134. pants

Ar laulības līgumu

noteiktā laulāto mantas kopība izbeidzas:

1) pēc pamatiem, kas paredzēti 102.

pantā;

2) pēc laulāto vienošanās par mantas

kopības izbeigšanu;

3) pēc tiesas sprieduma.

Laulātais, kura pārvaldībā manta

neatrodas, var prasīt mantas kopības izbeigšanu tiesā, ja:

1) manta, paliekot turpmāk otra

laulātā rokās, var izputēt vai ciest ievērojamus zaudējumus;

2) laulātais, kura pārvaldībā atrodas

manta, nedod līdzekļus ģimenes un kopīgās mājsaimniecības

vajadzībām;

3) laulātais, kura pārvaldībā ir

manta, bez otra piekrišanas pārkāpj parastās pārvaldības un

lietošanas robežas;

4) laulātais, kura pārvaldībā ir

manta, nonāk aizgādnībā.

Laulātais, kura pārvaldībā atrodas

manta, var prasīt mantas kopības izbeigšanu, ja otra laulātā

parādi pārsniedz viņa atsevišķās mantas vērtību.

Laulāto mantas kopība ir izbeigta

no brīža, kad viens no viņiem miris vai mantisko attiecību

reģistrā par mantas kopības izbeigšanu izdarīts ieraksts. Laulāto

mantas kopības izbeigšana neatņem laulāto kreditoriem viņu

tiesības.