Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokolu

65. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

1. Saskaņā ar turpmāko punktu

noteikumiem darba ņēmējiem ar Tunisijas pilsonību un visiem viņu

ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņiem, sociālās

nodrošināšanas jomā piešķir statusu, kas nav diskriminējošs pret

Tunisijas pilsoņiem, salīdzinot ar tās dalībvalsts piederīgajiem,

kurā tie tiek nodarbināti.

Sociālās nodrošināšanas jēdziens

ietver sociālās nodrošināšanas jomas, kas attiecas uz slimības un

maternitātes pabalstiem, invaliditātes, vecuma un apgādnieka

zaudējuma pensijām, nelaimes gadījumu darbā un arodslimības

pabalstiem, nāves, bezdarba un ģimenes pabalstiem.

Tomēr šie noteikumi neparedz to,

ka ir piemērojami citi koordinējoši noteikumi, kas paredzēti

Kopienas tiesību aktos, balstoties uz EK Līguma 51. panta

piemērošanu, izņemot nosacījumus, kas izklāstīti šā nolīguma 67.

pantā.

2. Visus apdrošināšanas,

nodarbinātības vai nodzīvotā laika periodus, kurus darba ņēmēji

atrodas dažādās dalībvalstīs, summē, lai darba ņēmēji un viņu

ģimenes locekļi, kas dzīvo Kopienā, varētu saņemt vecuma,

invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, ģimenes, slimības

vai maternitātes pabalstus, kā arī medicīnisko aprūpi.

3. Attiecīgie darba ņēmēji saņem

ģimenes pabalstus par tiem ģimenes locekļiem, kuri pastāvīgi

dzīvo Kopienā.

4. Attiecīgie darba ņēmēji var

brīvi pārskaitīt visas pensijas vai ikgadējos pabalstus par darba

nespēju, apgādnieka zaudējumu, nelaimes gadījumu darbā vai

arodslimību, invaliditāti, kas radusies no nelaimes gadījuma

darbā vai arodslimības dēļ, uz Tunisiju, par likmēm, kas

jāpiemēro, pamatojoties uz debitora dalībvalsts/dalībvalstu

likumu, izņemot īpašus no iemaksām neatkarīgus pabalstus.

5. Tunisija darba ņēmējiem, kas ir

kādas dalībvalsts piederīgie un tiek nodarbināti tās teritorijā,

un viņu ģimenes locekļiem piešķir statusu, kas līdzvērtīgs 1., 3.

un 4. punktā minētajam.