11. pants

1Satversmes tiesa

2nesaskata racionālu izskaidrojumu Komerclikuma 284. panta otrajā

3daļā ietvertajam aizliegumam statūtos noteikt lielāku

4nepieciešamo balsu vairākumu svarīgu lēmumu pieņemšanai. Lai

5statūtos noteiktu, ka svarīgu lēmumu pieņemšanai nepieciešams

6vairāk kā trīs ceturtdaļas balsu, par šādu statūtu redakciju ir

7jānobalso vairākumam. Tātad šādus noteikumus statūtos var ietvert

8tikai ar vairākuma atbalstu.

9Arī citu valstu pieredze liecina,

10ka sabiedrību statūtos ir atļauts noteikt lielāku nepieciešamo

11balsu skaitu, nekā tas paredzēts likumā. Piemēram, Igaunijas

12Komerclikuma 300. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumi par

13grozījumiem akciju sabiedrības statūtos ir jāpieņem ar divām

14trešdaļām no klātesošo akcionāru balsīm, ja statūti neparedz

15lielāku balsu vairākumu. No tā izriet, ka statūtos nevar noteikt

16mazāku balsu vairākumu, taču var noteikt, ka lēmums par statūtu

17grozījumiem pieņemams vienbalsīgi.

18Šveices Saistību tiesību likuma

19704. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumi par svarīgiem jautājumiem

20(tai skaitā grozījumu izdarīšanu akciju sabiedrības statūtos)

21jāpieņem ar divām trešdaļām akcionāru sapulcē pārstāvēto

22akcionāru balsu. Savukārt šā panta otrā daļa paredz iespēju

23statūtos noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu vai noteikt

24papildu nosacījumus minēto lēmumu pieņemšanai. Līdzīgi kā

25Igaunijā, arī Šveices sabiedrību tiesībās nav iespējams noteikt

26zemāku balsu vairākuma slieksni (sk.: Meier-Hayoz A.,

27Forstmoser P., Schweizerisches Gesellschaftsrecht. 10. Auflage,

28Bern: Stämpfli Verlag AG, 2007, §16 Rn. 255, 379).

29Savukārt Vācijas Akciju likuma

30179. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka jebkurš statūtu

31grozījums jāpieņem ar trīs ceturtdaļām no sapulcē pārstāvētā

32pamatkapitāla. Statūtos iespējams noteikt citādu kapitāla (balsu)

33vairākumu. Tomēr uzņēmuma darbības jomu var grozīt vienīgi ar

34lielāku balsu vairākumu. Tāpat statūtos var noteikt citus statūtu

35grozīšanas priekšnoteikumus.

36Kā redzams, atšķirībā no Igaunijas

37un Šveices tiesībām, Vācijas tiesiskais regulējums ļauj statūtos

38noteikt jebkādu nepieciešamo balsu vairākumu attiecībā uz statūtu

39grozījumiem (izņemot uzņēmuma darbības jomas maiņu). Līdz ar to

40statūtos iespējams noteikt gan vienbalsīguma principu, gan

41konkrētu kvorumu lēmuma pieņemšanai, gan arī akcionāru

42piekrišanas saņemšanu kā priekšnoteikumu tam, lai lēmums stātos

43spēkā (sk.: Hüffer U., Aktiengesetz, 8. Auflage, München: C.H.

44Beck, 2008, § 179, Rn. 23).

45Tas, ka Saeima 2008. gada 18.

46decembrī pieņēma likumu, ar kuru grozīja Komerclikuma 284. panta

47otro daļu, tikai apstiprina faktu, ka iepriekšējais regulējums

48nebija labākais risinājums. Minēto apstiprina Saeimas vēstule,

49kurā atzīts, ka grozījumi izdarīti ar mērķi pilnveidot apstrīdēto

50regulējumu (sk. lietas materiālu 200. lpp.).

51Līdz ar to

52ierobežojums nav samērīgs un apstrīdētās normas tādā redakcijā,

53kādā tās bija spēkā līdz 2009.gada 21. janvārim, neatbilst

54Satversmes 105.pantam.