79Eiropas Komisijā apstiprinātās 2014.-2020.gada plānošanas

80perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas

81"Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta

82mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot

83teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk

84- SAM 5.6.1.) ietvaros plānots atbalstīt maza mēroga sabiedrisku,

85kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas

86nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.

87Ieguldījumi Rīgas pilsētvides revitalizācijā SAM 5.6.1. ietvaros,

88rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti

89saskaņā ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam

90noteiktajām prioritātēm, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā

91(līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas

92plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī

93Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam "Radošā

94Latvija" un Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam

95noteiktajiem uzdevumiem.

96SAM 5.6.1.ietvaros plānots īstenot arī programmu

97"Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna

98apkaimē" (vairāku projektu kopums) (turpmāk - Programma),

99kuras mērķis ir Daugavas stadiona degradētās teritorijas

100(10,6 ha platībā) revitalizācija. Īstenojot Programmu,

101plānots revitalizēt degradēto Grīziņkalna apkaimi, attīstot

102mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un

103sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā. Programmas

104īstenošana ietver pasākumu kopumu, kur kultūras un sporta

105funkcionalitātes izveide ir kā līdzeklis teritorijas

106revitalizācijai. Šo pasākumu īstenošanas mērķis ir ne vien

107sakārtot pašreizējo Daugavas stadiona teritorijas infrastruktūru,

108bet arī integrēt teritoriju pilsētvidē un iedzīvināt to.

109Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam

110(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu

111Nr.496) ietver reģionālās politikas rīcības plānu ar pasākumiem

112mērķu sasniegšanai, galvenos uzstādījumus, tostarp pakalpojumu

113"groza" noteikšanu katram attīstības centru līmenim

114izglītībā, zinātnē kultūrā, t.sk. iekļaujot "kultūras

115grozā" arī Dziesmu un deju svētku tradīciju kā būtisku

116sabiedrības līdzdalībai kultūras procesā un kultūras mantojuma

117saglabāšanā savā teritorijā.

118Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

119integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam

120(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu

121Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības

122un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam"):

123rīcības virzienā "Nacionālā identitāte: valoda un

124kultūrtelpa" izvirzīts uzdevums "Nostiprināt latvisko

125kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt

126piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas

127līmenī" iekļauti arī uzdevumi, sekmējot ārvalstu latviešu un

128Latvijas mazākumtautību mērķtiecīgu un līdzvērtīgu iekļaušanu

129Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā un

130darbošanos tautas mākslas kustībā, stiprinot gan vietējo kopienu,

131gan nacionālo identitāti, kā arī veido platformu starpkultūru

132dialogam.

133Deklarācija par Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā

134Ministru kabineta iecerēto darbību - Dziesmu un deju svētku

135tradīcijas saglabāšanai un attīstībai prioritāri noteikts šāds

136uzdevums (deklarācijas 70.punkts): "Laikus sagatavosim XXVI

137Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un

138nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim

139infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei

140atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka

141estrādi.".

1422. Situācijas

143raksturojums

1442.1. Dziesmu un deju svētku

145tradīcijas nozīmīgums

1462015.gadā aprit 12 gadi kopš, Dziesmu un deju svētku tradīcija

147un tās simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tika atzīta par

148UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma

149meistardarbu. Dziesmu un deju svētku tradīcija visās trīs

150Baltijas valstīs aizvien ir dzīva un tiek uzturēta kā unikāla

151kultūras vērtība gan starpsvētku periodā, gan svētkos, visām trim

152valstīm savstarpēji un regulāri sadarbojoties (mākslinieciskie

153kolektīvi) un apmainoties ar ekspertu pieredzi (nozīmīgākās

154atziņas).

155Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga

156tautas kopdziedāšanas forma) radās 19.gadsimtā un izplatījās

157vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska

158kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies

159līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās

160iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras

161mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras

162fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un

163deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un

164attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām

165veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust

166nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva

167par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas

168valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās

169nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Jau

170I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latvijā 1873.gadā

171kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās

172kultūras attīstībai. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām

173apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir savs

174bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas

175mākslinieciskajā jaunradē.

176Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido daudzbalsīga

177kopdziedāšana a cappella izpildījumā, kuru

178tradicionāli Dziesmu un deju svētkos prezentē kā augstvērtīgu

179māksliniecisko priekšnesumu. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki

180ir attīstījušies un sazarojušies gan izpausmes formās, gan

181repertuāra bagātībā. Kā svētku kodols saglabāts lielais a

182cappella dziedošais kopkoris. Šobrīd svētki izauguši par

183vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs

184savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās:

185tautas mākslā, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā.

186Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras

187žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās

188kvalitātes.

189Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši

190emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu

191Dziesmu un deju svētki nepilnas nedēļas garumā, kas Latvijā

192notiek reizi piecos gados un tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši

193skatītāju. Svētku tradicionālie elementi - tautas dziesma

194(mūzika), tautas tērps, rituāla svētku atklāšana, apvienoto koru

195koncerts, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, dalībnieku

196gājiens, kopā dziedāšana ar skatītājiem un noslēguma koncerts

197Mežaparka Lielajā estrādē.

198Dziesmu un deju svētku tradīcijas vairāk, nekā 140 gadu

199pastāvēšanas laikā Latvijā ir izveidojušies saturā un formā

200dažādi un daudzveidīgi pasākumi, tostarp Latvijas Skolu jaunatnes

201dziesmu un deju svētki, atsevišķu kultūrvēsturisko novadu Dziesmu

202un deju svētki, kā arī vīru, sieviešu, senioru, bērnu un jauniešu

203koru, visu paaudžu deju grupu (kolektīvu), tautas mūzikas, pūtēju

204orķestru u.c. tautas mākslas un bērnu un jauniešu māksliniecisko

205kolektīvu svētki. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku

206tradīcijas ietekmē ir izveidojušies arī starptautiska mēroga

207svētki, piem., Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki

208"Gaudeamus" (kopš 1956.gada), Ziemeļu un Baltijas valstu

209Dziesmu svētki (kopš 1995.gada), starptautiskais folkloras

210festivāls "Baltica" (kopš 1988.gada), starptautiskais

211tautas deju festivāls "Sudmaliņas" (kopš 1997.gada)

212u.c.

2132015.gadā Latvijā Dziesmu un deju svētku kopienu veido

214aptuveni 145 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko

215kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un

216izkopj, darbojoties koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros,

217vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas

218mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās

219mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos

220ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās.

221Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu

222latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un

223stiprinot savstarpējo sadarbību. Pasaulē iedibinātas un regulāri

224turpinās Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes - Vispārējie

225latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras

226dienas, Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku

227tradīcijas pasākumi Eiropā un Krievijā, Pasaules Brīvo latviešu

228dziesmu dienas u.c.

2292.2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas

230saglabāšanas un attīstības pārvaldība

231Tradīcijas saglabāšana un attīstība nodrošināta, sadarbojoties

232valsts, pašvaldību un nevalstiskajam sektoram, nozīmīga loma ir

233arī starptautiskajām institūcijām (skat. shēmu 8.lpp.):

2342.3. Dziesmu un deju svētku kopienas

235kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs

236Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto dalībnieku

237kvantitatīvais sastāvs Latvijā raksturojams šādi

238Latvijas bērni un jaunieši (izņemot

239studentus):

240Avots: VISC

241Pēdējo piecu mācību gadu laikā samazinās izglītojamo skaits.

2422014./2015.mācību gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijas

243saglabāšanā un attīstībā jeb interešu izglītības kultūrizglītības

244programmās iesaistās 51 % izglītojamo (1.-12.klases

245skolēni).

246Tautas mākslas kustība:

247Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem veiktais mērījums

248liecina, ka, ir bijusi tendence pieaugt Dziesmu un deju svētku

249tradīcijas saglabāšanā iesaistītajiem dalībniekiem (1.9%), lai

250arī samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā.

251Avots: LNKC

252Saskaņā ar Latvijas Digitālajā kultūras kartē

253(www.kulturaskarte.lv) fiksēto informāciju, 2015.gadā Latvijā

254kopumā darbojās vairāk nekā 3145 tautas mākslas kolektīvi,

255kuru darbības veids atbilst Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta

256pirmajā daļā noteiktajam.

257Avots: LNKC

258No visiem tautas mākslas kolektīviem, Dziesmu un deju svētku

259tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistās 54% tautas mākslas

260kolektīvi:

261Avots: LNKC

262Kopš iepriekšējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju

263svētkiem, kas notika 2013.gadā, ir pieaugusi Latvijas

264mazākumtautību (+ 54% kolektīvi, + 106 % dalībnieki) interese par

265līdzdalību svētkos. Savukārt, ārvalstu latvieši (+176 %

266kolektīvi; + 157% dalībnieki) mērķtiecīgi piedalās Dziesmu un

267deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā, t.sk.

268piedaloties arī Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.

269Līdzdalība (kā uzsver pati mērķgrupa) bijusi iespējama

270pateicoties mērķtiecīgam valsts finansētam metodiskajam

271atbalstam, kas būtu jāturpina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu

272Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.

2732.4. Identificētās un turpmāk

274risināmās problēmas

275Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, no 2013.gada jūlija

276līdz 2014.gada maijam organizēta plaša svētku izvērtēšana, t.sk.

277divu dienu konference Rīgas Latviešu biedrības namā (2013.gada

27830.-31.oktobris). Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā

279un attīstībā iesaistītās daudzveidīgās mērķgrupas definēja

280galvenos veicamos uzdevumus un identificēja nozīmīgākās

281problēmas, kas ir jārisina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu

282Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.

283Pirmo reizi organizēta arī Dziesmu un deju svētku dalībnieku

284aptauja (turpmāk - aptauja) ar mērķi identificēt nozīmīgākās XXV

285Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku sociālās ietekmes

286grupas un kategorijas, noskaidrot Dziesmu un deju svētku

287dalībnieku pieredzi un viedokli par Dziesmu un deju svētku

288organizāciju un norisi un tradīcijas attīstību nākotnē. Aptauju

289sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru veica Latvijas

290Kultūras akadēmija (pieejama LNKC mājaslapā

291http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/04/1415089916_1239.pdf).

292Veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka svētku tradīcijas

293saglabāšanā un attīstībā iesaistītais vidējais

294dalībnieks ir persona darbaspējīgā vecumā

295(25-54 gadi) ar augstāko izglītību, ikmēneša ienākumiem -

296vidēji EUR 350 uz vienu mājsaimniecībai piederošu cilvēku (ģimenē

297vidēji 3 līdz 4 cilvēki), dzīvo ārpus Rīgas, ikdienā

298sarunājas latviski, piedalījies vismaz trīs līdz piecos Dziesmu

299un deju svētkos, tradīciju ir pārmantojis.

300Savukārt mārketinga praktiķu grupa "Academia" veica

301pētījumu par masu pasākumu ietekmi uz ekonomiku, analizējot

302Latvijas sabiedrības viedokli par Dziesmu un deju svētku lomu

303sabiedrībā (pieejams LNKC

304mājaslapā http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/28/1417185965_8713.pdf).

3052013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējums, kā arī aptauja

306un pārskats uzrāda šādus sabiedrībā valdošus viedokļus:

307• Dziesmu un deju svētku tradīcija - tie esam mēs paši, svētku

308kopiena (svētki ir mūsu spogulis), tāpēc svarīgi ikvienam uzdot

309sev jautājumu: Ko es varu darīt tradīcijas labā? Attiecīgi

310rīkoties (būt tradīcijas vēstniekam), būt rīcībā aktīvam, uz

311kopīgu mērķi orientētam (konstruktīvs dialogs, nevalstisko

312organizāciju darbība, stiprinot procesu no apakšas uz

313augšu).

314• Dziesmu un deju svētku tradīcija - mūzikā, mākslas žanros un

315tradicionālajās izpausmēs vieno dažādu tautību un paaudžu

316cilvēkus Latvijā un pasaulē, svētki ir nozīmīgs stimuls (misija)

317reģionu kultūras dzīves uzturēšanā Latvijā.

318• Svētku ideja un gatavošanās svētkiem padara mērķtiecīgu

319sabiedrības līdzdalību tautas mākslas kustībā un liek katram gan

320individuāli, gan kolektīvi virzīties uz noteiktu mākslinieciskā

321izpildījuma kvalitāti.

322• Nozīmīga loma Dziesmu un deju svētku procesa uzturēšanā un

323vietējās kopienas saliedēšanā ir pašvaldībām, līdz ar to katras

324pašvaldības uzdevums ir atbalstīt sabiedrības centienus šīs

325tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā. Pašvaldību un valsts

326finansējums dod iespēju līdzvērtīgi iesaistīties Dziesmu un deju

327svētku procesā arī mazturīgajām un sociāli atstumtajām

328iedzīvotāju grupām visos Latvijas reģionos un Rīgā.

329• Pozitīvi vērtēta sadarbība starp valsti, pašvaldībām un

330sabiedrisko sektoru (īpaši laika posmā pēc valsts ekonomiskās

331krīzes un administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā),

332aicinot šo sadarbību nostiprināt, pilnveidot.

333• Jāturpina attīstīt mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas

334mazākumtautībām un ārvalstu latviešiem, sekmējot abu nozīmīgo

335mērķgrupu līdzdalību svētku Dziesmu un deju svētku tradīcijas

336saglabāšanas un attīstības procesā.

337• Divu viedokļu sadursme:

338- 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētku tradīcija turpmāk

339jāattīsta tikai kā kora dziedāšanas un dejas mākslas tradīcija ar

340instrumentālās mūzikas jomas līdzdalību,

341- Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas pamats ir plaša

342un daudzveidīga tautas mākslas kustība, kas balstās cilvēka

343radošajā darbībā un tautas tradīcijās.

344Vairākums sabiedrības atbalsta otro viedokli.

345• Diskusijās Kam svētki? apstiprinoša atbilde -

346vispirms pašai Dziesmu un deju svētku kopienai, Latvijas

347sabiedrībai un tikai tad - ārvalstu viesiem (tūristiem). Jāņem

348vērā, ka pēdējos desmit gados svētku galveno pasākumu norises

349Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā bijušas

350ierobežotas minēto vietu kapacitātes dēļ.

351• Īpaša nozīme piešķirta Dziesmu un deju svētku ietekmei uz

352tradicionālā tautas tērpa valkāšanas tradīcijas saglabāšanu un

353attīstību. Svētku kopiena atzīst, ka būtiski pieaugusi tās

354ieinteresētība un informētība par tautas tērpu.

355• Jāsaglabā un jāturpina attīstīt 2013.gada Dziesmu un deju

356svētku laikā iedibinātā sekmīgā komunikācija, kas balstīta

357sabiedrības iesaistes filozofijā.

358• Nostiprinājusies svētku metodoloģiskā bāze un nodrošināts

359regulārs monitorings, šī sistēma jāturpina pilnveidot un

360attīstīt.

361Tradīcijā iesaistītie Vispārējo latviešu Dziesmu un Dziesmu un

362deju svētku dalībnieki un sadarbības partneri, uzsākot kārtējo

363gatavošanos svētkiem 2018.gadā, ierosina:

364• jāatrod līdzsvars, veidojot Dziesmu un deju svētku programmu

365(saturu), starp augsto mākslu un tautas svētkiem, balstot

366to savstarpējā un atklātā dialogā un sadarbībā starp

367māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, dalībniekiem,

368virsvadītājiem, virsdiriģentiem un svētku rīkotājiem, īpaši

369diskutējot un meklējot kompromisu tādos jautājumos kā

370mākslinieciskās kvalitātes samērīgas prasības, koprepertuāra

371izveide, jaundarbu iekļaušana svētku repertuārā u.c.;

372• jāizskata valsts apmaksāto svētku procesa virsvadītāju un

373virsdiriģentu darbība (pienākumi, darbības rezultāti, iespēja

374nostiprināt pašvaldību līdzdalību), noteikt mehānismu pūtēju

375orķestru virsdiriģentu izvirzīšanai un apstiprināšanai;

376• aktualizēt tālākizglītības un profesionālās meistarības

377pilnveides, kā arī labās prakses (zināt kā) apguves

378iespējas, t.sk. pastiprināt augstākās izglītības iestāžu lomu

379šajā izglītības jomā;

380• nostiprināt tradicionālās kultūras lomu (pilnveidot vai no

381jauna izveidot mācību programmas), t.sk. Dziesmu un deju svētku

382tradīcijas kontekstā, profesionālās ievirzes un profesionālās

383vidējās izglītības iestādēs;

384• nepieciešams izvērtēt virkni tiesību aktu, sekmējot

385labvēlīgu vidi un nosacījumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas

386saglabāšanai (īpaši pieejamībai un tālāknodošanai);

387• jāveic pētījumi vairākās ar Dziesmu un deju svētku tradīciju

388saistītajās mērķgrupās (bērni un jaunieši, mazākumtautības un

389ārvalstu latvieši, tautas daiļamata meistari u.c.), kā arī

390jāturpina pētījumi par Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi

391un jāstrādā pie vienotas metodoloģijas izveides svētku

392pētniecībai Baltijas valstīs.

393• Svētku galvenajām norisēm nepieciešama jauna infrastruktūra,

394svētku pieejamībai un svētku dalībnieku drošībai (jo īpaši

395Daugavas stadionā).

3962.5. Dziesmu un deju svētku

397tradīcijas ilgtspējas faktori

3981. Dziesmu un deju svētku tradīcija balstīta uz nepārtrauktu

399procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās

400un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās

401industrijas) kultūras izpausmes.

4022. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko

403kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu un deju svētku

404tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras

405daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, vienkopus

406pulcējoties svētkos (iespēja apliecināties kā vienotai

407nācijai).

4083. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un

409pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties

410kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras

411kolektīviem.

4124. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē Dziesmu un deju

413svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība).

4145. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un

415pieejamība (Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana

416(repertuārs), ārējā komunikācija u.c.).

4176. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma,

418t.sk. starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts,

419pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības

420tīkls).

4217. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta infrastruktūra

422(bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un

423citi atbalsta mehānismi, piem., metodiskais atbalsts, t.sk.

424Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu

425darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas).

4262.6. Dziesmu un deju svētku

427tradīcijas galvenās funkcijas

4281. Veicināt kultūras mantojuma apzināšanu un tradicionālo

429kultūras vērtību pārmantošanu, kas izpaužas kā nozīmīga visu

430paaudžu pilsoniskā un sociālā līdzdalība un izglītošanās mūža

431garumā.

4322. Veicināt sabiedrības saliedētību un piederības apziņu

433Latvijas valstij gan mazākumtautību, gan ārvalstu latviešu

434kontekstā.

4353. Veidot un stiprināt tautas nacionālo pašapziņu, kļūstot par

436valstiskās identitātes un nacionālās vienotības simbolu.

4374. Veicināt starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas

438jūras reģionā un ārpus tā.

4395. Iedvesmot un virzīt laikmetīgās mākslas attīstību.

4403. Plāna

441mērķis un uzdevumi

442Mērķis: Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un

443deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un

444nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba - ilgtspējas

445faktorus.

446Uzdevumi:

4471. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu

448un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai.

4492. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un

450attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, t.sk.

451māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un

452deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un

453nepārtrauktību.

4543. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko)

455sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju

456svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

4574. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un dej svētku

458tradīcijas saglabāšanu un attīstību.

4595. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika

460pasākumus.

4616. Nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku

4622018.gadā sagatavošanu un sarīkošanu kā Latvijas Republikas

463proklamēšanas 100.gadadienas nozīmīgāko nacionālās nozīmes

464pasākumu.

4657. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes

466dziesmu un deju svētkiem.

4678. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību,

468informācijas pieejamību un vērtības izplatīšanu.

4699. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm

470atbilstošu infrastruktūru.

47110. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju

472svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē.

4734. Pasākumi

474izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei

475(termiņš, finansējums, atbildīgās un iesaistītās institūcijas,

476darbības rezultāti)

477N.p.k.

478Pasākumi mērķa sasniegšanai un

479uzdevumu izpildei

480Atbilstība tiesību aktam vai hierarhiski augstāka līmeņa

481politikas dokumentam

482Izpildes termiņš

483(gads)

484Papildus nepieciešamais finansējums EUR

4852016.-2018. gadā

486Atbildīgās institūcijas

487Iesaistītās institūcijas/

488organizācijas

489Tiešie darbības rezultāti

4901.uzdevums: Nostiprināt formālās un neformālās

491izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas

492saglabāšanai un ilgtspējai

4931.1.

494Aicināt augstskolas prezentēt

495savu iespēju potenciālu attiecībā uz Dziesmu un deju svētku

496tradīcijas saglabāšanu un attīstību, definējot kopīgi

497risināmos uzdevumus augstākās izglītības, tālākizglītības,

498studiju prakses un pētniecības jomā (aktuālie jautājumi:

499mūzikas pedagogu, horeogrāfu, svētku režisoru un pasākumu

500vadītāju sagatavošana, pedagoģiskās izglītības apguves

501iespējas (modulis), pastiprināt prakses un pētniecības lomu,

502attīstīt analītisku pieeju procesu izvērtēšanai nozarē)

503Pasākums aktualizēts,

504pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu

505(diskusijās ar augstskolu pārstāvjiem)

5062018.

507---

508Augstskolas

509LNKC,

510NVO

511Sagatavotas augstskolu

512prezentācijas - vismaz 3

5131.2.

514Pilnveidot esošās vai izveidot

515jaunas studiju un tālākizglītības programmas (vai moduļus)

516Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas kontekstā

517KPP 2.mērķis, 3.rīcības

518virziens, 3.1.uzdevums

5192018.

520---

521Augstskolas

522LNKC,

523NVO

524Sagatavotas:

525- studiju programmas - vismaz 2 gadā

526- tālākizglītības programma vai modulis - 1 gadā

5271.3.

528Aktualizēt nemateriālā kultūras

529mantojuma izpausmju, t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijai

530raksturīgo kopmuzicēšanas un kopdziedāšanas formu integrēšanu

531un attīstību profesionālās vidējās izglītības un

532profesionālās ievirzes izglītības līmenī

533KPP 2.mērķis, 2.rīcības

534virziens, 2.1., 2.2.uzdevums

5352018.

536---

537LNKC

538Mūzikas un mākslas skolas,

539augstskolas,

540NVO

541Apzinātas izglītības iestādes, kuras mācību procesā plāno

542ieviest (ieviesušas) nemateriālā kultūras mantojuma

543izpausmes.

544Sagatavoti metodiski priekšlikumi izglītības

545iestādēm

5461.4.

547Nostiprināt profesionālās

548izglītības kompetences centru metodiskā atbalsta lomu Dziesmu

549un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā

550KPP 2.mērķis,

5512.rīcības virziens, 2.1.uzdevums

5522018.

553---

554LNKC

555KM,

556IZM,

557izglītības iestādes

558Sagatavoti priekšlikumi

559metodiskā atbalsta sistēmas izveidei

5601.5.

561Nodrošināt daudzveidīgas

562kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot

563bērnus un jauniešus iesaistīties Dziesmu un deju svētku

564tradīcijas (plašāk - kultūras mantojuma) saglabāšanā un

565attīstībā

566IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības

567virziens

5682018.

569---

570IZM, VISC

571Pašvaldības,

572izglītības iestādes

573Īstenotas kultūrizglītības

574programmas interešu izglītībā katrā vispārējās izglītības

575iestādē - vismaz 2

5762.uzdevums: Stiprināt Dziesmu un deju svētku

577tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un

578izglītības darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu

579vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku

580saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un

581nepārtrauktību

5822.1.

583Izveidot (pilnveidot)

584terminoloģiju nemateriālā kultūras mantojuma nozarē, t.sk.

585par Dziesmu un deju svētku tradīciju, sekmējot nozarē

586iesaistīto un sadarbības partneru vienotu izpratni par

587nozares saturu

588Pasākums aktualizēts,

589pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku

590izvērtējumu

5912018.

592---

593LNKC

594LNKC NKP,

595NVO,

596augstskolas

597Izveidota nozares terminoloģija.

598Terminoloģijas potenciālie lietotāji:

599- pašvaldības - 119

600- tautas mākslas kolektīvi - 1600

601- pašvaldību kultūras centru speciālisti u.c. - vairāk

602nekā 500

6032.2.

604Izstrādāt attīstības stratēģiju

605katrā tautas mākslas nozarē (ņemot vērā kultūrizglītības lomu

606Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas un kvalitātes

607nodrošinājumam, definējot galvenos uzdevumus trīs gadiem un

608nosakot nozīmīgākās prioritātes LNKC un sadarbības partneru

609vienotai izpratnei un rīcībai)

610LNKC attīstības stratēģija

6112012.-2018.

6122016.- 2017.

613---

614LNKC

615LNKC NKP,

616Padome,

617augstskolas,

618NVO

619Izstrādātas un apstiprinātas

620tautas mākslas nozaru stratēģijas (koru, dejas mākslas,

621pūtēju orķestru, vokālo ansambļu, amatierteātru, kokļu

622mūzikas, folkloras, tautas mūzikas un tautas lietišķās

623mākslas nozarēs) - 9

6242.3.

625Izveidot un regulāri atjaunot

626ekspertu sarakstu katrā no Dziesmu un deju svētku tradīcijas

627saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām nozarēm, kā arī

628kultūrizglītības jomā, sekmējot kvalitatīvu metodisko

629atbalstu un objektīvu Dziesmu un deju svētku procesa

630izvērtēšanu valsts un pašvaldību līmenī

631Pasākums aktualizēts,

632pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku

633izvērtējumu

6342018.

635---

636LNKC

637LNKC KNP,

638augstskolas,

639NVO

640Sagatavots LNKC iekšējais normatīvais akts (nolikums

641ekspertu saraksta izveidei) - 1

642Izveidoti un regulāri atjaunoti Dziesmu un deju svētku

643tradīcijā iesaistīto tautas mākslas nozaru ekspertu

644saraksti - 9

6452.4.

646Organizēt teorētiskos un

647praktiskos seminārus par latviešu tautas tērpiem, to

648darināšanu un valkāšanu

649Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;

650KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums

6512016.-2018.

652---

653LNKC

654Pašvaldības,

655NVO

656Īstenoti semināri:

657- teorētiskie - 4

658- praktiskie - 3

659- katrā seminārā izglītotas - vidēji

66070 personas

6612.5.

662Nodrošināt Dziesmu un deju

663svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajiem

664speciālistiem, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītājiem,

665kultūras centru vadītājiem un darbiniekiem, kā arī pedagogiem

666pastāvīgu profesionālās meistarības pilnveidi atbilstoši

667nozaru specifiskajām vajadzībām

668Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;

669KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums;

670IAP 2.mērķis, 2.4.rīcības virziens;

671NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis,

6722.3.1.uzdevums

6732016.- 2018.

674---

675LNKC,

676VISC

677KM,

678IZM,

679pašvaldības,

680kultūras un izglītības iestādes,

681NVO

682LNKC - gadā īstenotas:

683- tālākizglītības programmas - vismaz 2

684- tālākizglītības pasākumi - 11

685- izglītotas personas - 400

686VISC - gadā īstenotas:

687- pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmas -

688vismaz 6

689- īstenoti informatīvi izglītojoši

690semināri - 10

691- izglītoti pedagogi - vismaz 1000

6922.6.

693Sekmēt labo prakšu apmaiņu starp

694dažādām Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajām

695mērķgrupām (institūcijām, iestādēm, māksliniecisko kolektīvu

696vadītājiem un dalībniekiem, NVO u.c.)

697KPP 4.mērķis, 2.rīcības

698virziens, 2.1.uzdevums

6992016.-2018.

700Potenciāli - no VKKF piesaistītie

701līdzekļi

702LNKC,

703VISC

704Pašvaldības,

705kultūras un izglītības iestādes,

706NVO

707LNKC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs -

708vismaz 1 gadā

709VISC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs -

710vismaz 1 gadā

7112.7.

712Sniegt metodisku atbalstu

713ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un

714dalībniekiem, t.sk. līdzdalībai starpsvētku laika pasākumos

715un kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos

716Latvijā, sekmējot ārvalstu latviešu līdzdalību Dziesmu un

717deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā

718KPP 1.mērķis, 1.rīcības virziens, 1.4.uzdevums;

719NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis

7202016.-2018.

721---

722KM,

723LNKC

724NVO,

725IZM,

726VISC

727Īstenoti metodiskā atbalsta

728pasākumi - vismaz 2 gadā

7292.8.

730Sniegt metodisku atbalstu

731Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem

732un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, sekmējot Latvijas

733mazākumtautību līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas

734saglabāšanā un attīstībā

735NIPSIPP 2.rīcības virziens,

7362.3.mērķis

7372016.-2018.

738---

739KM

740LNKC

741NVO,

742IZM,

743VISC

744Īstenoti metodiskā atbalsta

745pasākumi - vismaz 1 gadā

7462.9.

747Aktualizēt jautājumu par

748atzinības sistēmas izveidi (goda nosaukums, ilgtermiņā - gada

749balva) un attīstību tautas mākslas nozarē, ar mērķi

750popularizēt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un

751attīstīšanā iesaistīto personu, grupu (lietpratēju) un

752institūciju izcilību un ieguldījumu, kā arī plašākā

753sabiedrībā celt nozares prestižu

754KPP 1.mērķis, 4.rīcības

755virziens, 4.1.uzdevums, 4.1.3.pasākums

7562017.

757---

758LNKC,

759KM

760LNKC NKP,

761pašvaldības,

762NVO

763LNKC izveidota atzinības

764sistēma

7652.10.

766Nodrošināt valsts mērķdotāciju

767māksliniecisko kolektīvu darba samaksai un VSAOI, sekmējot

768savlaicīgu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku

769sagatavošanu un norisi

770Dziesmu un deju svētku likuma

7719.panta otrās daļas 9.punkts

7722016.-2018.

773---

774KM

775LNKC

776Kolektīvu dibinātāji

777Māksliniecisko kolektīvu

778vadītāji saņem valsts mērķdotāciju - vismaz 1600

7792.11.

780Nodrošināt virsvadītāju un

781virsdiriģentu darbību Latvijas pilsētās un novados Vispārējo

782latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un

783attīstības procesa nepārtrauktībai un kvalitātei

784Dziesmu un deju svētku likuma

7859.panta otrās daļas 3.punkts

7862016.-2018.

787---

788LNKC

789KM

790Pašvaldības

791Virsvadītāji un virsdiriģenti nodrošina svētku procesa

792nepārtrauktību un kvalitāti - 63

793Mākslinieciskie (koprepertuāra) kolektīvi reģionos un

794Rīgā saņem metodisko atbalstu - vismaz 900

7953.uzdevums: Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības

796(organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju

797sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un

798attīstībā

7993.1.

800Nodrošināt Dziesmu un deju

801svētku padomes darbību

802Dziesmu un deju svētku likuma