Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokolu

1Reģionālā

2sadarbība

3Lai īstenotu lielāko šā nolīguma

4daļu, puses veicina visas darbības, kurām ir reģionāla ietekme

5vai kuras iesaista trešās valstis, it īpaši:

6a) reģiona iekšējo tirdzniecību

7Magribas valstu grupā;

8b) ekoloģiskos jautājumus;

9c) ekonomiskās infrastruktūras

10attīstību;

11d) zinātnisko un tehnoloģisko

12pētniecību;

13e) kultūras jautājumus;

14f) muitas jautājumus;

15g) reģionālās iestādes un vienotu

16vai saskaņotu programmu un politikas ieviešanu.

1Izglītība un

2apmācība

3Sadarbības mērķi ir šādi:

4a) rast veidus, lai panāktu

5būtisku uzlabojumu izglītībā un apmācībā, tostarp

6arodapmācībā;

7b) īpašu uzmanību pievērst

8sieviešu dzimuma iedzīvotāju pieejai izglītībai, tostarp

9tehniskajai apmācībai, augstākajai izglītībai un

10arodapmācībai;

11c) ilgstošu saistību izveidošanas

12veicināšana starp speciālistu iestādēm pušu teritorijās, lai

13apkopotu un dalītos ar pieredzi un metodēm.

1Zinātniskā,

2tehniskā un tehnoloģiskā sadarbība

3Sadarbības mērķi ir šādi:

4a) veicināt pastāvīgu saistību

5izveidošanu starp pušu zinātniskajām aprindām, it īpaši ar šādiem

6līdzekļiem:

7- nodrošinot Tunisijai pieeju

8Kopienas pētniecības un attīstības programmām saskaņā ar Kopienas

9noteikumiem, kas paredz ārpuskopienas valstu iesaistīšanos šādās

10programmās,

11- Tunisijas līdzdalību

12decentralizētas sadarbības tīklos;

13- sinerģijas veicināšanu apmācībā

14un pētniecībā;

15b) paaugstināt Tunisijas

16pētniecības iespējas;

17c) veicināt tehnoloģiskos

18jauninājumus un jaunu tehnoloģiju un zinātības (know-how)

19nodošanu;

20d) sekmēt visas darbības, kas

21paredzētas sinerģijas izveidošanai reģionālā līmenī.

1Vide

2Sadarbības mērķis ir novērst

3kaitējumu radīšanu videi, lai uzlabotu tās kvalitāti, aizsargātu

4cilvēku veselību un panāktu dabas resursu racionālu izmantojumu

5ilgtspējīgai attīstībai.

6Puses apņemas sadarboties šādās

7jomās, tai skaitā:

8a) augsnes un ūdens kvalitāte;

9b) attīstības, jo īpaši

10rūpnieciskās attīstības, sekas (īpaši iekārtu drošība un

11atkritumi);

12c) jūras piesārņojuma uzraudzība

13un novēršana.

1Rūpnieciskā

2sadarbība

3Sadarbības mērķi ir šādi:

4a) veicināt sadarbību starp pušu

5uzņēmējiem, tostarp attiecībā uz Kopienas uzņēmējdarbības un

6decentralizētas sadarbības tīkla pieejamību Tunisijai;

7b) atbalstīt centienus modernizēt

8un pārstrukturēt Tunisijas privāto un valsts rūpniecību (tostarp

9lauksaimniecības pārtikas ražošanu);

10c) sekmēt tādas vides attīstību,

11kas atbalsta privāto iniciatīvu, ar mērķi stimulēt un dažādot

12produkciju vietējam un eksporta tirgum;

13d) pēc iespējas labāk izmantot

14lielāko daļu Tunisijas darbaspēka un rūpnieciskā potenciāla,

15veiksmīgāk piemērojot politiku jauninājumu, pētniecības un

16tehnoloģiskās attīstības jomā;

17e) sekmēt finansu investīciju

18kredītu pieejamību.

1Investīciju

2veicināšana un aizsargāšana

3Sadarbības mērķi ir radīt

4investīciju plūsmai labvēlīgu klimatu un jo īpaši izmantot:

5a) saskaņotu un vienkāršotu

6procedūru izveidošanu, līdzieguldījumu mehānismu (īpaši, lai

7apvienotu mazos un vidējos uzņēmumus) un metodes, kā identificēt

8un nodrošināt informāciju par ieguldījumu iespējām;

9b) vajadzības gadījumā, tiesiska

10regulējuma izveidošanu investīciju veicināšanai, galvenokārt

11izmantojot Tunisijas un dalībvalstu noslēgtos investīciju

12aizsardzības līgumus un līgumus, kas novērš nodokļu dubulto

13uzlikšanu.

1Sadarbība

2standartizācijas un atbilstības novērtēšanas jomā

3Puses sadarbojas, lai

4attīstītu:

5a) Kopienas noteikumu izmantošanu

6standartizācijas, metroloģijas, kvalitātes kontroles un

7atbilstības novērtēšanas jomā;

8b) Tunisijas laboratoriju

9uzlabošanu, kas galu galā noved pie savstarpējas atzīšanas

10līgumiem atbilstības novērtēšanas jomā;

11c) iestādes, kas atbildīgas par

12intelektuālo, rūpniecisko un komercīpašumu un par standartizāciju

13un kvalitāti Tunisijā.

1Tiesību aktu

2tuvināšana

3Sadarbības mērķis ir palīdzēt

4Tunisijai tuvināt tās likumdošanu Kopienas likumdošanai tajās

5jomās, kas ietvertas šajā nolīgumā.

1Finanšu

2pakalpojumi

3Sadarbības mērķis ir panākt pēc

4iespējas ciešākus kopīgos noteikumus un standartus noteiktās

5jomās, to skaitā:

6a) Tunisijas finanšu sektora

7atbalstīšanā un pārstrukturizēšanā;

8b) finanšu pakalpojumu

9grāmatvedības, revīzijas, uzraudzības un regulēšanas un finanšu

10kontroles uzlabošanā Tunisijā.

1Lauksaimniecība

2un zivsaimniecība

3Sadarbības mērķi ir šādi:

4a) modernizēt un pārstrukturizēt

5lauksaimniecību un zivsaimniecību, izmantojot tādas metodes kā

6infrastruktūras un aprīkojuma modernizācija, iepakojuma un

7uzglabāšanas tehnoloģiju attīstība un privātā patēriņa un

8mārketinga ķēžu uzlabošana;

9b) dažādot produkciju un ārējo

10tirgu;

11c) panākt sadarbību veselības,

12augu veselības un audzēšanas metožu jomā.

1Transports

2Sadarbības mērķi ir šādi:

3a) panākt tādu ceļu, dzelzceļu,

4ostu un lidostu infrastruktūras pārstrukturizāciju, kas interesē

5abas puses, vienlaicīgi ar galvenajiem Eiropas sakaru ceļiem;

6b) definēt un piemērot darbības

7standartus, kas pielīdzināmi Kopienā spēkā esošajiem

8standartiem;

9c) uzlabot aprīkojumu, lai tas

10atbilstu Eiropas standartiem, jo īpaši attiecībā uz vairākveidu

11pārvadājumiem, konteinerizēšanu un pārkraušanu;

12d) pakāpeniski uzlabot ceļu

13transportu, lidostu, gaisa satiksmes un dzelzceļa vadību.

1Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas

2Sadarbība galvenokārt koncentrējas

3uz šādām jomām:

4a) telekomunikāciju joma

5vispārīgi;

6b) standartizāciju, informācijas

7tehnoloģiju un telekomunikāciju atbilstības pārbaude un

8sertifikācija;

9c) jaunu informācijas tehnoloģiju

10izplatīšana, jo īpaši attiecībā uz tīkliem un tīklu

11starpsavienojumiem (ISDN - integrēto pakalpojumu

12cipartīkls - un EDI - elektroniskā datu apmaiņa);

13d) pētniecības, jaunu komunikāciju

14un informācijas tehnoloģiju iespēju pētniecība un attīstības

15stimulēšana, lai attīstītu ar informācijas tehnoloģijām un

16komunikācijām, pakalpojumiem un ierīkošanu saistīta aprīkojuma,

17pakalpojumu un izmantošanas tirgu.

1Enerģētika

2Sadarbība galvenokārt koncentrējas

3uz šādām jomām:

4a) atjaunojamo enerģiju;

5b) enerģijas taupības

6veicināšanu;

7c) lietišķajiem pētījumiem, kuri

8attiecas uz datubāzu tīkliem, kas saista abu pušu ekonomikas un

9sociālos uzņēmējus;

10d) atbalsta centienus modernizēt

11un attīstīt enerģijas tīklus un šādu tīklu savstarpējo sadarbību

12ar Kopienas tīkliem.

1Tūrisms

2Sadarbības mērķis ir attīstīt

3tūrismu, jo īpaši attiecībā uz šādām jomām:

4a) sabiedriskās ēdināšanas vadību

5un pakalpojumu kvalitāte dažādās jomās, kas saistītas ar

6sabiedrisko ēdināšanu;

7b) tirgdarbības attīstība;

8c) tūrisma veicināšana jaunu

9cilvēku vidū.

1Sadarbība

2attiecībā uz muitas jautājumiem

31. Sadarbības mērķis ir nodrošināt

4godīgu tirdzniecību un atbilstību tirdzniecības noteikumiem.

5Sadarbība galvenokārt koncentrējas uz šādām jomām:

6a) muitas kontroles un procedūru

7vienkāršošana;

8b) vienota administratīva

9dokumenta izmantošana un saiknes izveidošana starp Kopienas un

10Tunisijas tranzīta sistēmām.

112. Neskarot citas sadarbības

12formas, kas paredzētas ar šo nolīgumu, un jo īpaši tās, kas

13minētas 61. un 62. pantā, līgumslēdzēju pušu administratīvās

14iestādes nodrošina savstarpēju palīdzību saskaņā ar Protokola Nr.

155 noteikumiem.

1Sadarbība

2statistikas jomā

3Sadarbības mērķis ir padarīt pušu

4izmantotās metodes pēc iespējas tuvākas un apkopot datus par

5visām jomām, kas ietvertas šajā nolīgumā un par kurām ir

6iespējams apkopot statistikas datus.

1Naudas

2atmazgāšana

31. Puses vienojas par

4nepieciešamību īstenot pasākumus un sadarboties, lai novērstu

5finanšu sistēmu izmantošanu noziedzīgā darbībā vispār un jo īpaši

6narkotiku tirdzniecības rezultātā gūtas peļņas legalizēšanai.

72. Sadarbība šajā jomā ietver

8administratīvo un tehnisko palīdzību ar mērķi izveidot

9atbilstošus standartus cīņai ar naudas atmazgāšanu, kuri

10līdzvērtīgi standartiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskos

11forumos šajā jomā, tai skaitā Finanšu darba grupa par nelikumīgi

12iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu (FATF).

1Narkotiku

2lietošanas un tirdzniecības apkarošana

31. Sadarbības mērķi ir šādi:

4a) uzlabot politikas un to

5pasākumu efektivitāti, kurus izmanto narkotiku un psihotropo

6vielu ražošanas, piegādes un tirdzniecības apkarošanai;

7b) likvidēt šādu vielu nelikumīgu

8lietošanu.

92. Puses kopīgi nosaka piemērotas

10sadarbības stratēģijas un metodes šo mērķu sasniegšanai saskaņā

11ar savu likumdošanu. Visas darbības, ko neveic kopīgi, tiek

12apspriestas un cieši koordinētas.

13Šādas darbības var iesaistīt

14atbilstošās valsts un privātsektora iestādes un starptautiskas

15organizācijas, kas sadarbojas ar Tunisijas Republikas valdību un

16atbilstošajām iestādēm Kopienā un dalībvalstīs.

173. Sadarbība notiek šādos

18veidos:

19a) klīniku/kopmītņu un

20informācijas centru, kas paredzēti no narkotikām atkarīgo personu

21ārstēšanai un rehabilitācijai, izveidošana un paplašināšana;

22b) novēršanas, informācijas,

23apmācības un epidemioloģiskās izpētes projektu īstenošana;

24c) tādu standartu ieviešana, lai

25novērstu nelikumīgai narkotiku un psihotropo vielu iegūšanai

26vajadzīgo prekursoru un svarīgāko sastāvdaļu novirzīšanu, kas ir

27līdzvērtīgi Kopienā un atbilstošajās starptautiskajās iestādēs

28pieņemtajiem, jo īpaši darba grupas rīcībai ar ķimikālijām

29(Chemicals Action Task Force - CATF) pieņemtajiem

30standartiem.

1Abas puses kopīgi izveido

2procedūras, kas nepieciešamas, lai panāktu sadarbību jomās, kuras

3ietver šī sadaļa.

4VI SADAĻA

5SADARBĪBA

6SOCIĀLAJOS UN KULTŪRAS JAUTĀJUMOS

11. Katras dalībvalsts piešķirtais

2statuss darba ņēmējiem ar Tunisijas pilsonību, kas nodarbināti

3tās teritorijā, nedrīkst būt diskriminējošs pilsonības dēļ

4attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu un atlaišanu,

5salīdzinot ar tās piederīgajiem.

62. Uz visiem Tunisijas darba

7ņēmējiem, kuriem ir tiesības uz laiku uzņemties algotu darbu

8dalībvalsts teritorijā, attiecas 1. panta noteikumi par darba

9apstākļiem un atalgojumu.

103. Tunisija piešķir tādu pašu

11statusu dalībvalstu darba ņēmējiem, kuri tiek nodarbināti tās

12teritorijā.

11. Saskaņā ar turpmāko punktu

2noteikumiem darba ņēmējiem ar Tunisijas pilsonību un visiem viņu

3ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņiem, sociālās

4nodrošināšanas jomā piešķir statusu, kas nav diskriminējošs pret

5Tunisijas pilsoņiem, salīdzinot ar tās dalībvalsts piederīgajiem,

6kurā tie tiek nodarbināti.

7Sociālās nodrošināšanas jēdziens

8ietver sociālās nodrošināšanas jomas, kas attiecas uz slimības un

9maternitātes pabalstiem, invaliditātes, vecuma un apgādnieka

10zaudējuma pensijām, nelaimes gadījumu darbā un arodslimības

11pabalstiem, nāves, bezdarba un ģimenes pabalstiem.

12Tomēr šie noteikumi neparedz to,

13ka ir piemērojami citi koordinējoši noteikumi, kas paredzēti

14Kopienas tiesību aktos, balstoties uz EK Līguma 51. panta

15piemērošanu, izņemot nosacījumus, kas izklāstīti šā nolīguma 67.

16pantā.

172. Visus apdrošināšanas,

18nodarbinātības vai nodzīvotā laika periodus, kurus darba ņēmēji

19atrodas dažādās dalībvalstīs, summē, lai darba ņēmēji un viņu

20ģimenes locekļi, kas dzīvo Kopienā, varētu saņemt vecuma,

21invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, ģimenes, slimības

22vai maternitātes pabalstus, kā arī medicīnisko aprūpi.

233. Attiecīgie darba ņēmēji saņem

24ģimenes pabalstus par tiem ģimenes locekļiem, kuri pastāvīgi

25dzīvo Kopienā.

264. Attiecīgie darba ņēmēji var

27brīvi pārskaitīt visas pensijas vai ikgadējos pabalstus par darba

28nespēju, apgādnieka zaudējumu, nelaimes gadījumu darbā vai

29arodslimību, invaliditāti, kas radusies no nelaimes gadījuma

30darbā vai arodslimības dēļ, uz Tunisiju, par likmēm, kas

31jāpiemēro, pamatojoties uz debitora dalībvalsts/dalībvalstu

32likumu, izņemot īpašus no iemaksām neatkarīgus pabalstus.

335. Tunisija darba ņēmējiem, kas ir

34kādas dalībvalsts piederīgie un tiek nodarbināti tās teritorijā,

35un viņu ģimenes locekļiem piešķir statusu, kas līdzvērtīgs 1., 3.

36un 4. punktā minētajam.

1Šīs sadaļas noteikumi neattiecas

2uz tiem pušu pilsonības turētājiem, kas nelikumīgi dzīvo vai

3strādā dalībvalstu teritorijā.

11. Viena gada laikā pēc šā

2nolīguma spēkā stāšanās dienas Asociācijas padome pieņem

3noteikumus, lai īstenotu 65. pantā minētos principus.

42. Asociācijas padome nosaka

5administratīvās sadarbības kārtību, kas nodrošina nepieciešamās

6vadības un kontroles garantijas, lai piemērotu 1. punktā minētos

7noteikumus.

1Asociācijas padomes pieņemtie

2noteikumi saskaņā ar 67. pantu neattiecas ne uz kādām tiesībām

3vai pienākumiem, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem Tunisijas

4un dalībvalstu starpā, ja šie nolīgumi paredz labvēlīgāku statusu

5Tunisijas vai dalībvalstu pilsoņiem.

11. Puses īsteno pastāvīgu dialogu

2par visiem sociālajiem jautājumiem, kuri interesē abas puses.

32. Šādu dialogu izmanto, lai rastu

4veidus, kā panākt progresu darbaspēka pārvietošanās procesā un

5vienlīdzīgu sociālo statusu un sociālo integrāciju Tunisijas un

6Kopienas pilsoņiem, kas likumīgi uzturas mītnes valstu

7teritorijās.

83. Dialogs galvenokārt ietver

9visus jautājumus, kas saistīti ar:

10a) dzīvošanas un darba apstākļiem

11emigrējošo kopienās;

12b) migrāciju;

13c) nelikumīgu imigrāciju un

14noteikumiem, kas regulē to indivīdu atgriešanos, kuri pārkāpj

15likumdošanu attiecībā uz tiesībām palikt un iekārtoties uz dzīvi

16mītnes valstīs;

17d) shēmām un programmām

18vienlīdzīgas attieksmes veicināšanai pret Tunisijas un Kopienas

19pilsoņiem, savstarpējām zināšanām par kultūrām un civilizācijām,

20iecietības un diskriminācijas izskaušanas turpināšanu.

1Dialogs par sociāliem jautājumiem

2notiek vienādos līmeņos un saskaņā ar tādām pašām procedūrām,

3kādas minētas šā nolīguma I sadaļā, kurā ir aplūkotas dialoga

4pamatnostādnes.

1Ar mērķi konsolidēt sadarbību

2starp pusēm sociālajā jomā tiek īstenoti projekti un programmas

3visās jomās, kuras interesē abas puses.

4Priekšroka tiek dota šādiem

5jautājumiem:

6a) migrācijas spiediena

7samazināšanai, jo īpaši, radot darba vietas un attīstot apmācību

8rajonos, no kuriem nāk imigrantu plūsma;

9b) to personu nometināšanai uz

10dzīvi, kas repatriētas nelikumīga statusa dēļ saskaņā ar

11attiecīgās valsts likumdošanu;

12c) sieviešu lomas veicināšanai

13ekonomiskā un sociālā attīstības procesā, kopīgi ar Tunisijas

14policiju izmantojot izglītību un medijus šajā jautājumā;

15d) Tunisijas ģimenes plānošanas,

16mātes un bērna aizsardzības programmas atbalstīšanai un

17attīstīšanai;

18e) sociālās aizsardzības sistēmas

19kvalitātes uzlabošanai;

20f) veselības apdrošināšanas

21sistēmas veicināšanai;

22g) dzīvošanas apstākļu uzlabošanai

23nabadzīgos, blīvi apdzīvotos apgabalos;

24h) apmaiņas un atpūtas programmu

25īstenošanai un finansēšanai jauktām jauniešu grupām, kuri ir no

26Tunisijas un Eiropas valstīm un dzīvo dalībvalstīs, ar mērķi

27veicināt zināšanas par attiecīgo kultūru un veicināt

28iecietību.

1Sadarbības shēmas var īstenot

2saskaņoti ar dalībvalstīm un atbilstošajām starptautiskajām

3organizācijām.

1Līdz pirmā gada beigām pēc šā

2nolīguma spēkā stāšanās dienas Asociācijas padomē izveido darba

3grupu. Tā ir atbildīga par nepārtrauktu un pastāvīgu 1. līdz 3.

11. Lai palielinātu savstarpējas

2zināšanas un izpratni, ņemot vērā jau īstenotās darbības, puses

3apņemas - respektējot viena otras kultūru - izveidot drošāku

4pamatu ilgstošam kultūras dialogam un veicināt pastāvīgu

5sadarbību starp pusēm kultūras jautājumos, a apriori

6neizslēdzot nevienu darbības jomu.

72. Sastādot sadarbības projektus

8un programmas un īstenojot kopīgas darbības, puses īpašu uzmanību

9pievērš jauniešiem, rakstiskiem un audiovizuāliem izteiksmes un

10sakaru līdzekļiem un sava kultūras mantojuma aizsardzībai un

11kultūras izplatīšanai.

123. Puses vienojas, ka Tunisijā

13tiek turpināti Kopienā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs

14aizsāktie sadarbības programmas projekti kultūras jautājumos.

15VII SADAĻA

16FINANSIĀLĀ

17SADARBĪBA

1Ar mērķi pilnībā sasniegt nolīguma

2mērķus tiek īstenota finansiālā sadarbība ar Tunisiju atbilstīgi

3attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem.

4Šo kārtību pieņem, pusēm

5savstarpēji vienojoties un izmantojot piemērotākos normatīvos

6dokumentus, pēc tam kad nolīgums stājas spēkā.

7Papildus jomām, kuras iekļautas šā

8nolīguma V un VI sadaļā, sadarbība ietver:

9- tādu reformu veicināšanu, kuru

10mērķis ir modernizēt ekonomiku,

11- ekonomiskās infrastruktūras

12atjaunināšanu,

13- privātu ieguldījumu un

14darbavietu izveidošanas aktivitāšu veicināšanu,

15- pakāpeniskas brīvās

16tirdzniecības zonas ieviešanas ietekmes uz Tunisijas ekonomiku

17ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz rūpniecības atjaunināšanu un

18pārstrukturēšanu,

19- palīgpasākumus sociālajā jomā

20īstenotajai politikai.

1Kopienas dokumentu ietvaros, kas

2paredzēti struktūru stabilizācijas programmu Vidusjūras valstīs

3atbalstam, un cieši sadarbojoties ar Tunisijas iestādēm un citiem

4ieguldītājiem, jo īpaši starptautiskām finanšu organizācijām,

5Kopiena izskatīs piemērotus veidus Tunisijas īstenotās politikas

6atbalstam, lai atjaunotu finansiālo līdzsvaru visos tā galvenajos

7aspektos un radītu ekonomikas vidi, kas veicina pieauguma

8palielināšanos, vienlaicīgi stimulējot sociālo labklājību.

1Lai nodrošinātu koordinētu pieeju

2darbā ar makroekonomiskām un finansiālām problēmām, kuras var

3rasties pakāpeniskas nolīguma īstenošanas rezultātā, puses cieši

4kontrolē tirdzniecības un finanšu attiecību starp Kopienu un

5Tunisiju attīstību kā daļu no ekonomiskā dialoga, kas izveidots

6saskaņā ar V sadaļu.

7VIII SADAĻA

8ORGANIZATORISKIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1Ar šo izveido Asociācijas padomi,

2kas tiekas vienu reizi gadā ministru līmenī un, nepieciešamības

3gadījumā, pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas, un saskaņā ar

4nosacījumiem, kas izklāstīti tās reglamentā.

5Tā izskata visus galvenos

6jautājumus šā nolīguma ietvaros, un visus divpusējos vai

7starptautiskos jautājumus, kas interesē abas puses.

11. Asociācijas padome sastāv no

2Eiropas Savienības Padomes locekļiem un Eiropas Kopienu Komisijas

3locekļiem, no vienas puses, un Tunisijas Republikas valstības

4locekļiem, no otras puses.

52. Asociācijas padomes locekļi

6drīkst vienoties par savu pārstāvību saskaņā ar noteikumiem, kas

7izklāstīti tās reglamentā.

83. Asociācijas padome pieņem savu

9reglamentu.

104. Asociācijas padomes

11priekšsēdētāju pēc kārtas ieceļ no Eiropas Savienības Padomes

12locekļu vidus un Tunisijas Republikas valdības locekļu vidus

13saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti tās reglamentā.

1Asociācijas padome, lai panāktu

2nolīgumā paredzēto mērķu īstenošanu, ir tiesīga pieņemt lēmumus

3šajā nolīgumā minētajos gadījumos.

4Lēmumi ir saistoši abām pusēm, un

5tām jāveic pasākumi, kas nepieciešami pieņemto lēmumu

6īstenošanai. Asociācijas padome var sniegt atbilstošus

7ieteikumus.

8Padome izstrādā lēmumus un

9ieteikumus, pusēm savstarpēji vienojoties.

11. Ievērojot Padomes pilnvaras, ar

2šo ir izveidota Asociācijas padome, kas būs atbildīga par

3nolīguma īstenošanu.

42. Asociācijas padome jebkuru no

5savām pilnvarām var deleģēt Asociācijas komitejai.

11. Asociācijas komiteja, kas

2tiekas ierēdņu līmenī, sastāv no Eiropas Savienības Padomes

3locekļiem un Eiropas Kopienu Komisijas locekļiem, no vienas

4puses, un no Tunisijas Republikas valdības locekļiem, no otras

5puses.

62. Asociācijas komiteja pieņem

7savu reglamentu.

83. Asociācijas komitejas

9priekšsēdētājs pēc kārtas ir no Eiropas Savienības Padomes

10prezidējošās valsts un Tunisijas Republikas valdības pārstāvju

11vidus.

12Asociācijas padome parasti sanāk

13pārmaiņus Kopienā un Tunisijā.

1Asociācijas komiteja ir tiesīga

2pieņemt lēmumus nolīguma pārvaldei, kā arī lēmumus tajās jomās,

3kurās padome ir deleģējusi savas tiesības komitejai.

4Tā izstrādā lēmumus, pusēm

5savstarpēji vienojoties. Šie lēmumi ir saistoši abām pusēm, un

6tām jāveic pasākumi, kas nepieciešami pieņemto lēmumu

7īstenošanai.

1Asociācijas padome var lemt par

2darba grupas vai struktūras izveidi, kas nepieciešama nolīguma

3īstenošanai.

1Asociācijas padome veic visus

2nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu sadarbību un kontaktus

3starp Eiropas Parlamentu un Tunisijas Republikas deputātu palātu

4un starp Kopienas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un

5Tunisijas Republikas Ekonomikas un sociālo lietu padomi.

11. Jebkura no pusēm var iesniegt

2Asociācijas padomē jebkuras domstarpības, kas attiecas uz šā

3nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

42. Asociācijas padome var

5atrisināt domstarpības ar lēmuma palīdzību.

63. Katrai pusei ir pienākums veikt

7pasākumus, kas nepieciešami 2. punktā minētā lēmuma

8piemērošanai.

94. Ja domstarpības nav iespējams

10izšķirt saskaņā ar 2.punktu, ikviena no pusēm var paziņot otrai

11pusei par šķīrējtiesneša iecelšanu; šādā gadījumā otra puse ieceļ

12otru šķīrējtiesnesi divu mēnešu laikā. Šīs procedūras

13piemērošanai Kopiena un dalībvalstis tiek uzskatītas par vienu

14konflikta pusi.

15Asociācijas padome ieceļ trešo

16šķīrējtiesnesi.

17Šķīrējtiesneši pieņem lēmumu ar

18balsu vairākumu.

19Katra strīdus puse veic

20nepieciešamās darbības, kas vajadzīgas šķīrējtiesnešu lēmumu

21izpildei.

1Šajā nolīgumā nekas neliedz

2līgumslēdzējām pusēm veikt jebkādus pasākumus,

3a) ko tā uzskata par vajadzīgiem,

4lai nepieļautu tādas informācijas izpaušanu, kura neatbilst tās

5drošības interesēm;

6b) kas attiecas uz ieroču,

7munīcijas vai kara materiālu tirdzniecību vai uz aizsardzības

8nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu ar

9noteikumu, ka šādi pasākumi nemaina konkurences apstākļus

10attiecībā uz produktiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem

11nolūkiem;

12c) kurus tā uzskata par būtiskiem

13savai drošībai nopietnu starptautisku nekārtību gadījumā, kas

14skar kārtības un likumības uzturēšanu kara laikā vai nopietna

15starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, lai

16īstenotu pienākumus, ko tā ir pieņēmusi miera un starptautiskas

17drošības uzturēšanas nolūkos.

11. Šajā nolīgumā minētajās jomās

2un neskarot nekādus šajā nolīgumā ietvertos īpašos

3noteikumus:

4- pasākumi, ko Tunisijas Republika

5piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst diskriminēt dalībvalstis,

6to pilsoņus vai uzņēmumus un firmas,

7- pasākumi, ko Kopiena piemēro

8attiecībā uz Tunisijas Republiku, nedrīkst radīt diskrimināciju

9starp Tunisijas piederīgajiem vai tās uzņēmumiem un firmām.

1Nekas šajā nolīgumā nevar

2paredzēt:

3- fiskālo priekšrocību

4pagarinājumu, ko piešķir jebkura no pusēm jebkādā starptautiskā

5līgumā vai vienošanās, kura ir tai saistoša,

6- jebkāda pasākuma, kas paredzēts

7krāpšanas novēršanai vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas

8novēršanai, pieņemšanas vai piemērošanas aizkavēšanu jebkuras no

9pusēm dēl,

10- apstrīdēt vienas vai otras puses

11tiesības piemērot tās valsts attiecīgos nodokļu likumdošanas

12noteikumus nodokļu maksātājiem, kuri neatrodas identiskā

13situācijā attiecībā uz savu dzīvesvietu.

11. Puses veic visus vajadzīgos

2vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas

3izriet no šā nolīguma. Puses nodrošina šajā nolīgumā noteikto

4mērķu sasniegšanu.

52. Ja viena no pusēm uzskata, ka

6pretējā puse nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti nolīgumā,

7tā var pieņemt atbilstošus pasākumus. Pirms to pieņemšanas,

8izņemot īpašas steidzamības gadījumus, puse sniedz Asociācijas

9padomei visu atbilstošo informāciju, kas nepieciešama sīkai

10situācijas izpētei ar mērķi rast risinājumu, kas būtu pieņemams

11abām pusēm.

12Izvēloties veicamos pasākumus,

13priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma

14darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties informē Asociācijas

15padomi un tos apspriež Asociācijas padomē, ja pretējā puse to

16pieprasa.

1Protokoli Nr. 1 līdz Nr. 5, 1.

2līdz 7. pielikums un deklarācijas ir nolīguma sastāvdaļa.

1Šā nolīguma izpratnē "puses"

2nozīmē, no vienas puses, Kopienu vai dalībvalstis vai Kopienu un

3tās dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajām to pilnvarām un, no

4otras puses, Tunisiju.

1Šis nolīgums ir noslēgts uz

2neierobežotu laiku.

3Jebkura puse var denonsēt šo

4nolīgumu, paziņojot par to otrai līgumslēdzējai pusei. Šis

5nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma

6dienas.

1Šo nolīgumu piemēro, no vienas

2puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas un Eiropas

3Ogļu un tērauda apvienības dibināšanas līgumus, un saskaņā ar

4nosacījumiem, ko paredz minētie līgumi, un, no otras puses,

5Tunisijas Republikas teritorijā.

1Šī vienošanās sastādīta divos

2eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu,

3itāļu, portugāļu, spāņu, zviedru un arābu valodā, katrs no šiem

4tekstiem ir vienādi autentisks.

11. Šo nolīgumu katra līgumslēdzēja

2puse apstiprina saskaņā ar tās procedūrām.

3Šis nolīgums stājas spēkā otrā

4mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad līgumslēdzējas puses paziņo

5viena otrai, ka 1. punktā minētās procedūras ir pabeigtas.

62. Nolīgums pēc tā stāšanās spēkā

7aizstāj Sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienu un Tunisijas

8Republiku un Līgumu starp Eiropas Ogļu un tērauda apvienības

9dalībvalstīm un Tunisiju, kas parakstīts 1976. gada 25.

10aprīlī.

11Hecho en

12Bruselas, el diecisiete de julio de mil novecientos noventa y

13cinco.

14Udfęrdiget i

15Bruxelles den syttende juli nitten hundrede og fem og

16halvfems.

17Geschehen zu

18Brüssel am siebzehnten Juli neunzehnhundertfünfundneunzig.

19Eγινε στις

20Βρυξέλλες, στις δέχα εφτά Ιουλίου χίλια εννια?όσια ενενήντα

21πέντε.

22Done at

23Brussels on the seventeenth day of July in the year one thousand

24nine hundred and ninety-five.

25Fait ą

26Bruxelles, le dix-sept juillet mil neuf cent

27quatre-vingt-quinze.

28Fatto a

29Bruxelles, addģ diciassette luglio

30millenovecentonovantacinque.

31Gedaan te

32Brussel, de zeventiende juli negentienhonderd vijfennegentig.

33Feito em

34Bruxelas, em dezassete de Julho de mil novecentos e noventa e

35cinco.

36Tehty

37Brysselissä seitsemäntenätoista päivänä heinäkuuta vuonna

38tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäviisi.

39Som skedde i

40Bryssel den sjuttonde juli nittonhundranittiofem.

41[Briselē, tūkstoš deviņi simti

42deviņdesmit piektā gada septiņpadsmitajā jūlijā.]

43Pour le

44Royaume de Belgique

45Voor het

46Koninkrijk Belgiė

47Für das

48Königreich Belgien

49Cette

50signature engage également la Communauté franēaise, la Communauté

51flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la

52Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

53Deze

54handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse

55Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het

56Waalse Gewest en het Brusselse Hoofdstedelijke Gewest.

57Diese

58Unterschrift verbindet zugleich die Deutschsprachige

59Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische

60Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und

61die Region Brüssel-Hauptstadt.

1Izstādes

21. Produktiem, kas sūtīti no

3vienas līgumslēdzējas puses izstādei trešajā valstī un kas pēc

4izstādes pārdoti trešajā valstī importam uz citu līgumslēdzēju

5pusi, piemēro nolīguma noteikumu paredzētās priekšrocības pie

6nosacījuma, ka produkti atbilst šā protokola prasībām, lai varētu

7atzīt to Kopienas vai Tunisijas izcelsmi, un pie nosacījuma, ka

8muitas iestādēm var pierādīt, ka:

9a) eksportētājs ir nosūtījis šos

10produktus no vienas līgumslēdzējas valsts uz valsti, kurā notiek

11izstāde, un tur tos izstādījis;

12b) šis eksportētājs produktus ir

13pārdevis vai citādi izmantojis par labu kādai personai otrā

14līgumslēdzējā pusē;

15c) produkti ir nosūtīti izstādes

16laikā vai tūlīt pēc izstādes uz pēdējo minēto līgumslēdzēju

17valsti tādā stāvoklī, kādā tos nosūtīja uz izstādi; un

18d) izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz

19izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu

20izstādē.

212. Saskaņā ar IV sadaļas

22noteikumiem jāizdod vai jāsagatavo izcelsmes apliecinājums, un

23tas parastajā kārtībā jāiesniedz importētājvalsts muitas

24iestādēm. Tajā jābūt norādītam izstādes nosaukumam un adresei.

25Vajadzības gadījumā var lūgt papildu dokumentāru pierādījumu par

26izstrādājumu veidu un to izstādīšanas nosacījumiem.

273. Šā panta 1. punktu piemēro

28visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai

29amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai

30izstādīšanai, ko nerīko privātiem mērķiem, veikalos vai uzņēmumu

31telpās ar nolūku pārdot ārvalstu produktus un kuru laikā produkti

32paliek muitas kontrolē.

33IV SADAĻA

34IZCELSMES

35APLIECINĀJUMS

1Preču pārvadājumu apliecība

2EUR.1

3Produktu izcelsmes apliecinājumu

4šā protokola izpratnē sniedz ar EUR.1 preču pārvadājumu

5apliecību, kuras paraugs pievienots šā protokola III

6pielikumā.

1Preču

2pārvadājumu apliecības EUR.1 parastā izsniegšanas kārtība

31. Preču pārvadājumu apliecību

4EUR.1 izsniedz eksportētājas valsts muitas iestādes pēc

5eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas

6atbildību, pēc viņa pilnvarotā pārstāvja rakstiska

7pieteikuma.

82. Šajā nolūkā eksportētājs vai

9viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājuma apliecību

10EUR.1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir III pielikumā.

11Šīs veidlapas aizpilda vienā no

12valodām, kurās ir sagatavots šis nolīgums, un saskaņā ar

13eksportētājvalsts tiesību aktu noteikumiem. Ja raksta ar roku,

14rakstu zīmes iezīmē ar tinti. Izstrādājumu apraksts jāsniedz šim

15nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja šī

16aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas pār

17visu tukšo laukumu jāievelk horizontāla līnija, tādējādi

18izsvītrojot tukšo laukumu.

193. Eksportētājam, kurš piesakās

20preču pārvadājumu apliecības EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc

21eksportētājas valsts, kurā izsniegta pārvadājumu apliecība EUR.1,

22muitas darbinieku pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus

23attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo produktu noteiktas

24izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola

25prasībām.

264. Eiropas Kopienas dalībvalstu

27muitas iestādes izsniedz preču pārvadājumu apliecību EUR.1, ja

28eksportējamās preces var uzskatīt par Kopienas izcelsmes precēm

29šā protokola 2. panta 1. punkta izpratnē. Tunisijas muitas

30iestādes izsniedz preču pārvadājumu apliecību EUR.1, ja

31eksportējamās preces var uzskatīt par Tunisijas izcelsmes

32produktiem šā protokola 2. panta 2. punkta izpratnē.

335. Ja piemēro 2. un 5. panta

34kumulācijas noteikumus, Kopienas vai Tunisijas muitas iestādes

35var izsniegt EUR.1 preču pārvadājumu apliecību, ievērojot šā

36protokola noteikumus, ja eksportējamās preces var uzskatīt par

37noteiktas izcelsmes produktiem šā protokola izpratnē un ar

38nosacījumu, ka EUR.1 preču pārvadājumu apliecībā ietvertās preces

39atrodas Kopienā vai Tunisijā.

40Šajos gadījumos preču pārvadājumu

41apliecību EUR.1 izsniedz, uzrādot iepriekš izsniegtu vai

42sagatavotu izcelsmes apliecinājumu. Eksportētājas valsts muitas

43iestādēm šis izcelsmes apliecinājums jāglabā vismaz trīs

44gadus.

456. Izdevēja muitas iestāde veic

46visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu produkta noteiktas

47izcelsmes statusu un atbilstību citām šā protokola prasībām. Šajā

48nolūkā tās var prasīt visus pierādījumus un veikt visas

49eksportētāja pārskatu pārbaudes un visas citas pārbaudes, ko tās

50uzskata par vajadzīgām.

51Izdevēja iestāde arī nodrošina to,

52ka 2. punktā minētās veidlapas tiek atbilstīgi aizpildītas. Jo

53īpaši tās pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir

54aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski

55papildinājumi.

567. Preču pārvadājumu apliecības

57EUR.1 izsniegšanas datumu norāda muitas iestādēm paredzētajā

58apliecības daļā.

598. Preču pārvadājumu apliecību

60EUR.1 izsniedz eksportētājas valsts muitas iestādes, kad

61produkti, uz kuru tā attiecas, tiek eksportēti. To nodod

62eksportētāja rīcībā tiklīdz faktiskais eksports ir noticis vai ir

63nodrošināts.

1Preču

2pārvadājumu apliecības EUR.1 izsniegšana ar atpakaļejošu

3spēku

41. Neatkarīgi no 18. panta 8.

5punkta pārvadājumu apliecību EUR.1 izņēmuma kārtā var izsniegt

6pēc attiecīgo produktu eksportēšanas, ja

7a) tā nav noformēta eksportēšanas

8laikā kļūdu, nejaušību vai īpašu apstākļu dēļ vai

9b) muitas iestādēm ir pierādīts,

10ka preču pārvadājumu apliecība EUR.1 ir bijusi izsniegta, bet

11tehnisku iemeslu dēļ tā nav pieņemta, attiecīgās preces

12importējot.

132. Šā panta 1. punkta īstenošanai

14eksportētājam pieteikumā jānorāda tā produkta, uz kuru attiecas

15pārvadājumu apliecība EUR.1, eksportēšanas vieta un diena, kā arī

16jāmin pieprasījuma iemesli.

173. Muitas iestādes pārvadājumu

18apliecību EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku tikai pēc

19pārbaudes, vai informācija eksportētāja iesniegumā atbilst

20informācijai atbilstīgajos dokumentos.

214. Preču pārvadājumu apliecības

22EUR.1 izdošana ar atpakaļejošu spēku jāvizē ar vienu no šādām

23frāzēm:

24NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT,

25DELIVRE A POSTERIORI, RILASCIATO A POSTERIORI, AFGEGEVEN A

26POSTERIORI, ISSUED RETROSPECTIVELY [IZSNIEGTS AR ATPAKĻEJOŠU

27SPĒKU], UDSTEDT EFTERF¨LGENDE, ?ΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ, EXPEDIDO A

28POSTERIORI, EMITADO A POSTERIORI, ANNETTU JALKIKATEEN, UTFÄRDAT I

29EFTERHAND,

305. Šā panta 4. punktā minēto vīzu

31ietver pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē "Piezīmes".

1Pārvadājumu

2apliecības EUR.1 dublikāta izsniegšana

31. Pārvadājumu apliecības EUR.1

4zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs

5var vērsties pie muitas iestādēm, kas to izsniegušas, lai iegūtu

6tā dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz tās rīcībā esošiem

7eksporta dokumentiem.

82. Šādi izsniegts dublikāts jāvizē

9ar vienu no šādām frāzēm:

10DUPLIKAT, DUPLICATA, DUPLICATO,

11DUPLICAAT, DUPLICATE [DUBLIKĀTS], ANTIΓPAΦO, DUPLICADO, SEGUNDA

12VIA, KAKSOISKAPPALE,

133. Šā panta 2. punktā minētās

14oriģinālās apliecības vīzu, izsniegšanas datumu un sērijas numuru

15norāda preču pārvadājumu apliecības EUR.1 dublikāta ailē

16"Piezīmes".

174. Dublikāts, kuram jābūt datētam

18ar oriģinālās preču pārvadājumu apliecības EUR.1 izsniegšanas

19datumu, ir derīgs no minētās dienas.

1Apliecību

2aizstāšana

31. Jebkurā laikā ir iespējams

4aizstāt vienu vai vairākas EUR.1 apliecības ar vienu vai vairākām

5citām apliecībām ar nosacījumu, ka aizstāšanu veic muitas

6iestāde, kas atbildīga par preču kontroli.

72. Lai īstenotu šo protokolu, kā

8arī šā punkta noteikumus, apliecības aizstājeksemplāru uzskata

9par galīgo preču pārvadājumu apliecību EUR.1.

103. Apliecības aizstājeksemplāru

11izsniedz, pamatojoties uz eksportētāja rakstisku pieprasījumu,

12pēc tam, kad attiecīgās iestādes ir pārbaudījušas pieprasījumā

13norādīto informāciju. Oriģinālās preču pārvadājumu apliecības

14EUR.1 datums un sērijas numurs jānorāda 7. ailē.

1Apliecību

2izsniegšanas vienkāršotā kārtība

31. Atkāpjoties no šā protokola

418., 19. un 20. panta, var piemērot vienkāršotu EUR.1 apliecības

5izsniegšanas procedūru saskaņā ar šādiem noteikumiem.

62. Eksportētājas valsts muitas

7iestādes pilnvaro visus eksportētājus, še turpmāk "apstiprinātus

8eksportētājus", kuri veic biežus sūtījumus, par kuriem var

9izsniegt preču pārvadājumu apliecības EUR.1, un kas kompetentajām

10iestādēm iesniedz visus pierādījumus, kas nepieciešami produktu

11izcelsmes apstiprināšanai, eksportēšanas brīdī neiesniegt

12eksportētājas valsts muitas iestādēm preces vai pieteikumu EUR.1

13apliecības saņemšanai, kas attiecas uz šīm precēm, lai iegūtu

14EUR.1 apliecību saskaņā ar šā protokola 1. panta noteikumiem.

153. Šā panta 2. punktā minētā

16pilnvarošana pēc kompetento iestāžu izvēles paredz, ka EUR.1

17pārvadājumu apliecības 11. aile "muitas vīza" ir:

18a) pirms tam vizēta ar

19eksportētājas valsts kompetentās muitas iestādes zīmogu un

20parakstu, kas var būt šīs iestādes ierēdņa faksimils; vai

21b) vizēta ar apstiprināta

22eksportētāja īpašu zīmogu, ko apstiprinājušas eksportētājas

23valsts muitas iestādes un kas atbilst šā protokola V pielikumā

24iekļautajam paraugam. Šādu zīmogu var iepriekš uzspiest uz

25veidlapām.

264. Šā panta 3. punkta a)

27apakšpunktā minētajos gadījumos EUR.1 pārvadājumu apliecības 7.

28ailē "Piezīmes" jāiekļauj viena no šīm frāzēm:

29PROCEDIMIENTO SIMPLIFICADO,

30FORENKLET PROCEDURE, VEREINFACHTES VERFAHREN, ΑΠΛΟΥΣΤΕΥΜΕΝΗ

31ΔΙΑΔΙΚΑΣΙΑ, SIMPLIFIED PROCEDURE [VIENKĀRŠOTA PROCEDŪRA],

32PROCEDURE SEMPLIFICATA, VEREENVOUDIGDE PROCEDURE, PROCEDIMENTO

33SIMPLIFICADO, YKSINKERTAISTETTU MENETTELY, FORENKLAT

34FÖRFARANDE,

355. EUR.1 pārvadājumu apliecības

3611. aili "Muitas vīza" nepieciešamības gadījumā aizpilda

37apstiprināts eksportētājs.

386. Nepieciešamības gadījumā

39apstiprinātais eksportētājs 13. ailē "Pārbaudes pieprasījums"

40norāda kompetentās iestādes nosaukumu un adresi, kas var

41apstiprināt šo apliecību.

427. Ja piemēro vienkāršoto kārtību,

43eksportētājas valsts muitas iestādes var pieprasīt EUR.1

44sertifikātu izmantošanu, uz kuriem norādīta atšķirības zīme, pēc

45kuras tos var identificēt.

468. Ja ir piešķirts 2. punktā

47minētais pilnvarojums, kompetentās iestādes jo īpaši norāda:

48a) nosacījumus, kādi jāievēro,

49sastādot EUR.1 apliecības pieteikumus;

50b) nosacījumus, kuri paredz, ka

51šie pieteikumi jāglabā ne mazāk kā trīs gadus;

52c) šā panta 3. punkta b)

53apakšpunktā minētajos gadījumos, iestāde, kuras kompetencē ir

54veikt sekojošo pārbaudi, kas minēta šā protokola 33. pantā.

559. Eksportētājas valsts muitas

56iestādes var paziņot noteiktas preču kategorijas, uz kurām

57neattiecas 2. pantā paredzētais īpašais režīms.

5810. Muitas iestādes noraida 2.

59punktā minēto pilnvarojumu eksportētājiem, kas neiesniedz visus

60pierādījumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem. Kompetentās

61iestādes jebkurā laikā var atsaukt piešķirtās pilnvaras.

62Pilnvaras jāatsauc, ja apstiprinātais eksportētājs vairs nepilda

63noteikumus vai nesniedz nepieciešamos pierādījumus.

6411. Kompetentās iestādes var

65pieprasīt, lai apstiprinātais eksportētājs saskaņā ar

66paredzētajiem noteikumiem informē kompetentās iestādes par

67precēm, ko tas nosūtīs, lai minētās iestādes pirms preču

68nosūtīšanas varētu veikt pārbaudes, kuras tās uzskata par

69nepieciešamām.

7012. Eksportētājas valsts muitas

71iestādes var veikt jebkādas pārbaudes, kuras tās uzskata par

72nepieciešamām, attiecībā uz apstiprinātajiem eksportētājiem.

73Minētajiem eksportētājiem jāpakļaujas pārbaudēm.

7413. Šā panta noteikumi neattiecas

75uz Kopienas, dalībvalstu un Tunisijas noteikumiem par muitas

76formalitātēm un muitas dokumentu izmantošanu.

1Izziņa un

2apliecinājums

31. Ja preču pārvadājumu apliecības

4EUR.1 izsniegšanā piemēro 3., 4. un 5. pantu, kompetentā muitas

5iestāde valstī, kurai iesniegts pieprasījums izdot apliecību par

6produktiem, kuru ražošanā izmantoti no Alžīrijas, Marokas vai

7Kopienas ievesti produkti, ņem vērā deklarāciju, kuras paraugs

8dots VI pielikumā, kuru sniedz eksportētājs valstī, no kuras tie

9ievesti, pamatojoties vai nu uz faktūrrēķinu šiem produktiem, vai

10šo rēķinu apstiprinošiem dokumentiem.

112. Tomēr attiecīgā muitas iestāde

12var pieprasīt eksportētājam izziņu, kas izdota saskaņā ar 3.

13punktā paredzētajiem noteikumiem un kuras paraugs dots VII

14pielikumā, vai nu lai pārbaudītu 1. pantā paredzētajā izziņā

15sniegtās informācijas patiesumu un precizitāti, vai lai iegūtu

16papildu informāciju.

173. Izziņu par produktiem, kas

18laisti apgrozībā, kompetentā muitas iestāde valstī, no kuras šīs

19preces tika eksportētas, izsniedz pēc šo produktu eksportētāja

20pieprasījuma, vai nu 2. pantā paredzētajos apstākļos, vai nu pēc

21minētā eksportētāja iniciatīvas. To izsniedz divos eksemplāros.

22Vienu eksemplāru izdod pieteicējam eksportētājam, kurš to nosūta

23vai nu galīgo produktu eksportētājam, vai muitas iestādei, kurā

24ir iesniegts EUR.1 preču pārvadājumu apliecības pieprasījums šiem

25produktiem. Otru eksemplāru glabā izsniedzējiestādē ne mazāk kā

26trīs gadus.

1Izcelsmes

2apliecinājuma derīgums

31. Apliecība EUR.1 ir derīga

4četrus mēnešus no dienas, kad tā izdota eksportētājā valstī, un

5minētajā laikposmā tā jāiesniedz importētājas valsts muitas

6iestādēm.

72. Preču pārvadājumu apliecību

8EUR.1, ko importētājvalsts muitas iestādēm iesniedz pēc 1. punktā

9norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu

10atvieglojumu režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam

11iesniegt nav bijis iespējams nepārvaramas varas vai ārkārtas

12apstākļu dēļ.

133. Citos gadījumos, kad uzrādīšana

14notikusi par vēlu, importētājvalsts muitas iestādes var pieņemt

15preču pārvadājumu apliecību EUR.1, ja izstrādājumi uzrādīti pirms

16noteiktā gala termiņa.

1Izcelsmes

2apliecinājuma iesniegšana

3Preču pārvadājumu apliecību EUR.1

4iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm saskaņā ar kārtību, ko

5piemēro šajā valstī. Minētās iestādes var pieprasīt EUR.1 preču

6pārvadājumu apliecības vai faktūrrēķina izziņas tulkojumu. Tās

7var arī pieprasīt, lai ievešanas deklarācijai pievieno

8importētāja paziņojumu par to, ka preces atbilst nepieciešamajiem

9noteikumiem šā nolīguma īstenošanai.

1Ievešana pa

2daļām

3Ja pēc importētāja lūguma un

4saskaņā ar importētājvalsts muitas iestāžu izstrādātajiem

5nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus izstrādājumus harmonizētās

6sistēmas 2. vispārējā noteikuma a) punkta nozīmē, kuri iekļauti

7harmonizētās sistēmas 84. un 85.sadaļā, ieved pa daļām, tad

8vienotu šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu muitas iestādēm

9iesniedz, ievedot pirmo daļu.

1Faktūras

2deklarācija

31. Neskarot 17. pantu, izcelsmes

4statusa pierādījumu šā protokola izpratnē var sniegt faktūras

5deklarācija, kuras teksts iekļauts šā protokola IV pielikumā,

6kuru sniedz eksportētājs, pamatojoties uz rēķinu, piegādes

7paziņojumu vai citu tirdzniecības dokumentu (še turpmāk "faktūras

8deklarācija"), kas pietiekoši sīki apraksta attiecīgos produktus,

9lai ļautu identificēt sūtījumus, kuri satur tikai noteiktas

10izcelsmes produktus, un kuru vērtība nepārsniedz ECU 5110

11uz katru sūtījumu.

122. Faktūras deklarāciju saskaņā ar

13šo protokolu aizpilda un paraksta eksportētājs vai, ja

14eksportētājs uzņemas atbildību, viņa pilnvarots pārstāvis.

153. Faktūras deklarāciju aizpilda

16par katru pārvadājumu.

174. Eksportētājs, kurš iesniedzis

18faktūras deklarācijas pieprasījumu pēc eksportētājas valsts

19muitas iestāžu pieprasījuma, iesniedz apstiprinājuma dokumentus

20par šīs veidlapas izmantošanu.

215. Protokola 24. un 25. pants

22attiecas uz Faktūras deklarāciju mutatis mutandis.

1Atbrīvojums no

2izcelsmes pierādījuma

31. Izstrādājumus, kurus viena

4privāta persona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ir daļa no

5ceļotāja personīgās bagāžas, uzskata par noteiktas izcelsmes

6izstrādājumiem un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos

7izstrādājumus neieved tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie

8atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas

9deklarācijas ticamību. Gadījumos, kad produktus sūta pa pastu, šo

10deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas C2/CP3 veidlapām

11vai uz papīra lapas, ko pievieno dokumentam.

122. Ja ievešana notiek neregulāri

13un izstrādājumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu

14ģimenes locekļu personīgai lietošanai, to neuzskata par ievešanu

15pārdošanai, ja pēc izstrādājumu veida un daudzuma ir redzams, ka

16tos neieved komerciāliem mērķiem.

173. Turklāt šo produktu kopējā

18vērtība nedrīkst pārsniegt ECU 500 attiecībā uz sīkpakām vai ECU

191200 attiecībā uz ceļotāja personīgo bagāžu.

1Izcelsmes

2apliecinājuma un apstiprinošo dokumentu saglabāšana

31. Eksportētājs, kurš pieteicies

4uz preču pārvadājumu apliecību EUR.1, vismaz trīs gadus saglabā

518. panta 1. un 3. punktā minētos dokumentus.

62. Eksportētājs, kurš sagatavo

7faktūras deklarāciju, šīs deklarācijas kopiju un 27. panta 1.

8punktā minētos dokumentus saglabā vismaz trīs gadus.

93. Eksportētājs, kurš gatavo

10faktūras deklarāciju, šīs deklarācijas kopiju un 27. panta 1.

11punktā minētos dokumentus saglabā vismaz trīs gadus.

123. Eksportētājas valsts muitas

13iestādes, kas izsniedz preču pārvadājumu apliecību EUR.1, vismaz

14trīs gadus saglabā 18. panta 2. punktā minēto pieteikuma

15veidlapu.

164. Importētājas valsts muitas

17iestādes vismaz trīs gadus saglabā tām iesniegtās preču

18pārvadājumu apliecības EUR.1.

1Neatbilstības un

2formālas kļūdas

31. Nelielu atšķirību atklāšana

4starp ziņām, kas sniegtas preču pārvadājumu apliecībā EUR.1 vai

5faktūras deklarācijā, un ziņām, kas ietvertas dokumentos, kuri

6iesniegti muitas iestādēm produktu ievešanas formalitāšu

7veikšanai, ipso facto neanulē apliecību vai deklarāciju,

8ja pienācīgi konstatē, ka dokuments atbilst uzrādītajiem

9produktiem.

102. EUR.1 preču pārvadājumu

11apliecību vai faktūras deklarāciju nevar noraidīt acīmredzamu

12formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu dēļ, ja šīs kļūdas nerada

13šaubas par to, ka informācija šajā dokumentā ir pareiza.

1Summas izteiktas

2ECU

31. Eksportētāja valsts nosaka

4eksportētājas valsts valūtas summu, kas līdzvērtīga ECU izteiktai

5summai, un paziņo to pārējām līgumslēdzējām pusēm. Ja summas

6pārsniedz importētāja valsts noteiktās atbilstošās summas,

7importētāja valsts pieņem tās, ja rēķinā norādīta produktu summa

8eksportētājvalsts valūtā vai kādas citas valsts, kas minēta šā

9protokola 4. pantā, valūtā.

10Ja faktūrrēķinā par precēm ir

11norādīta summa citas Kopienas dalībvalsts valūtā, tad importētāja

12dalībvalsts atzīst attiecīgās dalībvalsts norādīto summu.

132. Līdz 2000. gada 30. aprīlim un

14to ieskaitot, summas, kas izteiktas jebkurā no minēto valstu

15valūtām ir līdzvērtīgas attiecīgās valsts valūtas summai, kas

16izteikta ECU 1994. gada 1. oktobrī.

17Katrā nākamajā piecu gadu periodā

18ECU izteiktās summas un to atbilstošās summas dalībvalstu

19nacionālajās valūtās pārskata Asociācijas padome, pamatojoties uz

20ECU maiņas kursu gada, kas tieši seko iepriekšējam piecu gadu

21periodam, pirmajā oktobra darba dienā

22Veicot šo pārskatīšanu,

23Asociācijas padome nodrošina, ka netiek samazinātas nevienā

24valsts valūtā izmantotās summas, kā arī bez tam apsver, vai ir

25vēlams saglabāt attiecīgās vērtības robežas. Šajā nolūkā tā var

26nolemt mainīt ECU izteikto summu.

27V SADAĻA

28PASĀKUMI

29ADMINISTRATĪVAI SADARBĪBAI

1Zīmogu un adrešu paziņošana

2Ar Eiropas Kopienu Komisijas

3starpniecību dalībvalstu un Tunisijas muitas iestādes cita citai

4piegādā to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tās izmanto, izdodot

5preču pārvadājumu apliecību EUR.1, kā arī ar to muitas iestāžu

6adreses, kuras atbild par šo apliecību un faktūras deklarāciju

7pārbaudi.

1Preču

2pārvadājumu apliecību EUR.1, faktūras deklarāciju un izziņu

3pārbaude

41. Pēc tam veic EUR.1 preču

5pārvadājumu apliecību un Faktūras deklarāciju pārbaudi izlases

6kārtā vai arī gadījumos, kad importētājvalsts muitas iestādēm

7rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo

8izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šā protokola

9prasību izpildi.

102. Šā panta 1. punkta noteikumu

11īstenošanas nolūkā importētājas valsts muitas iestādes atdod

12atpakaļ eksportētājas valsts muitas iestādēm preču pārvadājumu

13apliecību EUR.1 un faktūras deklarāciju vai šo dokumentu kopijas,

14vajadzības gadījumā norādot pārbaudes iemeslus.

15Lai palīdzētu veikt pārbaudi,

16muitas iestādes sniedz visus nepieciešamos dokumentus un visu

17savākto informāciju, kas norāda, ka preču pārvadājumu apliecībā

18vai faktūras deklarācijā sniegtā informācija nav pareiza.

193. Pārbaudi veic eksportētājvalsts

20muitas iestādes. Šajā nolūkā tās var pieprasīt visus pierādījumus

21un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes un citas

22pārbaudes, ko tās uzskata par vajadzīgām.

234. Ja importētājvalsts muitas

24iestādes nolemj attiecīgajam izstrādājumam apturēt atvieglojumu

25režīma piešķiršanu, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tās piedāvā

26importētājam laist produktus apgrozībā, veicot visus piesardzības

27pasākumus, ko tās atzīst par vajadzīgiem.

285. Muitas iestādes, kas lūdz veikt

29pārbaudi, ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā tiek informētas par šīs

30pārbaudes rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri jānorāda, vai

31dokumenti ir autentiski, vai attiecīgos produktus var uzskatīt

32par noteiktas izcelsmes produktiem un vai tie atbilst citām šā

33protokola prasībām.

346. Ja pamatotu šaubu gadījumā

35desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas

36nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas,

37lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu

38īsto izcelsmi, muitas iestādes, kas pieprasījumu iesniegušas,

39izņemot ārkārtas gadījumus, noraida tiesības uz

40atvieglojumiem.

417. Šā protokola 23. pantā

42paredzēto turpmāku izziņu pārbaudi veic 1. pantā minētajos

43gadījumos un saskaņā ar 2. līdz 6. punktā izklāstīto kārtību.

1Strīdu

2atrisināšana

3Ja rodas strīdi saistībā ar 33.

4pantā minētajām pārbaudes procedūrām, ko muitas iestādes, kuras

5iesniegušas pieprasījumu veikt pārbaudi, un muitas iestādes,

6kuras atbild par šīs pārbaudes veikšanu, nevar atrisināt, vai ja

7rodas jautājumi par šā protokola interpretāciju, šos strīdus

8nodod izskatīšanai Muitas sadarbības komitejā.

9Visos gadījumos strīdu izšķiršana

10starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm noris

11saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

1Sankcijas

2Katrai personai, kas sagatavo vai

3liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepatiesa informācija,

4lai panāktu atvieglojumu režīma piešķiršanu izstrādājumiem,

5uzliek sankcijas.

1Brīvās zonas

21. Kopiena un Tunisija veic visus

3vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka produktus, kurus tirgo

4ar preču pārvadājumu apliecību EUR.1 un kuru pārvadāšanas laikā

5izmanto šo valstu brīvo zonu, neaizstātu ar citiem produktiem un

6ka ar tiem netiek veiktas citas darbības, kā vien tās, kas

7paredzētas, lai novērstu eksportam domāto produktu bojāšanos.

82. Atkāpjoties no 1. punktā

9ietvertajiem noteikumiem, ja Kopienas vai Tunisijas izcelsmes

10produktus ieved brīvajā zonā ar preču pārvadājumu apliecību EUR.1

11un ja tos apstrādā vai pārstrādā, tad attiecīgās iestādes pēc

12eksportētāja lūguma izdod jaunu pārvadājumu apliecību EUR.1, ja

13minētā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā protokola

14noteikumiem.

15VI SADAĻA

16SEŪTA UN

17MELIĻA

1Protokola piemērošana

21. Šajā protokolā lietotais

3jēdziens "Kopiena" neietver Seūtu un Meliļu. Jēdziens "Kopienas

4izcelsmes produkti" neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir

5minētajās zonās.

62. Šis protokols attiecas

7mutatis mutandis uz Seūtas un Meliļas izcelsmes

8produktiem, saskaņā ar 38. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

1Īpaši

2nosacījumi

31. Šos noteikumus piemēro 2. līdz

44. panta 1. un 2. punkta vietā, un atsauces uz šiem punktiem

5attiecas mutatis mutandis uz šo pantu.

62. Ja turpmāk uzskaitītie

7izstrādājumi ir tieši pārvadāti saskaņā ar 15. panta noteikumiem,

8uzskata, ka

91) Seūtas un Meliļas izcelsmes

10produkti ir:

11a) Seūtā un Meliļā pilnībā iegūti

12produkti;

13b) Seūtā un Meliļā iegūti

14produkti, kuru ražošanā izmantoti citi, nevis a) apakšpunktā

15minētie produkti ar nosacījumu, ka:

16i) minētie produkti ir pietiekami

17apstrādāti un pārstrādāti šā protokola 7. panta nozīmē

18vai

19ii) šo produktu izcelsme ir

20Tunisijā vai Kopienā šā protokola izpratnē vai Alžīrijā vai

21Marokā, ja tiek ievēroti 4. panta 3. un 4. punkta noteikumi, pie

22nosacījuma, ka tie ir nodoti apstrādei vai pārstrādei, kas

23pārsniedz 8. pantā minēto apstrādi vai pārstrādi.

242) Tunisijas izcelsmes produkti

25ir:

26a) izstrādājumi, kas pilnībā

27iegūti Tunisijā;

28b) Tunisijā iegūti produkti, kuru

29ražošanā ir izmantoti citi, nevis a) apakšpunktā minētie produkti

30ar nosacījumu, ka:

31i) minētie produkti ir pietiekami

32apstrādāti un pārstrādāti šā protokola 7. panta nozīmē

33vai

34ii) šo produktu izcelsme ir Seūtā

35vai Meliļā šā protokola izpratnē vai Alžīrijā vai Marokā, ja tiek

36ievēroti 4. panta 3. un 4. punkta noteikumi, ar nosacījumu, ka

37tie ir nodoti apstrādei vai pārstrādei, kas pārsniedz 8. pantā

38minēto apstrādi vai pārstrādi.

393. Seūtu un Meliļu uzskata par

40vienotu teritoriju.

414. Eksportētājs vai viņa

42pilnvarotais pārstāvis pārvadājumu apliecības EUR.1 2. ailē

43ieraksta "Tunisija" un "Seūta un Meliļa". Turklāt, ja produkta

44izcelsme ir Seūtā un Meliļā, to norāda pārvadājumu apliecības

45EUR.1 4. ailē.

465. Spānijas muitas iestādes ir

47atbildīgas par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliļā.

48VII SADAĻA

49NOBEIGUMA

50NOTEIKUMI

1Protokola grozījumi

2Asociācijas padome var lemt par šā

3protokola noteikumu grozījumiem pēc vienas no līgumslēdzēju pusēm

4vai muitas sadarbības komitejas pieprasījuma.

1Muitas

2sadarbības komiteja

31. Izveido Muitas sadarbības

4komiteju, kurai uztic veikt administratīvo sadarbību ar mērķi

5nodrošināt pareizu un vienotu šā protokola piemērošanu un citus

6pienākumus muitas jomā, kurus tai var uzticēt.

72. Komiteja sastāv, no vienas

8puses, no dalībvalstu ekspertiem un Eiropas Kopienu Komisijas

9ierēdņiem, kuri atbildīgi par muitas jautājumiem, un, no otras

10puses, no Tunisijas ieceltiem ekspertiem.

1Pielikumi

2Šā protokola pielikumi ir tā

3sastāvdaļa.

1Protokola

2īstenošana

3Kopiena un Tunisija katra veic

4nepieciešamos pasākumus šā protokola īstenošanai.

1Nosacījumi

2attiecībā uz Alžīriju un Maroku

3Līgumslēdzējas puses veic visus

4nepieciešamos pasākumus, lai noslēgtu vienošanās ar Alžīriju un

5Maroku, kas ļauj piemērot šo protokolu. Līgumslēdzējas puses

6viena otru informē par pasākumiem, kas pieņemti šajā sakarā.

1Tranzītpreces

2vai preces, kas atrodas uzglabāšanā

3Nolīguma noteikumus var piemērot

4precēm, kas atbilst šā protokola noteikumiem un kas šā protokola

5spēkā stāšanās dienā atrodas vai nu tranzītā vai Kopienā vai

6Tunisijā, vai Alžīrijā un Marokā, ja tiek piemēroti 3., 4. un 5.

7panta noteikumi, pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavās vai

8brīvajās zonās, un par tām četru mēnešu laikā no šīs dienas

9importētājas valsts muitas iestādēm ir jāiesniedz EUR.1

10apliecība, ko eksportētājvalsts kompetentās iestādes apstiprina

11ar atpakaļejošu spēku kopā ar dokumentiem, kas apliecina, ka

12preces ir transportētas tieši.