Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku"

1Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju ziņojuma īstenošanā.

1Iekšlietu ministrijai ziņojuma kopsavilkumā ietvertā 1. risinājuma varianta ieviešanai sagatavot Imigrācijas likumprojektu, un iekšlietu ministram līdz 2019. gada 30. decembrim iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

1Ziņojuma kopsavilkumā ietvertā 1. risinājuma varianta ieviešanu nodrošināt no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 11.00.00 "Pilsonības un migrācijas lietas" līdzekļiem.

1Integrācijas pasākumi.

1Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

2Kopsavilkums

3Konceptuālā ziņojuma projektā apskatītas visas nozīmīgās ārzemnieku ieceļošanas jomas legālās migrācijas kontekstā (ģimenes apvienošana, darba migrācija, komercdarbība, studijas), kā arī analizētas ārzemnieku uzņemšanas administratīvās procedūras, un par katru jomu sniegti priekšlikumi esošās situācijas uzlabošanai, ko būtu nepieciešams iekļaut jaunā likumprojektā "Imigrācijas likums", kas aizstātu šobrīd spēkā esošo, 2002.gada 31.oktobrī pieņemto Imigrācijas likumu.

4Ģimenes apvienošanas jomā:

5I risinājuma variants:

61) Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem;

72) veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.

8II risinājuma variants.

9Esošo regulējumu nemainīt.

10Darba migrācijas jomā:

11I risinājuma variants:

121) Atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā;

132) Pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijas Republikā reģistrētu zinātnisko organizāciju, piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai;

143) Ārzemniekiem, kuri vismaz divus gadus uzturējušies Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību, atļaut mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk nekā divus mēnešus un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai;

154) Atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats (specialitāte) uzņēmuma ietvaros;

165) Anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā;

176) Nodarbinātības valsts aģentūrai izvērtēt iespēju Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā iekļaut arī to trešo valstu pilsoņu CV, kuri vēlētos darbu meklēt Latvijā.

18II risinājuma variants:

19Esošo regulējumu nemainīt.

20Ārvalstu investoru uzņemšanas jomā:

21I risinājuma variants:

22Imigrācijas likumā precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijas Republikā investora nāves gadījumā.

23II risinājuma variants:

24Esošo regulējumu nemainīt.

25Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšanas jomā:

26I risinājuma variants:

271) noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs;

282) atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju;

293) komercreģistrā reģistrētu valdes vai padomes locekli, prokūristu, administratoru, likvidatoru vai personālsabiedrības biedru, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, atbrīvot no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

30II risinājuma variants:

31Esošo regulējumu nemainīt.

32Ārvalstu studentu uzņemšanas jomā:

33I risinājuma variants:

341) paredzēt nosacījumu par to, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz sešus mēnešus garāku termiņu, nekā noslēgts studiju līgums, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu, kā arī iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja viņš gatavojas turpināt studijas, meklēt darbu vai uzsākt nodarbinātību vai komercdarbību;

352) Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās;

363) paredzēt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju sagatavošanas vai adaptācijas programmas apguves laikā;

374) Atcelt prasību darba devējam reģistrēt brīvu darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un ārzemnieks Latvijas Republikas teritorijā vismaz trīs semestru garumā ir apguvis pilna laika bakalaura, maģistra vai doktorantūras studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi.

38II risinājuma variants:

39Esošo regulējumu nemainīt.

40Pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršanas jomā:

41I risinājuma variants:

42Ārzemniekiem, kas nepārtraukti piecus gadus uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsoņi pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, pastāvīgas uzturēšanās tiesības piešķirt atbilstoši likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" noteiktajiem kritērijiem.

43II risinājuma variants:

44Esošo regulējumu nemainīt.

45Administratīvo procedūru uzlabošanas jomā:

46I risinājuma variants:

471) Samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt termiņuzturēšanās atļaujas ikgadējo reģistrāciju;

482) Ieviest elektroniskos pakalpojumus, kas vienkāršo administratīvo procedūru;

493) Pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam.

50II risinājuma variants:

51Saglabāt pašlaik esošo uzturēšanās atļauju reģistrācijas procedūru un neieviest elektroniskos pakalpojumus un papildu drošības pasākumus.

52Integrācijas jomā:

53I risinājuma variants:

54Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nenodrošina pasākumu finansējumu, bet nodrošina piekļuvi standartizētai mācību programmai.

55II risinājuma variants:

56Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nodrošina pasākumu finansējumu un piekļuvi standartizētai mācību programmai, nosakot daļēju imigranta līdzmaksājumu vai citu atbildību.

57Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

58I risinājuma variants visās legālās migrācijas jomās:

59Izdevumi Iekšlietu ministrijai no valsts budžeta 53 520 euro ieviešot papildu drošības pasākumus personu identificēšanai.

60II risinājuma variants visās legālās migrācijas jomās:

61Izdevumi Kultūras ministrijai 492 800 euro, nodrošinot daļu no integrācijas kursu finansējuma.

62Situācijas izklāsts

63Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 157.1.punktā Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums izstrādāt Imigrācijas politikas koncepciju1.

64Konceptuālā ziņojuma mērķis ir izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz:

65Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu, nodrošinot viņu tiesības uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem;

66ekonomiskās migrācijas nodrošināšanu atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām;

67labvēlīgu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu radīšanu ārvalstu investoriem, kuri veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi veicinot tās attīstību;

68administratīvo procedūru vienkāršošanu, tajā skaitā, elektronisko pakalpojumu ieviešanu, vienlaikus saglabājot efektīvas kontroles iespējas nolūkā novērst pārkāpumus;

69valsts drošības un sabiedriskās kārtības interešu nodrošināšanu.

70Šobrīd ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā regulē 2002.gada 31.oktobrī pieņemtais Imigrācijas likums (spēkā no 2003.gada 1.maija), uz šī likuma pamata pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un virkne Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu. Kopš Imigrācijas likuma stāšanās spēkā tajā ik gadu vienu vai vairākas reizes veikti dažāda apjoma grozījumi. Būtiskākās izmaiņas saistītas ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Savienības direktīvas legālās un nelegālās migrācijas jomā, turklāt Imigrācijas likumu nācies pieskaņot arī Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, novēršot nacionālo un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību normu dublēšanos. Eiropas Savienības apjomīgo normatīvo aktu pakāpeniskā ieviešana, kā arī dažāda rakstura nacionālās iniciatīvas nav labvēlīgi ietekmējušas Imigrācijas likuma struktūru un uztveramību.

71Jāatzīmē, ka pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos nav pietiekami korekti regulēta Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu (turpmāk Savienības pilsoņi) un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, jo to, atšķirībā no trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, nosaka Imigrācijas likumam pakārtots normatīvais akts Ministru kabineta noteikumi.2

72Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu Imigrācijas likumu, kurā tiktu aptverti visu personu, ieskaitot Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus, ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, veicot ne tikai redakcionālus un strukturālus precizējumus, bet paredzot regulējumu, kas atbilstu Latvijas ekonomisko izaugsmi veicinošai imigrācijas politikai, un pilnveidotu Imigrācijas likuma atbilstību Latvijai saistošajām starptautiskajām un, tajā skaitā, Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī paredzot pasākumus, kas ļautu nodrošināt valsts drošības un sabiedriskās kārtības intereses.

73Ieviešot koncepcijā piedāvātos risinājumus, nav prognozējams, ka būtiski palielināsies ieceļojošo ārzemnieku skaits Latvijā, tādējādi apdraudot sociālās palīdzības vai veselības aprūpes sistēmu vai ierobežojot darba nodrošināšanas Latvijas iedzīvotājiem iespēju, jo galvenie faktori, kas ir pamatā ārzemnieku izvēlei par labu ieceļošanai vai investīciju veikšanai kādā valstī, ir šīs valsts ekonomiskā situācija, politiskais klimats, pieprasījums pēc darbaspēka vai darbaspēka piedāvājums (investīciju veikšanas gadījumā), nevis ieceļošanas un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība. Optimizējot ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanu, tiek paaugstināta darba devēju spēja elastīgi reaģēt uz darbaspēka trūkuma problēmām, uzlabota investīciju veikšanas iespēja, kā arī samazināts administratīvais slogs gan uzturēšanās atļauju pieprasītājiem, gan valsts pārvaldes iestādēm.

74Konceptuālajā ziņojumā aplūkoti galvenie legālās imigrācijas virzieni ģimenes apvienošana, darba migrācija, ārvalstu investoru ieceļošana un uzturēšanās, ārvalstu studentu un brīvprātīgā darba veicēju uzņemšana, nepieskaroties problemātikai, kas saistīta ar nelegālo migrāciju.

75Konceptuālo ziņojumu izstrādājusi ar Iekšlietu ministrijas 2012.gada 27.aprīļa rīkojumu Nr.1-12/805 izveidota darba grupa, kurā iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

1Ģimenes apvienošana

2Problēmas izklāsts

3Tiesības uz ģimenes dzīvi ir vienas no pamattiesībām, kas nostiprinātas vairākos Latvijai saistošos starptautiskajos tiesību aktos, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 9.pantā3, 24.pantā4, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā5.

4Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pastāv dažāds regulējums ģimenes apvienošanai, kas atkarīgs no to personu, kuras vēlas apvienot ģimeni, pilsonības. Izšķir trīs dažādus regulējumus:

51) Latvijas pilsonis un trešās valsts pilsonis ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Imigrācijas likums, izņemot gadījumu, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību, un tādējādi uz ģimenes apvienošanu attiecas Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā", kas izdoti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk direktīva 2004/38);

62) Savienības pilsoņi vai Savienības pilsonis un trešās valsts pilsonis ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā";

73) Trešo valstu pilsoņi ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Imigrācijas likums, kurā pārņemta Padomes 2003.gada 22.septembra direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (turpmāk direktīva 2003/86).

8Lai gan ģimenes apvienošanas kārtību lielā mērā nosaka Eiropas Savienības normatīvie dokumenti, tajos, it īpaši direktīvā 2003/86, iekļauts daudz izvēles nosacījumu, kuru ieviešana ir katras valsts kompetencē.

9Izstrādājot Imigrācijas likumu, jāpievērš uzmanība uzturēšanās atļauju piešķiršanas administratīvajai procedūrai, kas šobrīd ir pārāk sarežģīta. Piemēram, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar laulībām vai, ja atļauju pieprasa Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu vecāki vai Latvijas pilsoņu pilngadīgie bērni, tā tiek izsniegta sākotnēji uz vienu gadu, pēc tam uz četriem gadiem, bet pēc tam persona ir tiesīga pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Termiņuzturēšanās atļauja, kas izsniegta uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, jāreģistrē vienreiz gadā, uzaicinātājam apstiprinot jaunu izsaukumu un personām pierādot, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī esošie apstākļi joprojām pastāv. Par katru no veiktajām procedūrām tiek iekasēta valsts nodeva. Izvērtējot šo administratīvo procedūru lietderīgumu, var secināt, ka ikgadēja reģistrācija ģimenes apvienošanas gadījumos uzskatāma par lieku administratīvu procedūru, it īpaši gadījumos, kad uzturēšanās atļauju saņem pensijas vecumu sasniegušie vecāki pie pilngadīgiem bērniem vai pilngadīgi bērni pie vecākiem, Latvijas pilsoņiem, jo vairumā gadījumu uzturēšanās atļaujas reģistrācijas laikā netiek saņemta nekāda būtiska papildu informācija, kas varētu būt par pamatu uzturēšanās atļaujas anulēšanai.

10Risinājuma varianti:

11I variants:

121) Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem;

132) veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.

14Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

15Ieguvumi no piedāvātā regulējumaVienkāršota administratīvā procedūra un samazinātas administratīvās izmaksas.Piedāvātā risinājuma vājās pusesSamazināti ieņēmumi valsts budžetā, piešķirot uzturēšanās atļaujas uz ilgāku termiņu un atceļot prasību katru gadu apstiprināt izsaukumu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanaiIetekme uz valsts un pašvaldību budžetuSamazināti ieņēmumi valsts budžetā par aptuveni 70 149 euro, tomēr šo samazinājumu kompensēs ārzemnieku, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas Latvijā, skaita palielinājums, līdz ar to šis pasākums neietekmēs plānotās valsts nodevas apjomu.II variants:

16Esošo regulējumu nemainīt.

17Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu:

18Ieguvumi no piedāvātā regulējumaNesamazinās iekasētie valsts nodevu ieņēmumi par uzturēšanās atļauju reģistrāciju.Piedāvātā risinājuma vājās pusesAdministratīvā procedūra ir pārāk birokratizēta, apgrūtinot gan valsts pārvaldes iestāžu darbību, gan uzliekot nevajadzīgus pienākumus Latvijas iedzīvotājiem trešo valstu pilsoņu uzaicinātājiem un pašiem ieceļotājiem.Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuNav2. Darba migrācija

19Problēmas izklāsts

20Viesstrādnieku uzņemšanas nosacījumi ir viena no imigrācijas politikas sastāvdaļām, par kuru risinās visaktīvākās diskusijas. No vienas puses, neviens nenoliedz nepieciešamību uzņemt trešo valstu pilsoņus nodarbinātības nolūkā, ja tas nepieciešams tautsaimniecības sekmīgai attīstībai, no otras puses tiek uzsvērts iespējamais apdraudējums produktivitātes attīstībai, nacionālajai identitātei, valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, kā arī ir iespējami papildus izdevumi sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmām, jo vairāki Eiropas Savienības normatīvie dokumenti paredz nodrošināt vienlīdzīgas tiesības trešo valstu strādājošajiem, tajā skaitā, veselības aprūpes jomā.

21Latvija ir valsts, kuras migrācijas saldo laika posmā kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā ir bijis negatīvs, t.i., izceļotāju skaits no valsts vienmēr pārsniedzis ieceļotāju skaitu. Īpaši šī tendence ir pastiprinājusies pēc 2004.gada 1.maija, Latvijai kļūstot par vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm un dodot tās iedzīvotājiem iespēju izmantot brīvas personu pārvietošanās principa sniegtās priekšrocības praktiski bez šķēršļiem doties uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nodarbinātības vai studiju nolūkā.

22Latvijas iedzīvotāju aktīvo emigrācijas procesu nelīdzsvaro tikpat intensīvas imigrācijas plūsmas. No 1992.gada, kopš Latvija sāka patstāvīgi regulēt savu imigrācijas politiku, ieceļojušo ārzemnieku skaits Latvijā ir bijis salīdzinoši zems, augstāku līmeni sasniedzot 2006. 2007.gadā, kad valstī tika konstatēta vietējā darbaspēka nepietiekamība un bija nepieciešama tā piesaiste no ārvalstīm, savukārt ekonomiskās lejupslīdes laikā pēc strauja pirmreizēji izsniegto uzturēšanās atļauju skaita samazināšanās no 2011.gada vērojams izsniegto atļauju skaita pieaugums, Latvijā ieceļojot trešo valstu pilsoņiem saistībā ar veiktajām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā (skat. 1.attēlu).

231.attēls

24Analizējot Latvijas situāciju imigrācijas jomā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, var konstatēt, ka imigrācijas plūsmu absolūtā apjoma ziņā Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām, savukārt valstī dzīvojošo ārzemnieku un ārvalstīs dzimušo īpatsvara ziņā ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā pēc Luksemburgas un Kipras, šim rādītājam 2012.gada 1.janvārī sasniedzot 17%6 no kopējā valstī dzīvojošo skaita. Šāds rādītājs sasniegts, jo ārzemnieku (trešo valstu pilsoņu) kategorijā ietilpst arī Latvijas nepilsoņi personas, kurām nav Latvijas pilsonības.

25Raksturojot situāciju cilvēkresursu jomā, jāpiemin arī negatīvās demogrāfijas tendences. No 1990.gada strauji mainījās Latvijas iedzīvotāju sociālais stāvoklis, un līdzīgi kā citās postsociālisma valstīs strauji samazinājās dzimstība. Īsā laikā dzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi no pāri par 40 tūkstošiem jaundzimušo 1986. 1988.gadā līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996. 1999.gadā. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits saruka līdz desmit bērniem 1993.gadā un pat zem astoņiem bērniem 1997. 1998.gadā. Latvijas vecumpiramīdas īpatnības zemā dzimstība un augsts vecāku cilvēku īpatsvars nosaka, ka jau tuvākajos piecos gados mainīsies Latvijas darba tirgus jaunpienācēju skaits. Ar katru gadu samazināsies to jauno cilvēku skaits, kuri varēs papildināt Latvijas darba tirgu, bet pakāpeniski palielināsies to cilvēku skaits, kuri būs sasnieguši pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka no jauniešiem liela daļa, iespējams, turpinās mācības vai emigrēs, līdz ar to viņu reālais skaits būs ievērojami mazāks.7

26Analizējot darbaspēka migrāciju, papildus nepieciešams ņemt vērā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un darba produktivitātes izmaiņas, kā arī aktīvās novecošanās procesus, piemēram, darba dzīves ilguma pieaugumu.

27Ārvalstu investoru padome Latvijā 2015.gada 25.septembrī, 19.augsta līmeņa tikšanās ar Latvijas valdību laikā, iepazīstināja ar "Viedokļa ziņojumu par ilgtspējīgu ekonomikas attīstību", kurā norādīts, ka darbaspēka piedāvājuma sarukums Latvijā (prasmju zuduma, novecošanās, zemās dzimstības un emigrācijas dēļ) apvienojumā ar administratīvi teritoriālo vienību sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām radīs draudus valsts spējai piesaistīt investīcijas un radīt ilgtspējīgas un labi apmaksātas darbavietas. Ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru tuvāko 3 5 gadu laikā prognozē nepieciešamā darbaspēka nepietiekamību, līdz ar to Ārvalstu investoru padome Latvijā aicina izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku, lai piesaistītu investīcijas, kas paredz lielu nodarbināto skaitu. Pārdomāta imigrācijas politika ietvertu juridisko un administratīvo ierobežojumu atvieglošanu, tādējādi ļaujot piesaistīt kvalificētu darbaspēku no valstīm ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas.8

28Arī konsultāciju kompānijas "Ernst and Young" (E&Y) 2015.gada pētījumā par Eiropas Savienības valstu pievilcīgumu ārvalstu investoriem norādīts, ka ierobežotais darbaspēka piedāvājums Baltijas valstīm rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm lielu investīciju projektu piesaistīšanā.9

29Jāsecina, ka Latvijas ekonomikas turpmākās izaugsmes nodrošināšanai un Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai viens no līdzekļiem būs darbaspēka imigrācijas optimāla regulēšana.

30Ekonomikas ministrija jau vairākus gadus veic apjomīgu pētījumu, sagatavojot "Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm"10. Ziņojumā ir analizēti dažādi iespējamie Latvijas tautsaimniecības attīstības modeļi laikposmā līdz 2030.gadam, secinot, ka "līdz 2030.gadam migrācijai būs izšķiroša loma lejupslīdošās demogrāfijas negatīvo seku mazināšanai. Turklāt, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmes mērķu sasniegšanu, liela nozīme būs valsts migrācijas politikai, kur galvenajiem uzsvariem jābūt uz Latvijas valsts piederīgo reemigrācijas veicināšanu un selektīvu imigrācijas mehānismu izveidi, kas ilgtermiņā nodrošinātu ātru un efektīvu darba tirgus nepilnību novēršanu. Bez izsvērtas migrācijas politikas darbaspēka nepietiekamība nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem izaugsmes šķēršļiem."

31Ekonomikas ministrija norāda, ka "lai gan pieauguma tempi ir sagaidāmi salīdzinoši strauji, tomēr pieprasījums pēc darbaspēka vidējā termiņā augs mēreni, jo izaugsmei galvenokārt jābalstās uz produktivitātes pieaugumu. Īpaši tas ir attiecināms uz tirgojamajām nozarēm un galvenokārt apstrādes rūpniecību, kas darbojas atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kur izšķiroša nozīme ir konkurētspējai." Analizējot darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, ziņojumā sniegta informācija par tām tautsaimniecības nozarēm, kurās līdz 2030.gadam būs vērojamas lielākās nodarbināto skaita pieprasījuma izmaiņas.

321.tabula

33Darbaspēka pieprasījuma izmaiņas pa nozarēm

34tūkstošos

352015

362016

372022

382030

39Starpība

40(2022. 2015.)

41Starpība

42(2030. 2015.)

43Lauksaimniecība71

4472

4570

4667

47-1

48-4

49Apstrādes rūpniecība116

50118

51128

52152

5312

5436

55Pārējā rūpniecība24

5624

5726

5826