Vairogs8. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
2016.-2018.
---
LNKC
Padome,
KM
Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku
Mākslinieciskās padomes sēdes:
- 2015.-2016. gadā - vismaz 2 gadā
- 2017.-2018. gadā - vismaz 4 gadā
3.3.
Nodrošināt XII Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes
darbību
Dziesmu un deju svētku likuma
7.panta trešās daļas 2.punkts
No 2018.
---
VISC
IZM,
Padome,
LNKC
Organizētas Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes
sēdes - vismaz 4 gadā
3.4.
Nodrošināt XXVI Vispārējo
latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Rīcības komitejas
darbību
Dziesmu un deju svētku likuma
8.1 pants
2016.- 2018.
---
LNKC
KM,
Rīgas dome,
Padome
Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku
Rīcības komitejas sēdes:
- 2017. gadā - vismaz 2
- 2018. gadā - vismaz 3
3.5.
Nodrošināt XII Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas
darbību
Dziesmu un deju svētku likuma
8.1 pants
No 2018.
---
VISC
IZM, Rīgas dome,
Padome
Organizētas Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas sēdes -
vismaz 3
3.6.
Nodrošināt regulāru komunikāciju
ar pašvaldību deleģētajiem Dziesmu un deju svētku
koordinatoriem (aktuālas informācijas apmaiņa, attiecīgu
uzdevumu un pasākumu definēšana un īstenošana, regulāra
kontaktpersonu saraksta precizēšana u.c.)
Dziesmu un deju svētku likuma
9.panta ceturtā daļa
2016.-2018.
---
LNKC,
VISC
Pašvaldības,
NVO
LNKC organizēti semināri - vismaz 2 gadā
3.7.
Nodrošināt regulāru komunikāciju
ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā
iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām (informācijas
apmaiņa, tālākizglītība, NVO līdzdalība konkrētu uzdevumu un
pasākumu īstenošanā)
Uzdevums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu
2016.-2018.
---
LNKC,
VISC
NVO,
pašvaldības
LNKC organizētas/īstenoti
- sanāksmes - vismaz 2
- pasākumi ar NVO līdzdalību - vismaz 2 gadā
VISC Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanas procesā iesaistīti NVO pārstāvji
(vokālā un simfoniskā mūzika, mūsdienu deja, tradicionālā
māksla) - 4 jomās
4.uzdevums: Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un
attīstību
4.1.
Izvērtēt un, pamatojoties uz
izvērtējumu (aptauju), pilnveidot svētku procesa virsvadītāju
un virsdiriģentu pašvaldībās nodrošinātā metodiskā atbalsta
sistēmu, nostiprinot arī pašvaldību līdzdalību šajā
procesā
Uzdevums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu
2016.-2017.
---
LNKC,
LKA
Padome,
LNKC nozaru konsultatīvās padomes,
pašvaldības,
NVO
Īstenota aptauja - 1
Izvērtēta un pilnveidota metodiskā atbalsta sistēma
4.2.
Veikt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, t.sk.
apzināt alternatīvas tiesiskajam regulējumam, lai
nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu Dziesmu un deju
svētku sagatavošanu un sarīkošanu
Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra sēdes protokola
Nr.53. 42§ 3.punkts.
Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu
un deju svētku izvērtējumu
2016.-2018.
---
LNKC,
KM
Padome,
IZM,
TM,
pašvaldības,
NVO
Sagatavoti priekšlikumi
Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts
(Nepieciešamības gadījumā - sagatavoti priekšlikumi
grozījumiem citos tiesību aktos)
4.3.
Izstrādāt nosacījumus, definējot
Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekus u.c.
svētkos iesaistītās grupas, nosakot svētku organizatorisko
struktūru u.c.
Uzdevums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu
2017.-2018.
---
LNKC
Padome,
LNKC nozaru konsultatīvās padomes,
pašvaldības, NVO
Sagatavots LNKC iekšējais
normatīvais akts - 1
4.4.
Izvērtēt nepieciešamību
aktualizēt Profesiju klasifikatoru, pamatojoties uz 2010.gada
18.maija Ministru kabineta noteikumu
Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru,
profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas
pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un
aktualizēšanas kārtību" (t.sk. profesiju standarti) un
aktualizēt jautājumu par pašvaldību kultūras centru
direktoru/vadītāju un darbinieku, kā arī māksliniecisko
kolektīvu vadītāju darba samaksas sistēmu saskaņā 2010.gada
30.novembra Ministru kabineta noteikumiem
Nr.1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu
katalogs"
Uzdevums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu
2017.-2018.
---
LNKC,
KM
Normatīvās vides pilnveidē
ieinteresētās mērķgrupas
Sagatavoti priekšlikumi.
(Nepieciešamības gadījumā - sagatavoti un Ministru
kabinetā iesniegti normatīvo aktu grozījumi)
5.uzdevums: Sagatavot un sarīkot XVI Vispārējo
latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku (2018.) starpsvētku posma
pasākumus (valsts nozīmes pasākumi)
KORU NOZARE
5.1.
Organizēt kultūrvēsturisko
novadu Dziesmu svētkus: Kurzemes Dziesmu svētki Kuldīgā
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa.
2016.
---
LNKC
Pašvaldības
Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 50 kori
- 1500 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
5.2.
Organizēt sieviešu un vīru koru
salidojumu Cēsīs
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 90 kori
- 3000 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
5.3.
Organizēt IV Virsdiriģentu
svētkus Alojā
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 50 kori
-1500 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
5.4.
Organizēt jubilejas pasākumu
Jurjānu Andrejam - 160
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 25 kori
- 750 dalībnieki
~ 300 skatītāji
5.5.
Organizēt Vidzemes un Latgales
Dziesmu dienu
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 30 kori
-1000 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
5.6.
Organizēt Senioru koru
svētkus
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 40 kori
- 1200 dalībnieki
~ 800 skatītāji
DEJU NOZARE
5.7.
Organizēt Jaunrades deju
konkursu (2016.gadā - 2018. gada Dziesmu un deju svētku
Deju lieluzveduma repertuāra konkurss)
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2016.-2018.
---
LNKC
Pašvaldības
Kopā īstenoti 3 konkursi, katrā konkursā piedalīsies:
- 40 deju autori
- 40deju kolektīvi
- 960 dalībnieki
~ 1200 skatītāji
5.8.
Organizēt kultūrvēsturisko novadu deju svētkus:
- Kurzemes reģionā (2016.)
- Zemgales reģionā (2017.)
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2016.-2017.
---
LNKC
Pašvaldības
Kopā īstenoti 2 pasākumi, svētkos piedalīsies:
2016.gadā Kurzemē
- vismaz 105 deju kolektīvi
- 2520 dalībnieki
~2000 skatītāji
2017.gadā Zemgalē
- vismaz 73 deju kolektīvi
- 1752 dalībnieki
~2000 skatītāji
5.9.
Organizēt Tautas deju ansambļu
svētkus
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- 35 deju kolektīvi (A un B deju grupas)
- 1680 dalībnieki
~ 3500 skatītāji
5.10.
Organizēt Senioru deju
dienu
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2017.
---
LNKC
Pašvaldības
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- 69 deju kolektīvi
- 1656 dalībnieki
~ 25000 skatītāji
5.11.
Izveidot katalogu "Latviešu deju bibliogrāfiskais
katalogs" un digitalizēt deju aprakstus no 1998. līdz
2014.gadam
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa
2018.
---
LNKC
LNKC
Izveidots katalogs, digitalizēti
deju apraksti, kurus darbam izmanto vismaz 600 Latvijas
tautas deju kolektīvi. Potenciāli kataloga izmanto arī
ārvalstu latviešu deju grupas.
VOKĀLO ANSAMBĻU NOZARE
5.12.
Organizēt vokālo ansambļu konkursus:
2016.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru
vokālajiem ansambļiem,
2017.gadā jauktajiem vokālajiem ansambļiem,
2018.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru
vokālajiem ansambļiem
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa
2016.-2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Kopā īstenoti 3 pasākumi.
2016.gadā konkursā piedalīsies vismaz 250 ansambļi,
2000 dziedātāji
2017.gadā konkursā piedalīsies vismaz 50 ansambļi,
200 dziedātāji
2018. gadā konkursā piedalīsies vismaz
250 ansambļi, 2000 dziedātāji
PŪTĒJU ORĶESTRU NOZARE
5.13.
Organizēt ikgadējo Latvijas
pūtēju orķestru konkursu, tā ietvaros katru otro gadu
(2017.gadā) organizēt apvienoto Latvijas un starptautisko
pūtēju orķestru konkursu "Baltic Open"
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa
2016.-2017.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
Kopā īstenoti 2 konkursi.
2016. gadā (Latvijas) un 2017. gadā (starptautisks)
Latvijas un starptautiskajā pūtēju orķestru konkursā -
katrā pasākumā piedalīsies vismaz 38 pūtēju orķestri,
300 dalībnieki
5.14.
Organizēt Latvijas kultūrvēsturisko novadu pūtēju orķestru
svētkus:
- Kurzemes un Vidzemes
- Zemgales un Latgales
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā
daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 10 pūtēju orķestri
- 400 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
5.15.
Organizēt Latvijas pūtēju
orķestru svētkus maestro G.Ordelovska 90.dzimšanas dienas
atcerei
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā
daļa
2017.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 30 pūtēju orķestri
- 900 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
5.16.
I Latvijas Senioru orķestru
festivāls
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā
daļa
2017.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 30 pūtēju orķestri
- 900 dalībnieki
~1000 skatītāji
AMATIERTEĀTRU NOZARE
5.17.
Organizēt Latvijas amatierteātru iestudējumu skati
"Gada izrāde"
(t.sk. koordinēt skates norisi reģionos, nodrošināt
skates fināla sagatavošanu un norisi)
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa
2016.-
2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 70 amatierteātri, 700 dalībnieki
- 12 amatierteātri finālā, 120 dalībnieki
~7000 skatītāji (reģionos un fināla skatē)
5.18.
Organizēt Latvijas amatierteātru
kamerizrāžu festivālu
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:
- vismaz 70 amatierteātri
- 700 dalībnieki
~ 2000 skatītāji
TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - FOLKLORAS NOZARE
5.19.
Organizēt Novadu dienas
Rīgā
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
7.punkts;
9.panta ceturtā daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības,
LEBM,
NVO
Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:
- vismaz 100 folkloras grupas
- 1500 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
5.20.
Organizēt Jauniešu etno
dienas
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
6.punkts;
9.panta ceturtā daļa
2016.-
2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 10 jauniešu folkloras kopas
- 100 dalībnieki
~ 200 skatītāji
5.21.
Sagatavot un izdot metodisku
materiālu "Tradicionālās dziedāšanas stili"
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
6.punkts;
9.panta ceturtā daļa
2018.
---
LNKC
Eksperti
Izdots metodiskais materiāls,
kuru darbam izmanto vismaz 200 folkloras kopas. Potenciāli
metodisko materiālu izmanto arī ārvalstu latviešu folkloras
grupas, augstskolu studenti, izglītības iestādes u.c.
KOKĻU MŪZIKAS NOZARE
5.22.
Organizēt pasākumu "Kokļu
dienas"
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa
2016.-
2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 25 ansambļi
- 250 dalībnieki
~ 300 skatītāji
5.23.
Organizēt Koklētāju ansambļu
reģionālos pasākumus
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
7.punkts;
9.panta ceturtā daļa
2016.-
2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā
piedalīsies:
- vismaz 15 ansambļi
- 150 dalībnieki
~ 200 skatītāji
5.24.
Organizēt kokļu mūzikas
festivālu "Gaismas ceļā"
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Īstenots 1 festivāls, kurā piedalīsies:
- vismaz 30 koklētāju ansambļi
- 300 dalībnieki
~ 300 skatītāji
TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS MŪZIKAS NOZARE
5.25.
Organizēt Latvijas Tautas
mūzikas svētkus (tautas mūzikas instrumentu spēles tradīciju
pārmantošana)
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa
2016.- 2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 10 grupas
- 80 dalībnieki
~ 200 klausītāji
5.26.
Organizēt tautas mūzikas
festivālu "Dzīvā mūzika"
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa
2016.-
2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 6 grupas
- vismaz 60 dalībnieki
~ 200 klausītāji
TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS
NOZARE
5.27.
Izvedot un attīstīt digitālo
platformu "Katram savu tautas tērpu"
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa
2016.-2018.
---
LNKC
Muzeji,
"Senā klēts"
Izveidota un attīstīta digitālā platforma - 1
- vismaz 40 000 potenciālie lietotāji (Dziesmu un
deju svētku tradīcijā iesaistītie dalībnieki, ārvalstu
latvieši un citi interesenti)
5.28.
Organizēt tematiskas tautas lietišķās mākslas žanru
izstādes:
2016.gadā Latvijas novadu segu izstāde, pašdarināto
tērpu skate "Radošais nemiers", rokdarbu
izstāde
2017.gadā izstāde-konkurss "Tautas tērpi
Piebalgā", kokamatniecības un pinumu izstāde, izstāde
reģionos
2018.gadā Dziesmu un deju svētku izstāde
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa
2016.-
2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
LEBM,
NVO
Īstenotas 6 izstādes un 1 tērpu skate.
2016.-2017.gadā - katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 20 tautas lietišķās mākslas studijas
- 200 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki)
- vismaz 1000 skatītāji
2018. gadā izstādē piedalīsies:
- vismaz 70 tautas lietišķās mākslas studijas
- 900 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki) ar
2000 darbiem
- vismaz 5000 skatītāji
6.uzdevums: Latvijas Republikas simtgades
kultūras programmas ietvaros sagatavot un sarīkot XXVI
Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus (2018.)
6.1.
Izveidot un īstenot svētku māksliniecisko programmu
(pasākumu plānu, mēģinājumu grafikus u.c., nosakot katram
svētku pasākumam vietu un laiku).
Izveidot pasākumu mākslinieciskās un organizatoriskās
darba grupas, nodrošinot to darbu, t.sk. sagatavot un
noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt tiesību akta
projektu "Par XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI
Deju svētku norises laiku un vietu"
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta pirmā daļa, 7.panta pirmās daļas 5.punkts un otrās
daļas 1.punkts
2016.-2018.
---
LNKC
Padome,
Mākslinieciskā padome,
LNKC NKP
Izveidota un īstenota svētku mākslinieciskā
programma
6.2.
Nodrošināt svētku koprepertuāra apguvi saskaņā ar attiecīgo
svētku pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām.
Īstenot attiecīgus pasākumus: izvērtēt un precizēt
svētku koprepertuāru, organizēt svētku sagatavošanas
informatīvos seminārus, kā arī koprepertuāra precizēšanas
un pārbaudes skates, konkursus, reģionālos kopmēģinājumus,
svētku ieskaņas pasākumus, modelēšanas koncertus, u.c.
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 2.punkts
2016.-2018.
---
LNKC
LNKC NKP,
Padome,
Mākslinieciskā padome,
pašvaldības,
NVO,
Virsvadītāji/ virsdiriģenti,
māksliniecisko kolektīvu vadītāji
Izveidots un iestudēts koprepertuārs, to apguvuši Latvijas
un ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi:
- vismaz 350 kori
- 50 pūtēju orķestri
- 600 deju kolektīvi
6.3.
Nodrošināt svētku dalībnieku
atlases pasākumu (skates, izstādes, konkursi) sagatavošanu un
norisi visas Latvijas reģionos un Rīgā
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 3.punkts, 6.panta otrā daļa, 9.panta
ceturtā daļa
2017.- 2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Visās Dziesmu un deju svētku
nozarēs noteikti svētku dalībnieki no visas Latvijas (t.sk.
arī Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu
dalībnieki) - ~ 39 000
6.4.
Organizēt pasākumus jaundarbu
ieguvei (pasūtināšana, jaunrades konkursi) koru, deju, pūtēju
orķestru, kokļu mūzikas, vokālās mākslas nozarēs
Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 4.punkts;
Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu
un deju svētku izvērtējumu
2016.-2018.
---
LNKC
Padome,
LNKC NKP
Nozaru repertuārs papildināts ar jaundarbiem (svētku
koprepertuārs, repertuārs) (rezultāts atkarīgs no svētku
pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām)
6.5.
Nodrošināt svētku ārējās
komunikācijas kampaņas sagatavošanu un īstenošanu, sekmējot
sabiedrības informētību un pieejamību svētkiem. Savlaicīgi
nodrošināt iespieddarbus (katalogs u.c. informācija)
veiksmīgai svētku norisei
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts
2016.-2018.
---
LNKC
Konkursa kārtībā noteikts
pakalpojuma sniedzējs
Sagatavota un īstenota svētku ārējās komunikācijas kampaņa
- 1
Nodrošināti iespieddarbi sabiedrības informētībai par
svētku sagatavošanu un norisi
6.6.
Organizēt un nodrošināt
brīvprātīgo darbu (t.sk. apgūt kultūras pasākumu rīkotāju
pieredzi)
Pasākums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu
2017.-2018.
---
LNKC
Brīvprātīgo kustības
organizētāji
Svētku norises nodrošināšanā
piedalās - ~ 400 brīvprātīgie
6.7.
Aktualizēt un risināt jautājumus
saistītus ar svētku dalībnieku uzņemšanu un drošību svētku
laikā: naktsmītņu (izglītības iestāžu) kapacitāte un
atbilstība, ēdināšana, Rīgas un piepilsētas sabiedriskais
transports, e-talons (tā lietošanas instrukcija), u.c.
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa
2016.-2018.
---
LNKC,
Rīgas pašvaldība
KM,
Padome,
Rīcības komiteja
Nodrošināta svētku dalībnieku
uzņemšana un ēdināšana svētku laikā - ~ 39 000
dalībnieki
6.8.
Sagatavot svētku risku vadības
plānu (un nepieciešamās instrukcijas svētkos iesaistīto pušu
informētībai un rīcībai)
Pasākums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu
2017. -2018.
---
LNKC
KM,
Rīcības komiteja,
Padome,
Drošības un kārtības dienesti
Sagatavots plāns "Svētku
risku vadības plāns" - 1
6.9.
Saskaņā ar svētku norises plānu
nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību svētkos
Dziesmu un deju svētku likuma
7.panta ceturtā daļa
2018.
2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros
EUR 308276
IeM, VUGD,
Valsts policija,
Pašvaldības policija
LNKC,
Rīcības komiteja,
Rīgas pašvaldība
Nodrošināta sabiedriskā kārtība
un drošība svētkos
6.10.
Saskaņā ar svētku norises plānu
nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku
dalībniekiem un skatītājiem svētku laikā
Dziesmu un deju svētku likuma
7.panta piektā daļa
2018.
2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros
EUR 132475
VM,
NMPD
LNKC,
Rīcības komiteja,
Rīgas pašvaldība
Nodrošināta neatliekamā
medicīniskā palīdzība svētkos
6.11.
Nodrošināt svētku pieejamību
plašai sabiedrībai, translējot svētku pasākumu tiešraides un
raidījumus Latvijas nacionālajās raidorganizācijās - Latvijas
Televīzijā un Latvijas Radio
Elektronisko plašsaziņas
līdzekļu likuma 27.pants
2018.
2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros -
LTV -
EUR 200 000,
Radio -
EUR 100 000
LTV, Latvijas Radio
LNKC,
NEPLP,
Padome,
Mākslinieciskā padome
Sabiedrība informēta par svētku
pasākumu norisi tiešraidēs un raidījumos Latvijas Televīzijā
un Latvijas Radio
6.12.
Organizēt svētku izvērtēšanas
procesu, t.sk. sarīkojot svētku izvērtēšanas konferenci
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa
2018.
---
LNKC,
KM
Padome,
LNKC NKP,
pašvaldības,
NVO u.c. iesaistītās institūcijas
Organizēta svētku izvērtēšanas konference - 1
Sagatavoti priekšlikumi kārtējam Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānam
7. Uzsākt XII Latvijas Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētku (2020.) sagatavošanu
7.1.
Palielināt bērnu un jauniešu
skaitu, kuri apgūst kultūrvēsturisko mantojumu un rada jaunas
kultūras vērtības, veicinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanu un pilnveidi
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas
3.punkts,
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 5.punkts
2018.
Uzdevums iekļauts IAP, (6,98
euro milj. plānoti laika posmam no
2014.-2020.)
Izglītības iestādes,
pašvaldības
IZM,
VISC
Dziesmu un deju svētku procesā
iesaistīti 70%-75% izglītojamie no kopējā vispārējās
izglītības iestādēs esošā izglītojamo skaita
7.2.
Organizēt starpsvētku pasākumus
visās Dziesmu un deju svētku nozarēs (koris, deja,
instrumentālā mūzika, teātris, vizuālā un vizuāli lietišķā
māksla, tradicionālā māksla), gatavojoties XII Latvijas
skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības
virziens
2016.-2018.
---
VISC
Pašvaldības,
izglītības iestādes
Katru gadu īstenoti starpsvētku
pasākumi - vismaz 15
7.3.
Organizēt pedagogu profesionālās
meistarības pilnveides seminārus un kursus, kā arī izstrādāt
metodiskos materiālus, gatavojoties XII Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības
virziens
2016.-2018.
---
VISC
Izglītības iestādes
Katru gadu:
- īstenoti semināri - 10
- izstrādātas pedagogu profesionālās pilnveides kursu
programmas - 4
- izstrādāti metodiskie materiāli - 3
7.4.
Uzsākt gatavošanos XII Latvijas
skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta otrā daļa, 7.panta
pirmās daļas 5.punkts un trešās daļas 1.punkts;
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens
2016.-2018.
---
VISC
IZM, pašvaldības, izglītības iestādes, Padome,
Mākslinieciskā padome, NVO
Izveidota svētku mākslinieciskā koncepcija, logo un
pasākumu plāns.
Uzsākts darbs pie svētku mākslinieciskās programmas
īstenošanas.
Izveidots svētku koprepertuārs, uzsākta tā apguve.
8. uzdevums: Nodrošināt svētku tradīcijas
dokumentēšanu, pētniecība, informācijas pieejamību un svētku
tradīcijas vērtības izplatīšanu
8.1.
Īstenot pētījumu "Latvijas
kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē" (LKA
pētījumu programma "Habitus"), t.sk. pētniecības
procesā mērķtiecīgi iesaistot studentus - topošos sociologus
kultūras jomā
KPP 1.mērķis,
4.rīcības virziens, 4.3.uzdevumus
2017.
Pētījumam piešķirts finansējums
EUR 200637 valsts pētījumu programmā, prioritārais
virziens "Letonika" (2014.-2017.)
LKA,
LNKC
Padome,
KM,
IZM,
VISC,
mākslinieciskie kolektīvi
Īstenots 1 pētījums, kurā
piedalījušies respondenti no visām Baltijas valstīm.
8.2.
Nodrošināt pastāvīgu un
aktualizētu informāciju par Vispārējiem latviešu Dziesmu un
deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa,
sociālie mediji) sabiedrības informētībai
2018.
---
LNKC
KM,
pašvaldības,
NVO
Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits
gadā:
- starpsvētku laikā - vismaz 20 000
- svētku gadā - vismaz 100 000
8.3.
Nodrošināt pastāvīgu un
aktualizētu informāciju par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu
un deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa,
sociālie mediji) sabiedrības informētībai
2016.-2018.
---
VISC
IZM,
pašvaldības,
NVO
Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits
gadā:
- starpsvētku laikā - vismaz 20 000
- svētku gadā - vismaz 100 000
8.4.
Pilnveidot un nostiprināt
Dziesmu un deju svētku tradīcijas rezultatīvo rādītāju
sistēmu
KPP 1.mērķis, 4.rīcības
virziens, 4.3.uzdevums.
2016.-2018.
---
LNKC
KM,
VISC,
IZM
Izveidota rezultatīvo rādītāju
sistēma - 1
8.5.
Izvērtēt iespējas izveidot patstāvīgu Dziesmu un deju
svētku tradīcijai veltītu ekspozīciju
(Rīgas pilsētā vai citā pašvaldībā)
KPP 1.mērķis, 1.rīcības
virziens, 1.4.uzdevumus
2018.
--
KM,
LNKC
Padome,
pašvaldības,
NVO
Sagatavoti priekšlikumi par
sabiedrībai pieejamu ekspozīciju
8.6.
Ierosināt NEPLP definēt
nacionālo pasūtījumu kultūras raidījumiem un programmām
sabiedriskajos medijos (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio,
interneta platforma), iekļaujot tajās Dziesmu un deju svētku
tradīcijas pasākumus
KPP 1.mērķis, 2.rīcības
virziens, 2.1.uzdevums
2016.-2018.
---
KM,
LNKC
Padome,
NEPLP,
IZM,
VISC
Dziesmu un deju svētku
tradīcijas pasākumi iekļauti sabiedrisko mediju nacionālajā
pasūtījumā
8.7.
Attīstīt sadarbību ar tūrisma
sektoru Dziesmu un deju svētku tradīcijas pieejamībai un
vērtības nostiprināšanai sabiedrībā
KPP 4.mērķis, 2.rīcības
virziens, 2.3.uzdevums
2016.-2018.
---
LNKC
KM, EM
Padome
Dziesmu un deju svētku norises,
t.sk. svētku starpposma pasākumi iekļauti tūrisma
informācijā
9. uzdevums: Nodrošināt Dziesmu un deju
svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru
9.1.
Izveidot Dziesmu un deju svētku stadionu.
Nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras
objekta - Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības
projekts
SPP 55.uzdevums
2016.-2018.
Uzdevums iekļauts SPP: EUR 5000000, t.sk. no ERAF EUR
4250000,
no valsts budžeta EUR 725000
IZM
KM,
VARAM,
Rīgas pilsētas pašvaldība,
Padome
Īstenota Daugavas stadiona
rekonstrukcijas pirmā kārta
9.2.
Īstenot Mežaparka Lielās
estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā būvniecības A
daļu
Ministru kabineta 2015.gada 6.oktorba sēdes protokola
Nr.53 42§ 6.punkts
2016.-2018.
(projekta B daļu plānots īstenot laikā līdz
2020.gadam)
Estrādes būvprojekta izstrādei un
būvniecībai Rīgas dome ņems aizņēmumu Valsts kasē. Laika
periodā no 2016. līdz 2020.gadam šim nolūkam pavisam kopā
nepieciešams finansējums ir
44 598 133 euro t.sk. 21% PVN
7 740 172 euro
Rīgas dome
KM,
LNKC,
IZM,
VISC,
Padome
Sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts konceptuālais
ziņojums - 1
Izstrādāts Mežaparka Lielās estrādes būvprojekts - 1
Īstenota estrādes būvniecības A daļa
10.uzdevums: Īstenot starptautisko sadarbību,
sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību
Baltijā, Eiropā un pasaulē
10.1.
Definēt un īstenot galvenos
kopīgi veicamos uzdevumus (t.sk. konference) Baltijas valstu
Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā UNESCO Cilvēces mutvārdu
un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai
(sk.8.1.) sadarbībā ar Baltijas valstīm
Dziesmu un deju svētku likuma
8.panta sestās daļas 7.punkts
2016.-2018.
(2016.- 2017.
Latvija - koordinē sadarbību)
---
LNKC,
VISC,
Padome
KM,
IZM,
Lietuvas un Igaunijas
atbildīgās institūcijas
Atjaunota Baltijas valstu komitejas darbība:
- sagatavots pasākumu plāns - 1
- organizēta konference - 1
10.2.
Sagatavot un noteiktā kārtībā
iesniegt UNESCO kārtējo ziņojumu (sadarbībā ar Dziesmu un
deju svētku tradīcijā iesaistītajām pusēm) par
Reprezentatīvajā sarakstā iekļauto Dziesmu un deju svētku
tradīciju, ņemot vērā to, ka Latvija ir "UNESCO
Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma
saglabāšanu" dalībvalsts
UNESCO Konvencijas 29.pants
2018.
---
LNKC,
UNESCO LNK,
KM
Padome,
IZM,
VISC,
Pašvaldības,
NVO
Sagatavots un UNESCO iesniegts
ziņojums - 1
10.3.
Organizēt kārtējos Baltijas studentu dziesmu un deju
svētkus "Gaudeamus".
Sekmēt Latvijas studentu līdzdalību svētkos 2018.gadā
Igaunijā
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas
5.punkts;
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 6.punkts
2018.
---
VISC,
IZM
LNKC,
augstskolas,
sadarbības partneri ārvalstīs
Kopā īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:
- vismaz 1500 dalībnieki no Latvijas
10.4.
Organizēt starptautisko tautas deju festivālu
"Sudmaliņas"
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa
2016.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
Īstenots 1 festivāls (~10 norises), kurā piedalīsies:
- vismaz 20 deju grupas no Latvijas un ārvalstīm
- vismaz 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm
~ 3000 skatītāji
10.5.
Organizēt ikgadējo Baltijas
valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forumu
(t.sk. meistarklases, koncerti, izstādes)
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 4.punkts
2016.-
2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
JVLMA,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
Kopā īstenoti 3 forumi, katrā
forumā piedalīsies vismaz 100 pūtēju orķestru diriģenti un
ansambļu vadītāji no Latvijas un ārvalstīm
10.6.
Organizēt starptautisko
izklaidējošās un deju mūzikas pūtēju orķestru konkursu
"Cēsu kauss"
Dziesmu un deju svētku likuma
5. panta trešās daļas 7. punkts, 9. panta ceturtā
daļa
2016.
2017.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
Kopā īstenoti 2 konkursi, katrā konkursā piedalīsies:
- vismaz 10 pūtēju orķestri
~ 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm
10.7.
Organizēt starptautisko Baltijas
valstu amatierteātru festivālu "Baltijas
rampa"
Dziesmu un deju svētku likuma 5.
panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta ceturtā
daļa
2017.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:
- vismaz 7 amatierteātri no Latvijas un
ārvalstīm
- 70 dalībnieki (kopā)
- vismaz 500 skatītāji
10.8.
Organizēt starptautisko folkloras festivālu
"Baltica" (t.sk. tautas lietišķās mākslas
izstādi)
Dziesmu un deju svētku likuma
5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta
ceturtā daļa
2017.-2018.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:
- vismaz 160 folkloras kopas
- 2500 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm, t.sk.
latviešu ārvalstīs grupas
10.9.
Organizēt starptautisko kokļu
mūzikas festivālu "Solaris"
Dziesmu un deju svētku likuma
5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta
ceturtā daļa
2017.
---
LNKC
Pašvaldības,
NVO
Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:
- vismaz 12 grupas
- 100 dalībnieki
~ 300 skatītāji
5. Plāna
īstenošanai nepieciešamais finansējums
Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu
ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts
Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām
institūcijām.
Valsts budžeta finansējums
euro
2016
2017
2018
Atbildīgā ministrija,
institūcija
Piešķirts finansējums
Piešķirts finansējums
Plānots finansējums
Kultūras ministrija
594 528
624 528
6 183 777
Iekšlietu ministrija*
0
0
308 276
Veselības ministrija*
0
0
132 475
Latvijas Televīzija*
0
0
200 000
Latvijas Radio*
0
0
100 000
KOPĀ
euro:
594 528
624 528
6 924 528
* Indikatīvi plānots finansējums, kas var tikt
precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no valsts
budžeta finansējuma.
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tāmes tiks
izstrādātas darba procesā, saskaņā ar Svētku rīkotāja
noteiktajām prioritātēm.
6. Pārskata
sniegšanas un novērtēšanas kārtība
Atbildīgās institūcijas par Plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir
Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija
sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.
Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju
svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku
padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās
daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz
Ministru kabinetam ziņojumu par Plāna īstenošanas gaitu.
Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām katru gadu sagatavot
un līdz 30.martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē
informāciju par plāna īstenošanas gaitu.
Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras ministram
katru gadu līdz 30.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru
kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.
Nepieciešamības gadījumā Kultūras ministrija un Izglītības un
zinātnes ministrija sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām
institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu veikšanu Plānā.
Kultūras ministra vietā -
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
(Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
rīkojums Nr. 772)
Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanas un attīstības plāna 2016.-2018. gadam
kopsavilkums
1. Plāna nepieciešamības
pamatojums
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības
plāns (turpmāk - plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas
izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma
4.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi
un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku
likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu:
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos
gados, to starplaikā - Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētki. Pamatojoties uz svētku periodiskumu, plāns ir izstrādāts
trim gadiem un atbilst kārtējo XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un
XVI Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2016.gada
līdz 2018.gadam. Plāna īstenošanas laikā uzsākta
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
sagatavošana (2020.).
Plāna sagatavošana un īstenošana noteikta arī hierarhiski
augstākajā kultūras nozares politikas plānošanas dokumentā
"Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
"Radošā Latvija"" (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): 1.mērķa
"Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai
līdzdarbojoties kultūras procesos" 1.rīcības virziena
"Labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai
un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai (NAP 337;
132)" 1.4.uzdevumā "Nostiprināt Dziesmu un deju svētku
tradīcijas ilgtspēju".
Plāns izstrādāts, sadarbojoties Kultūras ministrijai un tās
padotības iestādei Latvijas Nacionālajam kultūras centram ar
Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotības iestādi -
Valsts izglītības satura centru, kā arī citām Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm
(pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm,
Dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem,
māksliniecisko/tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un
nevalstiskajām organizācijām).
2. Dziesmu un deju svētku
tradīcijas ilgtspējas faktori
1. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un
pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties
kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras
kolektīviem.
2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība
(māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu
un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē
kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, un,
vienkopus pulcējoties svētkos, - iespēja apliecināties kā
vienotai nācijai.
3. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē tradīcijas
saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība).
4. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu
sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās
(profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas)
kultūras izpausmes.
5. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā
sistēma, tai skaitā starpnacionālā līmenī (elastīgs un
funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas
sadarbības tīkls).
6. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta
infrastruktūra (bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras
centri) un citi atbalsta mehānismi, piemēram, metodiskais
atbalsts, tai skaitā Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju
un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts
(mērķdotācijas).
7. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un
pieejamība (piemēram, Dziesmu un deju svētku sagatavošana un
īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija).
3. Plāna mērķis un uzdevumi
Mērķis: saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un
deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta
Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba -
ilgtspējas faktorus.
Uzdevumi:
1. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un ilgtspējā.
2. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības
darbinieku, tai skaitā māksliniecisko kolektīvu vadītāju
kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un
attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību.
3. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko)
sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.
4. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību.
5. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika
pasākumus.
6. Nodrošināt Latvijas Republikas proklamēšanas
100. gadadienas nacionālās nozīmes pasākuma - Vispārējo
latviešu dziesmu un deju svētku - sagatavošanu un sarīkošanu
2018.gadā.
7. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētkiem.
8. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu,
pētniecību, informācijas pieejamību par svētku tradīciju un šīs
informācijas izplatīšanu.
9. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm
atbilstošu infrastruktūru.
10. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un
deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un
pasaulē.
4. Plāna īstenošanai
nepieciešamais finansējums
Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu
ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts
Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām
institūcijām.
Valsts budžeta finansējums
(euro)
2016
2017
2018
Atbildīgā
ministrija, institūcija
Piešķirts
finansējums
Piešķirts finansējums
Plānots
finansējums
Kultūras ministrija
594 528
624 528
6 183 777
Iekšlietu ministrija*
0
0
308 276
Veselības ministrija*
0
0
132 475
Latvijas Televīzija*
0
0
200 000
Latvijas Radio*
0
0
100 000
KOPĀ
594 528
624 528
6 924 528
Piezīme. * Indikatīvi plānots finansējums, kas var
tikt precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no
valsts budžeta finansējuma. Latvijas Televīzijas un Latvijas
Radio tāmes tiks izstrādātas darba procesā saskaņā ar svētku
rīkotāja noteiktajām prioritātēm.
5. Pārskata sniegšanas un
novērtēšanas kārtība
Atbildīgās institūcijas par plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir
Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija
sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.
Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju
svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku
padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās
daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz
Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.
Plāna izpildē iesaistītās institūcijas katru gadu sagatavo un
līdz 30.martam iesniedz Dziesmu un deju svētku padomē informāciju
par plāna īstenošanas gaitu.
Dziesmu un deju svētku padome sagatavo un kultūras ministrs
katru gadu līdz 30.maijam iesniedz noteiktā kārtībā Ministru
kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.
Ja nepieciešams, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes
ministrija sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām
institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu izdarīšanu plānā.
Kultūras ministra vietā -
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs