2437. pants

1Īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēkā vai dabas stihiju rezultātā nopostītas vai daļēji nopostītas likumīgas būves to iepriekšējā veidolā un tajā pašā novietnē arī tad, ja šo būvju esošā izmantošana neatbilst šajos noteikumos atļautajai izmantošanai.

1Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai Jūrmalas pilsētā attiecas uz šādām teritorijām un būvēm:

22439.1. valsts aizsargājamo kultūras pieminekli – "Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni" (valsts aizsardzības Nr.6083) un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritoriju;

32439.2. valsts aizsargājamo kultūras pieminekli – reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli "Ķemeru kūrorts" (valsts aizsardzības Nr.6085) un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritoriju;

42439.3. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu – vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu "Slokas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 6089); "Vaivaru – Asaru – Mellužu – Pumpuru – Jaundubultu vasarnīcu rajons" (valsts aizsardzības Nr. 6092); "Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons" (valsts aizsardzības Nr. 6093); "Priedaines vasarnīcu rajons" (valsts aizsardzības Nr. 6088); "Vaivaru – Asaru – Mellužu vasarnīcu kvartāli" (valsts aizsardzības Nr. 6091); "Majoru – Dzintaru vasarnīcu kvartāli" (valsts aizsardzības Nr. 6087), "Dzintaru – Bulduru vasarnīcas kvartāli" (valsts aizsardzības Nr. 6084); "Kauguru zvejniekciems" (valsts aizsardzības Nr. 6086), "Stirnurags" (valsts aizsardzības Nr. 6090) un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijām;

52439.4. valsts aizsargājamiem arhitektūras, arheoloģijas, mākslas un vēstures pieminekļiem un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijām;

62439.5. būvēm ar Jūrmalas Teritorijas plānojumā noteiktu kultūrvēsturiskās vērtības līmeni.

1Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) robežas ir noteiktas Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums".

1Pašvaldība ir tiesīga pieprasīt būvžoga un fasādes sieta vizuālo risinājumu iekļaut būvniecības dokumentācijā, ja būvdarbi paredzēti kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā). Gar D, C un B kategorijas ielām pielieto dekoratīvos pārsegus.

27.1.2. Pilsētbūvniecības pieminekļi un to aizsargjoslas

1Veicot būvniecību un zemes vienību robežu korekcijas pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās maksimāli saglabā kultūrvēsturisko vidi:

22442.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra;

32442.2. apbūves mērogu, ko nosaka būvapjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi;

42442.3. apbūves raksturu, ko nosaka konkrētam apbūves fragmentam raksturīgu autentisku apbūves raksturlielumu kopums: apbūves blīvums, apbūves augstums un stāvu skaits, fasādes frontes garums un attālums starp ēkām, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija, fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli;

52442.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, apstādījumi un labiekārtojums;

62442.5. labiekārtojuma elementus, mazās arhitektūras formas (vides raksturam atbilstoši žogi, vārti, celiņi, kāpnes, atbalsta sienas, baseini, strūklakas, lapenes un citi ārtelpas elementi).