1. punkts

1Mērķis un nepieciešamības

2pamatojums

3Bērnu tiesību aizsardzības likuma 32. pants noteic, ka

4ārpusģimenes aprūpes mērķis ir radīt bērnam aizsargātības

5sajūtu, nodrošināt apstākļus viņa attīstībai un

6labklājībai, sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā,

7pēc iespējas respektējot viņa individualitāti un ievērojot

8viņa spējas un intereses. Pašreiz Tukuma novadā nav

9audžuģimeņu, kuras var nodrošināt atbilstošus apstākļus

10bērna attīstībai un labklājībai, ja bērnam ir traucēta

11sociālā funkcionēšana alkohola, narkotisko vielu

12pastiprinātas lietošanas dēļ. Bērniem ar šādām sociālajām

13un veselības problēmām ir nepieciešama aprūpe, kura iekļauj

14rehabilitācijas un ārstniecības pasākumus, kā arī 24 stundu

15uzraudzību, izglītības apguvi mājās un citus individuāli

16šim bērnam nepieciešamus atbalsta pasākumus un piemērotu

17sociālo vidi. Tas nozīmē, ka audžuvecākiem nav citas

18iespējas veikt algotu darbu, turklāt audžuvecākiem ir

19nepieciešamas specifiskas zināšanas, kā arī vide, lai

20varētu nodrošināt bērna aprūpi nepieciešamā apmērā.

21Esošā audžuģimenes atlīdzība nav pietiekama, lai

22motivētu audžuģimenes uzņemties rūpes par bērniem ar

23alkohola, narkotiku lietošanas un uzvedības problēmām,

24iesaistīties bērna rehabilitācijas un ārstniecības

25pasākumos, jo tas prasa papildu zināšanas, atdevi un nereti

26apdraud audžuģimeņu vecāku veselību, dzīvību, personiskās

27mantas, līdz ar to audžuģimenes darbam jābūt adekvāti

28novērtētam, atlīdzībai jābūt vismaz 2000,00 euro

29apmērā (pielīdzināts vecākā sociālā darbinieka amata

30atlīdzībai). Taču bērnu, kuriem nepieciešama šāda

31specifiska aprūpe, paliek arvien vairāk. Ja savlaicīgi

32bērnam netiek sniegts atbalsts, bērna ieradumi nemainās,

33bērns nespēj pats saviem spēkiem mainīt situāciju, arī

34vecāki to nespēj mainīt, un pašvaldībai kā bērnu tiesību

35aizsardzības subjektam, ja vecākiem ir atņemtas aizgādības

36tiesības, ir pienākums radīt bērnam labvēlīgus, drošus

37apstākļus bērna attīstībai, lai attīstītu bērna sociālo

38funkcionēšanu un sekmētu bērna iekļaušanos darba tirgū.

39Pretējā gadījumā situācija nemainās, sociālās

40funkcionēšanas spējas tikai pazeminās un bērns, arī

41sasniedzot pilngadību, turpina būt valsts un pašvaldības

42aprūpē.

43Līdzīga ir situācija bērniem ar smagiem funkcionāliem

44traucējumiem. Arī šiem bērniem praktiski nav iespējams

45atrast audžuģimeni, tāpēc bērni tiek ievietoti ilgstošas

46sociālās aprūpes institūcijās, kuru izmaksas ir ļoti

47lielas, un šāda veida aprūpe saskaņā ar Bērnu tiesību

48aizsardzības likumu pieļaujama tikai tad, ja bērnam nav

49iespējams nodrošināt audžuģimeni.

50Tas liecina, ka bērna aprūpe audžuģimenē ir vērtējama kā

51bērna attīstībai, individuālajām vajadzībām un interesēm

52labvēlīgāks aprūpes veids. Individuāla pieeja un

53mērķtiecīgi uz konkrētā bērna vajadzībām balstīti

54pakalpojumi bieži spēj attīstīt bērna spējas, prasmes,

55iemaņas tā, ka bērns, sasniedzot pilngadību, var dzīvot pēc

56iespējas neatkarīgāku dzīvi. Lai veicinātu, ka audžuģimenes

57nodrošina aprūpi bērniem ar smagiem funkcionāliem

58traucējumiem, ir nepieciešams noteikt lielāku atlīdzību,

59vismaz 1000,00 euro mēnesī (pielīdzināts sociālā

60aprūpētāja amata atlīdzībai).

61Saistošie noteikumi nepieciešami, lai palielinātu

62personu loku, kuriem ir tiesības uz sociālajām garantijām.

63Grozījumi paredz, ka noteikumos noteiktās sociālās

64garantijas ir tiesīgi saņemt arī tie bērni, kuri par

65bāreņiem kļuvuši pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas un turpina

66apgūt izglītību. Vēsturiski šādas tiesības tika ar

67saistošajiem noteikumiem pašvaldībā noteiktas, jo bērns,

68kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, mācās vispārīgās izglītības

69iestādē vai augstskolā un ir palicis bez vecākiem, pēc

70būtības pats sevi nodrošināt finansiāli nespēj un ir tādā

71pat situācijā, kā bērns, kurš vecākus zaudējis līdz 18 gadu

72vecuma sasniegšanai. Šai personu grupai ir nepieciešams

73pašvaldības atbalsts, lai minimālā apmērā nodrošinātu

74iespēju šiem bērniem turpināt iegūt izglītību, profesiju,

75tādējādi sekmējot šo bērnu iekļaušanu darba tirgū kā

76kvalificētiem speciālistiem.