15. pants

Lai izvērtētu, vai Satversmes 101. panta pirmajā

daļā un 106. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu,

Satversmes tiesai jānoskaidro:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 16.

punktu un 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 14.

punktu).

Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk.

Satversmes tiesas 2021. gada 28. janvāra sprieduma lietā Nr.

2020-29-01 19. punktu un 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

2020-36-01 14. punktu).

Aizliegums par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītai personai

dienēt Valsts policijā tika noteikts jau 1991. gada 4. jūnija

likuma "Par policiju" sākotnējā redakcijā. Vēlāk šī

prasība tika ietverta Dienesta gaitas likumā, kas nosaka vienotu

tiesisko regulējumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un

Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Šā likuma sākotnējā redakcijā 4.

panta 4. punkts noteica, ka dienestā var atrasties persona, kura

nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Ar 2008. gada 4. decembra grozījumiem 4. panta 4. punkts tika

izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka dienestā var atrasties

persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu -

neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Priekšlikumu par

šā punkta izteikšanu jaunā redakcijā pirms attiecīgā

likumprojekta otrā lasījuma izteica Iekšlietu ministrijas

parlamentārais sekretārs. Priekšlikums tika izskatīts un

atbalstīts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas

novēršanas komisijas 2008. gada 17. septembra sēdē un Saeimas

2008. gada 6. novembra sēdē otrajā lasījumā (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 53. un 83. lp.). Likumprojekts trešajā

lasījumā tika pieņemts 2008. gada 4. decembrī. Likums tika

izsludināts 2008. gada 19. decembrī un publicēts oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 198. Likums stājās

spēkā 2008. gada 20. decembrī.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus pret apstrīdētās

normas pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un

izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

kārtībā, ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un

pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās

izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās

piemērošanas sekas.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu likumu.