9. pants

Izvērtējot Jelgavas novada TP saturu un izstrādes

procedūru, konstatēju:

9.1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada

14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par

pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"

(turpmāk - noteikumi Nr. 628) 75. punktu teritorijas

plānojuma izstrāde tiek uzsākta ar pašvaldības domes lēmumu, ar

kuru vienlaicīgi tiek apstiprināts darba uzdevums un izstrādes

vadītājs. Jelgavas novada TP uzsākts ar Domes 2017. gada

28. jūnija lēmumu "Par Jelgavas novada teritorijas

plānojuma izstrādi".1 Atbilstoši noteikumu

Nr. 628 2. punktam izstrādes vadītājs organizē un vada

plānošanas dokumentu izstrādi, tai skaitā sagatavo ziņojumu par

publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu

vai noraidīšanu, lai Dome varētu pieņemt attiecīgu lēmumu. No

Jelgavas novada TP dokumentācijas2 izriet, ka tā

izstrādes gaitā ir mainīts izstrādes vadītājs, bet šīs izmaiņas

nav apstiprinātas ar Domes lēmumu.

9.2. Spēkā esošais Jelgavas novada teritorijas plānojums tika

apstiprināts 2011. gada 23. novembrī3,

aizstājot līdz tam spēkā 13 esošos atsevišķos novada teritoriālo

vienību teritoriju plānojumus. Ne Domes 2017. gada

28. jūnija lēmuma pamatojošajā daļā, ne paskaidrojuma

rakstā, nav norādīta jauna novada teritorijas plānojuma izstrādes

uzsākšanas nepieciešamība.

9.3. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem

mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un

taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka

tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Latvijas

Republikas Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma

lietas Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 3. punktu). Efektīva

sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai

paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas

saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar

sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte

un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību

vides jautājumos.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

"normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības

brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura

noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav

neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota

vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības

brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi

teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību

principi." (sk. Satversmes tiesas 2004. gada

9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas

5. punktu un 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr.

2005-10-03 11. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas

Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana

teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un

izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības

līdzdalības tiesību pārkāpumu.

Likuma 3. pants noteic, ka teritorijas attīstības

plānošanā ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai

skaitā atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības

plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina

informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

"vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību

teritorijas plānošanas procesā, ir pienākums būt par objektīvu un

neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi

izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas

teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu. Tajā

pašā laikā Satversmes tiesa uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam ne

vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai

iesniegtajiem iebildumiem un tie mehāniski jāietver attiecīgajā

teritorijas attīstības plānošanas dokumentā. Saņemtie

priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības

apsvērumiem, un to noraidīšanas gadījumā jāsniedz pietiekama

argumentācija." (sk. Latvijas Republikas Satversmes

tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03

26.1. punktu un 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).

Saskaņā ar noteikumu Nr. 628 86. punktu pēc

publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina

publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju

atzinumu izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par priekšlikumu vērā

ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu. Jelgavas

novada TP atkārtoti pilnveidotās redakcijas (3. redakcija)

publiskā apspriešana notika no 2019. gada 10. jūnija

līdz 2019. gada 14. jūlijam. Publiskās apspriešanas

sanāksme, kurā izskatīti saņemtie priekšlikumi, notika

2019. gada 9. jūlijā, t.i., pirms noteiktā publiskās

apspriešanas beigu datuma. Domes 2019. gada 29. maija

lēmumā "Par Jelgavas novada teritorijas plānojuma

2.redakcijas pilnveidošanu, 3. redakcijas nodošanu

publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu

saņemšanai"4 noteiktais publiskās apspriešanas

termiņš (no 2019. gada 10. jūnija līdz 2019. gada

8. jūlijam) neatbilst sistēmā noteiktajam publiskās

apspriešanas termiņam (no 2019. gada 10. jūnija līdz

2019. gada 14. jūlijam).

Pēc pēdējās publiskās apspriešanas ir veiktas izmaiņas

Jelgavas novada TP saistošajā daļā - teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos5 (turpmāk - apbūves

noteikumi), kas nav atspoguļotas Izstrādes vadītājas

priekšlikumos par izmaiņām un pamatojumu redakcionālu kļūdu

labošanai6, Jelgavas novada TP teritorijas plānojuma

2019.-2033. gadam un Vides pārskata redakcijām.

Precizējums nav normatīvs akts, un tas ir vienīgi normatīvā

akta izdevēja (izdevēja pārstāvja) paziņojums par kļūdu vai

neprecizitāti iepriekš publicētajā dokumentā. No šī kritērija

izriet precizējumu un grozījumu nošķiršanas pazīmes, kas

saistītas ar precizējumu izstrādes robežām. Redakcionāla kļūdu

labošana jeb precizējumu veikšana pieļaujama tikai tad, ja tiek

labotas vienīgi publicētā normatīvā akta redakcionālas vai

tehniskas kļūdas un nepilnības. Ar precizējumu nav pieļaujamas

normatīvā akta izmaiņas, kas skar personu tiesiskās

intereses.7 Ministru kabineta 2009. gada

3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu

projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1 punkts

paredz, ka normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu

nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus

sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc

būtības.

Līdz ar to pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai

tādus precizējumus saistošajā daļā8, kas neskar

personu tiesiskās intereses. Pēc publiskās apspriešanas apbūves

noteikumu 118. punkts atbilstoši VAS "Latvijas valsts

ceļi" 2019. gada 17. jūlija atzinumam izteikts

citā redakcijā, kas būtiski atšķiras no publiskajai apspriešanai

nodotās redakcijas.9 Vienlaikus, pamatojoties uz

Aizsardzības ministrijas 2019. gada 14. jūlija vēstulē

minēto, apbūves noteikumi papildināti ar jaunu

5.1.4. apakšnodaļu "Valsts funkciju īstenošanai

nepieciešamās teritorijas (TIN14)".10 Tomēr

grafiskajā daļā šāda teritorija ar īpašiem noteikumiem nav

attēlota.

9.4. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa

noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,

izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi

Nr. 240) 161. punkts noteic funkcionālās zonas, kurās

pieļaujama vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW.

Savukārt noteikumu Nr. 240 162. punkts dod tiesības

pašvaldībai noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju

būvniecība ir aizliegta.

Pretēji publiskās apspriešanas laikā izteiktajiem

priekšlikumiem (iesniegumu parakstījušas vairāk nekā 600

personas), teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir

aizliegta, nav noteiktas, ņemot vērā, ka pašvaldībai nav

objektīva un izvērtēta, dokumentāla pamatojuma šāda aizlieguma

noteikšanai.11 Domes 2019. gada 28. augusta

sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, netika sniegta pietiekama

argumentācija šādu teritoriju nenoteikšanai.

Vēja elektrostaciju izvietošanai apbūves noteikumos ietverts

noteikumu Nr. 240 161. punkts, kas papildināts ar

piebildi, ka jāievēro arī papildus prasības, t.i., apbūves

noteikumu 57. punkts - vēja elektrostaciju parku būvniecība

atļauta tikai pēc rakstiska saskaņojuma saņemšanas pašvaldībā un

noteikto prasību attiecībā uz satiksmes infrastruktūru

izpildes.

9.5. Atbilstoši noteikumu Nr. 628 92. punktam

saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma

apstiprināšanu noslēguma jautājumos norāda tos lokālplānojumus un

detālplānojumus, kuri zaudē spēku. Jelgavas novadā uz

2018. gada 1. janvāri spēkā ir 8 detālplānojumi,

no kuriem 5 ir īstenoti. Saistošajos noteikumos Nr. 6 nav

ietverta tiesību norma par tiem, ka zaudējuši

spēku.12

Saskaņā ar Likuma 31. panta trešo daļu vietējā pašvaldība

var noteikt termiņu, kurā uzsākama detālplānojuma īstenošana -

detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši

detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Zemes vienību

sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav

uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu. Vienlaikus Likuma

Pārejas noteikumu 14. punkts noteic, ka visi spēkā esošie

teritorijas attīstības plānošanas dokumenti sistēmā ievietojami

līdz 2015. gada 31. decembrim. Sistēmā ir ievietoti

tikai divi detālplānojumi - detālplānojums nekustamajam īpašumam

"Vilces iela 17", Svētes pagastā un Jelgavas novada

Valgundes pagasta nekustamā īpašuma "Lindas"

detālplānojums.

Detālplānojums salīdzinājumā ar teritorijas plānojumu ir

uzskatāms par speciālo tiesību normu, līdz ar to detālplānojuma

teritorijā spēkā ir detālplānojumā noteiktais. Pretēji

detālplānojumā "Lindas" noteiktajam zonējumam -

individuālo dzīvojamo māju apbūve (DzM)13,

Jelgavas novada TP šajā teritorijā noteiktā funkcionālā zona ir

lauksaimniecības teritorija (L), turklāt tā ir applūstošā

teritorija un atrodas ārpus Vītoliņu ciema. Detālplānojums

nekustamajam īpašuma Vilces iela 1714 paredz

individuālo dzīvojamo māju apbūvi (DzM), bet Jelgavas

novada TP šī teritorija noteikta kā savrupmāju apbūves

teritorija (DzS), kas atbilst paskaidrojuma rakstā dotajai

funkcionālo zonu savietojamības tabulai.

Apbūves noteikumu 397. punkts noteic, ka teritorijas,

kurās ir jāizstrādā detālplānojums, ir noteiktas kā

teritorijas, kurām izstrādājams detālplānojums (TIN3) un

tās atrodas Kalnciemā, Kalnciema pagastā, bet konkrētais

apzīmējums norādīts visās grafiskās daļas kartēs.

9.6. Atbilstoši noteikumu Nr. 628 30. punktam, ja

teritorijas plānojumā paredzētas novada pagasta, novada pilsētas

vai ciema robežu izmaiņas, jaunas pilsētas vai ciema izveide vai

to statusa maiņa, paskaidrojuma rakstā papildus šo noteikumu 29.

punktā noteiktajam ietver šādas nepieciešamības pamatojumu.

Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka izstrādes laikā ir

pārskatītas visu ciemu robežas.15 Robežas grozītas 30

no 34 novadā esošajiem ciemiem. Savukārt 4 ciemiem robežas

precizētas pa zemes vienību robežām.

Ciema robežu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto

vietu likuma 11. panta pirmajai daļai un noteikumu

Nr. 628 31.1.4. apakšpunktam nosaka teritorijas

plānojuma grafiskajā daļā. Grafiskajā daļā ir attēlotas divas

ciemu robežas - esošā un plānotā robeža. Stājoties spēkā

saistošajiem noteikumiem Nr. 6 (t.i., no 2019. gada

11. septembra), spēkā ir tikai viena ciema robeža, kas

grafiskajā daļā nosaukta par plānoto ciema robežu.

9.7. Noteikumu Nr. 628 28. punkts noteic, ka

teritorijas plānojumā ietilpst paskaidrojuma raksts, apbūves

noteikumi un grafiskā daļa. Līdz ar to tajās ietvertajai

informācijai jābūt savstarpēji saistītai un atbilstošai

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Turklāt apbūves

noteikumos var ietvert tikai tādas normas, kuru izdošanai

pašvaldībai normatīvajos aktos ir dots deleģējums. Apbūves

noteikumos nav ietveramas normas, kas dublē augstāka juridiskā

spēka vai tāda paša juridiskā spēka normatīvajos

aktos.16

9.8. apbūves noteikumos dotas atsauces uz neesošiem

pielikumiem paskaidrojuma rakstā17;

9.9. nav sniegts pamatojums, kāpēc Svētes pagasta Jēkabnieku

ciems un Jaunsvirlaukas pagasta Vecsvirlaukas ciems nav ietverts

5.pielikumā, kaut arī Jelgavas novada TP grafiskajā daļā šo ciemu

robežas grafiskajā daļā ir attēlotas;

9.10. grafiskajā daļā nav attēlotas visas teritorijas, kuras

noteiktas, kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN),

tai skaitā teritorija ar īpašiem noteikumiem "riska

teritorija" (TIN11), kas saskaņā ar apbūves noteikumu

390. punktu ir bijusī Sibīrijas mēra lopu kapsēta

(nekustamais īpašums "Zeltiņi", Lielplatones pagastā),

kurā aizliegta jebkādas saimnieciskās darbības veikšana;

9.11. apbūves noteikumos lietotā terminoloģija neatbilst

būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem

aktiem;18

9.12. nav ņemts vērā, ka servitūtu nodibināšana, grozīšana vai

izbeigšana var notikt vienīgi Latvijas Republikas Civillikumā

noteiktajā kārtībā un ceļa servitūtu nodibināšana un uzraudzība

ir civiltiesisks jautājums, kas saskaņā ar likumu "Par

pašvaldībām" nav pašvaldību kompetencē;

9.13. apbūves noteikumos ietvertas prasības, kas nav

izpildāmas, jo papildus prasības, uz kurām dota atsauce, apbūves

noteikumos nav noteiktas;

9.14. apbūves noteikumos ietverta prasība saņemt pašvaldības

saskaņojumu gadījumos, kad šādu prasību izvirzīšanu neparedz

augstāka juridiskā spēka normatīvais akts;

9.15. apbūves noteikumu pielikumā noteiktā ielu klasifikācija

neatbilst noteikumu Nr. 240 2. pielikumam;

9.16. nav ņemts vērā Zemes pārvaldības likuma 8. panta

pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktais nosacījums, ka

koplietošanas ceļš ir ceļš, kas kā būve pieder pašvaldībai, bet

zeme zem tā ir privātīpašums, kas kopā ar ceļa nodalījuma joslu

vai ielas sarkanajām līnijām tiek iezīmēts teritorijas

plānojumā;

9.17. pārrakstītas noteikumu Nr. 24019,

Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu

Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15

"Dzīvojamās ēkas", Ministru kabineta 2015. gada

30. jūnija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par

Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas

būves""20 tiesību normas;

9.18. apbūves noteikumos izvirzītas prasības, kas neatbilst

noteikumu Nr. 240 nosacījumiem;21

9.19. apbūves noteikumos nav ievērota konsekvence attiecībā uz

pašvaldības institūciju, no kuras saņemams saskaņojums

būvniecības procesā22, tai skaitā, nav ņemti vērā

Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu

Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"

6. punktā noteiktie gadījumi, kad nav nepieciešama

būvniecības ieceres dokumentācija un līdz ar to saskaņojums ar

pašvaldību;

9.20. nav pamatota teritoriju ar īpašiem noteikumiem

"Teritorija, kurā plānotā būvniecība jāsaskaņo ar Babītes

novada pašvaldību" (TIN 13) noteikšana;

9.21. ietvertas tiesību normas, kas atbilstoši likuma

"Par pašvaldībām" 43. pantu nosakāmas citos

saistošajos noteikumos;23

9.22. grafiskajā daļā lietoti apzīmējumi, kam nav dots

skaidrojums24 un katrā grafiskās daļas kartē norādīti

pilnīgi visi grafiskajā daļā lietotie apzīmējumi, neskatoties uz

to, ka pašā kartē šādi apzīmējumi nav lietoti;25

9.23. Domes 2017. gada 26. jūnija saistošie

noteikumi Nr. 8 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības

pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Jelgavas

novadā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 8) nosaka

kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek

pievienotas centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas

sistēmām, šo sistēmu ekspluatācijas un aizsardzības noteikumus.

Saistošo noteikumu Nr. 8 6. punkts noteic, ka visos jaunas

būvniecības gadījumos apbūves teritorijās, kurās saskaņā ar

teritorijas plānojumu ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes

sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas, pieprasāmi

tehniskie noteikumi.

Jelgavas novada TP nav noteiktas teritorijas, kurās atbilstoši

saistošo noteikumu Nr. 8 6. punktam ierīkojamas

centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās

kanalizācijas sistēmas. Atbilstoši apbūves noteikumu 63. punktam

centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas

ierīkošana jāparedz 32 no novada 34 ciemiem.