6. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā likuma norma

atbilst Satversmes 64. un 105. pantam, bet apstrīdētās noteikumu

normas - Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī apstrīdētajai

likuma normai.

Kārtība, kādā aprēķina izlietotās dabasgāzes daudzumu, esot

reglamentēta Noteikumos Nr. 85, nevis energoapgādes komersanta

noteikta. Proti, šajos noteikumos neesot ietverts deleģējums

energoapgādes komersantam noteikt norēķinu kārtību izlietotās

dabasgāzes daudzuma aprēķināšanai, bet gan paredzēts, ka

izlietotās dabasgāzes daudzuma aprēķinā tiek izmantoti

energoapgādes komersanta norēķinu kārtības pielikumā norādītie

raksturlielumi (vērtības). Izlietotās dabasgāzes daudzuma

aprēķināšanā tiekot izmantots vēsturisks vai analoģisks patēriņa

datu profils, bet gadījumos, kad energoapgādes komersanta rīcībā

nav precīzu un konkrētā laikposmā uzskaitītu dabasgāzes patēriņa

datu, - enerģijas lietotājam atļautais maksimālais dabasgāzes

patēriņš stundā vai enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu

maksimālais iespējamais dabasgāzes patēriņš stundā.

Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmie mērķi esot, pirmkārt, nodrošināt energoapgādes sistēmu

drošu, efektīvu un operatīvu darbību visas sabiedrības interesēs,

otrkārt, aizsargāt enerģijas lietotājus pret dominējošā stāvoklī

esošiem komersantiem, treškārt un galvenokārt, atlīdzināt

energoapgādes komersantam un citiem enerģijas lietotājiem

iespējamos zaudējumus un izdevumus, ko izraisījušas enerģijas

lietotāja darbības, ar kurām tas samazinājis uzskaitīto

dabasgāzes patēriņa apjomu vai radījis iespēju patērēt gāzi bez

maksas.

Noteikumos Nr. 85 noteiktā kompensācija esot piemērots

līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ar to tiekot

atlīdzināti visi iespējamie zaudējumi un izdevumi, kuriem varētu

būt ietekme uz dabasgāzes tarifiem. Zaudējumu nodarīšanas faktu

esot grūti konstatēt ar tīkla īpatnībām saistītā komercuzskaites

mēraparātu izvietojuma dēļ. Proti, dabasgāzes uzskaites

mēraparāti esot izvietoti dzīvokļos daudzdzīvokļu namos vai

individuālā objekta īpašniekam piederošā nekustamajā īpašumā, bet

attiecīgie īpašnieki nenodrošinot piekļuvi šiem objektiem.

Turklāt energoapgādes komersantam neesot iespējams precīzi

konstatēt, cik liela apmēra zaudējumi tam ir nodarīti.

Apstrīdētajās normās paredzētā kompensācija pēc sava rakstura

esot zaudējumus atlīdzinoša, nevis sodoša, tāpēc neesot pamata to

vērtēt kontekstā ar Civillikumā ietverto līgumsoda regulējumu.

Turklāt dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā

norēķināšanās trīskāršā tarifa apmērā esot samērīga. Tā kā esot

iespējami arī tādi energoapgādes komersanta zaudējumi, kas

saistīti ar sprādzienbīstamību, dabasgāzes piegādes apturēšanu

citiem enerģijas lietotājiem, sadales sistēmas apsekošanu un

remontdarbiem, neesot samērīgi prasīt, lai enerģijas lietotājs

sedz tikai izdevumus par patērēto dabasgāzi.