155. pants

Tiesības uz informāciju

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM

parakstītājvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās

tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību

pārkāpumu, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var

pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi

un izplatīšanas tīkliem, ar kuriem pārkāpj intelektuālā īpašuma

tiesības, sniedz pārkāpējs un/vai cita persona:

a) par kuru ir konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces

komercdarbībai raksturīgā daudzumā;

b) par kuru ir konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta

pakalpojumus komercdarbībai raksturīgā daudzumā;

c) par kuru ir konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā

daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās;

vai

d) kuru a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas ir

norādījušas kā personu, kas iesaistīta attiecīgo preču

producēšanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu

sniegšanā.

2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver:

a) attiecīgo preču vai pakalpojumu producentu, ražotāju,

izplatītāju, piegādātāju un citu bijušo turētāju vārdus vai

nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un

mazumtirgotājus;

b) informāciju par saražotajiem, izplatītajiem, piegādātajiem,

saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta

par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību

normas, kas:

a) dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku

informāciju;

b) reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas

izmantošanu civilajā tiesvedībā vai kriminālprocesā;

c) reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu

izmantošanu;

d) paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas

piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi

radinieki ir piedalījušies intelektuālā īpašuma tiesību

pārkāpumā; vai

e) reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes

konfidencialitātes aizsardzību.