VairogsPar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums palīdz saprast patērētāja tiesības, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumus, atteikuma un atlīdzības situācijas.
Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība" — viss teksts
1Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"KFN/A47 900 83640 715 7107 185 1267 185 126047 900 83685N/A040 715 7100013
2Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanaiREACT-EU ERAFMazāk attīstīts reģions199 954 500201199 954 500000199 954 500100Jā0199 954 500N/AN/A14
3Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanaiREACT-EU ESFMazāk attīstīts reģions22 489 08720222 489 08700022 489 087100Jā022 489 087N/AN/A15
4Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)KFMazāk attīstīts reģions60 000 00060 000 00000060 000 000100Jā060 000 000N/AN/A0
5KopāERAFMazāk attīstīts reģions2 824 100 2162 465 883 158435 175 865358 217 05876 958 8072 901 059 02385 02 321 808 010144 075 148
60
7KopāESFMazāk attīstīts reģions747 366 513647 694 186114 300 21099 672 32714 627 883761 994 39685 0611 121 49836 572 688
80
9KopāJNI 58 318 70658 021 2785 119 527297 4284 822 09963 140 80592 058 021 2780
100
11KopāKFN/A1 369 952 3371 246 634 592209 406 112123 317 74586 088 3671 456 040 70485 01 165 669 71080 964 882
120
13Kopā
144 999 737 7724 418 233 214764 001 714581 504 558182 497 1565 182 234 92885 04 156 620 496261 612 718"
150Kopā ar REACT-EU
165 222 181 3594 640 676 801764 001 714581 504 558182 497 1565 404 678 51585 4 379 064 083
17(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)
18(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)
19(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)
20(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)
21(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)
22(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)
23(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
24(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)
25Tabula Nr. 3.3. (18B)
26Finansējuma sadalījums starp ESF finansējumu jauniešu nodarbinātības pasākumiem un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas specifisko piešķīrumu203, kā arī līdzfinansējuma likme Jauniešu nodarbinātības iniciatīvai
27Fonds
28Reģions
29Publiskā finansējuma apjoms, milj. EUR
30ES atbalsts
31[1]
32Nacionālais līdzfinansējums, milj. EUR
33[2=3+4]
34Indikatīvais nacionālais publiskais līdzfinansē-jums, milj. EUR
35[3]
36Indikatīvais privātais līdzfinansējums milj. EUR
37[4]
38Kopējais finansējuma apjoms, milj. EUR
39[5=1+2]
40Līdzfinansējuma likme, %
41[6=1/5]
42Jauniešu nodarbinātības iniciatīvaN/A29 010 63929 010 63900029 010 639100%JNI REACT-EUN/A0000000%ESF salīdzināmais finansējumsMazāk attīstīts reģions 29 308 06729 010 639 5 119 526297 4284 822 098 34 130 16585%Kopā
4358 318 70658 021 278 5 119 526297 4284 822 098 63 140 80492%ProporcijaMazāk attīstīts reģions
441
45(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)
46(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)
47(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
48Tabula Nr. 3.4. (18C)
49Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem
50Prioritārais virziens
51Fonds
52Reģions
53Tematiskais mērķis
54Savienības atbalsts, EUR
55Nacionālais finansējums, EUR
56Kopējais finansējums, EUR
1Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)0
20,00%
3Kopā741 493 142
415.98%
5(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)
6(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)
7(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)
8(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)
9(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
10(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)
1Atbalsta koordinācija starp fondiem
2(1147) ESI regulās, EK pozīcijas dokumentā tiek uzsvērta ESI fondu un pārējo ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu koordinācija, savstarpēja papildinātība un sinerģija. Nepieciešama investīciju vispusīga koordinācija, lai nodrošinātu to nepārklāšanos, lai ieguldījumi būtu savstarpēji papildinoši un veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020", ESSBJR definēto mērķu sasniegšanu.
3(1148) ESI fondu plānošanas dokumentu izstrāde 2014. 2020.gadam notiek pamatā uz NAP 2020 noteiktajām prioritātēm un mērķiem, un ieviešanas instruments ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, KP un kopējās lauksaimniecības politikas fondu, un citu ES budžeta instrumentu investīcijas, ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, un privātais finansējums, līdz ar to, FM kā PL izstrādātāja sadarbībā ar PKC un ZM veic visu augstāk minēto dalītā pārvaldībā esošo finanšu resursu koordinēšanu, nodrošinot uz PL definētajiem mērķiem vērstas investīcijas.
4(1149) Papildus, lai nodrošinātu NAP 2020 uzraudzību un ESI fondu un pārējo ārvalstu finanšu instrumentu un palīdzības koordinācijas principa ievērošanu un integrētu teritoriālo attīstību, FM izveidos PL vadības grupu. Tās ietvaros tiks nodrošināta PL paredzēto un īstenošanā esošo pasākumu un rezultātu augstāka līmeņa virsuzraudzība un koordinācija, nodrošinot visu nozaru ministriju, Valsts kancelejas, plānošanas reģionu un sadarbības partneru iesaisti.
5(1150) KP fondu DP ir izveidota UK, kas ļauj nodrošināt plānoto investīciju koordināciju, vienuviet koncentrējot informāciju par visiem trīs KP fondiem. Lai nodrošinātu prioritāro virzienu administrēšanu, efektīvāku ieviešanu un uzraudzību, tiks izveidotas UK apakškomitejas. Apakškomiteju mērķis ir nodrošināt nozaru ministriju, plānošanas reģionu un sadarbības partneru sadarbību, informācijas apmaiņu un iesaisti SAM plānošanā, projektu iesniegumu kritēriju noteikšanā, ieviešanas nosacījumu noteikšanā, to ieviešanā, uzraudzībā, un nodrošināt savlaicīgu identificēto plānošanas un īstenošanas problēmu risināšanu, veicinot efektivitāti.
6(1151) Valsts atbalstam piešķiršanas brīdī ir jāatbilst spēkā esošajām valsts atbalsta procedūrām un noteikumiem, identificējot, kuram EK dokumentam valsts atbalsta jomā atbilst pasākumi.
7(1152) Būtiska ir KP fondu koordinācija ar ELFLA, EJZF, ETS programmu un citu ārvalstu finanšu palīdzību, kā arī KP fondu ieguldījumu savstarpējā koordinācija, nodrošinot ETS programmu savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos ar DP, kā arī atbilstības nodrošināšana ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm.
8(1153) Lai nodrošinātu koordināciju ar ELFLA un EJZF, DP sagatavošanas gaitā FM konsultējās ar minēto nozaru atbildīgo ministriju, ZM, par plānošanas dokumentos iekļaujamajiem pasākumiem un nosacījumiem finansējuma saņemšanai. DP ieviešanas gaitā koordinācija tiks nodrošināta, vadošās iestādes pārstāvim piedaloties ELFLA un EJZF uzraudzības komitejās (vadības grupās), kā arī ZM pārstāvim piedaloties UK. Koordinācija un demarkācija LAP 2020 ieviešanas laikā tiks nodrošināta, ZM sadarbojoties ar FM atbalsta pasākumu īstenošanu regulējošo normatīvo aktu izstrādes procesā, nosakot detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus, saskaņojot atbilstības un projektu atlases kritērijus, kā arī nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu maksājumu aģentūru līmenī visā programmu īstenošanas un uzraudzības laikā.
9(1154) Latvija ir iesaistījusies trīs ETS programmās (Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma, Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma), kā arī divās Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta programmās (Latvija-Lietuva-Baltkrievija un Latvija-Krievija). Attiecībā uz ETS programmu, VARAM izveidojusi ETS programmu konsultatīvo darba grupu, iesaistot ministriju pārstāvjus, PKC, plānošanas reģionus un sociālos partnerus ar uzdevumu uzraudzīt ETS programmu sagatavošanas procesu un sasaisti ar NAP 2020. ETS programmu prioritātes noteiktas atbilstoši Latvijas nacionālajai pozīcijai un ETS noteiktajām prioritātēm visām dalībvalstīm. Ņemot vērā iespējamo ETS un KP fondu DP pārklāšanos, ar FM tiek un tiks skaņotas visas ETS programmas, nodrošinot KP abu mērķu koordināciju. ETS programmu ieviešanai un uzraudzībai tiks piemērota līdzšinējā 2007. 2013.gada plānošanas perioda pieredze. Attiecīgi tiks izveidota ETS programmu nacionālā apakškomiteja, kas nodrošina padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai iestādei par iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem, to prioritātēm, Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, papildus nosacījumu izvirzīšanu finansējuma piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā. Informācijas pieejamības nodrošināšanai par ETS programmu ietvaros atbalstītajām darbībām, nacionālā atbildīgā iestāde informēs citas ESI fondu un finanšu instrumentu ieviešanā iesaistītās institūcijas.
10(1155) Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu, kā arī nodrošina Koordinācijas padomes (sadarbības un koordinēšanas mehānisms ar plašu dalībnieku loku, t.sk. KP fondu ieviešanā iesaistītās institūcijas un sociālie partneri) darbību, tādējādi novēršot ESI fondu atbalsta pārklāšanās risku. Tāpat, lai nodrošinātu integrētu plānošanu un KP fondu ieviešanu, būtiski ņemt vērā izaugsmes izaicinājumus un koordinēt plānotās investīcijas ar pašvaldību organizācijām, skaņojot SAM ieviešanas nosacījumus un normatīvo regulējumu ar minētajiem partneriem, jo īpaši transporta, vides, nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomās, lai nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu precīzāku identificēšanu un efektīvāku plānošanu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi visiem finansējuma saņēmējiem.
11(1156) Latvijas iesaiste ESSBJR īstenošanā ir aprakstīta DP 4.5.apakšsadaļā "Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)".
12(1157) Detalizētāka informācija par ESI fondu un dažādu EK tiešās un dalītās pārvaldības finanšu instrumentu savstarpējo papildinātību un sinerģiju pieejama PL 2.1.apakšsadaļā "Atbalsta koordinācija".
1Administratīvā sloga mazināšana finansējuma saņēmējiem
2(1159) Lai nodrošinātu administratīvā sloga mazināšanu 2014. 2020.gada plānošanas periodā, tiks nodrošināts pasākumu kopums, kas atvieglos finansējuma saņēmēju slogu, sākot ar projektu plānošanas posmu un turpinot ar to ieviešanu un ilgtspējas nodrošināšanu.
3(1160) KP fondu administrēšanā tiks pilnveidota vadības un kontroles sistēma, samazinot administrēšanā iesaistīto iestāžu skaitu līdz vienai centrālajai iestādei, plānošanas un analītiskās kapacitātes nodrošināšana KP fondu vadības sistēmā, labāka plānotā atbalsta koordinācija; sadarbība starp iestādēm, koordinācija un veicamo funkciju nedublēšanās, panākot efektīvu KP SAM plānošanas procesa sasaisti ar politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem un nodrošinot savstarpēji saistītu SAM secīgu īstenošanu un attiecīgu finansējuma plānošanu211; efektīvāka uzraudzības un kontroļu sistēmas izveide, t.sk. e-kohēzijas ieviešana; sinerģija starp dažādām politiku atbalsta shēmām (KP fondu plānošanas dokumentu līmenī investīciju koordinācija un dubultā finansējuma riska mazināšana); izvērtējumu un pētījumu lomas stiprināšana. Veikta efektīvāka partneru un nevalstiskā sektora iesaiste KP fondu plānošanā un apguvē.
4(1161) Faktori, kurus jāņem vērā, attīstot KP fondu vadības sistēmu, saistāmi ar centralizācijas līmeņa palielināšanu, precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas iestādēm, centralizējot un paplašinot informācijas sistēmas lietojumu līdz finansējuma saņēmējam, kā arī labāk koordinējot aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas ietvaros.212
5(1162) 2007. 2013.gada plānošanas perioda ietvaros jau ir veikta virkne būtisku pasākumu sistēmas pilnveidošanai:
61) stiprināta vadošās iestādes kontrole, virsuzraudzība un iekšējā audita loma KP fondu sistēmā, noteikta nacionālā procedūra izdevumu deklarēšanas apturēšanai EK, nodrošinot lielāku pārliecību EK par kontroles sistēmas drošumu Latvijā;
72) optimizēta un vienādota prakse pārbaužu veikšanai projektu īstenošanas vietās, pieļaujot maksājumu pieprasījumu pārbaudes veikšanas apvienošanu ar pārbaudi projekta īstenošanas vietā;
83) vienādota prakse neatbilstību administrēšanā un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanā;
94) vienkāršota projekta iesniegumu sagatavošana, izstrādājot standartveida veidlapas, paātrināta projekta īstenošana, saīsinot līgumu slēgšanai un projekta grozījumu saskaņošanai atvēlēto laiku;
105) noteikta netiešo izmaksu nemainīgā likme projekta administratīvajām izmaksām;
116) finansējuma saņēmējiem, kuri ir privātpersonas, avansa maksājuma saņemšanai atļauts atvērt kontu arī kredītiestādē (iepriekš varēja tikai Valsts kasē);
127) finansējuma saņēmējam ir mazāks finanšu un kontroles slogs, paredzot iespēju maksājumu pieprasījumu pārbaudes veikt izlases veidā, kā arī skaidri izvirzot prasības attiecībā uz attiecināmo izmaksu pamatojošajiem dokumentiem.
13(1163) Pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas, Revīzijas iestādes auditu un izvērtētāju rekomendācijām, galvenie pasākumi, kas ieviešami 2014. 2020.gada plānošanas periodā attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu, ir:
141) optimizētas institucionālās sistēmas izveide. Uzsākot jauno plānošanas periodu, sadarbības iestādes funkcijas KP fondu ieviešanā veiks viena institūcija (CFLA). 2013.gada 17.decembrī apstiprināts informatīvais ziņojums par vadības un kontroles sistēmu 2014. 2020.gadam;
152) izvairīšanās no funkciju pārklāšanās, t.i. normatīvajos aktos skaidri noteikts funkciju sadalījums starp atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi attiecībā uz funkciju pārdali un atbildībām, tādējādi panākot efektīvāku un drošāku KP fondu ieviešanas sistēmas izveidi, stiprinot vadības un kontroles sistēmu. 2014.gada 3.jūlijā tika pieņemts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. 2020.gada plānošanas perioda vadības likums un līdz 2015.gada martam plānots izstrādāt nepieciešamos MK noteikumus par dažādiem ES fondu vadības posmiem;
163) e-kohēzijas īstenošana. Tiks izveidota viena centrāla IT sistēma visām KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un projektu iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem. Sistēma tiks veidota uz jau funkcionējošas CFLA projektu vadības informācijas sistēmas bāzes, to papildinot ar jauniem moduļiem atbilstoši Vispārējā regulā noteiktajām un dalībvalsts identificētajām prasībām. 2015.gada sākumā VIS tiks nodrošināta iespēja projektu iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem elektroniski tiešsaistes veidā iesniegt projekta iesniegumu, maksājuma pieprasījuma prognozes, maksājuma pieprasījumus un to pamatojošos dokumentus, piekļūt projektu dokumentu arhīvam, elektroniski apmainīties ar informāciju ar sadarbības iestādi, apskatīt aktuālāko informāciju par projekta statusu, maksājumiem, pārbaužu rezultātiem un konstatējumiem. Lai samazinātu papīra dokumentu apriti finansējuma saņēmēja un KP fondus administrējošo iestāžu starpā, informāciju, ko finansējuma saņēmējs iesniegs, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas risinājumu, atkārtoti vairs nebūs jāiesniedz papīra dokumenta veidā;
174) vienotu standartu ieviešana. Tiks veidota vienota prakse un principi starp KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm, nodrošinot vienotu pieeju kontrolēm un uzraudzībai, samazinot finansējuma saņēmēju iesniedzamo pamatojošo dokumentu apjomu, izstrādājot standarta līguma formu utt., tādējādi atvieglojot iestāžu, finansējuma saņēmēju darbu un mazinot neatbilstoši veikto izdevumu rašanās risku KP fondu projektos. Tiks noteikti vienoti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, lai samazinātu administratīvo slogu projektu iesniegumu izvērtēšanas kritēriju izstrādes un grozījumu procesā un lai veicinātu noteiktību to piemērošanā. Papildus nozarē tiks izstrādāti specifiskie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji;
185) lai veidotu vienotu praksi apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu izskatīšanā, un pastiprinot sadarbības iestādei deleģēto uzdevumu izpildes uzraudzības kvalitāti, turpmāk apstrīdētos sadarbības iestādes lēmumus izskatīs vadošā iestāde, nevis atbildīgā iestāde kā iepriekšējā plānošanas periodā;
196) vienkāršoto izmaksu plašāka piemērošana, lai finansējuma saņēmējiem nebūtu jāatskaitās par katru iztērēto euro un jāsniedz visi izmaksu pamatojošie dokumenti. Plānots veikt izvērtējumu, kura ietvaros analizēs vienkāršoto izmaksu piemērošanas pieredzi 2007 2013.gada plānošanas periodā un iespēju piemērot dažādus vienkāršoto izmaksu veidus KP fondu SAM un līdz 2014.gada beigām sagatavot metodiku vienkāršoto izmaksu izmantošanai;
207) elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) izmantošana (ieviesta no attiecināmības perioda uzsākšanas).
1Horizontālie principi (HP)
2(1164) Horizontālās politikas mērķis ir salāgot ekonomiskās, sociālās un vides intereses un nepieciešamību, lai pēc iespējas paplašinātu darbību pozitīvo ietekmi plašākai sabiedrības daļai, tādēļ DP tiek noteiktas divi HP "Ilgtspējīga attīstība" un "Vienlīdzīgas iespējas".
311.1. Ilgtspējīga attīstība
4(1165) HP "Ilgtspējīga attīstība" īstenošana paredzēta:
51) ieviešot specifiskas darbības, kuru mērķi atbilst HP mērķiem, vērtējot projektu sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus;
62) piemērojot specifiskus projektu iesniegumu atlases kritērijus, tā nodrošinot prioritāru atbalstu projektiem ar ietekmi ilgtermiņā vides kvalitātes uzlabošanas jomā, (piemēram, projektu iesniegumu vērtējumā paredzot papildu punktus, ja projekta ietvaros tiek plānoti negatīvas ietekmes uz vidi samazinoši pasākumi, tiek plānots piemērot "zaļo iepirkumu" u.c.), kā arī atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas īstenošanai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un radīto atkritumu apjoma un bīstamības samazināšanai;
73) paredzot atbalstāmās darbības vides kvalitātes saglabāšanai un negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai MK noteikumos par SAM īstenošanu.
8(1166) UK tiks iesaistīts HP "Ilgtspējīga attīstība" koordinējošās institūcijas pārstāvis.
9(1167) Vides aizsardzības jomā augstas vides kvalitātes saglabāšanai un vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai tiks īstenoti pasākumi atkritumu un ūdenssaimniecības apsaimniekošanas sistēmu pilnveidošanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EC, tiks pielietota kā viens no kritērijiem atkritumu saimniecības projektu atlasē un izvērtēšanā. Uzlabojot kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un pieaugot centralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņēmēju skaitam, tiks samazinātas aglomerāciju radītās vidē un tātad arī Baltijas jūrā novadītās piesārņojošo vielu emisijas.
10(1168) Klimata pārmaiņu samazināšanas un resursu efektīvākas izmantošanas jomā, lai samazinātu piesārņojošo vielu emisiju daudzumu enerģētikas, rūpniecības un transporta nozarēs, tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju izstrāde, ražošanas procesu un ēku energoefektivitātes paaugstināšana un energoapgādes infrastruktūras uzlabošana videi draudzīgu rīcību ieviešanai un tehnoloģiju izmantošanai.
11(1169) Būtisks atbalsts transporta pārejai no fosilās degvielas izmantošanas uz jaunākās paaudzes degvielām (2G, 3G) un elektroenerģijas izmantošanu. Svarīga loma ir risku novēršanas, profilakses un pārvaldības pasākumiem. 2014. 2020.gada plānošanas perioda ietvaros tiks veikti ieguldījumi vides monitoringa un kontroles, tostarp iekšējo ūdeņu zvejas kontroles, tehniskās bāzes pilnveidošanā un uzlabošanā atbilstoši ES prasībām, sabiedrības zaļās domāšanas veidošanā ilgtspējīgas dzīves veicināšanai.
12(1170) Līdzīgi kā 2007. 2013.gada plānošanas periodā, KP fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā tiks ieteikts piemērot "zaļo iepirkumu" saskaņā ar izstrādājamā zaļā publiskā iepirkuma veicināšanas plānā noteiktajām prioritārajām produktu un pakalpojumu kategorijām, iesakot piešķirt papildu punktus šī iepirkuma ieviesējiem.
13(1171) HP "Ilgtspējīga attīstība" īstenošanas uzraudzība tiks nodrošināta:
141) pēc projektu pabeigšanas, piemērojot SAM ar tiešu pozitīvu ietekmi uz šo HP iznākuma un rezultāta rādītājus, kā arī izvērtējot, vai finansējuma saņēmējs nodrošinājis projektu iesniegumu vērtēšanā ar papildpunktiem novērtēto plānoto pasākumu īstenošanu;
152) projektu piecu gadu pēcieviešanas uzraudzības periodā, apkopojot finansējuma saņēmēju sniegto informāciju atbilstoši projektā sasniedzamajiem mērķiem par vidē novadīto piesārņojošo vielu emisijām, tostarp SEG (CO2) emisijām, un par dabas un energoresursu izmantošanas efektivitāti;
163) veicot rezultātu monitoringu un pētījumus par KP fondu ieguldījumu ietekmi uz vides kvalitāti.
17(1172) Attīstot infrastruktūru sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecība, energoapgāde un ražošana, atkritumu apglabāšana) nodrošināšanai un efektivitātes uzlabošanai, maksas par pakalpojumu saņemšanu (tarifa) noteikšanā tiek piemērots princips "piesārņotājs maksā". Šis princips ir arī DRN pamatā.
18(1173) Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā pielietotie instrumenti ir maksa par atkritumu apsaimniekošanu, tarifs par atkritumu apglabāšanu, DRN, kas īsteno principu "piesārņotājs maksā" un stimulē ražotāju atbildības īstenošanu. Līdz 2015.gadam paredzēts attīstīt iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu.
19(1174) Ietekmes uz vides kvalitāti monitorings tiks veikts HP "Ilgtspējīga attīstība" ietvaros. Pirmais ietekmes uz vides kvalitāti ziņojums tiks izstrādāts saskaņoti ar ziņojumu HP "Ilgtspējīga attīstība" iesniegšanai EK 2018.gada decembrī.
20(1175) NAP 2020 vides pārskatā iekļauta t.s. "nulles alternatīva" sniegta informācija par iespējamajām izmaiņām Latvijas dabas resursos, vides kvalitātē un nozaru griezumā, ja attiecīgais plānošanas dokuments netiku ieviests. KP fondu investīciju iztrūkums DP kontekstā attiecīgi skatāms iepriekš minētā dokumenta ietvaros.
21(1176) Tehniskās palīdzības prioritāro virzienu un SAM ieviešana tieši nav saistāma ar HP "Ilgtspējīgas attīstības", tomēr tiks ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi, tai skaitā iepirkumu jomā un ieviešot e-pārvaldi.
2211.2. Vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija
23(1177) Pārskats par Latvijā spēkā esošo politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu ietvaru, kā arī to īstenošanas un uzraudzības praksi vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā sniegts PL 1.5.2.apakšsadaļā. Savukārt šajā un nākamajā DP apakšsadaļā konkrētāk aprakstītas plānotās KP fondu atbalsta aktivitātes.
24(1178) Lai nodrošinātu EK regulu priekšlikumos noteikto horizontālo principu213 dzimumu līdztiesība, nediskriminācija, pieejamība ievērošanu, tie tiks koordinēti vienotā ietvarā, proti, kā HP "Vienlīdzīgas iespējas". HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanai tiks piesaistīti nepieciešamie cilvēkresursi, t.sk. eksperts dzimumu līdztiesības jautājumos.
25(1179) Ņemot vērā Latvijas starptautiski uzņemtās saistības, ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kā arī ievērojot Vispārējo regulu un Vienotajā stratēģiskajā ietvarā noteikto prasību vadošajām iestādēm nodrošināt KP fondu līdzfinansēto un sabiedrībai paredzēto izstrādājumu, preču, pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību personām ar invaliditāti, 2014. 2020.gada plānošanas periodā īpaša uzmanība tiks veltīta, lai nodrošinātu KP fondu atbalstītās fiziskās vides, transporta, IKT, citu sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti. To paredzēts panākt, iesaistot vides pieejamības ekspertus KP fondu projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesā un projektu īstenošanas un uzraudzības procesos, kā arī sekojot, lai attiecināmos gadījumos KP fondu projekti paredzētu darbības un izmaksas projekta rezultātu pieejamības nodrošināšanai.
26(1180) DP ietvaros plānotas darbības, lai veicinātu piekļuvi KP fondu finansējumam un mazinātu sociālās atstumtības risku, jo īpaši, šādām iedzīvotāju grupām:
271) personām ar invaliditāti (atbalstot subsidētu darbavietu izveidi un darbu sociālajos uzņēmumos, paredzot atbalsta personāla surdotulku, asistentu pakalpojumus, piedaloties aktīvās nodarbinātības pasākumos, attīstot un īstenojot profesionālās rehabilitācijas programmas, nodrošinot KP fondu atbalstītās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, veidojot tehnisko palīglīdzekļu apmaiņas fondu izglītības iestādēm, attīstot sociālās aprūpes, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā u.c.);
282) gados vecākiem bezdarbniekiem un nodarbinātajiem (piedāvājot ADTP pasākumus tālākizglītību, darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvi un pilnveidi, informāciju un konsultācijas darba drošības jomā u.c.);
293) jauniešiem, kas nemācās un nestrādā (ar ESF atbalstu īstenojot izglītības un nodarbinātības pasākumus Jauniešu garantijas ietvaros);
304) bērniem un jauniešiem, kuri saņem ārpusģimenes aprūpi vai pamet to (atbalstot ģimenes aprūpei pietuvinātus pakalpojumus, ar ERAF atbalstu izveidojot "jauniešu mājas" ārpusģimenes aprūpē esošajiem jauniešiem u.c.);
315) preventīvi pasākumi nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem (izglītības pieejamībai un agrīnas skolas pamešanas gadījumu skaita mazināšanai).
32(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)
33(1181) UK tiks iesaistīts HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinējošās institūcijas pārstāvis un biedrību un nodibinājumu pārstāvji, lai sniegtu viedokli par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas aspektiem.
34(1182) HP "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanas uzraudzība tiks nodrošināta, veicot rezultātu monitoringu un pētījumus par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju un KP fondu ieguldījumu ietekmi uz vienlīdzīgu iespēju mērķu sasniegšanu.
35(1183) Ievērojot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju (gender mainstreaming), DP ieguldījums sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā tiks nodrošināts, īstenojot pasākumus, kas vērsti uz dzimumu aspekta integrēšanu nozaru politikās (izglītība, veselība, vide, saimnieciskā darbība u.c.), t.sk. nodrošinot kvalitatīvu analīzi par situāciju konkrētajā nozarē no dzimuma perspektīvas. HP "Vienlīdzīgas iespējas" ietvaros tiks veicināta KP fondu administrēšanā iesaistīto speciālistu, kā arī projektu iesniedzēju un projektu vērtētāju izpratne par dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu un īstenošanu projektos.
36(1184) LM kā par HP "Vienlīdzīgas iespējas" atbildīgā ministrija, piesaista papildu partnerus, lai veiksmīgi nodrošinātu HP ievērošanu plānošanas dokumentu izstrādes procesā. 2012.gada septembrī un 2013.gada 21.februārī notika Invalīdu lietu nacionālā padome. Sanāksmēs piedalījās pārstāvji no Latvijas Invalīdu biedrības, Latvijas Nedzirdīgo savienības, Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas asociācijas "Rūpju bērns", Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem "Zelda". Tikšanās bija informatīvas, LM sniedza savu redzējumu par nākamo plānošanas periodu, aktuālo informāciju par KP fondu plānošanas dokumentu izstrādi, diskutēja par nepieciešamajām aktivitātēm, tika uzklausīti priekšlikumi par atbalsta jomām.
37(1185) Specifiskās darbības, kas vērstas uz HP ieviešanu, iekļautas to SAM aprakstos, kam identificēta tieša pozitīvā ietekme uz horizontālo prioritāti. Savukārt detalizētākā informācija par ietekmes pakāpi, atbilstošajām specifiskajām darbībām un rādītājiem tiek noteikta nacionālā līmeņa normatīvajos dokumentos.
3811.3. Vīriešu un sieviešu līdztiesība
39(1186) Atbilstoši ESF regulas 7.pantā noteiktajam, visos DP aspektos un sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmos savlaicīgi un saskaņoti tiks ņemti vērā dzimumu līdztiesības mērķi, vienlaikus nodrošinot specifiskas darbības, kas veicina sieviešu finansiālo neatkarību, izglītību, kvalifikācijas celšanu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu abu dzimumu pārstāvjiem, sieviešu un vīriešu veselības rādītāju uzlabošanu, dzimumu lomu un stereotipu mazināšanu, sabiedrības un speciālistu izglītošanu par dzimumu līdztiesības principa nozīmi un integrēšanu visās dzīves jomās.
40(1187) Piemēram, SAM, kuru ietvaros ir paredzētas mērķa grupu apmācības, mācību materiālu izstrāde vai pilnveidošana, apmācību un mācību materiālu saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi, tādi kā vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem (9.1.4., 9.2.1., 3.4.2.SAM). Specifiskas apmācības par ES tiesību aktiem un politiku dzimumu līdztiesības jomā, kā arī integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai tiks īstenotas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu personālam 11.prioritārā virziena "Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" un 12.prioritārā virziena "Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" ietvaros. Informatīvas un izglītojošas aktivitātes par vīriešu un sieviešu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju plānots īstenot 9.1.4.SAM "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" ietvaros.
41(1188) Integrētājās pašvaldību attīstības programmās un projektu iesniegumos tiks apzināta situācija no dzimuma aspekta, piemēram, kādi ir nodarbinātības rādītāji sievietēm un vīriešiem konkrētā pašvaldībā.
42(1189) Sabiedrības informēšanas pasākumi par ietekmi uz vidi tiks īstenoti, ņemot vērā dzimuma aspektu, piemēram, ja ir paredzēta sabiedrības informēšana par atkritumu šķirošanu, tiks ņemti vērā socioloģiskie pētījumi vai aptaujas par sieviešu un vīriešu atšķirīgo rīcību un vajadzībām attiecībā uz dabas resursu izmantošanu (5.4.2.SAM).
43(1190) Organizējot karjeras izvēles atbalsta un profesionālās apmācības pasākumus bezdarbniekiem, tiks īstenotas darbības, kas mazina aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.) (7.1.1., 7.2.1.SAM).
44(1191) Sagatavojot darba tirgus prognozes par tautsaimniecībā nodarbināto struktūru un darbaspēka piedāvājumu, informācija, kur iespējams, tiks analizēta sadalījumā pēc dzimumiem (7.1.2.SAM).
45(1192) Tiks īstenoti izglītošanas un informēšanas pasākumi par elastīgu nodarbinātības formu izmantošanu un darba tiesību un darba aizsardzības nodrošināšanu (7.3.1.SAM) un pasākumi gados vecāku nodarbināto ilgākai palikšanai darba tirgū (7.3.2.SAM).
46(1193) Veselības jomas attīstības projektos tiks īstenotas darbības, kas vērstas uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā, piemēram, sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu, īpaši izdalot vīriešus kā specifisku mērķa grupu. Tiks veicināts dzimumu līdzsvars ārstniecības personāla piesaistē, kā arī specifiski pasākumi viena vai otra dzimuma veselības uzlabošanai, uzrunājot atsevišķi vīriešu un sieviešu mērķauditoriju (9.2.4., 9.2.5. SAM).
47(1194) Lai mazinātu dzimumu segregāciju izglītības nozarē, tiks īstenotas šādas specifiskas darbības.
48(1195) Veidojot kopīgas studiju programmas, sadarbībā ar karjeras konsultantiem, ģimnāzijām, vidusskolām un darba devējiem, tiks īstenoti pasākumi, lai ieinteresētu mazāk pārstāvēto dzimumu izvēlēties attiecīgās STEM studiju programmas (8.2.1.SAM).
49(1196) Akadēmiskā personāla kapacitātes celšanā un piesaistē tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā augstskolā un zinātnes jomā (8.2.1., 8.2.2.SAM).
50(1197) Izglītības pētījumi, rezultātu analīze un ieteikumu izstrāde tiks veikta ņemot vērā dzimuma, vecuma, invaliditātes un etniskās piederības aspektu (dati vākti, analizēti, ieteikumi izstrādāti arī dzimuma aspektā). Izstrādājot monitoringa sistēmu, tiks vākti un apkopoti dati par zēnu un meiteņu sasniegumiem pārbaudes darbos, olimpiādēs u.c. (8.3.6.SAM).
51(1198) Izstrādājamo mācību un metodisko materiālu saturs nevairos stereotipus par kādas profesijas piemērotību sievietēm vai vīriešiem, bet tieši otrādi, tiks iekļauti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām zēniem un meitenēm neatkarīgi no dzimuma, jo īpaši, kas attiecas uz profesionālās studiju jomas vai profesijas izvēli, tādā veidā mazinot darba tirgus segregāciju pēc dzimuma.
52(1199) Pedagoģiskā personāla apmācību saturā tiks iekļauti arī jautājumi par vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem, novecojušu stereotipu laušana un mūsdienīgu uzskatu veicināšana, kā mazināt skolas pamešanu zēnu vidū un ieinteresēt meitenes un zēnus par netipisku profesiju izvēli, vienlīdzīgas attieksmes jautājumi pret mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā profesionālajā jomā u.c. (8.4.1.SAM).
53(1200) Papildus specifiskās darbības, kas vērstas uz vīriešu un sieviešu līdzdalības jautājumiem skatīt attiecīgo SAM aprakstos.
1Darbības programmas izstrādē iesaistīto partneru būtiskākie komentāri
1ERAF ieguldījumi Latvijā īstenoto profesionālās izglītības programmu mācību infrastruktūras modernizēšanai 2007. 2013.gada un 2014. 2020.gada plānošanas periodā
1Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)
21 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv; http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm
32 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām:
4− izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām (zinātnes vai tehnoloģiju virzīta izaugsme);
5− atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes jomu identificēšana un attīstīšana);
6− panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām balstītu spēju attīstību.
73 Apstiprināts Ministru kabineta 2014.gada 19.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 44, 47.§).
84 NAP 2020 348. rindkopā minētais modelis.
95 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. 2020.gadam
106 Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01
117 NVA dati
128 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki; personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; bērni (līdz 18 gadu vecumam).
139 Veselības aprūpes reformas īstenošanas gadījumā Latvija nodrošinās diskusijas ar EK, lai vienotos par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā.
1410 EK pētījums "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"
1511 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
1613 Mērķis ietver divus rādītājus nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās
1714 Rekomendācijas daļa, kas attiecas uz reformām sociālajā palīdzībā, uzlabojot pabalstu adekvātumu, tiek īstenota valsts budžeta ietvaros.
1815 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris),ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK
1916 "Pašvaldību pakalpojumi" sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Ieguldījumu prioritātes nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006.
2017 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)
2118 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.
2219 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.
2320 (C) Apstrādes rūpniecība
24(F) Būvniecība
25(H) Transports un uzglabāšana
26(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
27(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
2821 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām)
2922 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa "Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608)
3023 Saskaņā ar CSP inovāciju apsekojuma rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9% komersantu bija veikuši inovatīvas darbības.
3124 Abonimentlīnijas
3225 https://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/visualizations, Analyse one indicator and compare countries/Rural NGA broadband coverage
3326 Rādītāja pieaugums plānots SAM īstenošanas, kā arī privāto investīciju rezultātā
3427 Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013. 2020. gadam"
3528 Pēc SM pasūtījuma 2011. gada vasarā SIA "Corporate Solutions" veica pētījumu par nākamās paaudzes tīklu pieejamību un attīstību.
3629 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski
3730 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski
3831 Valsts informāciju sistēmā reģistrētās sistēmas https://www.visr.eps.gov.lv/visr/
3932 MK 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"
4033 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
4134 VARAM veikts apsekojums, 2013. g. http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321
4235 Identificējot neefektīvus procesus, kuru atsevišķos posmos ir iesaistītas pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto funkciju veicējas, šo procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt plānota arī pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību IT risinājumu pilnveide, pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un valsts IT risinājumu sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto saskarņu principu.
43Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama, tos piesaistot kā partnerus e-iespēju veicināšanas projektu īstenošanā, tiem deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanu. Minētā pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu informācijas izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu informēšanā par e-iespējām.
4436 Tiks noteikts izstrādes procesā esošā VARAM informatīvajā ziņojumā par publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) arhitektūru un tās ieviešanai veicamo pasākumu koncepcijām.
4537 Pilnveidots darbības process ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.
4638 Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.
4739 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
4840 http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4
4941 kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions"
5042 http://www.cluster-excellence.eu/
5143 (C) Apstrādes rūpniecība
52(F) Būvniecība
53(H) Transports un uzglabāšana
54(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
55(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
5644 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") 1. instances tiesās ir 212 milj. latu, kas ir "izņemti" no tautsaimniecības un civiltiesiskās apgrozības.
5745 "Par tiesu varu" 107.1 panta otrās daļas 9. punkts.
5846 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
5947 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
6048 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē.
6149 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē.
6250 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
6351 http://www.iea.org/topics/transport/ Technology Roadmap: Electric and plug-in hybrid electric vehicles, IEA, 2011.g. atjaunotais izdevums
6452 Meliorācijas kadastrs: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs
6553 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008. 2015.gadam
6654 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008. 2015.gadam
6755 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008. 2015. gadam
6856 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
6957 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu. Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma apjomu.
7058 http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1
7159 Minētais aprēķins ir veikts atbilstīgi Lēmuma 2011/753/ES 3. panta 1. punktam izvēlētajai 4. metodei
7260 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
7361 Plānotā vērtība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta likmi
7462 Vērtība, ko plānots sasniegt 2023.gadā, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei un izmantojot likumdošanas instrumentus faktisko pieslēgumu veicināšanai. Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju skaitu, kam nodrošināti faktiski centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieslēgumi. Rezultāta rādītāja bāzes vērtība noteikta, ņemot vērā VARAM veikto apkopojumu par KP fondu 2007. 2013.gada plānošanas periodā pabeigtajiem un ieviešanā esošajiem ūdenssaimniecību projektiem, kas vērsti uz ūdenssaimniecību infrastruktūras attīstību aglomerācijās, kur CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā notekūdeņu savākšanas pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd faktisko lietotāju skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb 79% no aglomerācijas zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu 2007. 2013.gada plānošanas periodā īstenoto projektu pēcieviešanas periodā plānoto faktisko pieslēgumu izveidi, plānots, ka pēc visu projektu pēcuzraudzības perioda iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmantos tiem pieejamo pakalpojumu veidu, sasniegs 1 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5% attiecībā uz centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas norādīti kā bāzes vērtība. Īstenojot 2014. 2020.gada plānošanas perioda projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita palielinājums notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī SAM ietvaros tiks radīts pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kopumā palielināsies par 6.5 %, sasniedzot 92 % no visiem notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000 dzīvojošajiem iedzīvotājiem jeb 1 321 368 iedzīvotājus. Ja būs pieejams papildu finansējums, līdzfinansējuma likme tiks pārskatīta.
7563 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
7664 Plānotā vērība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei
7765 Saskaņā ar 2013.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013. gada ziņojumu un 2007. gada ziņojumu, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana. Jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu
7866 Atjaunošana noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana.
7967 Nacionālais botāniskais dārzs, Rīgas Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs
8068 Ieguldījumi plānoti visā Latvijas teritorijā, izņemot antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūras būvniecību un rekonstrukciju Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, izņemot to Ķemeru nacionālā parka un Slīteres nacionālā parka teritorijas daļu, kas atrodas valsts īpašumā.
8169 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
8270 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu prasībām.
8371 Šeit un turpmāk attiecībā uz SAM Nr. 5.5.1. ar objektu tiek apzīmētas arī kultūras un dabas mantojuma vietas un teritorijas:- kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss;
84- dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam; http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634)
85(Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas 7.panta prasībām);
8672 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
8773 Piejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634
8874 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013. 2019. gadam, pieejamas http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525
8975 ES dalībvalstīs vēršas plašumā radošo teritoriju tīkls tie ir inovāciju un attīstības centri, kuru izveidē būtiska loma ir kultūras un radošām industrijām, kas maina pilsētu un reģionu publisko tēlu, veido radošu atmosfēru, ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē tūrisma attīstību. Arī Latvijā iezīmējas spilgtas radošās pilsētas, novadi un lauku teritorijas, kurās vērojama nozīmīga kultūras un radošo aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā attīstībā mērķtiecīgi izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir Cēsis, Kuldīga, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī Vecpiebalgas un Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu kultūras kapitālā izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs Rēzeknē un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī Cēsīs un Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un citur, veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339 apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu. 2012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi salīdzinot ar 2009.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 11%.
9076 Pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877
9177 Pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701
9278 Degradēta teritorija ir vieta vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti piesārņoti.
9379 Skat. degradētā teritoriju definīciju Partnerības līgumā.
9480 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem
9581 Reimbursable Advisory Services To the Ministry of Transport of Latvia "REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF LATVIA: COMPETITIVENESS AND GOVERNANCE"
9682 Komisijas darba dokuments Pavaddokuments pie Komisijas paziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2006) 819 galīgā redakcija} {SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */
97http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
98Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes politikas izvēļu izvērtējums" http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf
9985 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
100http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
101Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji, skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu, tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus.
10287 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
10388 EM informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM informatīvais ziņojums par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem
10489 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības:
105- veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti;
106- pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas lietotājiem;
107- veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu atjaunošanai, izstrādāta
108- tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un amatpersonām.
10988 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv
11091 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
11192 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
11293 Ieviesuši darba aizsardzības prasības uzņēmums ir izpildījis vismaz šādas darba aizsardzības prasības: 1) izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra atbilstoši Darba aizsardzības likumam; 2) veikts darba vides risku novērtējums un sastādīts pasākumu plāns.
11394 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? "Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf
11495 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
11596 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013, http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm.
11697 http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf.
11798 Bāzes vērtība var mainīties, ņemot vērā ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās izglītības infrastruktūrā novērtējuma rezultātus
11899 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013. http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf
119100 2010.gadā uzņemti 4867 studenti (t.sk. valsts koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti 5142 (t.sk. valsts koledžās 3634), 2013.gadā uzņemti 5560 studenti (t.sk. valsts koledžās 3322).
120101 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
121102 Ārvalstsu studentu migrācija Latvijā; Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2012
122http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf
123103 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
124104 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
125105 līdzīga veida atbalsta programmā netika mērīts, cik no atbalstu guvušajiem doktorantiem tālāk strādā par akadēmisko personālu
126106 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
127http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
128107 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
129108 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
130109 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
131110 Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2. punkts
132111 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
133http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
134112 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
135113 Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana
136114 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
137115 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators
138116 CSP dati - mācības pārtraukušie jaunieši 18-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (%).
139117 European Commission, DG for Employment, Social Affairs and Inclusion "Social Europe. Current challenges and the way forward", Annual Report of the Social Protection Committee (2012), pp.59.
140118 http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf.
141119 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
142120 IZM veiktās izmaiņas: 2013.gada 21.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem"; 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" un 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām"
143121 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
144122 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf
145123 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
146124 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm;
147125 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
148126 Avots: IZM informatīvais ziņojums MK "Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām Latvijas profesionālās izglītības kontekstā"
149127 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI).
150128 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
151129 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija. http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf.
152130 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
153131 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
154132 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
155133 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī: http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs;
156134 Šādas prasības izvirza, piemēram, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt.
157135 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
158136 Pētījuma atskaite "Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums" (2013), pieejams http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf
159137 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Centrālā statistikas pārvalde, 2012.
160138 Mihails Hazans. Ethnic Minorities in the Latvian Labour Market, 1997 2009// How Integrated is Latvian Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. 148.p.
161139 Eurobarometra dati "Diskriminācija ES 2015.gadā" Diskriminācijas uztvere sabiedrībā
162140 Eirobarometrs; http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf
163141 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
164142 Pētījums "Recidīva rādītāji, to noteikšanas kārtība un piemērošana VPD un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga, 2011) Izdevums pieejams internetā www.politika.lv un www.probacija.lv. Pētījums rāda, ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcieta pilnu sodu ieslodzījuma vietā un izdarīja jaunu noziedzīgo nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja tieši pirmajās 300 dienās pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.
165143 Šādas prasības izvirza, piemēram, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt.
166144 Sociālais uzņēmums tiek definēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulas Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF
167145 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
168146 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
169147 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
170148 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
171149 VM dati
172150 VM dati, pamatojoties uz VI Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem 2013.gada1.janvārī
173151 VM dati
174152 SPKC "Latvijas veselība saprūpes statistikas gadagrāmata 2012", 2013.gads
175153 Precīzi atbalsta pasākumi tiks noteikti pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2015.-2020.gadam", tai skaitā paredzot sinerģiju ar citiem veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības jautājumiem (piemēram, pašvaldību īstenotajiem pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar veselības jomas izglītības iestādēm)
176154 Precīzs kartējums un teritoriju ārpus Rīgas konkrētās vajadzības tiks norādītas SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajās veselības tīklu attīstības vadlīnijās.
177155 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
178156 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))
179157 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
180158 SPKC dati (https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939)
181159 EUROSTAT dati par 2017.gadu.
182160 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
183161 http://deinstitutionalisationguide.eu/
184162 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2012. gadā, http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page=
185163 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības joma
186164 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās
187165 SPKC dati
188166 EUROSTAT dati
189167 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās
190168 SPKC dati
191169 VM dati
192170 VM dati
193171 Pensijas vecuma cilvēki
194172 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))
195173 Atbilstoši SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām tiks izvērtēta nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā.
196174 Kartējumu plānots izstrādāt vēlākais līdz 2016.gada 1.janvārim.
197175 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2012. gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486
198176 Atbilstoši SPKC datiem kopš 2006. gada mirstība no galvenajiem nāves cēloņiem (sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji, mirstība no ārējiem un citiem cēloņiem) uz 100 000 iedzīvotājiem ir samazinājusies
199177 Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2. daļas 2. punktam Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir atbildīga par viena plaša informācijas pasākuma organizēšanu gadā.
200178 "2007. 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums"
201179 "2007. 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums"
202180 Darbadienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšanai (audita dienās netiek ieskaitīts laiks, kas paredzēts citiem darbiem, mācībām, darbnespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām).
203181 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
204182 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
205183 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019) 1013final Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf
206184 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
207185 Latvijas Kultūras akadēmija. Pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari
208186 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
209187 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
210188 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
211189 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
212190 REACT-EU summas norādītas atbilsoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.
213191 Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējums. 2021, PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma
214192 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020) 624 final)
215193 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
216194 https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums
217195 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
218196 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.
219197 REACT-EU summas norādītas atbilstoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.
220198 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums
221Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums
222199 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums: https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums
223200 2022.gada REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
224201 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
225202 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
226203 This table has to be completed for every (part of a) priority axis, which implements the YEI.
227204 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
228205 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
229206 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
230207 MK 2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.577 "Par darba grupu, lai koordinētu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna īstenošanu"
231208 Nabadzības risks atspoguļo iedzīvotāju īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no ienākumu mediānas.
232209 Variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i., valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.
233210 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā 13 200, ES-27 24 500), t.i., mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja.
234211 Ieteikumu par šo pasākumu nepieciešamību ir izteikusi arī Valsts kontrole savā auditā Nr. A 5.1-2-17/2010.
235212 "2007. 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" (Pamata daļa) Izvērtēšanas ziņojums-2011.gads
236213 Vispārējā regula, 1303/2013, 7. pants