11. pants

Satversmes tiesa

nesaskata racionālu izskaidrojumu Komerclikuma 284. panta otrajā

daļā ietvertajam aizliegumam statūtos noteikt lielāku

nepieciešamo balsu vairākumu svarīgu lēmumu pieņemšanai. Lai

statūtos noteiktu, ka svarīgu lēmumu pieņemšanai nepieciešams

vairāk kā trīs ceturtdaļas balsu, par šādu statūtu redakciju ir

jānobalso vairākumam. Tātad šādus noteikumus statūtos var ietvert

tikai ar vairākuma atbalstu.

Arī citu valstu pieredze liecina,

ka sabiedrību statūtos ir atļauts noteikt lielāku nepieciešamo

balsu skaitu, nekā tas paredzēts likumā. Piemēram, Igaunijas

Komerclikuma 300. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumi par

grozījumiem akciju sabiedrības statūtos ir jāpieņem ar divām

trešdaļām no klātesošo akcionāru balsīm, ja statūti neparedz

lielāku balsu vairākumu. No tā izriet, ka statūtos nevar noteikt

mazāku balsu vairākumu, taču var noteikt, ka lēmums par statūtu

grozījumiem pieņemams vienbalsīgi.

Šveices Saistību tiesību likuma

704. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumi par svarīgiem jautājumiem

(tai skaitā grozījumu izdarīšanu akciju sabiedrības statūtos)

jāpieņem ar divām trešdaļām akcionāru sapulcē pārstāvēto

akcionāru balsu. Savukārt šā panta otrā daļa paredz iespēju

statūtos noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu vai noteikt

papildu nosacījumus minēto lēmumu pieņemšanai. Līdzīgi kā

Igaunijā, arī Šveices sabiedrību tiesībās nav iespējams noteikt

zemāku balsu vairākuma slieksni (sk.: Meier-Hayoz A.,

Forstmoser P., Schweizerisches Gesellschaftsrecht. 10. Auflage,

Bern: Stämpfli Verlag AG, 2007, §16 Rn. 255, 379).

Savukārt Vācijas Akciju likuma

179. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka jebkurš statūtu

grozījums jāpieņem ar trīs ceturtdaļām no sapulcē pārstāvētā

pamatkapitāla. Statūtos iespējams noteikt citādu kapitāla (balsu)

vairākumu. Tomēr uzņēmuma darbības jomu var grozīt vienīgi ar

lielāku balsu vairākumu. Tāpat statūtos var noteikt citus statūtu

grozīšanas priekšnoteikumus.

Kā redzams, atšķirībā no Igaunijas

un Šveices tiesībām, Vācijas tiesiskais regulējums ļauj statūtos

noteikt jebkādu nepieciešamo balsu vairākumu attiecībā uz statūtu

grozījumiem (izņemot uzņēmuma darbības jomas maiņu). Līdz ar to

statūtos iespējams noteikt gan vienbalsīguma principu, gan

konkrētu kvorumu lēmuma pieņemšanai, gan arī akcionāru

piekrišanas saņemšanu kā priekšnoteikumu tam, lai lēmums stātos

spēkā (sk.: Hüffer U., Aktiengesetz, 8. Auflage, München: C.H.

Beck, 2008, § 179, Rn. 23).

Tas, ka Saeima 2008. gada 18.

decembrī pieņēma likumu, ar kuru grozīja Komerclikuma 284. panta

otro daļu, tikai apstiprina faktu, ka iepriekšējais regulējums

nebija labākais risinājums. Minēto apstiprina Saeimas vēstule,

kurā atzīts, ka grozījumi izdarīti ar mērķi pilnveidot apstrīdēto

regulējumu (sk. lietas materiālu 200. lpp.).

Līdz ar to

ierobežojums nav samērīgs un apstrīdētās normas tādā redakcijā,

kādā tās bija spēkā līdz 2009.gada 21. janvārim, neatbilst

Satversmes 105.pantam.