16. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 22.

novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01 16. punktu).

Satversmes 101. panta pirmajā daļā un 106. panta pirmajā teikumā

ietvertās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos,

lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts

iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (sk.

Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma lietā Nr.

2006-29-0103 16. un 17. punktu un 2021. gada 25. marta sprieduma

lietā Nr. 2020-36-01 15. punktu).

Ja ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad pienākums uzrādīt un

pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesas

procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

konkrētajā gadījumā - Saeimai (sal. sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-05-01 18.

punktu).

16.1. Saeima uzskata, ka likumdevēja pienākums ir

veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, jo

tā ir cieši saistīta ar sabiedrības uzticēšanos valstij un

demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai. Ja Valsts policijas

amatpersonas amatu varētu ieņemt persona, kas bijusi sodīta par

tīšu noziedzīgu nodarījumu, tad mazinātos sabiedrības uzticēšanās

gan Valsts policijas amatpersonu darbībai, gan pašai valstij un

demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai. Savukārt Pieteikuma

iesniedzējs nepiekrīt tam, ka apstrīdētās normas leģitīmais

mērķis tiek saistīts arī ar demokrātiskas tiesiskas valsts

iekārtas aizsardzību.

Dienesta gaitas likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta

tiesisko statusu, lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un

atklātu dienesta darbību. Persona, stājoties dienestā, dod

zvērestu būt godīga un taisnīga, uzticīga Latvijas Republikai,

pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Satversmi,

starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem normatīvajiem

aktiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm.

Valsts policijas amatpersonas, pildot tām uzticētos uzdevumus,

rīkojas valsts vārdā un pārstāv konkrētu demokrātisku un tiesisku

valsts iekārtu. Valsts policijas dienestā esošās amatpersonas

pieder pie tām amatpersonām, kas ikvienai personai rada

priekšstatu par valsts darbību kopumā. Tādēļ katrai Valsts

policijas amatpersonai ir jāpatur prātā, ka tā ar savu

izturēšanos ir līdzatbildīga arī par sabiedrības priekšstatu jeb

pārliecību par to, ka valsts vara tiek īstenota pienācīgi. Valsts

policijas pamatuzdevums ir kontrolēt likumu ievērošanu

sabiedrībā, nodrošināt, lai sabiedrība ievēro normatīvajos aktos

noteiktās prasības. Ja par Valsts policijas amatpersonu varētu

kļūt persona, kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu,

neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, tiktu mazināta

sabiedrības uzticēšanās Valsts policijas amatpersonām kā valsts

varas īstenotājām un līdz ar to arī demokrātiskai tiesiskai

valsts iekārtai. Turklāt persona, kas pati izdarījusi tīšu

noziedzīgu nodarījumu, pat ja tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta,

nesekmētu likumpaklausīgu attieksmi sabiedrībā.

Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību

ierobežojumam ir leģitīms mērķis - demokrātiskas tiesiskas valsts

iekārtas aizsardzība.

16.2. Saeima norāda, ka personas, kuras neatbilst

minimālajiem profesionalitātes standartiem, tostarp personas,

kuras pašas nespēj atturēties no tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas, nevar pienācīgi pildīt policijas pamatuzdevumu -

nodrošināt personu tiesību un sabiedrības drošības aizsardzību.

Apstrīdētā norma ir vērsta uz to, lai dienestā atrastos personas,

kas, pašas būdamas citiem par paraugu, sekmētu personu tiesību

ievērošanu un sabiedrības drošību, it sevišķi nodrošinot

krimināltiesības regulējošu normatīvo aktu ievērošanu. Ja

persona, kas izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, būtu tiesīga

pildīt dienestu, riskam būtu pakļautas citu personu tiesības un

sabiedrības drošība. Arī Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viens

no ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem ir citu personu tiesību

aizsardzība. Tāpat arī Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz to,

ka amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi prettiesiska rīcība

grauj ne tikai pašas amatpersonas, bet arī iestādes reputāciju,

tādējādi mazinot arī sabiedrības uzticēšanos šai iestādei.

Savukārt sabiedrības neuzticēšanās iestādēm, kuru pamatuzdevumi

ir noziedzības apkarošana, operatīvās un kriminālprocesuālās

darbības veikšana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība,

personas tiesību un likumisko interešu aizsardzība, esot būtisks

aspekts, kas negatīvi ietekmējot sabiedrības drošību.

Demokrātiska tiesiska valsts iekārta nav iedomājama bez

sakārtotas un pienācīgi aizsargātas valsts pārvaldes darbības,

kas tādējādi garantē gan sabiedrības drošību, gan citu cilvēku

tiesības (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 25. punktu).

Saskaņā ar likuma "Par policiju" 5. un 9. pantu

policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu,

cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un

balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Policija ar savu darbību

nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu.

Ņemot vērā policijas uzdevumus un pilnvaras, kā arī to, ka

policijas darbības joma kopumā ir saistīta ar personu tiesību un

brīvību aizsardzību un sabiedrības drošības apdraudējumu

novēršanu, likumdevēja noteiktā mērķa sasniegšanas labad

policijas dienestā esošām personām tiek izvirzītas paaugstinātas

prasības attiecībā uz atbilstību amatam. Apstrīdētajā normā

ietvertais aizliegums ir vērsts uz to, lai veicinātu sabiedrības

drošības aizsardzību, garantējot to, ka par sabiedrības drošību

valsts vārdā rūpējas personas, kuras pašas nav veikušas tādas

darbības, kas demokrātiskā tiesiskā valstī nav akceptējamas.

Valsts policija pilda tai deleģētās valsts funkcijas - aizsargā

personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu,

sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem

prettiesiskiem apdraudējumiem. Rīcība, kas mazina uzticēšanos

Valsts policijas amatpersonām kā valsts varas pārstāvjiem, var

kaitēt sabiedrības drošībai.

Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību

ierobežojumam ir vēl viens leģitīms mērķis - sabiedrības drošības

aizsardzība.

Tādējādi apstrīdētajā normā

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir šādi leģitīmie mērķi -

demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas aizsardzība un

sabiedrības drošības aizsardzība.