18. pants

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 13. punktu).

Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma veicina sabiedrības

uzticēšanos Valsts policijas amatpersonu darbībai un valstij un

tādējādi aizsargā demokrātisko tiesisko valsts iekārtu.

Apstrīdētā norma esot vērsta uz citu personu tiesību un

sabiedrības drošības aizsardzību.

Dienesta gaitas likuma 4. pantā ir noteiktas obligātās

prasības Valsts policijas dienestam, un viena no tām ir ietverta

apstrīdētajā normā. Krimināllikums noteic, kāda cilvēku darbība

vai bezdarbība ir noziedzīga. Savukārt apstrīdētajā normā

ietvertais aizliegums nodrošina to, ka persona, kura izdarījusi

tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

noņemšanas nevar dienēt Valsts policijā, kuras darbības joma ir

saistīta ar personu tiesību un brīvību aizsardzību un sabiedrības

drošības apdraudējumu novēršanu.

Demokrātiskā tiesiskā valstī ir nepieciešams, lai pilsoņi

paļautos uz to, ka valsts pārvaldē strādājošie savus amata

pienākumus veiks tiesiski valsts un sabiedrības interesēs

(sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 21. decembra sprieduma

lietā Nr. 2017-03-01 16.2. punktu). Tādas personas atrašanās

Valsts policijas dienestā, kura pati ir izdarījusi tīšu

noziedzīgu nodarījumu, pat ja tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta,

var radīt priekšstatu, ka valsts varas pārstāvji var neievērot

normatīvajos aktos noteikto un rīkoties pretēji tām vērtībām,

kuras aizsargāt ir šo amatpersonu pienākums. Līdz ar to

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas paustajam viedoklim, ka

apstrīdētā norma veicina sabiedrības uzticēšanos demokrātiskas

tiesiskas valsts iekārtai un amatpersonām, kas to pārstāv.

Valsts policijas amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir

īpašas tiesības, tostarp tiesības personu aizturēt, lietot pret

to fizisku spēku, speciālos līdzekļus, kā arī dienesta vajadzībām

lietot šaujamieroci. Ja sabiedrība neuzticētos Valsts policijas

amatpersonām kā valsts varas pārstāvjiem, kuru uzdevums ir

personu tiesību un sabiedrības drošības aizsardzība, tad tiktu

apdraudēta šīm amatpersonām uzdoto funkciju izpilde. Līdz ar to

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas paustajam viedoklim, ka

apstrīdētā norma veicina arī sabiedrības drošības aizsardzību, jo

nepieļauj tādu personu atrašanos Valsts policijas dienestā, kuras

pašas izdarījušas tīšus noziedzīgus nodarījumus, neatkarīgi no

sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Tātad likumdevēja izraudzītais

līdzeklis ir piemērots apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.