31. pants

Tiesību akti un procedūras muitas jomā

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM

parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgajos tiesību aktos,

noteikumos un procedūrās tirdzniecības un muitas jomā izmantos

starptautiskos instrumentus un standartus, kas piemērojami

tirdzniecības un muitas jomā, tostarp pārskatītās Kioto

Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas

konvencijas būtiskos elementus, WCO pamatstandartus

pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, WCO datu

kopu un HS konvenciju.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM

parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti,

noteikumi un procedūras tirdzniecības un muitas jomā pamatojas

uz:

a) vajadzību aizsargāt un atvieglināt tirdzniecību, ieviešot

un izpildot tiesību aktu prasības, un vajadzību nodrošināt

papildu atvieglojumus tirgotājiem, kuru atbilstība ir augstā

līmenī;

b) vajadzību nodrošināt, ka prasības pret uzņēmumiem ir

racionālas, nediskriminējošas, aizsargā pret krāpšanu un

neizraisa pārmērīgu sankciju piemērošanu par sīkiem muitas jomas

noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem;

c) vajadzību piemērot vienotu administratīvo dokumentu vai

elektronisko ekvivalentu attiecīgi EK līgumslēdzējā pusē un

CARIFORUM. CARIFORUM valstis turpina centienus šā

mērķa sasniegšanai ar nolūku to īstenot drīz pēc šā nolīguma

stāšanās spēkā. Kopīga stāvokļa analīze veicama 3 gadus pēc šā

nolīguma stāšanās spēkā;

d) vajadzību piemērot mūsdienīgas muitas metodes, tostarp

riska novērtēšanu, vienkāršotas importa un eksporta pārbaudes

procedūras, kontroli pēc izlaišanas un objektīvas procedūras

licencētiem tirgotājiem. Procedūrām jābūt pārredzamām, efektīvām

un vienkāršotām, lai samazinātu izmaksas un paplašinātu

prognozējamības iespējas uzņēmumiem;

e) vajadzību pēc nediskriminēšanas preču importam, eksportam

un tranzītam piemērojamo prasību un procedūru ziņā, gan pieņemot,

ka sūtījumiem var piemērot atšķirīgu režīmu, pamatojoties uz

objektīviem riska novērtēšanas kritērijiem;

f) vajadzību pēc pārredzamības. Šim nolūkam līgumslēdzējas

puses un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas saskaņā ar

to attiecīgajos tiesību aktos noteiktajām normām ieviest saistošu

nolēmumu sistēmu muitas jautājumos, jo īpaši par tarifa

klasifikāciju un izcelsmes noteikumiem;

g) vajadzību pēc progresīvas sistēmu attīstības, tostarp uz

informācijas tehnoloģijām balstītas, lai atvieglinātu

elektronisko datu apmaiņu starp tirgotājiem, muitas

administrācijām un saistītajām aģentūrām;

h) vajadzību atvieglināt tranzīta kustību;

i) pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem attiecībā uz

muitas mākleru licencēšanu, kā arī uz prasības obligāti izmantot

neatkarīgus muitas māklerus neizvirzīšanu;

j) vajadzību izvairīties no obligātām pirmsnosūtīšanas

pārbaudēm vai to ekvivalenta izmantošanas, nekaitējot valstu

tiesībām un pienākumiem atbilstīgi PTO Nolīgumam par

pirmsnosūtīšanas pārbaudēm. līgumslēdzējas puses jautājumu

apspriež ar CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības

komiteju un pēc tam var vienoties atteikties no iespējas izmantot

obligātas pirmsnosūtīšanas pārbaudes vai to ekvivalentu.

3. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nodrošinātu

nediskriminēšanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un

darbību pārskatatbildību, EK līgumslēdzēja puse un

CARIFORUM parakstītājvalstis:

a) veic turpmākus pasākumus datu un dokumentācijas

mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas labad;

b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes

attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

c) ievieš efektīvas, tūlītējas, nediskriminējošas un viegli

pieejamas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret

muitas rīcību, rīkojumiem un lēmumiem, kas iespaido importējamās,

eksportējamās vai tranzīta preces. Maksai jābūt samērīgai ar

pārsūdzības procedūru izmaksām; un

d) nodrošina visaugstāko neaizskaramības standartu ievērošanu,

piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko

konvenciju un instrumentu principus šajā jomā.