3. pants

1Pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas

2Ministru kabinets konstatē:

33.1. pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk

4- birojs) 2014. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 487, 2015. gada 11.

5maija Programmu ietekmes uz vidi novērtējumam Eiropas standarta

6platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas

7Rail Baltica būvniecībai (turpmāk - programma) un 2015.

8gada 30. oktobra lēmumu Nr. 3-01/1839 par grozījumiem programmā,

9ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums paredzētajai darbībai -

10Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa

11infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai (turpmāk

12- paredzētā darbība);

133.2. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.

14panta 4. punktā noteikts, ka ierosinātājs ir privātpersona,

15atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes

16iestāde, kura gatavojas veikt paredzēto darbību un ir iesniegusi

17kompetentajai institūcijai iesniegumu par attiecīgās darbības

18veikšanu;

193.3. paredzētās darbības ierosinātājs ir Satiksmes ministrija,

20adrese: Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1743;

213.4. paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums veikts

22saskaņā ar Satiksmes ministrijas un pilnsabiedrības "RB

23Latvija" noslēgto līgumu "Eiropas standarta platuma

24dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta

25tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums";

263.5. paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma

27(turpmāk - ziņojums) izstrādātājs ir pilnsabiedrība "RB

28Latvija" (turpmāk - izstrādātājs);

293.6. saskaņā ar Dzelzceļa likuma 22.1 pantu, ja

30atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

31ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un saņemts

32kompetentās institūcijas atzinums sakarā ar valsts publiskās

33lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu vai

34būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un šis objekts ir iekļauts Eiropas

35transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā,

36lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, izvērtējot attiecīgo

37pašvaldību viedokli, pieņem Ministru kabinets;

383.7. Rail Baltica dzelzceļa līnijas ietekmes uz vidi

39novērtējums veikts atbilstoši kārtībai un procedūrai, kas

40noteikta likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu",

41Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 83

42"Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz

43vidi" (zaudējis spēku 2015. gada 22. janvārī) un Ministru

44kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība,

45kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē

46paredzēto darbību";

473.8. Rail Baltica projekts paredz jaunas Eiropas

48standarta sliežu platuma (1435 mm) publiskās lietošanas dzelzceļa

49infrastruktūras līnijas Latvijas posma būvniecību, lai integrētu

50Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā un nodrošinātu Baltijas

51valstu dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību ar Polijas un

52pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Rail Baltica

53dzelzceļa līnija ir iekļauta Eiropas transporta tīkla (TEN-T)

54pamattīklā un pamattīkla Baltijas-Adrijas koridorā. Rail

55Baltica dzelzceļa līnija paredzēta pasažieru un kravu

56pārvadājumiem;

573.9. Rail Baltica projekta īstenošana ir nozīmīga

58Latvijas un Eiropas stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo veicinās

59Baltijas valstu transporta infrastruktūras sistēmas integrāciju

60Eiropas Savienības transporta tīklā. Tā nozīme transporta

61infrastruktūras attīstībā ir norādīta Eiropas Savienības

62normatīvajos aktos, nacionālajos politikas plānošanas dokumentos

63un attīstības plānos:

643.9.1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013

65par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai

66un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES1, un Eiropas

67Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido

68Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu

69(ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu

70(EK) Nr. 67/20102, ir noteikti kopīgu interešu

71prioritārie projekti. Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prioritāro

72projektu sarakstā iekļauts savienojums Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava

73(Rail Baltica), tādējādi nodrošinot visu Savienības

74reģionu sasniedzamību un uzsverot publiskās lietošanas dzelzceļa

75infrastruktūras efektīvas izmantošanas nozīmīgumu transporta

76ilgtspējas nodrošināšanā;

773.9.2. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.

78gadam (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā) tiek definēta

79nepieciešamība, uzlabojot mobilitāti starp Baltijas jūras reģiona

80valstīm, attīstīt videi draudzīgākus transporta veidus -

81dzelzceļa un jūras transportu (285. rindkopa). Attīstot

82starptautiskā dzelzceļa maršruta Rail Baltica projektu,

83tiks veicināta Latvijas integrācija vienotā Eiropas dzelzceļa

84sistēmā un nodrošināta iespēja izmantot dzelzceļa transportu kā

85līdzvērtīgu alternatīvu gaisa satiksmei;

863.9.3. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam

87(apstiprināts Saeimā 2012. gada 20. decembrī) 2. mērķa

88"Nodrošināt Latvijas starptautisko sasniedzamību"

89rīcības virzienu 10. uzdevums nosaka Rail Baltica

90dzelzceļa līnijas Latvijas posma tehniskās dokumentācijas

91izstrādes un izbūves uzsākšanu, iekļaujoties kopējā Rail

92Baltica projektā (TEN-T tīkla prasību nodrošināšana);

933.9.4. Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam

94(apstiprinātas Ministru kabinetā 2013. gada 23. decembrī ar

95rīkojumu Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm

962014.-2020. gadam") rīcības plāna 1.2.2. pasākuma

97"TEN-T tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras

98attīstība" 1.2.2.1. aktivitāte paredz Rail Baltica

99dzelzceļa līnijas projektēšanu, zemju atsavināšanu un būvniecības

100uzsākšanu līdz 2024. gadam;

1013.10. ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros paredzētā darbība

102ietver dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecību Latvijas

103teritorijā no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, tai skaitā

104iekļaujot Rīgas Pasažieru staciju un starptautisko lidostu

105"Rīga", saistīto infrastruktūru (dzelzceļa stacijas,

106kravu terminālis, apkopes infrastruktūra) būvniecību, dzelzceļa

107infrastruktūras energoapgādes būvniecību (jauna 110 kV

108elektropārvades līnija posmā Salacgrīva-Skulte) un citu

109infrastruktūru pārbūvi šķērsojumu vietās (piemēram, ceļi, gāzes

110vadi);

1113.11. paredzētajai darbībai ir izvirzītas divas

112pamatalternatīvas A un B (no Igaunijas-Latvijas robežas caur

113Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes,

114Stopiņu, Salaspils novadu, Rīgas pilsētu, Mārupes, Olaines,

115Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu līdz Latvijas-Lietuvas

116robežai), kā arī alternatīvi posmi (C1 alternatīva Limbažu novadā

117un C2 alternatīva Rīgas pilsētā);

1183.12. atsevišķos pamatalternatīvu posmos izpētes procesā tika

119konstatētas konfliktsituācijas, kuras radīja gan atsevišķu

120objektu novietojums vai to aizskārums, kā arī iepriekš

121neparedzēti vai nezināmi apstākļi. Ņemot vērā minēto, tika

122sagatavoti risinājumi posmos, kas skar Sējas, Inčukalna, Baldones

123un Bauskas novada pašvaldības, un jaunas alternatīvas Rail

124Baltica trases izvietojumam Salacgrīvas, Limbažu un Mārupes

125novadā (C3, C4 un C5). Sadarbojoties ar pašvaldībām un

126iedzīvotājiem, tika izstrādāti trases novietojuma risinājumi,

127kurus iesaistītās pašvaldības atbalstīja;

1283.13. ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros analizētas šādas

129alternatīvas:

1303.13.1. A alternatīva - no Igaunijas-Latvijas robežas caur

131Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes,

132Stopiņu, Salaspils novadu, Rīgas pilsētu, Mārupes, Olaines,

133Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu līdz Latvijas-Lietuvas

134robežai;

1353.13.2. B alternatīva - posmi Salacgrīvas, Limbažu, Sējas,

136Baldones, Iecavas, Bauskas novadā, kas nesakrīt ar A

137alternatīvu;

1383.13.3. C alternatīva, ko veido atsevišķi posmi Salacgrīvas,

139Limbažu un Mārupes novadā:

1403.13.3.1. C1 alternatīva - posms Limbažu novadā, kas nesakrīt

141ar A un B alternatīvu;

1423.13.3.2. C3 alternatīva - posms Mārupes novadā, kas nesakrīt

143ar A un B alternatīvu;

1443.13.3.3. C4 alternatīva - posms Salacgrīvas novadā, kas

145nesakrīt ar A un B alternatīvu;

1463.13.3.4. C5 alternatīva - posms Salacgrīvas un Limbažu

147novadā, kas nesakrīt ar A un B alternatīvu;

1483.14. saskaņā ar ziņojumā sniegto aprakstošo un grafisko

149informāciju analizētās alternatīvas sadalītas pa posmiem:

1503.14.1. A alternatīvas A1 posma garums ir 3 km. A alternatīvas

151A1 posms sākas no Igaunijas-Latvijas robežas, šķērso Blusupīti,

152tālāk šķērso Salacgrīvas novada ziemeļu daļu un pārsvarā trasēts

153pa mežainu apvidu. Šis posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras

154rezervāta ainavu aizsardzības zonu. Dzelzceļa infrastruktūras

155līnijai Rail Baltica ir plānots šķērsot valsts autoceļu

156P15 Ainaži-Matīši;

1573.14.2. A alternatīvas A2 posma garums ir 34 km. A

158alternatīvas A2 posms šķērso Salacgrīvas un Limbažu novada

159teritoriju un pārsvarā trasēts pa mežainu apvidu. A2 posms šķērso

160valsts autoceļus V145 Vecsalaca-Mērnieki, P12 Limbaži-Salacgrīva,

161V143 Akmeņkalni-Lauvas-Ķekari, V138 Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti,

162upes Salacu, Svētupi, Unģenurgu, Vitrupi, Lielurgu, kā arī 110 kV

163elektropārvades līniju. Tas šķērso dabas parka "Salacas

164ieleja" dabas parka zonu, dabas lieguma "Vitrupes

165ieleja" regulējamā režīma zonu, kā arī Ziemeļvidzemes

166biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu;

1673.14.3. B alternatīvas B2 posma garums ir 35 km. B

168alternatīvas B2 posms šķērso Salacgrīvas novadu un virzās tuvāk

169Salacgrīvai un Salacgrīvas ostai, padarot iespējamu Salacas

170šķērsojuma izveidi vienā transporta koridorā ar plānoto

171Salacgrīvas apvedceļu. Tas vairāk nekā A alternatīva skar

172lauksaimniecības zemes un teritorijas ar izklaidus novietotām

173viensētām, pārējā teritorijā šķērsojot meža zemes. B2 posms

174šķērso valsts autoceļus V144 Salacgrīva-Vecsalaca, P12

175Limbaži-Salacgrīva, V138 Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti, upes Salacu,

176Svētupi, Unģenurgu, Vitrupi, Lielurgu, kā arī 110 kV

177elektropārvades līniju. Tas šķērso dabas parka "Salacas

178ieleja" neitrālo zonu, virzās gar dabas liegumu

179"Vitrupes ieleja", ar 300 m koridora malu skarot dabas

180lieguma zonu, kā arī šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta

181ainavu aizsardzības zonu;

1823.14.4. C5 alternatīvas posma garums ir 27 km. C5 alternatīvas

183posms šķērso Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta un Limbažu

184novada Viļķenes pagasta teritoriju. Neskar esošo apbūvi ap

185autoceļu A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži), apiet

186Svētciemu, turpinās pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu. C5

187alternatīva šķērso dabas lieguma "Vitrupes ieleja"

188dabas lieguma zonu;

1893.14.5. A alternatīvas A3 posma garums ir 51 km. A

190alternatīvas A3 posms sākas Salacgrīvas novadā, šķērso Limbažu

191novadu un turpinās Sējas novadā. Šis posms atkāpjas no piekrastes

192un trasēts pa nomaļāku apkaimi, salīdzinoši mazāk nekā B3 posms

193skarot apdzīvotas vietas un lauksaimniecības zemes. Tas šķērso

194valsts autoceļus P11 Kocēni-Limbaži-Tūja, V137

195Stūrīši-Jelgavkrasti-Limbaži, P53 Duči-Limbaži, V131

196Bedrīši-Stienes stacija-Vidriži, V128

197Straupe-Lēdurga-Vidriži-Skulte, V39 Saulkrasti-Bīriņi, V88

198Jaunzemnieki-Rītiņas, P6 Saulkrasti-Sēja-Ragana, upes Kurliņupi,

199Liepupi, Aģi, Augštilta grāvi, Ķīšupi, Ķidurgu, Pēterupi un

200Pusku. Skultes pagastā no Stienes pēc posma šķērsojuma ar esošo

201110 kV elektropārvades līniju sākas Igaunijas-Latvijas trešā

202elektropārvades tīkla starpsavienojuma (no Sindi (Kilingi-Nomme)

203Igaunijā līdz Salaspils (vai Rīgas TEC-2) apakšstacijām Latvijā)

2041B alternatīva, kas ir plānota vienotā koridorā ar dzelzceļa

205infrastruktūras līniju Rail Baltica. Sējas novadā A3 posms

206gar austrumiem apiet Natura 2000 teritoriju aizsargājamo

207ainavu apvidu "Ādaži", kas vienlaikus ir Nacionālo

208bruņoto spēku poligons "Ādaži". Šis posms šķērso

209Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu;

2103.14.6. B alternatīvas B3 posma garums ir 51 km. B

211alternatīvas B3 posms Salacgrīvas un Limbažu novadā no Kurliņupes

212līdz Skultei trasēts paralēli autoceļam E67/A1 Rīga

213(Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži), šķērsojot valsts autoceļus

214P11 Kocēni-Limbaži-Tūja, P53 Duči-Limbaži, V138

215Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti, V137 Stūrīši-Jelgavkrasti-Limbaži,

216V132 Priedulāji-Pakalni, P53 Duči-Limbaži, V133 Pievedceļš

217Skultes stacijai, V128 Straupe-Lēdurga-Vidriži-Skulte, V78

218Saulkrasti-Vidriži, V39 Saulkrasti-Bīriņi, V88

219Jaunzemnieki-Rītiņas, P6 Saulkrasti-Sēja-Ragana, dzelzceļa līniju

220Zemitāni-Skulte, upes Kurliņupi, Zaķupi, Liepupi, Mazupīti, Aģi,

221Ķīšupi, Pēterupi, Žagaturgu un Pusku. Salacgrīvas novadā posms

222šķērso relatīvi blīvi apdzīvoto autoceļa E67/A1 apkārtni Liepupes

223pagastā, t. sk. šķērso ciemus Jelgavkrasti, Liepupe un Mustkalni.

224Tālāk tas turpinās galvenokārt pa mežu teritorijām Sējas novadā

225un pietuvojas īpaši aizsargājamai dabas teritorijai - dabas

226liegumam "Dzelves-Kroņa purvs". Limbažu novadā netālu

227no Skultes pēc B3 posma šķērsojuma ar esošo 110 kV

228elektropārvades līniju sākas Igaunijas-Latvijas trešā

229elektropārvades tīkla starpsavienojuma 1B alternatīva, kas ir

230plānota vienotā koridorā ar dzelzceļa infrastruktūras līniju

231Rail Baltica. Šis posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras

232rezervāta neitrālo zonu. Inčukalna novadā B3 posms šķērso

233pārvades gāzes vadu "Rīgas-Inčukalna pazemes gāzes krātuves

2342. līnija";

2353.14.7. C4 alternatīvas posma garums ir 12 km. C4 alternatīvas

236posms šķērso Salacgrīvas novada Liepupes pagasta teritoriju un

237trasēts pa meža zemēm, skarot mazāk dzīvojamo teritoriju (pie

238Dravniekiem) nekā A3 posma ziemeļu daļa Melbāržos, kā arī mazāk

239ietekmē esošo transporta infrastruktūru, šķērsojot tikai vienu

240pašvaldības autoceļu. C4 posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras

241rezervāta neitrālo zonu;

2423.14.8. C1 alternatīvas posma garums ir 15 km. Tas A

243alternatīvu virza tuvāk Skultei, tālāk izmantojot B alternatīvu.

244C1 alternatīvas posms šķērso autoceļus V132 Priedulāji-Pakalni un

245V128 Straupe-Lēdurga-Vidriži-Skulte, upes Toru un Pusku, kā arī

246110 kV elektropārvades līniju. Šis posms pārsvarā šķērso

247lauksaimniecības zemes, skarot atsevišķus mežu nogabalus. Četru

248kilometru garumā C1 posma novietojums sakrīt ar bijušo dzelzceļa

249līnijas Rīga-Rūjiena (caur Limbažiem) zemes nodalījuma joslu;

2503.14.9. A alternatīvas A4 posma garums ir 41 km. A

251alternatīvas A4 posms sākas Sējas novadā, B alternatīvai

252pievienojoties A alternatīvai, tālāk tas šķērso Inčukalna,

253Garkalnes, Ropažu, Stopiņu, Salaspils un Ķekavas novada

254teritorijas. Šis posms skar apdzīvotas vietas un lauksaimniecības

255zemes, kā arī šķērso meža zemes. A4 posms šķērso maģistrālos

256gāzes vadus pie Krievupes, netālu no Muceniekiem un pie

257Saulkalnes, 110 kV un 330 kV elektropārvades līnijas, valsts

258autoceļus A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), V75

259Ropaži-Griķukrogs, P3 Garkalne-Alauksts, P4 Rīga-Ērgļi, V52

260Pievedceļš Cekules stacijai, P5 Ulbroka-Ogre, A6

261Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki), P85

262Rīgas HES-Jaunjelgava, dzelzceļa līnijas Rīga-Valka, Rīga-Ērgļi

263(netiek izmantota) un Rīga-Krustpils, upes Gauju, Daugavu (Rīgas

264HES ūdenskrātuvi), Straujupīti, Krievupi, Tumšupi, Lielo Juglu,

265Ķivuļurgu un Mazo Juglu. Pār Gauju un Daugavu (Rīgas HES

266ūdenskrātuve) plānoti dzelzceļa tilti, ievērojot zem tiem

267nepieciešamo brīvtelpu un maksimālās ūdens atzīmes. Šajā posmā

268Rail Baltica dzelzceļa līnija veido vienotu transporta

269koridoru ar plānoto valsts galvenā autoceļa E67 posmu A4

270Saulkalne-Bauska (Ārce) (projekts "Valsts galvenā autoceļa

271E67 posma A4 Saulkalne-Bauska (Ārce) būvniecība"), šķērsojot

272Rīgas HES ūdenskrātuvi. A4 posma šķērsojuma vietā ar esošo

273dzelzceļa līniju Rīga-Valka (dienvidaustrumu pusē) ir plānots

274dzelzceļa infrastruktūras apkopes punkts, kura darbības

275nodrošināšanai plānots pieslēgums gan Rail Baltica

276dzelzceļa līnijai, gan esošajai dzelzceļa līnijai Rīga-Valka. A4

277posma šķērsojuma vietā ar esošo dzelzceļa līniju Rīga-Krustpils

278(ziemeļaustrumu pusē) Salaspils novadā plānots intermodālais

279kravu terminālis, kura darbības nodrošināšanai paredzēts

280pieslēgums gan Rail Baltica dzelzceļa līnijai, gan

281esošajai dzelzceļa līnijai Rīga-Krustpils. A4 posms līdz bijušai

282dzelzceļa līnijai Rīga-Ērgļi atrodas vienotā koridorā ar

283Igaunijas-Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma

2841B alternatīvu;

2853.14.10. A alternatīvas A5 posma garums ir 71 km. A

286alternatīvas A5 posms (Rīgas posms) sākas pie Upeslejām Stopiņu

287novadā. Pēc autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) un

288Mazās Juglas upes šķērsošanas A5 posms turpinās pa bijušās

289dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi nodalījuma joslu blakus (ziemeļu

290pusē) esošajiem 1520 mm sliežu ceļiem, šķērsojot autoceļu P5

291Ulbroka-Ogre, virzoties garām dārzkopības kooperatīvās

292sabiedrības "Enerģētiķis" teritorijai gar ziemeļu malu,

293Rīgas 2. termoelektrocentrālei (TEC-2) gar ziemeļu malu. Līdz

294TEC-2 dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica

295plānota vienā koridorā ar Igaunijas-Latvijas trešā

296elektropārvades tīkla starpsavienojuma 1B alternatīvu. Posmā

297starp TEC-2 un Rīga Preču-2 staciju posms šķērso esošo dzelzceļa

298līniju Rīga-Saurieši un plānots blakus esošajiem 1520 mm sliežu

299ceļiem (dienvidu pusē). Pirms Krustpils ielas dzelzceļa

300infrastruktūras līnija Rail Baltica tiek izbūvēta

301estakādē, kas šķērso Krustpils ielu, Šķirotavas parku un

302dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils sliežu ceļus. Pirms Dienvidu

303tilta Rail Baltica dzelzceļa līnija tiek izvietota vienā

304līmenī ar esošajiem sliežu ceļiem un pa dzelzceļa līnijas

305Rīga-Krustpils nodalījuma joslu turpinās līdz Rīgas Pasažieru

306stacijai. Plānots, ka dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail

307Baltica atradīsies Rīgas Pasažieru stacijas dienvidu pusē.

308Posmā no Vagonu parka līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir paredzēta

309arī esošo 1520 mm sliežu ceļu pārbūve, lai atbrīvotu vietu

310dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ievadam

311Rīgas Pasažieru stacijā. Daugavas šķērsošanai paredzēts jauns

312tilts, kas atradīsies blakus esošajam dzelzceļa tiltam Daugavas

313augšpusē. Tālāk A5 posms trasēts pa dzelzceļa līnijas Rīgas

314Pasažieru stacija-Tukums II nodalījuma joslu, paredzot tuneļa

315būvniecību zem esošās dzelzceļa nodalījuma joslas. Zem esošajiem

3161520 mm sliežu ceļiem tunelī trase ieies Torņakalnā un virszemē

317iznāks posmā starp Liepājas un Ventspils ielu. Iznākot virszemē

318un šķērsojot autoceļu A10 Rīga-Ventspils (K. Ulmaņa gatve), A5

319posms turpinās līdz starptautiskajai lidostai "Rīga".

320Tālāk tas turpinās Mārupes novada teritorijā, šķērsojot autoceļu

321P132 Rīga-Jaunmārupe, ciemu "Vētras", bijušo

322zvēraudzētavas teritoriju, virzās līdz autoceļam A5 Rīgas

323apvedceļš (Salaspils-Babīte) un, šķērsojot autoceļus V13

324Tīraine-Jaunolaine, A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene), V7

325Baloži-Plakanciems-Iecava un dzelzceļa līniju Rīga-Jelgava,

326turpinās vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 starp Mārupes

327un Olaines novadiem līdz Ķekavas novada robežai. Tālāk A5 posms

328virzās gar Katrīnmuižas ziemeļaustrumu daļu Ķekavas pagastā un

329pēc autoceļa V6 Ķekava-Plakanciems šķērsošanas pieslēdzas

330autoceļam A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) vienotā

331koridorā līdz A5 posma pieslēgumam A6 posmam vai B6 posmam. A5

332posma novietojums vairākos posmos saskaņots ar plānoto valsts

333autoceļu projektu risinājumiem. A5 posms šķērso upes Daugavu,

334Bērzeni, Dobupīti, Ķekavu, Hapaka grāvi, Neriņu, Ķivuļurgu un

335Misu. Ķekavas novadā tas šķērso Ķekavas upes palienas

336teritorijas, kā arī 110 kV un 330 kV elektropārvades līniju un

337maģistrālo gāzes vadu. A5 posmā pie TEC-2 uz ziemeļiem no

338dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ir

339paredzēta pasažieru dzelzceļa ritošā sastāva depo izbūve. A5

340posmā plānoto Rail Baltica dzelzceļa līniju ir paredzēts

341izvietot Rīgas Pasažieru stacijas dienvidu pusē un, esošo

342dzelzceļa uzbērumu norokot, sliežu ceļus novietot estakādē, kā

343arī pārbūvēt un paplašināt staciju;

3443.14.11. C3 alternatīvas posma garums ir 11 km. C3

345alternatīvas posms šķērso Mārupes novada teritoriju, neskarot

346ciemu "Vētras". Dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota

347vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 (Rīgas apvedceļš) no

348autoceļu A5 un P132 mezgla;

3493.14.12. A alternatīvas A6 posma garums ir 25 km. A

350alternatīvas A6 posms sākas Ķekavas novadā aiz dzelzceļa

351infrastruktūras līnijas Rail Baltica šķērsojuma ar

352autoceļu P85 Rīgas HES-Jaunjelgava un līdz Baldones pilsētai

353trasēts pārsvarā pa meža zemēm. Tas novietots tuvāk Baldonei un

354tālāk no radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" nekā

355B6 posms. A6 posms šķērso autoceļu P89 Ķekava-Skaistkalne,

356turpinās pa lauksaimniecības zemēm un savrupmāju apbūves

357teritoriju, tālāk pa meža zemēm Baldones novadā, šķērso Misas upi

358un apiet vasarnīcu ciematu "Sarma" pa austrumu malu,

359turpinās Iecavas novadā pa meža zemēm līdz dzelzceļa līnijai

360Jelgava-Krustpils. Posms A6 šķērso autoceļus P89

361Ķekava-Skaistkalne, V1010 Stūri-Ziemeļi, V9

362Iecava-Baldone-Daugmale, dzelzceļa līniju Jelgava-Krustpils, upes

363Ēturgu, Bērzeni, Meitupi, Ķekaviņu, Mīlupīti, Misu, kā arī 110 kV

364elektropārvades līniju un maģistrālo gāzes vadu;

3653.14.13. B alternatīvas B6 posma garums ir 26 km. B

366alternatīvas B6 posms sākas Ķekavas novadā aiz dzelzceļa

367infrastruktūras līnijas Rail Baltica šķērsojuma ar

368autoceļu P85 Rīgas HES-Jaunjelgava un līdz Baldones pilsētai

369trasēts pa Baldones novada teritorijas plānojumā paredzēto

370nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai

371nepieciešamo teritoriju. Šajā posmā ir vairāk lauksaimniecības

372zemju nekā A6 posmā, un tas izvietots tuvāk radioaktīvo atkritumu

373glabātavai "Radons" nekā A6 posms. B6 posms šķērso

374autoceļus P89 Ķekava-Skaistkalne, V1010 Stūri-Ziemeļi, V9

375Iecava-Baldone-Daugmale, P92 Iecava-Stelpe, dzelzceļa līniju

376Jelgava-Krustpils, upes Ēturgu, Bērzeni, Sūnupi, Ķekaviņu, Misu,

377kā arī 110 kV elektropārvades līniju un maģistrālo gāzes vadu.

378Šajā posmā Rail Baltica dzelzceļa līnija veido vienotu

379transporta koridoru ar valsts galvenā autoceļa E67 posmu, ņemot

380vērā projektu "Valsts galvenā autoceļa E67 posma A4

381(Saulkalne)-Bauska (Ārce) būvniecība";

3823.14.14. A alternatīvas A7 posma garums ir 10 km. A

383alternatīvas A7 posms šķērso Iecavas novadu. Iecavas novada

384teritorijā tas pārsvarā trasēts pa mazapdzīvotām lauksaimniecības

385zemēm, skarot arī meža zemes. A7 posms šķērso Zoskalna (Speķa)

386purvu un Suņu purvu, autoceļus P92 Iecava-Stelpe, V1047

387Iecava-Lambārte, V1040 Pievedceļš Iecavas pansionātam un upes

388Vērģupi un Iecavu. Šajā posmā Rail Baltica dzelzceļa

389līnija veido vienotu transporta koridoru ar valsts galvenā

390autoceļa E67 posmu, ņemot vērā projektu "Valsts galvenā

391autoceļa E67 posma A4 (Saulkalne)-Bauska (Ārce)

392būvniecība";

3933.14.15. A alternatīvas A8 posma garums ir 27 km. A

394alternatīvas A8 posms šķērso Bauskas novadu un virzās līdz

395Latvijas-Lietuvas robežai pa teritorijām ar mazāk auglīgām

396lauksaimniecības zemēm un mitriem mežiem Mūsas un Mēmeles upju

397ūdensšķirtnē pēc iespējas attālināti no autoceļa A7/E67

398Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), kura apkaime ir

399salīdzinoši blīvi apdzīvota. A8 posms šķērso autoceļus V1018

400Vecsaule-Rudzi-Code, P88 Bauska-Linde, P87 Bauska-Aizkraukle,

401V1022 Bauska-Brunava-Paņemūne, V1042 Ceraukste-Skultēni, V1021

402Grenctāle-Tilti-Tunkūni, A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža

403(Grenctāle), upes Mēmeli, Stabulīti, Cerauksti, Mūsu, kā arī 110

404kV elektropārvades līniju. Šajā posmā Rail Baltica

405dzelzceļa līnija veido vienotu transporta koridoru ar valsts

406galvenā autoceļa E67 posmu, ņemot vērā projektu "Valsts

407galvenā autoceļa E67 posma A4 (Saulkalne)-Bauska (Ārce)

408būvniecība";

4093.14.16. B alternatīvas B8 posma garums ir 27 km. B

410alternatīvas B8 posms šķērso Bauskas novadu pa Bauskas novada

411teritorijas plānojumā noteikto nacionālas nozīmes infrastruktūras

412attīstībai nepieciešamo teritoriju un virzās līdz

413Latvijas-Lietuvas robežai. No Ārces Ceraukstes pagastā B8 posms

414izvietots vienotā transporta koridorā ar autoceļu A7/E67

415Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), šķērsojot salīdzinoši

416blīvi apdzīvoto autoceļa apkaimi. B8 posms šķērso valsts

417autoceļus V1018 Vecsaule-Rudzi-Code, P88 Bauska-Linde, P87

418Bauska-Aizkraukle, V1022 Bauska-Brunava-Paņemūne, A7

419Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), upes Doli, Mēmeli,

420Stabulīti, Cerauksti, Mūsu, kā arī 110 kV elektropārvades līniju

421un maģistrālo gāzes vadu Rīga-Paņeveža;

4223.15. ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, izstrādājot

423Rail Baltica projekta alternatīvas, notikušas gan

424konsultācijas ar katru pašvaldību atsevišķi, vērtējot katras

425konkrētās pašvaldības situāciju, gan kopējas visu skarto

426pašvaldību darba grupu sanāksmes Satiksmes ministrijā;

4273.16. paredzētās darbības sākotnējā sabiedriskā apspriešana

428notika no 2015. gada 13. februāra līdz 15. martam. Sabiedriskās

429apspriešanas sanāksmes organizētas visu novadu pašvaldībās, kuras

430šķērso Rail Baltica trase. Papildu alternatīvu sākotnējā

431sabiedriskā apspriešana notika no 2015. gada 4. septembra līdz

43224. septembrim;

4333.17. izvērtējot šā rīkojuma 3.11. apakšpunktā minētās

434paredzētajai darbībai izvirzītās pamatalternatīvas A un B un šā

435rīkojuma 3.12. apakšpunktā minētos risinājumus (kas sagatavoti

436sadarbībā ar pašvaldībām un iedzīvotāju interešu grupām) un

437papildu alternatīvas C3, C4 un C5, ziņojuma izstrādātājs

438rekomendēja paredzētās darbības vietu pa šādiem posmiem -

439Igaunijas robeža, A1, B2-1, C5-1, C5-3, C4, A3-2, C1, B3-2, A4,

440A5-0, A5-1, A5-2, A5-3, A5-4, A5-5, A5-6, A5-7, A5-8, A5-9, C3,

441A5-11, A5-12, A6, A7, A8 un Lietuvas robeža;

4423.18. alternatīvo posmu izvērtēšanai un salīdzināšanai

443izveidots kritēriju kopums, kas raksturo paredzētās darbības

444ietekmi uz vidi. Kritēriju kopums vērtēts tehniskās projektēšanas

445posmam, būvniecības posmam un ekspluatācijas posmam. Papildus

446kritērijiem, kas raksturo paredzētās darbības ietekmi uz vidi,

447vērtēti arī tehniskie, ekonomiskie un sociāli ekonomiskie

448kritēriji, ietverot valsts un reģiona attīstības prioritāšu un

449mērķu atbilstības izvērtējumu, iedzīvotāju attieksmi, būvniecības

450izmaksas un atsavināmo īpašumu struktūru;

4513.19. ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2015.

452gada 11. novembra līdz 11. decembrim. Tās laikā interesenti

453varēja iepazīties ar ziņojumu un iesniegt rakstiskus

454priekšlikumus. Sabiedriskās apspriešanas laikā katrā no

455pašvaldībām, kuras teritoriju šķērso Rail Baltica trase,

456notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme;

4573.20. pēc sabiedriskās apspriešanas tika izvērtēti saņemtie

458priekšlikumi un papildināts ziņojums. Papildinātais ziņojums

4592015. gada 23. decembrī iesniegts birojam atzinuma

460sniegšanai;

4613.21. saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi

462novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 1. punktu ietekmes

463novērtējums nepieciešams darbībām, kuras saistītas ar šā likuma

4641. pielikumā minētajiem objektiem. Ņemot vērā noteikto, birojs

465izsniedza Programmu ietekmes uz vidi novērtējumam Eiropas

466standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

467līnijas Rail Baltica būvniecībai, kuras ietvaros ir

468izstrādāts ziņojums. Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi

469novērtējumu" un Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra

470noteikumiem Nr. 4 "Vides pārraudzības valsts biroja

471nolikums" birojs ir kompetentā institūcija, kas izvērtē un

472sniedz atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

473Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 22.1 pantu šis kompetentās

474institūcijas atzinums ir viens no priekšnoteikumiem, lai Ministru

475kabinets varētu pieņemt lēmumu par paredzētās darbības

476akceptēšanu;

4773.22. pēc papildinātā ziņojuma iesniegšanas, pamatojoties uz

478biroja un citu institūciju viedokļiem, izstrādātājs sagatavoja

479aktuālo ziņojuma redakciju3 un 2016. gada 31. martā

480iesniedza to birojā;

4813.23. 2016. gada 3. maijā birojs ir sniedzis atzinumu Nr. 5

482"Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas

483dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības

484ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu"4 (turpmāk

485- atzinums). Birojs atzinumā norāda, ka paredzēto darbību

486iespējams īstenot, tikai ievērojot ārējos normatīvajos aktos,

487ziņojumā un biroja atzinumā izvirzītos nosacījumus;

4883.24. pēc ziņojuma un ar paredzēto darbību saistītās ietekmes

489uz vidi novērtējuma dokumentācijas izvērtēšanas, tai skaitā

490izvērtējot sabiedriskās apspriešanas ietvaros paustos

491iedzīvotāju, valsts un pašvaldību institūciju, juridisko personu

492un nevalstisko organizāciju viedokļus, birojs rekomendē šādus

493dzelzceļa trases posmus (sākot ar Igaunijas robežu):

4943.24.1. 1. posmā - A;

4953.24.2. 2. posmā - B;

4963.24.3. 3. posmā - A3-1 vai C4, A3-2, C1 un B3-2;

4973.24.4. 4. posmā - A;

4983.24.5. 5. posmā (Rīgas savienojums) - A ar C3;

4993.24.6. 6. posmā - A un B;

5003.24.7. 7. posmā - A;

5013.24.8. 8. posmā - A un B;

5023.25. ziņojumā un atzinumā rekomendētā trase atšķiras otrajā

503posmā, kur sabiedrība un pašvaldība atbalsta C5 alternatīvu, bet

504birojs - B2-2 alternatīvu;

5053.26. birojs atzinumā attiecībā uz C5 alternatīvu norāda:

506"Nav pieļaujama paredzētās darbības alternatīvu realizācija,

507kas ir aizliegta ar ārējiem normatīvajiem aktiem un ir vispārēji

508aprobežota, ņemot vērā konkrētās īpaši aizsargājamās teritorijas

509un funkcionālās zonas īpatnības, kā arī tās izveidošanas un

510aizsardzības mērķus un uzdevumus, līdz ar to Rail Baltica

511būvniecību 2. sektorā kopumā ir pamats virzīt pa B alternatīvas

512trasi.";

5133.27. Dabas aizsardzības pārvalde 2016. gada 2. februāra

514vēstulē Nr. 4.9/6/2016-N-E attiecībā uz C5 alternatīvu norāda:

515"C5 alternatīva ir sliktāka nekā alternatīva B2, jo šķērso

516Natura 2000 teritoriju - dabas liegumu "Vitrupes

517ieleja", sašķeļ ZBR [Ziemeļbiosfēras rezervāts]

518starptautiskas nozīmes mežu un mitrāju koridoru uz pusi garākā

519posmā nekā B2 alternatīva, radot ievērojamas problēmas dzīvnieku

520migrācijā, virzās tieši gar mazā ērgļa aizsardzībai veidotu

521mikroliegumu un ir kopumā pretrunā Ministru kabineta 2009. gada

52224. marta noteikumu Nr. 254 "Dabas lieguma "Vitrupes

523ieleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas

524noteikumi" 11., 12. un 14. punktam." 2016. gada 14.

525aprīļa vēstulē Nr. 4.9./26/2016-N-E Dabas aizsardzības pārvalde

526norāda, ka "lai gan DAP [Dabas aizsardzības pārvalde]

527atzīst, ka C5 alternatīva ir uzskatāma par kompromisa variantu

528starp atšķirīgām interesēm, tā vienlaikus vērš uzmanību uz šīs

529alternatīvas realizācijas atbilstību spēkā esošajiem

530normatīvajiem aktiem";

5313.28. pēc atzinuma saņemšanas Satiksmes ministrija organizēja

532sanāksmi ar skartajām pašvaldībām, lai informētu par minēto

533atzinumu un saskaņā ar Dzelzceļa likuma 22.1 pantu

534konsultētos par paredzētās darbības vietu (dzelzceļa līnijas

535trases izvietojumu). Sanāksmē pašvaldības neizteica iebildumus,

536ņemot vērā, ka pārsvarā dzelzceļa līnijas trases izvietojums

537sakrīt ar ziņojumā ieteikto, izņemot Salacgrīvas novada domi

538attiecībā uz B2-2 alternatīvu, kur ziņojumā rekomendēta C5

539alternatīva;

5403.29. lai informētu Salacgrīvas novada iedzīvotājus par

541atzinumā norādīto attiecībā uz C5 alternatīvu, tika organizēta

542atkārtota tikšanās ar iedzīvotājiem. Sanāksmē piedalījās

543ierosinātāja pārstāvji, izstrādātāja pārstāvji, Salacgrīvas

544novada domes pārstāvji un Salacgrīvas novada iedzīvotāju grupa.

545Ziņojuma izstrādātājs un paredzētās darbības ierosinātājs

546piedāvāja turpināt detalizēta tehniskā risinājuma izstrādi B2-2

547alternatīvas plānošanai, lai pēc iespējas mazāk radītu ietekmi uz

548apdzīvoto vietu "Svētciems" un skartajiem īpašumiem,

549bet Salacgrīvas novada iedzīvotāji neatbalstīja B2-2 alternatīvas

550izvēli;

5513.30. Salacgrīvas novada dome ir paudusi viedokli, ka B2-2

552posms neatbilst iedzīvotāju interesēm un birojs, sniedzot

553atzinumu, vērtējis tikai riskus no Natura 2000 viedokļa,

554neņemot vērā ziņojumā ieteiktos tehniskos pasākumus, kas

555paredzēti ietekmes uz vidi mazināšanai;

5563.31. ievērojot atzinumā un Dabas aizsardzības pārvaldes

557vēstulēs norādīto par C5 alternatīvu, tā netiek virzīta

558paredzētās darbības akcepta saņemšanai.