258. pants

Aizbilstamā

uzturam var izlietot vienīgi nepieciešamo, sedzot patēriņu no

viņa mantas ikgadīgiem ienākumiem un vispār samērojot ar tiem

visus izdevumus, lai daļa no šiem ienākumiem, ja vien iespējams,

katru gadu vēl ietaupītos. Šaubu gadījumos aizbildnis lūdz

bāriņtiesas padomu, kura, raugoties pēc apstākļiem, sašaurina

liekos izdevumus un cenšas atrast līdzekļus iztrūkuma

segšanai.

Spiedīgos gadījumos, īpaši ja

aizbilstamais izrāda sevišķas spējas, ko ir lietderīgi attīstīt,

audzināšanas izdevumu segšanai var izlietot arī daļu no viņa

kapitāla, bet tikai ar bāriņtiesas piekrišanu.

Ja trūkst aizbilstamā līdzekļu

viņa uzturam, aizbildnim nav pienākums aizbilstamo uzturēt uz

sava rēķina.