7. pants

Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

1 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv; http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm

2 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām:

− izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām (zinātnes vai tehnoloģiju virzīta izaugsme);

− atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes jomu identificēšana un attīstīšana);

− panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām balstītu spēju attīstību.

3 Apstiprināts Ministru kabineta 2014.gada 19.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 44, 47.§).

4 NAP 2020 348. rindkopā minētais modelis.

5 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. 2020.gadam

6 Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01

7 NVA dati

8 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki; personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; bērni (līdz 18 gadu vecumam).

9 Veselības aprūpes reformas īstenošanas gadījumā Latvija nodrošinās diskusijas ar EK, lai vienotos par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā.

10 EK pētījums "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"

11 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF

13 Mērķis ietver divus rādītājus nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās

14 Rekomendācijas daļa, kas attiecas uz reformām sociālajā palīdzībā, uzlabojot pabalstu adekvātumu, tiek īstenota valsts budžeta ietvaros.

15 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris),ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK

16 "Pašvaldību pakalpojumi" sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Ieguldījumu prioritātes nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006.

17 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

18 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.

19 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.

20 (C) Apstrādes rūpniecība

(F) Būvniecība

(H) Transports un uzglabāšana

(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

21 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām)

22 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa "Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608)

23 Saskaņā ar CSP inovāciju apsekojuma rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9% komersantu bija veikuši inovatīvas darbības.

24 Abonimentlīnijas

25 https://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/visualizations, Analyse one indicator and compare countries/Rural NGA broadband coverage

26 Rādītāja pieaugums plānots SAM īstenošanas, kā arī privāto investīciju rezultātā

27 Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013. 2020. gadam"

28 Pēc SM pasūtījuma 2011. gada vasarā SIA "Corporate Solutions" veica pētījumu par nākamās paaudzes tīklu pieejamību un attīstību.

29 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski

30 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski

31 Valsts informāciju sistēmā reģistrētās sistēmas https://www.visr.eps.gov.lv/visr/

32 MK 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"

33 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29

34 VARAM veikts apsekojums, 2013. g. http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321

35 Identificējot neefektīvus procesus, kuru atsevišķos posmos ir iesaistītas pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto funkciju veicējas, šo procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt plānota arī pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību IT risinājumu pilnveide, pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un valsts IT risinājumu sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto saskarņu principu.

Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama, tos piesaistot kā partnerus e-iespēju veicināšanas projektu īstenošanā, tiem deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanu. Minētā pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu informācijas izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu informēšanā par e-iespējām.

36 Tiks noteikts izstrādes procesā esošā VARAM informatīvajā ziņojumā par publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) arhitektūru un tās ieviešanai veicamo pasākumu koncepcijām.

37 Pilnveidots darbības process ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.

38 Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

39 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

40 http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4

41 kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions"

42 http://www.cluster-excellence.eu/

43 (C) Apstrādes rūpniecība

(F) Būvniecība

(H) Transports un uzglabāšana

(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

44 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") 1. instances tiesās ir 212 milj. latu, kas ir "izņemti" no tautsaimniecības un civiltiesiskās apgrozības.

45 "Par tiesu varu" 107.1 panta otrās daļas 9. punkts.

46 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

47 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

48 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

49 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

50 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF

51 http://www.iea.org/topics/transport/ Technology Roadmap: Electric and plug-in hybrid electric vehicles, IEA, 2011.g. atjaunotais izdevums

52 Meliorācijas kadastrs: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs

53 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008. 2015.gadam

54 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008. 2015.gadam

55 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008. 2015. gadam

56 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

57 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu. Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma apjomu.

58 http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1

59 Minētais aprēķins ir veikts atbilstīgi Lēmuma 2011/753/ES 3. panta 1. punktam izvēlētajai 4. metodei

60 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

61 Plānotā vērtība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta likmi

62 Vērtība, ko plānots sasniegt 2023.gadā, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei un izmantojot likumdošanas instrumentus faktisko pieslēgumu veicināšanai. Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju skaitu, kam nodrošināti faktiski centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieslēgumi. Rezultāta rādītāja bāzes vērtība noteikta, ņemot vērā VARAM veikto apkopojumu par KP fondu 2007. 2013.gada plānošanas periodā pabeigtajiem un ieviešanā esošajiem ūdenssaimniecību projektiem, kas vērsti uz ūdenssaimniecību infrastruktūras attīstību aglomerācijās, kur CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā notekūdeņu savākšanas pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd faktisko lietotāju skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb 79% no aglomerācijas zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu 2007. 2013.gada plānošanas periodā īstenoto projektu pēcieviešanas periodā plānoto faktisko pieslēgumu izveidi, plānots, ka pēc visu projektu pēcuzraudzības perioda iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmantos tiem pieejamo pakalpojumu veidu, sasniegs 1 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5% attiecībā uz centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas norādīti kā bāzes vērtība. Īstenojot 2014. 2020.gada plānošanas perioda projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita palielinājums notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī SAM ietvaros tiks radīts pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kopumā palielināsies par 6.5 %, sasniedzot 92 % no visiem notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000 dzīvojošajiem iedzīvotājiem jeb 1 321 368 iedzīvotājus. Ja būs pieejams papildu finansējums, līdzfinansējuma likme tiks pārskatīta.

63 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

64 Plānotā vērība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei

65 Saskaņā ar 2013.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013. gada ziņojumu un 2007. gada ziņojumu, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana. Jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu

66 Atjaunošana noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana.

67 Nacionālais botāniskais dārzs, Rīgas Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs

68 Ieguldījumi plānoti visā Latvijas teritorijā, izņemot antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūras būvniecību un rekonstrukciju Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, izņemot to Ķemeru nacionālā parka un Slīteres nacionālā parka teritorijas daļu, kas atrodas valsts īpašumā.

69 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

70 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu prasībām.

71 Šeit un turpmāk attiecībā uz SAM Nr. 5.5.1. ar objektu tiek apzīmētas arī kultūras un dabas mantojuma vietas un teritorijas:- kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss;

- dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam; http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634)

(Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas 7.panta prasībām);

72 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29

73 Piejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634

74 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013. 2019. gadam, pieejamas http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525

75 ES dalībvalstīs vēršas plašumā radošo teritoriju tīkls tie ir inovāciju un attīstības centri, kuru izveidē būtiska loma ir kultūras un radošām industrijām, kas maina pilsētu un reģionu publisko tēlu, veido radošu atmosfēru, ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē tūrisma attīstību. Arī Latvijā iezīmējas spilgtas radošās pilsētas, novadi un lauku teritorijas, kurās vērojama nozīmīga kultūras un radošo aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā attīstībā mērķtiecīgi izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir Cēsis, Kuldīga, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī Vecpiebalgas un Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu kultūras kapitālā izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs Rēzeknē un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī Cēsīs un Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un citur, veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339 apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu. 2012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi salīdzinot ar 2009.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 11%.

76 Pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877

77 Pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701

78 Degradēta teritorija ir vieta vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti piesārņoti.

79 Skat. degradētā teritoriju definīciju Partnerības līgumā.

80 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem

81 Reimbursable Advisory Services To the Ministry of Transport of Latvia "REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF LATVIA: COMPETITIVENESS AND GOVERNANCE"

82 Komisijas darba dokuments Pavaddokuments pie Komisijas paziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2006) 819 galīgā redakcija} {SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407

Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes politikas izvēļu izvērtējums" http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf

85 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407

Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji, skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu, tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus.

87 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

88 EM informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM informatīvais ziņojums par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem

89 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības:

- veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti;

- pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas lietotājiem;

- veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu atjaunošanai, izstrādāta

- tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un amatpersonām.

88 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv

91 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

92 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

93 Ieviesuši darba aizsardzības prasības uzņēmums ir izpildījis vismaz šādas darba aizsardzības prasības: 1) izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra atbilstoši Darba aizsardzības likumam; 2) veikts darba vides risku novērtējums un sastādīts pasākumu plāns.

94 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? "Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf

95 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)

96 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013, http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm.

97 http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf.

98 Bāzes vērtība var mainīties, ņemot vērā ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās izglītības infrastruktūrā novērtējuma rezultātus

99 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013. http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf

100 2010.gadā uzņemti 4867 studenti (t.sk. valsts koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti 5142 (t.sk. valsts koledžās 3634), 2013.gadā uzņemti 5560 studenti (t.sk. valsts koledžās 3322).

101 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013

102 Ārvalstsu studentu migrācija Latvijā; Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2012

http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf

103 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

104 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

105 līdzīga veida atbalsta programmā netika mērīts, cik no atbalstu guvušajiem doktorantiem tālāk strādā par akadēmisko personālu

106 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013

http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm

107 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

108 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf

109 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

110 Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2. punkts

111 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013

http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm

112 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf

113 Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana

114 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

115 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators

116 CSP dati - mācības pārtraukušie jaunieši 18-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (%).

117 European Commission, DG for Employment, Social Affairs and Inclusion "Social Europe. Current challenges and the way forward", Annual Report of the Social Protection Committee (2012), pp.59.

118 http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf.

119 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

120 IZM veiktās izmaiņas: 2013.gada 21.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem"; 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" un 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām"

121 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

122 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf

123 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

124 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm;

125 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

126 Avots: IZM informatīvais ziņojums MK "Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām Latvijas profesionālās izglītības kontekstā"

127 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI).

128 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)

129 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija. http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf.

130 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)

131 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

132 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

133 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī: http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs;

134 Šādas prasības izvirza, piemēram, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt.

135 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

136 Pētījuma atskaite "Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums" (2013), pieejams http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf

137 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Centrālā statistikas pārvalde, 2012.

138 Mihails Hazans. Ethnic Minorities in the Latvian Labour Market, 1997 2009// How Integrated is Latvian Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. 148.p.

139 Eurobarometra dati "Diskriminācija ES 2015.gadā" Diskriminācijas uztvere sabiedrībā

140 Eirobarometrs; http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf

141 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

142 Pētījums "Recidīva rādītāji, to noteikšanas kārtība un piemērošana VPD un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga, 2011) Izdevums pieejams internetā www.politika.lv un www.probacija.lv. Pētījums rāda, ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcieta pilnu sodu ieslodzījuma vietā un izdarīja jaunu noziedzīgo nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja tieši pirmajās 300 dienās pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

143 Šādas prasības izvirza, piemēram, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt.

144 Sociālais uzņēmums tiek definēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulas Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF

145 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

146 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

147 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

148 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

149 VM dati

150 VM dati, pamatojoties uz VI Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem 2013.gada1.janvārī

151 VM dati

152 SPKC "Latvijas veselība saprūpes statistikas gadagrāmata 2012", 2013.gads

153 Precīzi atbalsta pasākumi tiks noteikti pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2015.-2020.gadam", tai skaitā paredzot sinerģiju ar citiem veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības jautājumiem (piemēram, pašvaldību īstenotajiem pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar veselības jomas izglītības iestādēm)

154 Precīzs kartējums un teritoriju ārpus Rīgas konkrētās vajadzības tiks norādītas SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajās veselības tīklu attīstības vadlīnijās.

155 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

156 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))

157 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

158 SPKC dati (https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939)

159 EUROSTAT dati par 2017.gadu.

160 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

161 http://deinstitutionalisationguide.eu/

162 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2012. gadā, http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page=

163 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības joma

164 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās

165 SPKC dati

166 EUROSTAT dati

167 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās

168 SPKC dati

169 VM dati

170 VM dati

171 Pensijas vecuma cilvēki

172 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))

173 Atbilstoši SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām tiks izvērtēta nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā.

174 Kartējumu plānots izstrādāt vēlākais līdz 2016.gada 1.janvārim.

175 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2012. gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486

176 Atbilstoši SPKC datiem kopš 2006. gada mirstība no galvenajiem nāves cēloņiem (sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji, mirstība no ārējiem un citiem cēloņiem) uz 100 000 iedzīvotājiem ir samazinājusies

177 Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2. daļas 2. punktam Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir atbildīga par viena plaša informācijas pasākuma organizēšanu gadā.

178 "2007. 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums"

179 "2007. 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums"

180 Darbadienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšanai (audita dienās netiek ieskaitīts laiks, kas paredzēts citiem darbiem, mācībām, darbnespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām).

181 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

182 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

183 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019) 1013final Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf

184 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

185 Latvijas Kultūras akadēmija. Pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari

186 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

187 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

188 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

189 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

190 REACT-EU summas norādītas atbilsoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.

191 Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējums. 2021, PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma

192 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020) 624 final)

193 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

194 https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums

195 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

196 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

197 REACT-EU summas norādītas atbilstoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.

198 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums

Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums

199 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums: https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums

200 2022.gada REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

201 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

202 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

203 This table has to be completed for every (part of a) priority axis, which implements the YEI.

204 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

205 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

206 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

207 MK 2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.577 "Par darba grupu, lai koordinētu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna īstenošanu"

208 Nabadzības risks atspoguļo iedzīvotāju īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no ienākumu mediānas.

209 Variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i., valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.

210 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā 13 200, ES-27 24 500), t.i., mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja.

211 Ieteikumu par šo pasākumu nepieciešamību ir izteikusi arī Valsts kontrole savā auditā Nr. A 5.1-2-17/2010.

212 "2007. 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" (Pamata daļa) Izvērtēšanas ziņojums-2011.gads

213 Vispārējā regula, 1303/2013, 7. pants

PIELIKUMS NR.1

Kopsavilkums

(1) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk darbības programma) mērķis ir definēt Kohēzijas politikas fondu (turpmāk KP fondi) prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014. 2020. gadam, Nacionālo reformu programmu, Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012. 2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu, nacionālajām nozaru stratēģijām un citiem plānošanas dokumentiem, kā arī noteikt vispārējos principus darbības programmā minēto KP fondu līdzfinansēto prioritāšu ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

(2) KP fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007. 2013. gada plānošanas perioda ietvaros ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, un sagatavotā darbības programma nosaka to stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai nodrošinātu, ka pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados.

(3) Turpmākai sekmīgai KP fondu ieviešanai kopumā pieejami 4 418,2 milj. EUR (ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 milj. EUR apjomā). KP fondu ieguldījumu plānošanai un īstenošanai sagatavota darbības programma, kurā apvienots KP fondu ieviešanai pieejamais finansējums, nodrošinot tematiski koncentrēta un savstarpēji papildinoša atbalsta sniegšanu identificētajām prioritārajām vajadzībām.

(4) Darbības programmā izvēlēti un izveidoti deviņi prioritārie virzieni, kā arī trīs prioritāri virzieni tehniskajai palīdzībai un norādīts tiem pieejamais KP fondu finansējums. Katram prioritārajam virzienam ir izvēlētas ieguldījumu prioritātes, kas atbilst KP fondu regulām. Prioritāro virzienu un ieguldījumu prioritāšu īstenošanai noteikti specifiskie atbalsta mērķi, kuriem savukārt noteikti sasniedzamie rezultāti un indikatīvās īstenojamās darbības šo rezultātu sasniegšanai.

(5) Darbības programma saturiski strukturēta atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajai veidlapai. Darbības programmā noteikti mehānismi savstarpējai atbalsta koordinācijai starp fondiem, plānotajām darbībām administratīvā sloga mazināšanai finansējuma saņēmējiem, atspoguļoti plānošanas periodā ieviešamie horizontālie principi, sniegta informācija par darbības programmas ieviešanas administratīvo ietvaru, plānotajiem izvērtēšanas pasākumiem.

(6) Prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" ietvaros atbalsts tiks sniegts pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšanai, veicinot cilvēkkapitāla atjaunotni, atbalstot pielietojamu pētījumu īstenošanu un pētniecības rezultātu komercializāciju, veicinot zinātnisko institūciju strukturālo reformu īstenošanu (konsolidācijas un rīcībspējas uzlabošanas pasākumi), uzlabojot pētniecības infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, veicinot starptautiskās sadarbības iespējas, kā arī sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, industriju un augstākās izglītības institūcijām, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Prioritārā virziena ietvaros atbalsts tiks sniegts arī radošuma pārnesei un netehnoloģisko inovāciju attīstībai, tai skaitā jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā atbilstoši RIS3 noteiktajam, kā arī sniegts atbalsts nodarbināto personu apmācībām un inovācijas motivācijai un uzņēmējdarbības uzsākšanai, tādējādi veicinot inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvara palielināšanos un privātā sektora investīciju palielināšanos pētniecībā un attīstībā.

(7) Prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" ietvaros atbalsts tiks sniegts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, izveidojot vai uzlabojot elektronisko sakaru infrastruktūru, vienlaikus attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi, kas balstās uz pieejamu informāciju, publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, publiskā un privātā sektora integrētiem IKT risinājumiem un Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā digitālā tirgū, kā arī uzlabojot iedzīvotāju kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu pieejamībā, sabiedrības produktivitātes paaugstināšanā, administratīvā sloga samazināšanā un mobilitātes paaugstināšanā.

(8) Prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ietvaros plānots atbalstīt jaunu komersantu veidošanos, esošo komersantu izaugsmi un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu, veicinot finansējuma pieejamību komersantiem, nodrošinot biznesa inkubatoru pakalpojumus (pirmsinkubācijas atbalsts, konsultācijas, mentorings, semināri), tai skaitā radošo industriju komersantiem. Papildus esošo MVK attīstībai tiks nodrošināta industriālo telpu un teritoriju infrastruktūras (atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām) izveide un attīstība, veicināta ārējo tirgu apguve un Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšana MICE1 un labsajūtas tūrisma industrijas jomās, attīstīta klasteru darbība. Papildus minētajam tiks uzlabota tiesu sistēma un celta valsts pārvaldes kapacitāte, lai veicinātu saimnieciskās darbības vides uzlabošanu saimnieciskās darbības veicējiem.

(9) Prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" kopējais mērķis ir primārās enerģijas patēriņa samazināšana un efektīvas un ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas veicināšana dažādās nozarēs. Mērķa sasniegšanu sekmēs investīcijas gan enerģijas patēriņa samazināšanai rūpniecībā, gan energoefektivitātes paaugstināšanai un AER izmantošanas veicināšanai publiskajās un dzīvojamās ēkās, kā arī uzlabojot siltumavotu efektivitāti un veicinot vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, paredzot samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās. Papildus paredzētas investīcijas arī videi draudzīga transporta attīstībā, nodrošinot CO2 gāzu emisiju apjoma samazināšanos.

(10) Prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" ietvaros atbalsts tiks sniegts pasākumiem, kas paredz pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, pasākumiem, kas nodrošina apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanos un dažādu veidu atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas palielināšanos, līdztekus nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu. Papildus paredzēti pasākumi, kas nodrošinās Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labu vides stāvokli, kā arī ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību atbilstoši ES direktīvu prasībām, kā arī nodrošinās dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un aizsargājot ekosistēmas, vienlaikus nodrošinot sabiedrību un kompetentās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Vienlaikus plānoti pasākumi, kas veicina integrētu reģionālo attīstību, nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu, kā arī pasākumi, kas veicina pilsētu degradēto teritoriju reģenerāciju atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām.

(11) Prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta attīstība" ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai nodrošinātu komodālu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu transporta infrastruktūru, veicinot transporta un loģistikas pakalpojumu attīstību, samazinot vides piesārņojuma līmeni, kā arī radītu priekšnosacījumus līdzsvarotai reģionālajai attīstībai, veicinot jaunu darbavietu radīšanu un ievērojamu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu.

(12) Prioritārā virziena "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" ietvaros plānots atbalstīt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, pilnveidojot bezdarbnieku prasmes un kvalifikāciju, atbalstot reģionālo un starptautisko darbaspēka mobilitāti, veicinot jauniešu nodarbinātību un nodrošinot informāciju par darba tirgus situāciju un tendencēm ilgtermiņā. Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā ieguldījumi paredzēti arī darbavietu kvalitātes pilnveidei un gados vecāku strādājošo ilgākas nodarbinātības veicināšanai.

(13) Prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ietvaros tiks atbalstīta nelabvēlīgākā situācijā esošo darbspējīgo iedzīvotāju aktivizēšana un šķēršļu mazināšana iesaistei darba tirgū, ko sekmēs arī profesionāla sociālā darba attīstība un sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības pilnveide, tai skaitā īstenojot pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem.

(14) Prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros tiks nodrošināta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai. Tā ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai uzlabotu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti un veicinātu to atbilstību tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām, nodrošinātu vispārējās izglītības pieejamību un satura pilnveidi, tai skaitā sekmējot darba tirgum atbilstošas karjeras izvēli, mazinot bērnu un jauniešu nabadzību un novēršot priekšlaicīgu izglītības sistēmas pamešanu, kā arī lai uzlabotu profesionālās un pieaugušo izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām, tai skaitā pilnveidojot nodarbināto profesionālo kvalifikāciju un kompetences.

1 Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions".

Finanšu ministrs Jānis Reirs

PIELIKUMS NR.2

Projektu atlase

ES fondu 2014. 2020.gada plānošanas periodā paredzēti divi ES KP fondu līdzfinansēto projektu atlases veidi:

1) ierobežota projektu atlase ja iepriekš ir zināms noteikts ES KP fondu projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projekta iesniegumu;

2) atklāta projektu atlase ja starp ES KP fondu projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un KP fonda finansējuma piešķiršanu.

DP SAM ieviešanas veids tiek noteikts nacionāla līmeņa normatīvajā aktā, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju projektu iesniegumu atlasei, tiks izstrādāti vienoti atbilstības un administratīvie kritēriji, kas tiks piemēroti horizontāli visiem SAM, savukārt kvalitatīvie kritēriji un specifiskie atbilstības kritēriji tiks noteikti atšķirīgi, ņemot vērā katra SAM specifiku. Vienotie atbilstības un administratīvie kritēriji tiks apstiprināti vienu reizi un pēc tam pievienoti attiecīgā SAM projektu iesniegumu atlases nolikumam.

Lai nodrošinātu SAM ietvaros plānotā rezultāta labāku sasniegšanu, partnerības principa ievērošanu un procedūru caurspīdīgumu atbilstoši Vispārējās regulas 110.panta 2.punkta a) apakšpunktam, 2014. 2020.gada plānošanas periodā UK tiks apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases metodoloģija, kur arī tiks panākta vienošanās par atlases kritēriju kopumu, kas nodrošina labāko projektu iesniegumu atlasi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs

PIELIKUMS NR.3

Lielo projektu saraksts(Pielikums MK 02.07.2020. rīkojuma Nr. 371 redakcijā)

Nosaukums

Projekta

iesniegšanas laiks EK (gad, cet.)

Plānotais projekta īstenošanas uzsākšanas laiks (gads, cet.)

Plānotais projekta pabeigšanas laiks (gads, cet.)

Ieguldījuma prioritāte

Prioritārais virziens

Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde

2022/2

2019/3

2023/4

Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus

Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta

2017/3

2017/3

2023/4

Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus

Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība

2018/3

2017/3

2023/4

Investēt veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem

Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

PIELIKUMS NR.4

Darbības programmas izstrādē iesaistītie partneri

(12.3.)

Publiskās pārvaldes institūcijas

- Finanšu ministrija;

- Zemkopības ministrija;

- Ekonomikas ministrija;

- Izglītības un zinātnes ministrija;

- Kultūras ministrija;

- Labklājības ministrija;

- Satiksmes ministrija;

- Veselības ministrija;

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

- Tieslietu ministrija;

- Aizsardzības ministrija;

- Ārlietu ministrija;

- Valsts kanceleja;

- Pārresoru koordinācijas centrs;

- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

- Nodarbinātības valsts aģentūra;

- Valsts izglītības attīstības aģentūra;

- Valsts reģionālās attīstības aģentūra;

- Sabiedrības integrācijas fonds;

- Rīgas plānošanas reģions;

- Kurzemes plānošanas reģions;

- Vidzemes plānošanas reģions;

- Zemgales plānošanas reģions;

- Latgales plānošanas reģions.

Sociālie partneri

- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība;

- Latvijas Darba devēju konfederācija;

Pārējie iesaistītie sadarbības partneri

- Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO;

- Latvijas Pašvaldību savienība;

- Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu amatniecības padome;

- Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija;

- Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija;

- Biedrība "Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija";

- Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība;

- Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse";

- Biedrība "BIRTI";

- Vides aizsardzības klubs;

- Augstākās izglītības padome;

- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;

- Valsts kase;

- Saeimas Eiropas lietu komisija;

- Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome;

- Vides konsultatīvā padome;

- Latvijas Lielo pilsētu asociācija;

- Biedrība "Eiropas Savienības projektu vadītāju apvienība";

- Latvijas Disleksijas biedrība;

- Latvijas kūdras ražotāju asociācija;

- Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs";

- Latvijas Vecāku kustība;

- Latvijas Lauku forums;

- Biedrība "Latvijas Datortehnoloģijas asociācija";

- Latvijas Dabas fonds;

- Jūrmalas pilsētas dome;

- Liepājas pilsētas dome;

- Alūksnes pilsētas dome;

- Daugavpils pilētas dome;

- Valmieras pilsētas dome;

- Ventspils pilsētas dome;

- Rīgas pilsētas dome;

- Baldones novada dome;

- Rīgas uzņēmēju biedrība;

- Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome;

- Latvijas Zinātnes padome;

- Latvijas Komercbanku asociācija;

- Latvijas Jauno zinātnieku apvienība;

- Sabiedriskās politikas centrs "Providus";

- Biedrība "Publiskās un privātās partnerības asociācija";

- Iepirkumu uzraudzības birojs;

- Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs";

- SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs";

- Biedrība "Latvijas Lauku forums";

- Biedrība "Latvijas zaļā kustība";

- Latvijas Banka;

- VAS "Valsts Nekustāmie īpašumi";

- Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks";

- A/S "Latvenergo".

Finanšu ministrs Jānis Reirs

PIELIKUMS NR.5

Darbības programmas izstrādē iesaistīto partneru būtiskākie komentāri

Nr.

p.k.

Prioritārais virziens

Komentāru sniedzēji

Komentāru būtība

Komentāru statuss, argumenti

1.Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsLatvijas Pašvaldību savienībaLatvijas Pašvaldību savienība ir norādījusi uz nepieciešamību direktīvu ieviešanai plānotos finanšu resursus (biotopu aizsardzībai, dzeramā ūdens, notekūdeņu infrastruktūras attīstībai) maksimāli novirzīt citām prioritārajām vajadzībām, piemēram, transporta infrastruktūrai.Nav ņemts vērā.

ES direktīvu ieviešanai ir jānovirza pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nodrošinātu vienotu prasību ieviešanu vides aizsardzības jomā un nodrošinātu vienmērīgu attīstību un pakalpojumu pieejamību ūdenssaimniecības, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jomās.

2.Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsLatvijas Pašvaldību savienībaUzskatām, ka "Eiropa 2020" stratēģijā izvirzītā prioritārā mērķa "Atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs" īstenošanai izvirzītie rezultatīvie rādītāji (siltumnīcefekta gāzu apjoma samazinājums, gala enerģijas patēriņa no atjaunojamajiem energoresursiem apjoms un energoefektivitātes pieaugums) jāsasniedz, piemērojot pieeju, ka katrai ES dalībvalstij tiek piemēroti atšķirīgi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, ņemot vērā katras konkrētās dalībvalsts emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu un attiecīgi nosakot nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu absorbcijas apjomu. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām biroja (UNFCC) 2010. gada datiem Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas absorbē vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā emitē. Savukārt saskaņā ar ES Statistikas biroja Eurostat datiem par enerģijas patēriņu no jauna atjaunojamiem enerģijas avotiem Eiropas Savienībā 2010. gadā, Latvija ierindojās otrajā vietā aiz Zviedrijas ar 32,6% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā patēriņā.

Tātad Latvijai būtiskākais mērķis ir ar ES fondiem sasniegt ES Kohēzijas politikas pamatmērķi sociālekonomisko atšķirību samazināšana starp ES reģioniem vienotajā un atvērtajā ES kopējā tirgū ir ieguldījumi transporta infrastruktūrā un ražojošajos uzņēmumos.

Šajās sadaļās var tikt atbalstītas tikai tādas aktivitātes, kas vienlaicīgi dod visaugstāko pievienoto vērtību vai efektīvā veidā samazina iedzīvotāju nabadzību.

Ņemot vērā Apstrādes rūpniecības apakšnozaru ārkārtīgi plašo spektru, lūdzam sniegt izvērtējumu par attiecināmību uz pilnīgi visām apakšnozarēm.

Nav ņemts vērā.

Uzsveram, ka Latvijai ir saistoši stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi, kas saskaņā ar Latvijas NRP noteiktajiem kvantificētajiem mērķiem paredz:

- Panākt, ka 40% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido atjaunojamie energoresursi.

- Panākt 0,670 Mtoe primārās enerģijas ietaupījumu.

- Ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko neierobežo ES ETS, lai pieaugums nepārsniegtu 17% salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Norādām, ka sasniedzamie mērķi katrai dalībvalstij ir noteikti atšķirīgi, ņemot vērā dalībvalstu vajadzības. Šo mērķu sasniegšanai ES fondu investīcijas ir būtisks instruments. Norādām, ka AER īpatsvars 2012. gadā bija 33,5% no bruto enerģijas patēriņa, tātad Latvija, lai arī ierindojas starp ES valstīm ar augstākajiem AER izmantošanas rādītājiem, vēl nav sasniegusi savus mērķus, un nav pamata no tiem atkāpties.

Papildus norādām, ka minēto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšana netiek plānota tikai ar ES fondu ieguldījumiem, savukārt tematiskā mērķa ietvaros plānotās darbības nenoliedzami vērstas arī uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu un uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu, mazinot apkures rēķinus, palielinot centralizētās siltumapgādes efektivitāti, attīstot efektīvu sabiedrisko transportu u.c., kas attiecīgi atspoguļojas arī DP izvirzītajos rezultāta un iznākuma rādītājos.

3.Pāreja uz ekonomikuar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsLatvijas Pašvaldību savienībaSAM 4.3.1 "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" indikatīvos finansējuma saņēmējus papildināt ar pašvaldībāmNav ņemts vērā.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1. panta 2. punktu energoapgāde enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru ir nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību; un saskaņā ar 46. pantu siltumapgādi veic energoapgādes komersanti. Turklāt Enerģētikas likuma 1. panta 3. punkts definē, ka energoapgādes komersants ir licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi.

Atbilstoši Komerclikuma 1. panta 2. daļai komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 1. panta 1. daļu komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

Ņemot vērā minēto, pašvaldība vai saskaņā ar Publisko aģentūru likumu izveidota pašvaldības aģentūra nevar kvalificēties, jo neatbilst energoapgādes komersanta definētajiem kritērijiem.

4.Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsLatvijas Lielo pilsētu asociācijaSAM Nr. 4.4.1. attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā.

1) Uzskatām, ka šāds specifiskais atbalsta mērķis būtu izslēdzams, jo Latvija saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām biroja (UNFCC) 2010. gada datiem ir vienīgā ES dalībvalsts, kas absorbē vairāk SEGnekā emitē, līdz ar to būtu nepieciešams, lai pārējās ES dalībvalstis veic ES fondu ieguldījumus siltumnīcefekta gāzu samazināšanai. Uzskatām, ka Latvijai šādas aktivitātes īstenošana nav lietderīga, kamēr pārējās valstis nav sasniegušas Latvijas līmeni .

2) Ierosinām pārdalīt specifiskajam atbalsta mērķim paredzēto finansējumu Darbības programmas Pilsētvides tipa aktivitātēm vai iedzīvotāju lauku apvidos mobilitātes nodrošināšanai.

Uzskatām, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstīšana Latvijā ir kā luksus prece, kura nebūtu atbalstāma Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Uzskatām, ka šāda veida investīcijas būtu veicamas uz komercnosacījumiem, kur vērojama ieguldījumu atmaksāšanās.

Papildus iepriekš minētajam, lūdzam atspoguļot indikatīvi plānotā finansējuma sadalījumu teritoriāli pašvaldībās. Rezultātu rādītājus indikatīvi jāizsaka katras pašvaldības dalījumā.

Būtiski jāuzlabo rezultātu rādītāji, it īpaši ņemot vērā uzdevumu samazināt nabadzības riskus un sociālo atstumtību, kā arī nodrošināt mobilitāti un pakalpojumu pieejamību (kurus praktiski nevar un nevajadzētu nodrošināt attālināti, izmantojot internetu).

Nav ņemts vērā.

Latvijas elektromobilitātes kā transporta apakšnozares mērķis ir cieši saistīts ar Transporta attīstības pamatnostādnēs noteikto transporta politikas mērķi konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus.

Uzlādes staciju tīkla attīstīšana ir svarīgs elektromobilitātes attīstības faktors. Pieejams uzlādes staciju tīkls ir nepieciešams, lai novērstu elektrotransportlīdzekļu lietotājos tā saucamās "attāluma bažas" jeb elektromobilitātes lietotāja bailes, ka transporta līdzeklis ar atlikušo akumulatora uzlādi nespēs sasniegt galamērķi (patērētāji nosaka galveno lomu elektromobilitātes attīstībā, kas ģenerē elektromobilitātes veiksmīgu tirgus ieviešanu un apjomradīta ietaupījuma sasniegšanu). Salīdzinoši nelieli attālumi padara Latviju par piemērotu valsti elektromobilitātes tehnoloģijas ieviešanai. Cilvēki Latvijā vidēji nobrauc līdz 50 km dienā, kamēr vidējā elektromobiļa nobraukuma kapacitāte ir 80 150 km atkarībā no braukšanas stila un laikapstākļiem. Tāpēc uzlādes staciju tīkla mērķis ir nodrošināt elektrotransportlīdzekļu lietošanas iespēju visā Latvijā, tādējādi novēršot elektrotransportlīdzekļu braukšanas attāluma ierobežojumu.

Balstoties uz Eiropas Savienības kopējo transporta politiku, kas paredz, ka transportam jāpatērē mazāk enerģijas un tīrāka enerģija, labāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā ietekme uz vidi, Latvijas elektromobilitātes plāna mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot sistēmas efektivitāti, nodrošinot mobilitāti un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē.

Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana ir viens no galvenajiem elektromobilitātes plāna rezultātiem, jo, palielinot uzņēmumu konkurētspēju, tiks gūti jauni ienākumi, kas atpelnīs veiktās investīcijas elektromobilitātē un ļaus gūtos līdzekļus izmantot turpmākai labklājības celšanai.

Veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka Latvija ir pēdējā vietā Eiropā inovāciju jomā, un inovācijas ir nākotnes konkurētspējas stūrakmens.

Līdz ar to valstij ir primāri jāsniedz atbalsts, kas vērsts uz konkurētspējas paaugstināšanu un sadarbību starp uzņēmējiem un zinātniekiem jaunu, eksportspējīgu produktu radīšanai un tiešo investīciju veicināšanai elektromobilitātes nozarē, lai pārējos plānā paredzētos rezultātus (Latvijas energoneatkarības palielināšana un piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšana) sasniegtu ar Latvijā izstrādātu un ražotu produkciju.

Vienlaikus informējam, ka specifiskā atbalsta mērķa rādītāji atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (2013.gada 17.decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 ieguldījuma mērķiem, proti, attīstīt un uzlabot videi nekaitīgas transporta sistēmas, tostarp ar zemu trokšņa līmeni un zemu CO2 oglekļa emisiju līmeni.

NAP 2020 kā viens no tautsaimniecības izaugsmes rīcības virzieniem minēta energoefektivitāte un enerģijas ražošana. Mērķu sasniegšanai minētajā attīstības plānā ir paredzētas vairākas atbalsta programmas, tostarp arī pasākumi saistībā ar pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem transporta sektorā un attiecīgas infrastruktūras nodrošināšanu. Elektromobilitāte ir viena no transporta jomas sastāvdaļām, un ilgtermiņā tā pilnībā ietilps transporta jomas politikā. Tā sevī ietver elektromobiļu (videi draudzīgi transportlīdzekļi, kas pamatā tiek darbināti ar elektromotoru) segmentu un to uzlādes infrastruktūru. Elektromobilitāte skar vienlaikus dažādas jomas: vides aizsardzības un ilgstpējības nodrošināšanu, enerģētiku, uzņēmējdarbību, transportu, līdz ar to elektromobilitātei ir vērā ņemams potenciāls turpmākajā Latvijas ekonomikas attīstībā. Balstoties uz Eiropas Savienības kopējo transporta politiku, kas paredz, ka transportam jāpatērē mazāk enerģijas un tīrāka enerģija, labāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā ietekme uz vidi, elektromobilitātes mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot sistēmas efektivitāti, nodrošinot mobilitāti un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē. Uzlādes staciju tīkla attīstīšana ir svarīgs elektromobilitātes attīstības faktors, ierobežotais nobraukums no vienas uzlādes ir galvenais iemesls, kādēļ jāattīsta plaša un vispārpieejama uzlādes infrastruktūra, lai elektromobilitāti varētu izmantot pilnvērtīgi. SAM paredzētā finansējuma ietvaros plānota tikai infrastruktūras attīstība, jo, nodrošinot pieejamu infrastruktūru, tiks stimulēta privātā sektora iesaistīšanās. Līdztekus vēršam uzmanību, ka SM sadarbībā ar CSDD izstrādājusi Elektromobilitātes attīstības plānu 2014. 2016. gadam, kurā ietverti priekšlikumi elektrotransportlīdzekļu iegādes atbalstam.

Atbilstoši Latvijas elektromobilitātes attīstības plānam 2014. 2016. gadam (projekts) nacionālā līmeņa ETL uzlādes staciju tīkla mērķis ir nodrošināt ETL lietošanas iespēju visā Latvijā, tādējādi novēršot ETL braukšanas attāluma ierobežojumu. Nacionālā līmeņa infrastruktūra attiecas uz TEN-T ceļiem un to savstarpēji savienojošajiem ceļiem. Detalizēta nacionālā līmeņa infrastruktūras izvietojumam paredzēts izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu;

noskaidrojot potenciālās atrašanās vietas pēc vispārējiem kritērijiem, proti, maksimālais attālums starp stacijām 30 50 km, apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 5000 iedzīvotājiem (viena uzlādes stacija uz 1000 iedzīvotājiem). Veicot detalizētu izpēti pēc ceļu lietošanas intensitātes un potenciālo lietotāju skaita noteikšanai;

veicot detalizētu izpēti pēc pieejamās elektropieslēgumu infrastruktūras, novērtējot pieslēgumu izmaksas un nosakot optimālos uzlādes stacijas tehniskos parametrus, jo elektropieslēgumu izveide ir visdārgākā infrastruktūras izmaksu komponente.

Saskaņā ar izveidoto plānu tiks veikta tehnisko specifikāciju sagatavošana, līgumu slēgšana par uzstādīšanas vietām, tehnisko plānu izstrādāšana un saskaņošana, uzlādes staciju uzstādīšana un visbeidzot savienošana ar tīkla vadības programmatūru un nodošana ekspluatācijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un SAM specifiku, informējam, ka SAM investīciju plānošana pašvaldību griezumā netiek plānota, kamēr nav izstrādāta nepieciešama dokumentācija.

5.Ilgtspējīga transporta sistēmaLatvijas Pašvaldību savienībaPar specifisko atbalsta mērķi Nr. 6.1.4. "Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu" paredzētais finansējuma apjoms nav pietiekams mērķu sasniegšanai. Ir jāparedz indikatīvais finansējuma sadalījums katras pašvaldības teritorijā, kuru šķērso attiecīgie ceļi.Nav ņemts vērā.

Informācijas iekļaušana šādā detalizācijas pakāpē Darbības programmas ietvaros nav paredzēts.

Finanšu ministrs Jānis Reirs

PIELIKUMS NR.6

ERAF ieguldījumi Latvijā īstenoto profesionālās izglītības programmu mācību infrastruktūras modernizēšanai 2007. 2013.gada un 2014. 2020.gada plānošanas periodā1

1 IZM dati

Finanšu ministrs Jānis Reirs

PIELIKUMS NR.7

Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)(Pielikums MK 10.05.2023. rīkojuma Nr. 259 redakcijā)

Nr. p.k.

ESSBJR mērķi1

ESSBJR apakšmērķi

ESSBJR prioritārās joma

Atbilstošie darbības programmas SAM

SAM ieguldījuma apraksts

1.Glābt jūru

Skaidrs ūdens jūrāLīdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā5.3.1.SAMSAM ietvaros paredzēts attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu un kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas. Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai. Lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi. SAM ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Skaidrs ūdens jūrā" plānoto rezultātu sasniegšanu.Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasauleSaglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības5.4.1.SAM.SAM ietvaros paredzētie pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai un ekosistēmas aizsargāšanai vienlaikus veicinās arī ESSBJR apakšmēŗķa "Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule".Samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi5.2.1.SAMSAM ietvaros paredzēts palielināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstādi un reģenerāciju, lai samazinātu atkritumu ietekmi uz vidi.Tīra un droša kuģošanaKļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu6.1.1.SAM6.1.1.SAM ietvaros veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību, uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābsim jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra kuģošana" ietvaros.SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 6. prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta.

Kļūt par vadošo reģionu jūras drošības un aizsardzības jomā6.1.1.SAM2.Nodrošināt reģiona pieejamību

Labi transporta apstākļiUzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus6.1.4., 6.1.5., 6.2.1. un 6.3.1.SAMMinētie SAM tiešā veidā vērsti uz transporta savienojumu uzlabošanu.6.1.4.SAM paredzētas investīcijas pilsētu sasaistei ar TEN-T.

6.1.5.SAM investīcijas uzlabos to valsts galveno autoceļu kvalitāti, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā.

6.2.1.SAM tiks īstenots ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.

6.3.1.SAM ietvaros tiks īstenoti projekti, kas nodrošina ekonomisko centru sasaisti ar TEN-T tīklu, kā rezultātā tiks uzlabota sasniedzamība, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu maršrutus, kas savieno reģionālos attīstības centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai Rīgu.

Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 6.prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta.

Uzticami enerģijas tirgiUzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību4.1.1., 4.2.1., t.sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. un 13.1.3.SAM ietvaros un 4.2.2., 4.3.1. SAMVisi minētie SAM ir vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem privātajā un publiskajā sektorā, t.sk. 13.1.1.SAM paredz papildus atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un 13.1.3.SAM paredz papildus atbalstu pašvaldības ēku energoefektivitātes veicināšanai. Izceltie SAM tiešā veidā sniegs ieguldījumu attiecīgās ESSBJR prioritārās jomas rādītājiem, kas attiecas uz enerģijas ietaupījumu līmeni un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšanu un izmantošanas līmeni.SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 4.prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" un 13.prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)" apraksta.

Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanāPārrobežu noziedzības apkarošana2.2.1.SAMĪstenojot 2.2.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai. Investīcijas pārrobežu e-pakalpojumu attīstībā sniegs ieguldījumu ESSBJR apakšmērķa "Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā" sasniegšanā.SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 2.prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" apraksta.

3.Palielināt labklājību

ESSBJR kā līdere vienotā tirgus nostiprināšanā un īstenošanāŠķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum2.1.1.,3.4.2.SAMĪstenojot 2.1.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai, attiecīgi sniedzot ieguldījumu arī ESSBJR prioritārajā jomā "Šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum". SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 2. prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" apraksta.Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014. 2020.gadā ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007. 2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" apraksta.

Uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē"MVU" veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVU izaugsmi3.1.1.,

3.1.2., t. sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. SAM ietvaros, 3.2.1., t. sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. SAM ietvaros, 3.3.1. un 3.4.2. SAM

3.1.1. un 3.1.2.SAM ir vērsti uz uzņēmējdarbības sekmēšanu, jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un jaunu uzņēmumu veidošanu, tostarp ar uzņēmējdarbības inkubatoru un tehnoloģiju akseleratoru palīdzību, cita starpā atbalstot finansējuma pieejamību jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo attīstībai, kā arī atbalstot apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstošas infrastruktūras izveidi. 3.1.2. SAM un 3.2.1. SAM papildinošās investīcijas 13.1.1.SAM ietvaros vērstas uz atveseļošanas pasākumiem ekonomikas nozarē (MVU izveide un attīstība, starptautiskās konkurētspējas veicināšana).3.2.1.SAM ir vērsts uz MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos atbalstīšanu un iesaistīšanās veicināšanu inovāciju procesos.

3.3.1.SAM ir vērsts uz uzlabotu spēju radīšanas un paplašināšanas preču un pakalpojumu attīstībai atbalstīšanu, tā ietvaros palielinot privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.

Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014. 2020.gadā ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007. 2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu.

Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 3. prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" un 13.1.1. SAM "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē".

"Inovācija" visa reģiona potenciāla izmantošana pētniecības un inovācijas jomā1.1.1. (t.sk skaitā papildinošās investīcijas 13.1.2. SAM ietvaros), 1.2.1. un 1.2.2. (tai skaitā papildinošās investīcijas 13.1.6. SAM ietvaros)Visi ieguldījumi 1.tematiskā mērķa ietvaros tiks veikti atbilstoši Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam.1.1.1.SAM un 13.1.2.SAM ir vērsts uz pētniecību viedās specializācijas stratēģijas jomās (atveseļošanās pasākumi pētniecības un inovāciju jomā), P&I infrastruktūras uzlabošanu un P&I izcilību spēju attīstīšanu, kā arī kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveides veicināšanu.

Savukārt 1.2.1., un 1.2.2. SAM ir vērsti uz uzņēmumu investīciju P&I sekmēšanu, veidojot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicinot investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, eko-inovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu. 1.2.2.SAM papildinošās investīcijas 13.1.6.SAM ietvaros ir vērstas uz atveseļošanās pasākumiem ekonomikas nozarē nodarbināto apmācības.

Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 1.prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 13.prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)" apraksta.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība"Drošība" aizsardzība pret ārkārtas situācijām un negadījumiem uz sauszemes5.1.1. un 5.1.2.SAMSAM ietvaros paredzēts novērts plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās, kā arī samazināt plūdu riskus laiku teritorijās. Ieguldītās investīcijas, īpaši jūras krastu erozijas risku samazināšanā, līdz minimumam samazinās arī iespējama piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī visu Baltijas reģionu. Tās veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība" noteikto problēmu risināšanu.1 http://www.mfa.gov.lv/data/file/REGIO-2013-00811-00-00-LV-TRA-00.pdf