3. pants

Pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas

Ministru kabinets konstatē:

3.1. pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk

- birojs) 2014. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 487, 2015. gada 11.

maija Programmu ietekmes uz vidi novērtējumam Eiropas standarta

platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas

Rail Baltica būvniecībai (turpmāk - programma) un 2015.

gada 30. oktobra lēmumu Nr. 3-01/1839 par grozījumiem programmā,

ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums paredzētajai darbībai -

Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai (turpmāk

- paredzētā darbība);

3.2. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.

panta 4. punktā noteikts, ka ierosinātājs ir privātpersona,

atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes

iestāde, kura gatavojas veikt paredzēto darbību un ir iesniegusi

kompetentajai institūcijai iesniegumu par attiecīgās darbības

veikšanu;

3.3. paredzētās darbības ierosinātājs ir Satiksmes ministrija,

adrese: Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1743;

3.4. paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums veikts

saskaņā ar Satiksmes ministrijas un pilnsabiedrības "RB

Latvija" noslēgto līgumu "Eiropas standarta platuma

dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta

tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums";

3.5. paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma

(turpmāk - ziņojums) izstrādātājs ir pilnsabiedrība "RB

Latvija" (turpmāk - izstrādātājs);

3.6. saskaņā ar Dzelzceļa likuma 22.1 pantu, ja

atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un saņemts

kompetentās institūcijas atzinums sakarā ar valsts publiskās

lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu vai

būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un šis objekts ir iekļauts Eiropas

transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā,

lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, izvērtējot attiecīgo

pašvaldību viedokli, pieņem Ministru kabinets;

3.7. Rail Baltica dzelzceļa līnijas ietekmes uz vidi

novērtējums veikts atbilstoši kārtībai un procedūrai, kas

noteikta likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu",

Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 83

"Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz

vidi" (zaudējis spēku 2015. gada 22. janvārī) un Ministru

kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība,

kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē

paredzēto darbību";

3.8. Rail Baltica projekts paredz jaunas Eiropas

standarta sliežu platuma (1435 mm) publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras līnijas Latvijas posma būvniecību, lai integrētu

Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā un nodrošinātu Baltijas

valstu dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību ar Polijas un

pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Rail Baltica

dzelzceļa līnija ir iekļauta Eiropas transporta tīkla (TEN-T)

pamattīklā un pamattīkla Baltijas-Adrijas koridorā. Rail

Baltica dzelzceļa līnija paredzēta pasažieru un kravu

pārvadājumiem;

3.9. Rail Baltica projekta īstenošana ir nozīmīga

Latvijas un Eiropas stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo veicinās

Baltijas valstu transporta infrastruktūras sistēmas integrāciju

Eiropas Savienības transporta tīklā. Tā nozīme transporta

infrastruktūras attīstībā ir norādīta Eiropas Savienības

normatīvajos aktos, nacionālajos politikas plānošanas dokumentos

un attīstības plānos:

3.9.1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013

par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai

un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES1, un Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu

(ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu

(EK) Nr. 67/20102, ir noteikti kopīgu interešu

prioritārie projekti. Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prioritāro

projektu sarakstā iekļauts savienojums Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava

(Rail Baltica), tādējādi nodrošinot visu Savienības

reģionu sasniedzamību un uzsverot publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras efektīvas izmantošanas nozīmīgumu transporta

ilgtspējas nodrošināšanā;

3.9.2. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.

gadam (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā) tiek definēta

nepieciešamība, uzlabojot mobilitāti starp Baltijas jūras reģiona

valstīm, attīstīt videi draudzīgākus transporta veidus -

dzelzceļa un jūras transportu (285. rindkopa). Attīstot

starptautiskā dzelzceļa maršruta Rail Baltica projektu,

tiks veicināta Latvijas integrācija vienotā Eiropas dzelzceļa

sistēmā un nodrošināta iespēja izmantot dzelzceļa transportu kā

līdzvērtīgu alternatīvu gaisa satiksmei;

3.9.3. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam

(apstiprināts Saeimā 2012. gada 20. decembrī) 2. mērķa

"Nodrošināt Latvijas starptautisko sasniedzamību"

rīcības virzienu 10. uzdevums nosaka Rail Baltica

dzelzceļa līnijas Latvijas posma tehniskās dokumentācijas

izstrādes un izbūves uzsākšanu, iekļaujoties kopējā Rail

Baltica projektā (TEN-T tīkla prasību nodrošināšana);

3.9.4. Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam

(apstiprinātas Ministru kabinetā 2013. gada 23. decembrī ar

rīkojumu Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm

2014.-2020. gadam") rīcības plāna 1.2.2. pasākuma

"TEN-T tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras

attīstība" 1.2.2.1. aktivitāte paredz Rail Baltica

dzelzceļa līnijas projektēšanu, zemju atsavināšanu un būvniecības

uzsākšanu līdz 2024. gadam;

3.10. ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros paredzētā darbība

ietver dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecību Latvijas

teritorijā no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, tai skaitā

iekļaujot Rīgas Pasažieru staciju un starptautisko lidostu

"Rīga", saistīto infrastruktūru (dzelzceļa stacijas,

kravu terminālis, apkopes infrastruktūra) būvniecību, dzelzceļa

infrastruktūras energoapgādes būvniecību (jauna 110 kV

elektropārvades līnija posmā Salacgrīva-Skulte) un citu

infrastruktūru pārbūvi šķērsojumu vietās (piemēram, ceļi, gāzes

vadi);

3.11. paredzētajai darbībai ir izvirzītas divas

pamatalternatīvas A un B (no Igaunijas-Latvijas robežas caur

Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes,

Stopiņu, Salaspils novadu, Rīgas pilsētu, Mārupes, Olaines,

Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu līdz Latvijas-Lietuvas

robežai), kā arī alternatīvi posmi (C1 alternatīva Limbažu novadā

un C2 alternatīva Rīgas pilsētā);

3.12. atsevišķos pamatalternatīvu posmos izpētes procesā tika

konstatētas konfliktsituācijas, kuras radīja gan atsevišķu

objektu novietojums vai to aizskārums, kā arī iepriekš

neparedzēti vai nezināmi apstākļi. Ņemot vērā minēto, tika

sagatavoti risinājumi posmos, kas skar Sējas, Inčukalna, Baldones

un Bauskas novada pašvaldības, un jaunas alternatīvas Rail

Baltica trases izvietojumam Salacgrīvas, Limbažu un Mārupes

novadā (C3, C4 un C5). Sadarbojoties ar pašvaldībām un

iedzīvotājiem, tika izstrādāti trases novietojuma risinājumi,

kurus iesaistītās pašvaldības atbalstīja;

3.13. ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros analizētas šādas

alternatīvas:

3.13.1. A alternatīva - no Igaunijas-Latvijas robežas caur

Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes,

Stopiņu, Salaspils novadu, Rīgas pilsētu, Mārupes, Olaines,

Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu līdz Latvijas-Lietuvas

robežai;

3.13.2. B alternatīva - posmi Salacgrīvas, Limbažu, Sējas,

Baldones, Iecavas, Bauskas novadā, kas nesakrīt ar A

alternatīvu;

3.13.3. C alternatīva, ko veido atsevišķi posmi Salacgrīvas,

Limbažu un Mārupes novadā:

3.13.3.1. C1 alternatīva - posms Limbažu novadā, kas nesakrīt

ar A un B alternatīvu;

3.13.3.2. C3 alternatīva - posms Mārupes novadā, kas nesakrīt

ar A un B alternatīvu;

3.13.3.3. C4 alternatīva - posms Salacgrīvas novadā, kas

nesakrīt ar A un B alternatīvu;

3.13.3.4. C5 alternatīva - posms Salacgrīvas un Limbažu

novadā, kas nesakrīt ar A un B alternatīvu;

3.14. saskaņā ar ziņojumā sniegto aprakstošo un grafisko

informāciju analizētās alternatīvas sadalītas pa posmiem:

3.14.1. A alternatīvas A1 posma garums ir 3 km. A alternatīvas

A1 posms sākas no Igaunijas-Latvijas robežas, šķērso Blusupīti,

tālāk šķērso Salacgrīvas novada ziemeļu daļu un pārsvarā trasēts

pa mežainu apvidu. Šis posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras

rezervāta ainavu aizsardzības zonu. Dzelzceļa infrastruktūras

līnijai Rail Baltica ir plānots šķērsot valsts autoceļu

P15 Ainaži-Matīši;

3.14.2. A alternatīvas A2 posma garums ir 34 km. A

alternatīvas A2 posms šķērso Salacgrīvas un Limbažu novada

teritoriju un pārsvarā trasēts pa mežainu apvidu. A2 posms šķērso

valsts autoceļus V145 Vecsalaca-Mērnieki, P12 Limbaži-Salacgrīva,

V143 Akmeņkalni-Lauvas-Ķekari, V138 Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti,

upes Salacu, Svētupi, Unģenurgu, Vitrupi, Lielurgu, kā arī 110 kV

elektropārvades līniju. Tas šķērso dabas parka "Salacas

ieleja" dabas parka zonu, dabas lieguma "Vitrupes

ieleja" regulējamā režīma zonu, kā arī Ziemeļvidzemes

biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu;

3.14.3. B alternatīvas B2 posma garums ir 35 km. B

alternatīvas B2 posms šķērso Salacgrīvas novadu un virzās tuvāk

Salacgrīvai un Salacgrīvas ostai, padarot iespējamu Salacas

šķērsojuma izveidi vienā transporta koridorā ar plānoto

Salacgrīvas apvedceļu. Tas vairāk nekā A alternatīva skar

lauksaimniecības zemes un teritorijas ar izklaidus novietotām

viensētām, pārējā teritorijā šķērsojot meža zemes. B2 posms

šķērso valsts autoceļus V144 Salacgrīva-Vecsalaca, P12

Limbaži-Salacgrīva, V138 Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti, upes Salacu,

Svētupi, Unģenurgu, Vitrupi, Lielurgu, kā arī 110 kV

elektropārvades līniju. Tas šķērso dabas parka "Salacas

ieleja" neitrālo zonu, virzās gar dabas liegumu

"Vitrupes ieleja", ar 300 m koridora malu skarot dabas

lieguma zonu, kā arī šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta

ainavu aizsardzības zonu;

3.14.4. C5 alternatīvas posma garums ir 27 km. C5 alternatīvas

posms šķērso Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta un Limbažu

novada Viļķenes pagasta teritoriju. Neskar esošo apbūvi ap

autoceļu A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži), apiet

Svētciemu, turpinās pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu. C5

alternatīva šķērso dabas lieguma "Vitrupes ieleja"

dabas lieguma zonu;

3.14.5. A alternatīvas A3 posma garums ir 51 km. A

alternatīvas A3 posms sākas Salacgrīvas novadā, šķērso Limbažu

novadu un turpinās Sējas novadā. Šis posms atkāpjas no piekrastes

un trasēts pa nomaļāku apkaimi, salīdzinoši mazāk nekā B3 posms

skarot apdzīvotas vietas un lauksaimniecības zemes. Tas šķērso

valsts autoceļus P11 Kocēni-Limbaži-Tūja, V137

Stūrīši-Jelgavkrasti-Limbaži, P53 Duči-Limbaži, V131

Bedrīši-Stienes stacija-Vidriži, V128

Straupe-Lēdurga-Vidriži-Skulte, V39 Saulkrasti-Bīriņi, V88

Jaunzemnieki-Rītiņas, P6 Saulkrasti-Sēja-Ragana, upes Kurliņupi,

Liepupi, Aģi, Augštilta grāvi, Ķīšupi, Ķidurgu, Pēterupi un

Pusku. Skultes pagastā no Stienes pēc posma šķērsojuma ar esošo

110 kV elektropārvades līniju sākas Igaunijas-Latvijas trešā

elektropārvades tīkla starpsavienojuma (no Sindi (Kilingi-Nomme)

Igaunijā līdz Salaspils (vai Rīgas TEC-2) apakšstacijām Latvijā)

1B alternatīva, kas ir plānota vienotā koridorā ar dzelzceļa

infrastruktūras līniju Rail Baltica. Sējas novadā A3 posms

gar austrumiem apiet Natura 2000 teritoriju aizsargājamo

ainavu apvidu "Ādaži", kas vienlaikus ir Nacionālo

bruņoto spēku poligons "Ādaži". Šis posms šķērso

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu;

3.14.6. B alternatīvas B3 posma garums ir 51 km. B

alternatīvas B3 posms Salacgrīvas un Limbažu novadā no Kurliņupes

līdz Skultei trasēts paralēli autoceļam E67/A1 Rīga

(Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži), šķērsojot valsts autoceļus

P11 Kocēni-Limbaži-Tūja, P53 Duči-Limbaži, V138

Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti, V137 Stūrīši-Jelgavkrasti-Limbaži,

V132 Priedulāji-Pakalni, P53 Duči-Limbaži, V133 Pievedceļš

Skultes stacijai, V128 Straupe-Lēdurga-Vidriži-Skulte, V78

Saulkrasti-Vidriži, V39 Saulkrasti-Bīriņi, V88

Jaunzemnieki-Rītiņas, P6 Saulkrasti-Sēja-Ragana, dzelzceļa līniju

Zemitāni-Skulte, upes Kurliņupi, Zaķupi, Liepupi, Mazupīti, Aģi,

Ķīšupi, Pēterupi, Žagaturgu un Pusku. Salacgrīvas novadā posms

šķērso relatīvi blīvi apdzīvoto autoceļa E67/A1 apkārtni Liepupes

pagastā, t. sk. šķērso ciemus Jelgavkrasti, Liepupe un Mustkalni.

Tālāk tas turpinās galvenokārt pa mežu teritorijām Sējas novadā

un pietuvojas īpaši aizsargājamai dabas teritorijai - dabas

liegumam "Dzelves-Kroņa purvs". Limbažu novadā netālu

no Skultes pēc B3 posma šķērsojuma ar esošo 110 kV

elektropārvades līniju sākas Igaunijas-Latvijas trešā

elektropārvades tīkla starpsavienojuma 1B alternatīva, kas ir

plānota vienotā koridorā ar dzelzceļa infrastruktūras līniju

Rail Baltica. Šis posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras

rezervāta neitrālo zonu. Inčukalna novadā B3 posms šķērso

pārvades gāzes vadu "Rīgas-Inčukalna pazemes gāzes krātuves

2. līnija";

3.14.7. C4 alternatīvas posma garums ir 12 km. C4 alternatīvas

posms šķērso Salacgrīvas novada Liepupes pagasta teritoriju un

trasēts pa meža zemēm, skarot mazāk dzīvojamo teritoriju (pie

Dravniekiem) nekā A3 posma ziemeļu daļa Melbāržos, kā arī mazāk

ietekmē esošo transporta infrastruktūru, šķērsojot tikai vienu

pašvaldības autoceļu. C4 posms šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras

rezervāta neitrālo zonu;

3.14.8. C1 alternatīvas posma garums ir 15 km. Tas A

alternatīvu virza tuvāk Skultei, tālāk izmantojot B alternatīvu.

C1 alternatīvas posms šķērso autoceļus V132 Priedulāji-Pakalni un

V128 Straupe-Lēdurga-Vidriži-Skulte, upes Toru un Pusku, kā arī

110 kV elektropārvades līniju. Šis posms pārsvarā šķērso

lauksaimniecības zemes, skarot atsevišķus mežu nogabalus. Četru

kilometru garumā C1 posma novietojums sakrīt ar bijušo dzelzceļa

līnijas Rīga-Rūjiena (caur Limbažiem) zemes nodalījuma joslu;

3.14.9. A alternatīvas A4 posma garums ir 41 km. A

alternatīvas A4 posms sākas Sējas novadā, B alternatīvai

pievienojoties A alternatīvai, tālāk tas šķērso Inčukalna,

Garkalnes, Ropažu, Stopiņu, Salaspils un Ķekavas novada

teritorijas. Šis posms skar apdzīvotas vietas un lauksaimniecības

zemes, kā arī šķērso meža zemes. A4 posms šķērso maģistrālos

gāzes vadus pie Krievupes, netālu no Muceniekiem un pie

Saulkalnes, 110 kV un 330 kV elektropārvades līnijas, valsts

autoceļus A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), V75

Ropaži-Griķukrogs, P3 Garkalne-Alauksts, P4 Rīga-Ērgļi, V52

Pievedceļš Cekules stacijai, P5 Ulbroka-Ogre, A6

Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki), P85

Rīgas HES-Jaunjelgava, dzelzceļa līnijas Rīga-Valka, Rīga-Ērgļi

(netiek izmantota) un Rīga-Krustpils, upes Gauju, Daugavu (Rīgas

HES ūdenskrātuvi), Straujupīti, Krievupi, Tumšupi, Lielo Juglu,

Ķivuļurgu un Mazo Juglu. Pār Gauju un Daugavu (Rīgas HES

ūdenskrātuve) plānoti dzelzceļa tilti, ievērojot zem tiem

nepieciešamo brīvtelpu un maksimālās ūdens atzīmes. Šajā posmā

Rail Baltica dzelzceļa līnija veido vienotu transporta

koridoru ar plānoto valsts galvenā autoceļa E67 posmu A4

Saulkalne-Bauska (Ārce) (projekts "Valsts galvenā autoceļa

E67 posma A4 Saulkalne-Bauska (Ārce) būvniecība"), šķērsojot

Rīgas HES ūdenskrātuvi. A4 posma šķērsojuma vietā ar esošo

dzelzceļa līniju Rīga-Valka (dienvidaustrumu pusē) ir plānots

dzelzceļa infrastruktūras apkopes punkts, kura darbības

nodrošināšanai plānots pieslēgums gan Rail Baltica

dzelzceļa līnijai, gan esošajai dzelzceļa līnijai Rīga-Valka. A4

posma šķērsojuma vietā ar esošo dzelzceļa līniju Rīga-Krustpils

(ziemeļaustrumu pusē) Salaspils novadā plānots intermodālais

kravu terminālis, kura darbības nodrošināšanai paredzēts

pieslēgums gan Rail Baltica dzelzceļa līnijai, gan

esošajai dzelzceļa līnijai Rīga-Krustpils. A4 posms līdz bijušai

dzelzceļa līnijai Rīga-Ērgļi atrodas vienotā koridorā ar

Igaunijas-Latvijas trešā elektropārvades tīkla starpsavienojuma

1B alternatīvu;

3.14.10. A alternatīvas A5 posma garums ir 71 km. A

alternatīvas A5 posms (Rīgas posms) sākas pie Upeslejām Stopiņu

novadā. Pēc autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) un

Mazās Juglas upes šķērsošanas A5 posms turpinās pa bijušās

dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi nodalījuma joslu blakus (ziemeļu

pusē) esošajiem 1520 mm sliežu ceļiem, šķērsojot autoceļu P5

Ulbroka-Ogre, virzoties garām dārzkopības kooperatīvās

sabiedrības "Enerģētiķis" teritorijai gar ziemeļu malu,

Rīgas 2. termoelektrocentrālei (TEC-2) gar ziemeļu malu. Līdz

TEC-2 dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail Baltica

plānota vienā koridorā ar Igaunijas-Latvijas trešā

elektropārvades tīkla starpsavienojuma 1B alternatīvu. Posmā

starp TEC-2 un Rīga Preču-2 staciju posms šķērso esošo dzelzceļa

līniju Rīga-Saurieši un plānots blakus esošajiem 1520 mm sliežu

ceļiem (dienvidu pusē). Pirms Krustpils ielas dzelzceļa

infrastruktūras līnija Rail Baltica tiek izbūvēta

estakādē, kas šķērso Krustpils ielu, Šķirotavas parku un

dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils sliežu ceļus. Pirms Dienvidu

tilta Rail Baltica dzelzceļa līnija tiek izvietota vienā

līmenī ar esošajiem sliežu ceļiem un pa dzelzceļa līnijas

Rīga-Krustpils nodalījuma joslu turpinās līdz Rīgas Pasažieru

stacijai. Plānots, ka dzelzceļa infrastruktūras līnija Rail

Baltica atradīsies Rīgas Pasažieru stacijas dienvidu pusē.

Posmā no Vagonu parka līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir paredzēta

arī esošo 1520 mm sliežu ceļu pārbūve, lai atbrīvotu vietu

dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ievadam

Rīgas Pasažieru stacijā. Daugavas šķērsošanai paredzēts jauns

tilts, kas atradīsies blakus esošajam dzelzceļa tiltam Daugavas

augšpusē. Tālāk A5 posms trasēts pa dzelzceļa līnijas Rīgas

Pasažieru stacija-Tukums II nodalījuma joslu, paredzot tuneļa

būvniecību zem esošās dzelzceļa nodalījuma joslas. Zem esošajiem

1520 mm sliežu ceļiem tunelī trase ieies Torņakalnā un virszemē

iznāks posmā starp Liepājas un Ventspils ielu. Iznākot virszemē

un šķērsojot autoceļu A10 Rīga-Ventspils (K. Ulmaņa gatve), A5

posms turpinās līdz starptautiskajai lidostai "Rīga".

Tālāk tas turpinās Mārupes novada teritorijā, šķērsojot autoceļu

P132 Rīga-Jaunmārupe, ciemu "Vētras", bijušo

zvēraudzētavas teritoriju, virzās līdz autoceļam A5 Rīgas

apvedceļš (Salaspils-Babīte) un, šķērsojot autoceļus V13

Tīraine-Jaunolaine, A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene), V7

Baloži-Plakanciems-Iecava un dzelzceļa līniju Rīga-Jelgava,

turpinās vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 starp Mārupes

un Olaines novadiem līdz Ķekavas novada robežai. Tālāk A5 posms

virzās gar Katrīnmuižas ziemeļaustrumu daļu Ķekavas pagastā un

pēc autoceļa V6 Ķekava-Plakanciems šķērsošanas pieslēdzas

autoceļam A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) vienotā

koridorā līdz A5 posma pieslēgumam A6 posmam vai B6 posmam. A5

posma novietojums vairākos posmos saskaņots ar plānoto valsts

autoceļu projektu risinājumiem. A5 posms šķērso upes Daugavu,

Bērzeni, Dobupīti, Ķekavu, Hapaka grāvi, Neriņu, Ķivuļurgu un

Misu. Ķekavas novadā tas šķērso Ķekavas upes palienas

teritorijas, kā arī 110 kV un 330 kV elektropārvades līniju un

maģistrālo gāzes vadu. A5 posmā pie TEC-2 uz ziemeļiem no

dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica ir

paredzēta pasažieru dzelzceļa ritošā sastāva depo izbūve. A5

posmā plānoto Rail Baltica dzelzceļa līniju ir paredzēts

izvietot Rīgas Pasažieru stacijas dienvidu pusē un, esošo

dzelzceļa uzbērumu norokot, sliežu ceļus novietot estakādē, kā

arī pārbūvēt un paplašināt staciju;

3.14.11. C3 alternatīvas posma garums ir 11 km. C3

alternatīvas posms šķērso Mārupes novada teritoriju, neskarot

ciemu "Vētras". Dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota

vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 (Rīgas apvedceļš) no

autoceļu A5 un P132 mezgla;

3.14.12. A alternatīvas A6 posma garums ir 25 km. A

alternatīvas A6 posms sākas Ķekavas novadā aiz dzelzceļa

infrastruktūras līnijas Rail Baltica šķērsojuma ar

autoceļu P85 Rīgas HES-Jaunjelgava un līdz Baldones pilsētai

trasēts pārsvarā pa meža zemēm. Tas novietots tuvāk Baldonei un

tālāk no radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" nekā

B6 posms. A6 posms šķērso autoceļu P89 Ķekava-Skaistkalne,

turpinās pa lauksaimniecības zemēm un savrupmāju apbūves

teritoriju, tālāk pa meža zemēm Baldones novadā, šķērso Misas upi

un apiet vasarnīcu ciematu "Sarma" pa austrumu malu,

turpinās Iecavas novadā pa meža zemēm līdz dzelzceļa līnijai

Jelgava-Krustpils. Posms A6 šķērso autoceļus P89

Ķekava-Skaistkalne, V1010 Stūri-Ziemeļi, V9

Iecava-Baldone-Daugmale, dzelzceļa līniju Jelgava-Krustpils, upes

Ēturgu, Bērzeni, Meitupi, Ķekaviņu, Mīlupīti, Misu, kā arī 110 kV

elektropārvades līniju un maģistrālo gāzes vadu;

3.14.13. B alternatīvas B6 posma garums ir 26 km. B

alternatīvas B6 posms sākas Ķekavas novadā aiz dzelzceļa

infrastruktūras līnijas Rail Baltica šķērsojuma ar

autoceļu P85 Rīgas HES-Jaunjelgava un līdz Baldones pilsētai

trasēts pa Baldones novada teritorijas plānojumā paredzēto

nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai

nepieciešamo teritoriju. Šajā posmā ir vairāk lauksaimniecības

zemju nekā A6 posmā, un tas izvietots tuvāk radioaktīvo atkritumu

glabātavai "Radons" nekā A6 posms. B6 posms šķērso

autoceļus P89 Ķekava-Skaistkalne, V1010 Stūri-Ziemeļi, V9

Iecava-Baldone-Daugmale, P92 Iecava-Stelpe, dzelzceļa līniju

Jelgava-Krustpils, upes Ēturgu, Bērzeni, Sūnupi, Ķekaviņu, Misu,

kā arī 110 kV elektropārvades līniju un maģistrālo gāzes vadu.

Šajā posmā Rail Baltica dzelzceļa līnija veido vienotu

transporta koridoru ar valsts galvenā autoceļa E67 posmu, ņemot

vērā projektu "Valsts galvenā autoceļa E67 posma A4

(Saulkalne)-Bauska (Ārce) būvniecība";

3.14.14. A alternatīvas A7 posma garums ir 10 km. A

alternatīvas A7 posms šķērso Iecavas novadu. Iecavas novada

teritorijā tas pārsvarā trasēts pa mazapdzīvotām lauksaimniecības

zemēm, skarot arī meža zemes. A7 posms šķērso Zoskalna (Speķa)

purvu un Suņu purvu, autoceļus P92 Iecava-Stelpe, V1047

Iecava-Lambārte, V1040 Pievedceļš Iecavas pansionātam un upes

Vērģupi un Iecavu. Šajā posmā Rail Baltica dzelzceļa

līnija veido vienotu transporta koridoru ar valsts galvenā

autoceļa E67 posmu, ņemot vērā projektu "Valsts galvenā

autoceļa E67 posma A4 (Saulkalne)-Bauska (Ārce)

būvniecība";

3.14.15. A alternatīvas A8 posma garums ir 27 km. A

alternatīvas A8 posms šķērso Bauskas novadu un virzās līdz

Latvijas-Lietuvas robežai pa teritorijām ar mazāk auglīgām

lauksaimniecības zemēm un mitriem mežiem Mūsas un Mēmeles upju

ūdensšķirtnē pēc iespējas attālināti no autoceļa A7/E67

Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), kura apkaime ir

salīdzinoši blīvi apdzīvota. A8 posms šķērso autoceļus V1018

Vecsaule-Rudzi-Code, P88 Bauska-Linde, P87 Bauska-Aizkraukle,

V1022 Bauska-Brunava-Paņemūne, V1042 Ceraukste-Skultēni, V1021

Grenctāle-Tilti-Tunkūni, A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža

(Grenctāle), upes Mēmeli, Stabulīti, Cerauksti, Mūsu, kā arī 110

kV elektropārvades līniju. Šajā posmā Rail Baltica

dzelzceļa līnija veido vienotu transporta koridoru ar valsts

galvenā autoceļa E67 posmu, ņemot vērā projektu "Valsts

galvenā autoceļa E67 posma A4 (Saulkalne)-Bauska (Ārce)

būvniecība";

3.14.16. B alternatīvas B8 posma garums ir 27 km. B

alternatīvas B8 posms šķērso Bauskas novadu pa Bauskas novada

teritorijas plānojumā noteikto nacionālas nozīmes infrastruktūras

attīstībai nepieciešamo teritoriju un virzās līdz

Latvijas-Lietuvas robežai. No Ārces Ceraukstes pagastā B8 posms

izvietots vienotā transporta koridorā ar autoceļu A7/E67

Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), šķērsojot salīdzinoši

blīvi apdzīvoto autoceļa apkaimi. B8 posms šķērso valsts

autoceļus V1018 Vecsaule-Rudzi-Code, P88 Bauska-Linde, P87

Bauska-Aizkraukle, V1022 Bauska-Brunava-Paņemūne, A7

Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), upes Doli, Mēmeli,

Stabulīti, Cerauksti, Mūsu, kā arī 110 kV elektropārvades līniju

un maģistrālo gāzes vadu Rīga-Paņeveža;

3.15. ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, izstrādājot

Rail Baltica projekta alternatīvas, notikušas gan

konsultācijas ar katru pašvaldību atsevišķi, vērtējot katras

konkrētās pašvaldības situāciju, gan kopējas visu skarto

pašvaldību darba grupu sanāksmes Satiksmes ministrijā;

3.16. paredzētās darbības sākotnējā sabiedriskā apspriešana

notika no 2015. gada 13. februāra līdz 15. martam. Sabiedriskās

apspriešanas sanāksmes organizētas visu novadu pašvaldībās, kuras

šķērso Rail Baltica trase. Papildu alternatīvu sākotnējā

sabiedriskā apspriešana notika no 2015. gada 4. septembra līdz

24. septembrim;

3.17. izvērtējot šā rīkojuma 3.11. apakšpunktā minētās

paredzētajai darbībai izvirzītās pamatalternatīvas A un B un šā

rīkojuma 3.12. apakšpunktā minētos risinājumus (kas sagatavoti

sadarbībā ar pašvaldībām un iedzīvotāju interešu grupām) un

papildu alternatīvas C3, C4 un C5, ziņojuma izstrādātājs

rekomendēja paredzētās darbības vietu pa šādiem posmiem -

Igaunijas robeža, A1, B2-1, C5-1, C5-3, C4, A3-2, C1, B3-2, A4,

A5-0, A5-1, A5-2, A5-3, A5-4, A5-5, A5-6, A5-7, A5-8, A5-9, C3,

A5-11, A5-12, A6, A7, A8 un Lietuvas robeža;

3.18. alternatīvo posmu izvērtēšanai un salīdzināšanai

izveidots kritēriju kopums, kas raksturo paredzētās darbības

ietekmi uz vidi. Kritēriju kopums vērtēts tehniskās projektēšanas

posmam, būvniecības posmam un ekspluatācijas posmam. Papildus

kritērijiem, kas raksturo paredzētās darbības ietekmi uz vidi,

vērtēti arī tehniskie, ekonomiskie un sociāli ekonomiskie

kritēriji, ietverot valsts un reģiona attīstības prioritāšu un

mērķu atbilstības izvērtējumu, iedzīvotāju attieksmi, būvniecības

izmaksas un atsavināmo īpašumu struktūru;

3.19. ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2015.

gada 11. novembra līdz 11. decembrim. Tās laikā interesenti

varēja iepazīties ar ziņojumu un iesniegt rakstiskus

priekšlikumus. Sabiedriskās apspriešanas laikā katrā no

pašvaldībām, kuras teritoriju šķērso Rail Baltica trase,

notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme;

3.20. pēc sabiedriskās apspriešanas tika izvērtēti saņemtie

priekšlikumi un papildināts ziņojums. Papildinātais ziņojums

2015. gada 23. decembrī iesniegts birojam atzinuma

sniegšanai;

3.21. saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 1. punktu ietekmes

novērtējums nepieciešams darbībām, kuras saistītas ar šā likuma

1. pielikumā minētajiem objektiem. Ņemot vērā noteikto, birojs

izsniedza Programmu ietekmes uz vidi novērtējumam Eiropas

standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

līnijas Rail Baltica būvniecībai, kuras ietvaros ir

izstrādāts ziņojums. Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" un Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra

noteikumiem Nr. 4 "Vides pārraudzības valsts biroja

nolikums" birojs ir kompetentā institūcija, kas izvērtē un

sniedz atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 22.1 pantu šis kompetentās

institūcijas atzinums ir viens no priekšnoteikumiem, lai Ministru

kabinets varētu pieņemt lēmumu par paredzētās darbības

akceptēšanu;

3.22. pēc papildinātā ziņojuma iesniegšanas, pamatojoties uz

biroja un citu institūciju viedokļiem, izstrādātājs sagatavoja

aktuālo ziņojuma redakciju3 un 2016. gada 31. martā

iesniedza to birojā;

3.23. 2016. gada 3. maijā birojs ir sniedzis atzinumu Nr. 5

"Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības

ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu"4 (turpmāk

- atzinums). Birojs atzinumā norāda, ka paredzēto darbību

iespējams īstenot, tikai ievērojot ārējos normatīvajos aktos,

ziņojumā un biroja atzinumā izvirzītos nosacījumus;

3.24. pēc ziņojuma un ar paredzēto darbību saistītās ietekmes

uz vidi novērtējuma dokumentācijas izvērtēšanas, tai skaitā

izvērtējot sabiedriskās apspriešanas ietvaros paustos

iedzīvotāju, valsts un pašvaldību institūciju, juridisko personu

un nevalstisko organizāciju viedokļus, birojs rekomendē šādus

dzelzceļa trases posmus (sākot ar Igaunijas robežu):

3.24.1. 1. posmā - A;

3.24.2. 2. posmā - B;

3.24.3. 3. posmā - A3-1 vai C4, A3-2, C1 un B3-2;

3.24.4. 4. posmā - A;

3.24.5. 5. posmā (Rīgas savienojums) - A ar C3;

3.24.6. 6. posmā - A un B;

3.24.7. 7. posmā - A;

3.24.8. 8. posmā - A un B;

3.25. ziņojumā un atzinumā rekomendētā trase atšķiras otrajā

posmā, kur sabiedrība un pašvaldība atbalsta C5 alternatīvu, bet

birojs - B2-2 alternatīvu;

3.26. birojs atzinumā attiecībā uz C5 alternatīvu norāda:

"Nav pieļaujama paredzētās darbības alternatīvu realizācija,

kas ir aizliegta ar ārējiem normatīvajiem aktiem un ir vispārēji

aprobežota, ņemot vērā konkrētās īpaši aizsargājamās teritorijas

un funkcionālās zonas īpatnības, kā arī tās izveidošanas un

aizsardzības mērķus un uzdevumus, līdz ar to Rail Baltica

būvniecību 2. sektorā kopumā ir pamats virzīt pa B alternatīvas

trasi.";

3.27. Dabas aizsardzības pārvalde 2016. gada 2. februāra

vēstulē Nr. 4.9/6/2016-N-E attiecībā uz C5 alternatīvu norāda:

"C5 alternatīva ir sliktāka nekā alternatīva B2, jo šķērso

Natura 2000 teritoriju - dabas liegumu "Vitrupes

ieleja", sašķeļ ZBR [Ziemeļbiosfēras rezervāts]

starptautiskas nozīmes mežu un mitrāju koridoru uz pusi garākā

posmā nekā B2 alternatīva, radot ievērojamas problēmas dzīvnieku

migrācijā, virzās tieši gar mazā ērgļa aizsardzībai veidotu

mikroliegumu un ir kopumā pretrunā Ministru kabineta 2009. gada

24. marta noteikumu Nr. 254 "Dabas lieguma "Vitrupes

ieleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi" 11., 12. un 14. punktam." 2016. gada 14.

aprīļa vēstulē Nr. 4.9./26/2016-N-E Dabas aizsardzības pārvalde

norāda, ka "lai gan DAP [Dabas aizsardzības pārvalde]

atzīst, ka C5 alternatīva ir uzskatāma par kompromisa variantu

starp atšķirīgām interesēm, tā vienlaikus vērš uzmanību uz šīs

alternatīvas realizācijas atbilstību spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem";

3.28. pēc atzinuma saņemšanas Satiksmes ministrija organizēja

sanāksmi ar skartajām pašvaldībām, lai informētu par minēto

atzinumu un saskaņā ar Dzelzceļa likuma 22.1 pantu

konsultētos par paredzētās darbības vietu (dzelzceļa līnijas

trases izvietojumu). Sanāksmē pašvaldības neizteica iebildumus,

ņemot vērā, ka pārsvarā dzelzceļa līnijas trases izvietojums

sakrīt ar ziņojumā ieteikto, izņemot Salacgrīvas novada domi

attiecībā uz B2-2 alternatīvu, kur ziņojumā rekomendēta C5

alternatīva;

3.29. lai informētu Salacgrīvas novada iedzīvotājus par

atzinumā norādīto attiecībā uz C5 alternatīvu, tika organizēta

atkārtota tikšanās ar iedzīvotājiem. Sanāksmē piedalījās

ierosinātāja pārstāvji, izstrādātāja pārstāvji, Salacgrīvas

novada domes pārstāvji un Salacgrīvas novada iedzīvotāju grupa.

Ziņojuma izstrādātājs un paredzētās darbības ierosinātājs

piedāvāja turpināt detalizēta tehniskā risinājuma izstrādi B2-2

alternatīvas plānošanai, lai pēc iespējas mazāk radītu ietekmi uz

apdzīvoto vietu "Svētciems" un skartajiem īpašumiem,

bet Salacgrīvas novada iedzīvotāji neatbalstīja B2-2 alternatīvas

izvēli;

3.30. Salacgrīvas novada dome ir paudusi viedokli, ka B2-2

posms neatbilst iedzīvotāju interesēm un birojs, sniedzot

atzinumu, vērtējis tikai riskus no Natura 2000 viedokļa,

neņemot vērā ziņojumā ieteiktos tehniskos pasākumus, kas

paredzēti ietekmes uz vidi mazināšanai;

3.31. ievērojot atzinumā un Dabas aizsardzības pārvaldes

vēstulēs norādīto par C5 alternatīvu, tā netiek virzīta

paredzētās darbības akcepta saņemšanai.