156. pants

Paternitātes

atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas

bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa miesīgais tēvs un bērnu

atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Apstrīdēt paternitātes atzīšanu

var persona, kas paternitāti atzinusi, tās vecāki, ja šī persona

mirusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcības nespējīgu

gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte divu gadu

laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas

izslēdz paternitāti. Bērns pats paternitātes atzīšanu var

apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa

vecāki ir miruši.