Vairogs6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Izglītības un zinātnes ministrijai konceptuālajā ziņojumā
ietvertos pasākumus 2015., 2016. un 2017. gadā īstenot piešķirto
valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par augstas klases
sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešanai papildus
nepieciešamo finansējumu 2018. gadā un turpmākajos gados ir
izskatāms, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara
likumprojektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam,
vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu
jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā
gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Ministru prezidente Laimdota
Straujuma
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte
Seile
(Ministru kabineta
2015. gada 16. novembra
rīkojums Nr. 721)
Konceptuālais ziņojums
"Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas
izveide"
2015. gads
Konceptuālā
ziņojuma
"Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas
izveide"
KOPSAVILKUMS
Konceptuālais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Sporta politikas
pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 666) paredzēto
uzdevumu un pasākumu plānā (VI sadaļa) iekļauto 46.uzdevumu,
Ministru kabineta 2014. gada 5. augusta sēdes protokollēmuma
(prot. Nr. 42 38. §) "Informatīvais ziņojums "Par
Murjāņu sporta ģimnāzijas turpmāko darbību"" 3. punktu
un ar Ministru kabineta 2015. gada 16. februāra rīkojuma Nr. 78
"Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas
Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
īstenošanai" 1. punktu apstiprinātā Valdības rīcības plāna
Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta
iecerēto darbību īstenošanai 40.3. pasākumu, ar kuru Izglītības
un zinātnes ministrijai (turpmāk arī - IZM) uzdots nodrošināt
konceptuālā ziņojuma izstrādi par sporta veidu reģionālo
attīstības centru1 sistēmas izveidi. Jautājums par
konceptuālā ziņojuma izstrādi ir izskatīts arī Latvijas
Nacionālās sporta padomes (turpmāk arī - LNSP) 2013. gada 25.
septembra sēdē (prot. Nr. 3 9. §) un 2015. gada 12. marta sēdē
(prot. Nr. 2 11. §), kurās IZM uzdots konceptuālajā ziņojumā
ietvert ar sporta veidu reģionālo attīstības centru darbību un
valsts finansiālo atbalstu saistīto nepieciešamo tiesisko
regulējumu saistītos jautājumus. Izstrādātais konceptuālais
ziņojums izskatīts LNSP 2015. gada 2. jūlija sēdē (prot. Nr. 3 3.
§).
Konceptuālā ziņojuma izstrādei ar IZM 2015. gada 17. aprīļa
rīkojumu Nr. 212 izveidota darba grupa (turpmāk - Darba grupa),
kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no IZM, Murjāņu sporta
ģimnāzijas (turpmāk - MSĢ), Latvijas Pašvaldību savienības,
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas, biedrības "Latvijas
Sporta federāciju padome", biedrības "Latvijas
Olimpiskā komiteja" (turpmāk - LOK), biedrības
"Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome"
un biedrības "Latvijas Komandu sporta spēļu
asociācija".
Konceptuālais ziņojums paredz izveidot augstas klases
sportistu sagatavošanas centrus (turpmāk - Sportistu
sagatavošanas centri), kuri nodrošinās kvalitatīvu vidi un
apstākļus, kas palīdzēs izkopt jauno sportistu izcilību sportā.
Sportistu sagatavošanas centru izveidošanas mērķis ir pilnveidot
kvalitatīvu augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmu
Latvijā, nodrošinot priekšnoteikumus starptautiski
konkurētspējīgu sportistu attīstībai.
Lai izveidotu mūsdienu prasībām un prognozētajiem
sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošus Sportistu sagatavošanas
centrus, līdz 2017. gada 31. decembrim Ventspils pilsētas
pašvaldībā un Valmieras pilsētas pašvaldībā tiks īstenots
Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešanas pirmais posms,
nodrošinot 32 sportistu sagatavošanu, kas divu gadu garumā praksē
ļaus pārliecināties par izmantoto risinājumu (mācību - treniņu
sistēmas) ilgtspēju un uz pierādījumiem balstītas pakāpeniskas
ieviešanas nepieciešamību augstas klases sportistu sagatavošanas
sistēmā, kā rezultātā nepieciešamības gadījumā varēs tikt
precizēti Sportistu sagatavošanas centru darbības nosacījumi, kā
arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība un kritēriji. Pēc
pirmā posma īstenošanas tiks sagatavots un LNSP sēdē izskatīts
gala ziņojuma, pēc kura tiks noteikti sporta veidi, kuri
atbalstāmi Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ietvaros, kā
arī atbilstoši izstrādātam tiesiskam regulējumam tiks nodrošināta
Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ieviešana pilnībā, ņemot
vērā šim mērķim paredzēto valsts budžeta līdzekļu apmēru.
I Problēmas vai
situācijas apraksts
Sportistu sagatavošanas sistēma Latvijā balstās uz 70
profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, kurās 1174
treneru vadībā regulāri trenējas 33 350 bērni un jaunieši 40
sporta veidos. Minētā sporta skolu un sporta klubu sistēma
pakāpeniski un mērķtiecīgi nodrošina sportistu sagatavošanu, it
īpaši jauniešu un junioru vecumā (līdz 18 gadiem). Šīs sistēmas
darbība tiek atbalstīta arī no valsts budžeta, piešķirot
līdzekļus (dotāciju) profesionālās ievirzes sporta izglītības
programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām. 2015. gadā šim mērķim tiek
novirzīti 9 057 590 euro, savukārt 2016. gadā šim mērķim
plānots novirzīt 11 001 120 euro. Tajā brīdī, kad
sportists ir sasniedzis noteiktu sportisko līmeni un izpildījis
attiecīgus kritērijus, sportistam ir tiesības pretendēt uz valsts
atbalstu arī SIA "Latvijas Olimpiskā vienība" (turpmāk
arī - LOV), kura saskaņā ar Sporta likuma 10. panta 10. daļu kā
specializēta sporta organizācija nodrošina valsts labāko
sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanos
dalībai Olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās
starptautiskajās sporta sacensībās. Papildus minētam 2015. gadā
ar valsts atbalstu ir uzsākta LOK programmas "TOP50"
īstenošana ar mērķi atbalstīt sportistu sagatavošanos
individuālajos olimpiskajos sporta veidos dalībai Olimpiskajās
spēlēs. Tāpat valsts atbalsts sportistu sagatavošanai un mācību -
treniņu procesa nodrošināšanai tiek sniegts ar Sporta likumā
noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju starpniecību. Būtisku
ieguldījumu sportistu sagatavošanā un sportiskās meistarības
izaugsmē sniedz arī pašvaldības.
Šobrīd vienīgā valsts dibinātā un finansētā izglītības
iestāde, kurā visas iestādes izglītības un sporta darbs tiek
organizēts pēc internāta modeļa, t.i., apvienojot mācības
vispārizglītojošajās programmās ar regulāriem (divas reizes
dienā) sporta treniņiem, diennakts uzraudzību, ēdināšanu un
dzīvošanu, dalību sporta sacensībās un ilgstošu sportistu
atrašanos mācību - treniņu nometnēs, ir MSĢ, kura nodrošina
augstas klases sportistu sagatavošanu šādos olimpiskajos sporta
veidos: airēšana, handbols, kamaniņu sports, kanoe airēšana un
smaiļošana, riteņbraukšana, vieglatlētika un volejbols.
Izglītības process MSĢ ir pakārtots dažādu sporta veidu sportistu
sagatavošanas specifiskajām prasībām, mācību - treniņu nometnēm
un sporta sacensībām. MSĢ izveidotā un 50 gadus aprobētā
izglītības, mācību-treniņu un audzināšanas sistēma ļauj sekmīgi
apvienot mācības vispārizglītojošajās programmās ar regulāriem
(divas reizes dienā) sporta treniņiem. Dalība sporta sacensībās
un ilgstošās mācību-treniņu nometnēs tiek veiksmīgi apvienota ar
vispārizglītojošo programmu apguvi.
Arī vairākas pašvaldības, veicinot sporta attīstību savā
administratīvajā teritorijā, ir izveidojušas talantīgo sportistu
sagatavošanas centrus (internātus), kurus, neskatoties uz to, ka
tajos pastāvīgi atrodas talantīgi jaunie sportisti arī no citām
pašvaldībām, pašas arī finansē, jo valsts ierobežoto finanšu
līdzekļu dēļ līdz šim nepiedalās šo centru finansēšanā. Sākotnēji
šādi internāta tipa centri tika izveidoti tajās pilsētās, kurās
ir (arī investējot apjomīgus līdzekļus no valsts) reģionālie
olimpiskie sporta centri un tie vienlaikus nodrošina ne tikai
sporta infrastruktūras pārvaldību, bet arī sniedz visu
nepieciešamo atbalstu jauno sportistu izaugsmē (t. sk.,
nodrošinot noteikta skaita vietas sporta internātā). Atsevišķas
pašvaldības šo internātu pārvaldību ir uzticējušas sporta skolām,
piemēram, Rīgas domes profesionālās ievirzes izglītības iestāde
"Hokeja skola "Rīga"" ir izveidojusi hokeja
internātu ar vairāk kā 50 vietām.
Diskusijās ar sporta nozares pārstāvjiem, kā arī Darba grupas
sēdēs secināts, ka:
(1) Sportistu sagatavošanas centru izveide ir būtisks
priekšnosacījums augstas klases jauno sportistu talantu
izaugsmei, lai arī nākotnē konkurētu ar citu valstu sportistiem
un nodrošinātu augstas klases rezultātu sasniegšanu
ilgtermiņā;
(2) ir nepieciešams izstrādāt un īstenot īpašu augstas klases
sportistu sagatavošanas atbalsta programmu ar konkrētiem
uzdevumiem (sasniedzamajiem rezultātiem), tiesisko ietvaru un
ilgtermiņā prognozējamu finansējumu;
(3) nepieciešams noteikt Sportistu sagatavošanas centros
atbalstāmos sporta veidus, tādejādi koncentrējot šim mērķim
paredzētos valsts budžeta līdzekļus un palielinot ieguldīto
līdzekļu efektivitāti;
(4) Sportistu sagatavošanas centru izveidei nepieciešams
izvirzīt augstas prasības ne tikai attiecībā uz sportistiem, bet
arī uz sporta speciālistiem (treneriem), treniņu un sacensību
apstākļiem;
(5) augstas klases sportistu sagatavošanas sistēma ir saistīta
ar izglītības procesa pakārtošanu specifiskajām sporta
vajadzībām, regulāru treniņprocesu un dalību sporta sacensībās,
vienlaikus nodrošinot individuālu pieeju, kā arī savstarpējo
konkurenci.
Ja Sportistu sagatavošanas centru izveides jautājums netiks
risināts, paredzams, ka, ņemot vērā iedzīvotāju salīdzinoši
nelielo skaitu un arī tā nākotnes perspektīvas, būtiski var
samazināties Latvijas sportistu konkurētspēja starptautiskajā
arēnā, kā arī netiks nodrošināta maksimāli efektīva resursu
izmantošana.
II Piedāvātais
risinājums
Sportistu sagatavošanas centru izveides mērķis: sagatavot starptautiski
konkurētspējīgus augstas klases sportistus olimpiskajos sporta
veidos, lai nodrošinātu izcilus sasniegumus sportā
ilgtermiņā.
Sportistu sagatavošanas centru uzdevumi:
(1) radīt priekšnoteikumus Olimpisko spēļu 1.-6.vietu
ieguvēju, kā arī pasaules un Eiropas čempionātu pieaugušajiem
1.-3.vietu ieguvēju sagatavošanai individuālajos sporta veidos,
kā arī komandu sporta spēļu nacionālo izlašu dalībai Olimpiskajās
spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātu finālturnīros, tādejādi
veicinot izcilību sportā;
(2) nodrošināt kvalitatīvu vidi un mācību - treniņu apstākļus
jauno augstas klases sportistu sagatavošanai;
(3) pilnveidot augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmu,
sekmējot sportistu izaugsmi;
(4) efektīvi izmantot sportistu resursus un izveidoto sporta
infrastruktūru.
Minētā mērķa sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai Sportistu
sagatavošanas centriem izvirzāmas šādas prasības:
(1) sporta
bāzes - atbilst izvēlētā sporta veida kvalitatīva mācību -
treniņa procesa nodrošināšanai un augstas klases sportistu
izaugsmei nepieciešamajām prasībām ar atbilstošu aprīkojumu un
inventāru. Sporta bāzes piemērotību Sportistu sagatavošanas
centra prasībām apliecina attiecīgajā sporta veidā Sporta likumā
noteiktā kārtībā atzītā sporta federācija (turpmāk - sporta
federācija);
(2) treneri -
sagatavojis Eiropas vai pasaules čempionāta (arī jauniešiem vai
junioriem) 1.-12.vietu ieguvējus vai Olimpisko spēļu dalībniekus,
vai arī pats ir bijis Olimpisko spēļu dalībnieks; ar attīstītu
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmi, kurš
pedagoģiskajā darbā izmanto patstāvīgi izstrādātas augstas klases
sportistu sagatavošanas autorprogrammas; strādā individuāli,
attīstot katra sportista spējas un talantus. Trenerim jāatbilst
normatīvajos aktos sporta speciālistam noteiktajām prasībām, kā
arī trenera kandidatūra jāsaskaņo ar sporta federāciju. Darba
līgums ar treneri par noteikto uzdevumu izpildi tiek slēgts uz
četriem gadiem, paredzot ikgadēju sasniegto rezultātu
analīzi;
(3) sadzīves
apstākļi - atbilst mūsdienu prasībām par augstas klases
sportistam nepieciešamajiem sadzīves apstākļiem, t. sk.,
nodrošinot, ka vienā istabā dzīvo ne vairāk kā divi sportisti;
pieejamas veļas mazgāšanas un žāvēšanas telpas, mācību telpas,
konferenču un sportistu audzinātāju telpas; ēdināšanas
nodrošināšanai (dienesta viesnīcas telpās vai tās tuvumā,
nodrošinot vismaz trīs ēdienreizes dienā). Dzīvojamā platība
jānodrošina arī trenerim;
(4) izglītība
- kvalitatīvas vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības
nodrošināšana atbilstoši sportista vecumam, organizējot to
atbilstoši specifiskajām sporta veida vajadzībām, kā arī
nodrošinot individuālu pieeju ikvienam izglītojamam jebkurā
izglītības posmā;
(5) medicīna un
rehabilitācija - atbilst mūsdienu prasībām par augstas
klases sportistam nepieciešamajiem medicīnas un rehabilitācijas
pakalpojumiem, t. sk., nodrošinot regulāru sporta ārsta
uzraudzību un nepieciešamo medicīnisko procedūru un pakalpojumu
pieejamību (noslēgti sadarbības līgumi), padziļinātu sporta
medicīnas pārbaužu pakalpojumu nodrošinājums (noslēgts sadarbības
līgums ar LOV).
Sportistu sagatavošanas centru atbilstību iepriekšminētajām
prasībām apstiprina IZM pēc pozitīva atzinuma saņemšanas no LOK,
LOV un attiecīgās sporta federācijas. Sportistu sagatavošanas
centru darbības programmā jāietver atlases kritēriji, kas tiek
piemēroti sportistu (centra audzēkņu) uzņemšanai no Latvijas
pašvaldībām vecumā no 14 līdz 22 gadiem2. Par
sportistu atlasi Sportistu sagatavošanas centrā ir atbildīgs
treneris.
Ar Sportistu sagatavošanas centrā uzņemtajiem sportistiem
(nepilngadīga sportista gadījumā - tā likumiskajiem pārstāvjiem)
tiek slēgts sadarbības līgums uz četriem gadiem (Sportistu
sagatavošanas centru sistēmas ieviešanas pirmajā posmā uz īsāku
termiņu), ietverot individuālu sportisko rezultātu sasniegumu
plānu, ikgadēju rezultātu izvērtējumu. Sadarbības līgumā
iekļaujams nosacījums, ka gadījumā, ja sportists nav izpildījis
sportisko rezultātu sasniegumu plānā iekļautās prasības, tiek
izvērtēta sportista atbilstība Sportistu sagatavošanas centra
prasībām, ievērojot trenera ieteikumus.
Sportistu atlases
kritēriji (neatkarīgi no sporta veida):
(1) individuālajos sporta veidos - attiecīgās vecuma grupas
Latvijas izlases dalībnieks vai kandidāts, kas piedalījies
starptautiskās sacensībās, pārstāvot valsts izlasi, vai Latvijas
čempionātos attiecīgajā vecuma grupā izcīnījis 1.-3.vietu;
(2) komandu sporta spēlēs - attiecīgās vecuma grupas Latvijas
izlases dalībnieks vai kandidāts. Komandu sporta spēlēs Sportistu
sagatavošanas centru drīkst atvērt pašvaldībā, kurā ir pilna
sporta spēļu piramīda visām vecuma grupām, t. sk.,
meistarkomanda.
Lai koncentrētu šim mērķim paredzētos valsts budžeta līdzekļus
un palielinātu ieguldīto līdzekļu efektivitāti, Sportistu
sagatavošanas centri var tikt atvērti tikai LNSP apstiprinātajos
sporta veidos un tikai izpildot iepriekšminētās Sportistu
sagatavošanas centriem izvirzāmās prasības. Sportistu
sagatavošanas centru uz sporta skolas bāzes3 izveido
pašvaldība, pieņemot pašvaldības domes lēmumu, pirms tam
nodrošinot lēmuma projekta saskaņošanu ar IZM.
IZM, izvērtējot pašvaldības domes lēmumprojektu par Sportistu
sagatavošanas centra izveidi, ņem vērā arī sporta federāciju
(kuru pārstāvētos sporta veidus plānots attīstīt Sportistu
sagatavošanas centrā) atzinumus par Sportistu sagatavošanas
centra izveides ieceri, kurā:
(1) analizēta iecerētā Sportistu sagatavošanas centra vieta un
loma kopējā attiecīgā sporta veida jauno augstas klases sportistu
sagatavošanas sistēmā;
(2) sniegta informācija par jaunajiem sportistiem, kuri varētu
uzsākt mācības Sportistu sagatavošanas centrā;
(3) sniegta informācija par sporta speciālistiem, kuri varētu
vadīt sporta treniņus (nodarbības) Sportistu sagatavošanas
centrā;
(4) sniegta informācija par sporta federācijas iespējām
finansiāli atbalstīt audzēkņu mācību - treniņu procesu un dalību
sporta sacensībās (t. sk. starptautiskās sporta sacensībās ārpus
Latvijas).
Pēc Sportistu sagatavošanas centra izveides pašvaldība, pildot
valsts pasūtījumu par sportistu sagatavošanu attiecīgajos sporta
veidos, atbilstoši valsts budžetā attiecīgajam gadam šim mērķim
paredzētajam finansējumam, noslēdzot sadarbības līgumu ar IZM, ir
tiesīga saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu Sportistu
sagatavošanas centra darbības nodrošināšanai. Valsts piešķirtais
līdzfinansējums var tikt izmantots šādām ar Sportistu
sagatavošanas centra darbību saistītām izdevumu pozīcijām:
(1) dzīvošana sportistiem;
(2) ēdināšana sportistiem;
(3) mācību - treniņu darbs, t. sk., sporta nometnes un dalība
sporta sacensībās;
(4) sporta bāze un inventārs;
(5) medicīna un rehabilitācija;
(6) trenera darba samaksa (darba alga + VSAOI);
(7) sportistu diennakts uzraudzību nodrošinošā personāla
(administratora - dežuranta) darba samaksa (darba alga +
VSAOI).
Izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamo platību trenerim (ja tas
nepieciešams), kā arī ar vispārējās vai profesionālās izglītības
ieguvi saistītos izdevumus sedz pašvaldība un šiem mērķiem valsts
piešķirto līdzfinansējumu nedrīkst izmantot4. Tāpat
jānodrošina, ka izdevumu pozīcijas, kuras tiek segtas no
Sportistu sagatavošanas centra darbības nodrošināšanai
piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, netiek finansētas no
citiem IZM valsts budžeta programmā 09.00.00 "Sports"
paredzētajiem līdzekļiem.
Konceptuālā ziņojuma izstrādes ietvaros Darba grupa iepazinās
ar vairāku pašvaldību izstrādātām tāmēm un finanšu aprēķiniem,
kuros ietvertas izmaksas viena audzēkņa uzturēšanai Sportistu
sagatavošanas centrā. Pievienotajos dokumentos var iepazīties ar
konkrētu pašvaldību piemēriem, no kuriem izriet, ka vidējā summa
viena audzēkņa uzturēšanai Sportistu sagatavošanas centrā gadā ir
9175 euro5, kurā nav iekļauta sporta
trenera un sportistu diennakts uzraudzību nodrošinošā personāla
(administratora - dežuranta) darba samaksa, kā arī ar izglītības
ieguvi un dzīvojamo platību trenerim saistītie izdevumi.
Iesaistīto pušu un sadarbības partneru atbildības jomas:
Sporta federācija:
(1) sniedz pamatojumu Sportistu sagatavošanas centra izveidei
attiecīgajā pašvaldībā;
(2) sadarbībā ar pašvaldību un treneri nodrošina detalizētu
sportistu apstiprināšanai izmantojamo kritēriju izstrādi;
(3) piedalās Sportistu sagatavošanas centra darbības
programmas izstrādē;
(4) treneru un audzēkņu sastāva apstiprināšana;
(5) plānoto mērķu un sportistu rezultātu akceptēšana;
(6) atbalsts audzēkņu mācību - treniņu procesā un dalībai
sporta sacensībās.
SIA "Latvijas Olimpiskā vienība":
(1) treneru un audzēkņu sastāva saskaņošana;
(2) plānoto mērķu un sportistu rezultātu akceptēšana;
(3) medicīniskā uzraudzība (noslēgtā sadarbības līguma
ietvaros)
Izglītības un zinātnes ministrija:
(1) atbilstoši valsts budžetā attiecīgajam gadam šim mērķim
paredzētajam finansējumam piešķir valsts budžeta līdzfinansējumu
Sportistu sagatavošanas centra darbības nodrošināšanai;
(2) valsts pasūtījuma par sportistu sagatavošanu attiecīgajos
sporta veidos kontrole;
(3) valsts finansējuma izlietojuma kontrole;
(4) sportistu rezultātu atbilstības izvirzītajiem uzdevumiem
vērtējums.
Pašvaldība:
(1) vada un nodrošina Sportistu sagatavošanas centra darbu
kopumā;
(2) nodrošina nepieciešamo līdzfinansējumu;
(3) nodrošina sporta bāzes un audzēkņu izglītības procesu;
(4) nodrošina audzēkņu sadzīves apstākļu atbilstību
kritērijiem;
(5) nodrošina dzīvojamo platību (dzīvokli) trenerim.
Lai izveidotu mūsdienu prasībām un prognozētajiem
sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošus Sportistu sagatavošanas
centrus, nepieciešams nodrošināt Sportistu sagatavošanas centru
sistēmas ieviešanas pirmā posma (turpmāk - Pirmais posms)
īstenošanu laika posmā no 2015. gada 1. septembra līdz 2017. gada
31. decembrim, kas divu gadu garumā praksē ļautu pārliecināties
par izmantoto risinājumu (mācību - treniņu sistēmas) ilgtspēju un
uz pierādījumiem balstītas pakāpeniskas ieviešanas nepieciešamību
augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmā, nepieciešamības
gadījumā precizējot Sportistu sagatavošanas centru darbības
nosacījumus, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību
un kritērijus. Tāpat perspektīvā, Sporta likumā paredzot
attiecīgu deleģējumu, valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība
un kritēriji nosakāmi ar ārējo normatīvo aktu (Ministru kabineta
noteikumiem).
Konceptuālā ziņojuma izstrādes ietvaros Darba grupa izvērtēja
IZM saņemtos Ventspils pilsētas pašvaldības, Valmieras pilsētas
pašvaldības un Limbažu novada pašvaldības priekšlikumus Pirmā
posma īstenošanai, kuri ietvēra detalizētu esošās situācijas
aprakstu un piedāvājumu IZM īstenot Pirmo posmu konkrētā
pašvaldībā, atbalstot pašvaldības piedāvātos sporta veidus un
sportistu skaitu (skatīt pievienotos materiālus). Visas trīs
pašvaldības piedāvāja Pirmā posma īstenošanu līdzfinansēt arī no
pašvaldības budžeta. Darba grupas izbraukuma sēdēs Ventspils
pilsētas pašvaldības un Valmieras pilsētas pašvaldības
priekšlikumi tika izvērtēti klātienē.
Lai koncentrētu Sportistu sagatavošanas centru Pirmā posma
īstenošanai pieejamos valsts budžeta līdzekļus un palielinātu
ieguldīto līdzekļu efektivitāti, kā arī, ņemot vērā Darba grupas
2015. gada 17. jūlija sēdē nolemto, no 2015. gada 1. septembra ir
uzsākts un līdz 2017. gada 31. decembrim tiks īstenots Pirmais
posms, kura ietvaros Ventspils pilsētas pašvaldībā un Valmieras
pilsētas pašvaldībā kopā tiks nodrošināts 32 sportistu mācību -
treniņu process. Atbilstoši Darba grupas pieņemtam lēmumam Centru
sistēmas ieviešanas pirmajā posmā sportistu skaita sadalījums
starp pašvaldībām plānots šāds:
Pirmā posma
īstenošanas vieta
Sporta
veids
Sportistu
skaits
Kopā
Ventspils pilsētas
pašvaldība
Svarcelšana
8
18
Vieglatlētika
6
Šorttreks
4
Valmieras pilsētas
pašvaldība
BMX riteņbraukšana
8
14
Vieglatlētika
3
Peldēšana
3
Kopā:
32
Pirmā posma īstenošanai no 2015. gada 1. septembra līdz 2017.
gada 31. decembrim IZM valsts budžeta programmas 09.00.00
"Sports" apakšprogrammā 09.21.00 "Augstas klases
sasniegumu sports" šobrīd ir paredzēti 230 000 euro,
t. sk., 2015. gadā 80`000 euro, 2016. gadā - 75 000
euro un 2017. gadā - 75 000 euro. Ņemot vērā
sportistu skaitu, kā arī laika posmā no 2015. gada 1. septembra
līdz 2015. gada 31. decembrim pieejamo līdzekļu apmēru, secināms,
ka 2016. un 2017. gadam nepieciešams valsts līdzfinansējums 240
000 euro6 gadā. Tādejādi Pirmā posma
īstenošanai papildus jau paredzētajiem līdzekļiem nepieciešami
165 000 euro gadā. Apzinoties reālo budžeta situāciju
(t.i., ka papildus finansējuma piešķiršana sporta nozarei nav
iespējama), IZM vienlaikus ar šo konceptuālo ziņojumu ir
izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par līdzekļu iekšējo
pārdali 2016. gada valsts budžeta programmā 09.00.00
"Sports"", kurš paredz IZM 2016. un 2017. gada
valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" bāzes
izdevumu ietvaros pārdalīt līdzekļus 165 000 euro 2016. un
2017. gadā, kas nodrošinās nepieciešamo līdzfinansējumu Pirmā
posma īstenošanai pilnā apmērā. Ievērojot minēto, kā arī, ņemot
vērā sportistu skaitu un Pirmā posma īstenošanai pieejamo valsts
budžeta līdzekļu apmēru, valsts (IZM) Pirmā posma ietvaros
nodrošinās līdzfinansējumu vienam Sportistu sagatavošanas centra
audzēknim 7500 euro apmērā gadā. Tādejādi katrai no
pašvaldībām Pirmā īstenošanai no 2015. gada 1.
septembra7 līdz 2017. gada 31. decembrim kopumā tiks
piešķirti valsts budžeta līdzekļi šādā apmērā:
Pašvaldība
Valsts līdzfinansējums
(euro)
Kopā (euro)
2015
2016
2017
Ventspils pilsētas pašvaldība
45 000
135 000
135 000
315
000
Valmieras pilsētas pašvaldība
35 000
105 000
105 000
245
000
Kopā:
80 000
240 000
240 000
560
000
Jautājums par iespējamo mehānismu komandu sporta spēļu sporta
veidu iekļaušanai Sportistu sagatavošanas centrus izvērtējams pēc
Pirmā posma rezultātu izvērtēšanas, kā alternatīvu izskatot
granta shēmas izveidi, kuras ietvaros valsts (IZM) piešķirtu
finansējumu par prioritāri atzīto olimpisko komandu sporta spēļu
valsts izlašu dalībnieku sagatavošanu, kuru attiecīgā sporta
federācija novirzītu sporta klubam, kurš sagatavojis attiecīgo
izlases dalībnieku. Attiecīgs finansēšanas modelis tiktu ietverts
Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 819
"Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases
komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un
pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un
finālsacensībās".
Vienlaikus nodrošināma MSĢ darbības nepārtrauktība un, pēc
Pirmā posma rezultātu izvērtēšanas, veicama MSĢ integrācija
ieviestajā sistēmā, saglabājot MSĢ kā vienīgo valsts dibināto un
finansēto valsts sporta izglītības iestādi. Lai nodrošinātu
lietderīgu rīcību ar valsts budžeta programmā 09.00.00
"Sports" paredzētajiem līdzekļiem, IZM līdz 2016. gada
1. februārim sadarbībā ar sporta nozares sociālajiem partneriem
noteiks MSĢ perspektīvā attīstāmos sporta veidus un sagatavos
plānu par nepieciešamo turpmāko rīcību.
Lai Sportistu sagatavošanas centrā piesaistītu pēc iespējas
labākus jaunos sportistus, kā arī nodrošinātu iesaistīto audzēkņu
profesionālās ievirzes izglītības procesa nepārtrauktību,
vienlaikus ar citiem grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 27.
decembra noteikumos Nr.1036 "Kārtība, kādā valsts finansē
profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas",
līdzīgi kā MSĢ audzēkņiem, arī Sportistu sagatavošanas centru
audzēkņiem, kuri iegūst vispārējo izglītību vispārējās vai
profesionālās izglītības iestādē, nosakāmas tiesības paralēli
apgūt profesionālās ievirzes sporta izglītību saskaņā ar
Sportistu sagatavošanas centra attiecīgā sporta veida trenera
izstrādātu un attiecīgās sporta federācijas apstiprinātu
individuālu treniņu plānu.
Sportistu sagatavošanas centru audzēkņi pēc Pirmā posma
noslēguma tiks izvērtēti saskaņā ar IZM apstiprinātiem
kritērijiem8, t. sk., individuāli izvērtējot
audzēkņa:
(1) starptautisko konkurētspēju atbilstoši vecuma posmam;
(2) sportiskās meistarības faktisko izaugsmi un individuālā
sportisko rezultātu sasniegumu plāna izpildi;
(3) sportiskās meistarības izaugsmes potenciālu.
III Ietekme uz
valsts un pašvaldību budžetu
Risinājums
Risinājums
(risinājuma varianti)
Budžeta
programmas (apakš-
programmas)
kods un nosaukums
Vidēja
termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
Nepieciešamais papildu finansējums
Pasākuma
īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir
terminēta)
n gads =
2015
n + 1
n + 2
n + 1
n + 2
n + 3
turpmākajā
laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta)
pabeigšanai
(ja īstenošana ir terminēta)
turpmāk ik
gadu
(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav
terminēta)
Finansējums konceptuālā ziņojuma
īstenošanai kopā
163
674
491
022
491
022
0
0
0
0
0
0
tajā skaitā
Budžeta resors
80 000
240 000
240 000
0
0
0
0
0
0
Pašvaldību budžets
83 674
251 022
251 022
0
0
0
0
0
0
Pirmā posma īstenošana
163 674
491 022
491 022
0
0
0
0
0
0
32 audzēkņi
163
674
491
022
491
022
0
0
0
0
0
0
Budžeta resors
80 000
240 000
240 000
0
0
0
0
0
0
09.21.00 apakšprogramma "Augstas
klases sasniegumus ports"
80
000
240
000
240
000
0
0
0
0
0
0
Pašvaldību budžets
83 674
251 022
251 022
0
0
0
0
0
0
Ventspils
45
000
135
000
135
000
Valmiera
38
674
116
022
116
022
Detalizēts aprēķins ietekmei uz pašvaldību budžetu:
(1) Saskaņā ar Ventspils pilsētas pašvaldības 2015. gada 28.
jūlija vēstulē Nr. 1-09/3038 sniegto informāciju pašvaldība
nodrošinās līdzfinansējumu šādā 2015. gadā 45 000 euro
apmērā, 2016. gadā - 135 000 euro apmērā, 2017. gadā - 135
000 euro apmērā. Tādejādi kopējais Ventspils pilsētas
pašvaldības līdzfinansējums Pirmā posma īstenošanas laikā būs
315 000
euro.
(2) Saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības 2015. gada 28.
jūlija vēstulē Nr. 2.2.1.7/15/1329 sniegto informāciju vēstulē
minētajām pozīcijām viena sportista kopējās izmaksas plānotas:
BMX - 12 658 euro, peldēšanā 13 664 euro,
vieglatlētikā 17 949 euro gadā un pašvaldība nodrošinās
līdzfinansējumu, lai segtu radušos starpību starp faktiskajām
sportistu sagatavošanas izmaksām un valsts piešķirto
līdzfinansējumu (75000 euro par audzēkni gadā). Tādejādi,
ņemot vērā audzēkņu skaitu, pašvaldības līdzfinansējums 2015.
gadā būs 38 674 euro apmērā, 2016. gadā - 116 022
euro apmērā, 2017. gadā - 116 022 euro apmērā.
Tādejādi kopējais Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums
Pirmā posma īstenošanas laikā būs 270 718
euro.
IV Turpmākās
rīcības kalendārais plāns
Veicamais uzdevums
Laika grafiks
Sportistu sagatavošanas centru Pirmā posma
īstenošana
2015. gada 1. septembris - 2017. gada 31.
decembris
Starpziņojuma par Pirmā posma īstenošanu
sagatavošana un izskatīšana Latvijas Nacionālajā sporta
padomē
2016. gada novembris
Lēmuma pieņemšana par Sportistu
sagatavošanas centru sistēmas ieviešanai pēc Pirmā posma
īstenošanas paredzēto valsts budžeta līdzekļu apmēru
Atbilstoši 2017. gada valsts budžeta
projekta izstrādes grafikam
Gala ziņojuma par Pirmā posma īstenošanu
sagatavošana un izskatīšana Latvijas Nacionālajā sporta
padomē
2017. gada jūnijs
Sporta veidu noteikšana, kuri atbalstāmi
Sportistu sagatavošanas centru sistēmas ietvaros pēc Pirmā
posma īstenošanas (apstiprināšana Latvijas Nacionālajā sporta
padomē)
2017. gada jūnijs
Valsts līdzfinansējuma Sportistu
sagatavošanas centru darbības nodrošināšanai piešķiršanas
kārtības un kritēriju noteikšana ar ārējo normatīvo aktu
(Ministru kabineta noteikumiem)
2017. gada augusts
Sportistu sagatavošanas centru sistēmas
ieviešana pilnībā, ņemot vērā šim mērķim paredzēto valsts
budžeta līdzekļu apmēru
2018. gada janvāris
1 Iepriekšējais nosaukums, kurš konceptuālā
ziņojuma izstrādes gaitā ir precizēts (augstas klases sportistu
sagatavošanas centri).
2 Maksimālais sportista vecums Sportistu
sagatavošanas centrā ir 25 gadi (ieskaitot), izņemot sportistus,
kuriem sadarbības līguma pēdējā gada laikā aprit 26 gadi.
3 Kā sporta skolas struktūrvienību.
4 Šīs izdevumu pozīcijas no valsts budžeta
nefinansē, jo (1) dzīvojamās platības nodrošināšana darbiniekam
konkrētā pašvaldībā nav obligāts nosacījums Sportistu
sagatavošanas centra darbības mērķu sasniegšanai; (2)
normatīvajos aktos par izglītības iestāžu finansēšanu noteiktā
kārtībā valsts jau piešķir līdzekļus izglītības procesa
nodrošināšanai.
5 Vidējās viena audzēkņa uzturēšanas izmaksas:
dzīvošana 1825 EUR (5 EUR/dienā x 365 dienas) + ēdināšana 3650
EUR (10 EUR/dienā x 365 dienas) + treniņu darbs 3000 EUR/gadā +
sporta bāzes un inventārs 400 EUR/gadā + medicīna 300 EUR/gadā =
9175 EUR/gadā. Ņemot vērā sporta veidu specifiku, patreizējā
Sportistu sagatavošanās centru projekta attīstības stadijā
detalizētāki aprēķini nav iespējami, jo izdevumu pozīcijas
pozīcijās "treniņu darbs" un "sporta bāzes un
inventārs" katram sporta veidam ir atšķirīgas (aprēķinos
ņemtas vērā vidējās izmaksas). Papildus informāciju un aprēķinus
skatīt konceptuālam ziņojumam pievienotajās Ventspils pilsētas
pašvaldības un Valmieras pilsētas pašvaldības sagatavotajās
prezentācijās par Sportistu sagatavošanas centru izveides ieceri
un citos pievienotajos dokumentos.
6 2015.gada pēdējiem četriem mēnešiem paredzētais
finansējums (80 000 euro) x 3 = 240 000 euro
gadā.
7 Ņemot vērā faktu, ka Pirmā posma īstenošana ir
uzsākta 2015.gada 1.septembrī, par izdevumu attiecināmības sākuma
datumu atzīstams tieši 2015.gada 1.septembris. Tādejādi
pašvaldības, 2015.gada novembrī saņemot valsts budžeta
līdzfinansējumu, būs tiesīgas segt ar Sagatavošanas centru
darbību saistītos izdevumus, kuri radušies no 2015.gada
1.septembra.
8 Kritēriji izstrādājami sadarbībā ar LOV
speciālistiem.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte
Seile