9. pants

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums

Konceptuālā ziņojuma projektā apskatītas visas nozīmīgās ārzemnieku ieceļošanas jomas legālās migrācijas kontekstā (ģimenes apvienošana, darba migrācija, komercdarbība, studijas), kā arī analizētas ārzemnieku uzņemšanas administratīvās procedūras, un par katru jomu sniegti priekšlikumi esošās situācijas uzlabošanai, ko būtu nepieciešams iekļaut jaunā likumprojektā "Imigrācijas likums", kas aizstātu šobrīd spēkā esošo, 2002.gada 31.oktobrī pieņemto Imigrācijas likumu.

Ģimenes apvienošanas jomā:

I risinājuma variants:

1) Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem;

2) veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.

II risinājuma variants.

Esošo regulējumu nemainīt.

Darba migrācijas jomā:

I risinājuma variants:

1) Atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā;

2) Pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijas Republikā reģistrētu zinātnisko organizāciju, piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai;

3) Ārzemniekiem, kuri vismaz divus gadus uzturējušies Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību, atļaut mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk nekā divus mēnešus un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai;

4) Atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats (specialitāte) uzņēmuma ietvaros;

5) Anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā;

6) Nodarbinātības valsts aģentūrai izvērtēt iespēju Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā iekļaut arī to trešo valstu pilsoņu CV, kuri vēlētos darbu meklēt Latvijā.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Ārvalstu investoru uzņemšanas jomā:

I risinājuma variants:

Imigrācijas likumā precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijas Republikā investora nāves gadījumā.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšanas jomā:

I risinājuma variants:

1) noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs;

2) atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju;

3) komercreģistrā reģistrētu valdes vai padomes locekli, prokūristu, administratoru, likvidatoru vai personālsabiedrības biedru, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, atbrīvot no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Ārvalstu studentu uzņemšanas jomā:

I risinājuma variants:

1) paredzēt nosacījumu par to, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz sešus mēnešus garāku termiņu, nekā noslēgts studiju līgums, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu, kā arī iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja viņš gatavojas turpināt studijas, meklēt darbu vai uzsākt nodarbinātību vai komercdarbību;

2) Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās;

3) paredzēt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju sagatavošanas vai adaptācijas programmas apguves laikā;

4) Atcelt prasību darba devējam reģistrēt brīvu darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un ārzemnieks Latvijas Republikas teritorijā vismaz trīs semestru garumā ir apguvis pilna laika bakalaura, maģistra vai doktorantūras studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršanas jomā:

I risinājuma variants:

Ārzemniekiem, kas nepārtraukti piecus gadus uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsoņi pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, pastāvīgas uzturēšanās tiesības piešķirt atbilstoši likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" noteiktajiem kritērijiem.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Administratīvo procedūru uzlabošanas jomā:

I risinājuma variants:

1) Samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt termiņuzturēšanās atļaujas ikgadējo reģistrāciju;

2) Ieviest elektroniskos pakalpojumus, kas vienkāršo administratīvo procedūru;

3) Pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam.

II risinājuma variants:

Saglabāt pašlaik esošo uzturēšanās atļauju reģistrācijas procedūru un neieviest elektroniskos pakalpojumus un papildu drošības pasākumus.

Integrācijas jomā:

I risinājuma variants:

Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nenodrošina pasākumu finansējumu, bet nodrošina piekļuvi standartizētai mācību programmai.

II risinājuma variants:

Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nodrošina pasākumu finansējumu un piekļuvi standartizētai mācību programmai, nosakot daļēju imigranta līdzmaksājumu vai citu atbildību.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

I risinājuma variants visās legālās migrācijas jomās:

Izdevumi Iekšlietu ministrijai no valsts budžeta 53 520 euro ieviešot papildu drošības pasākumus personu identificēšanai.

II risinājuma variants visās legālās migrācijas jomās:

Izdevumi Kultūras ministrijai 492 800 euro, nodrošinot daļu no integrācijas kursu finansējuma.

Situācijas izklāsts

Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 157.1.punktā Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums izstrādāt Imigrācijas politikas koncepciju1.

Konceptuālā ziņojuma mērķis ir izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz:

Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu, nodrošinot viņu tiesības uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem;

ekonomiskās migrācijas nodrošināšanu atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām;

labvēlīgu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu radīšanu ārvalstu investoriem, kuri veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi veicinot tās attīstību;

administratīvo procedūru vienkāršošanu, tajā skaitā, elektronisko pakalpojumu ieviešanu, vienlaikus saglabājot efektīvas kontroles iespējas nolūkā novērst pārkāpumus;

valsts drošības un sabiedriskās kārtības interešu nodrošināšanu.

Šobrīd ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā regulē 2002.gada 31.oktobrī pieņemtais Imigrācijas likums (spēkā no 2003.gada 1.maija), uz šī likuma pamata pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un virkne Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu. Kopš Imigrācijas likuma stāšanās spēkā tajā ik gadu vienu vai vairākas reizes veikti dažāda apjoma grozījumi. Būtiskākās izmaiņas saistītas ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Savienības direktīvas legālās un nelegālās migrācijas jomā, turklāt Imigrācijas likumu nācies pieskaņot arī Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, novēršot nacionālo un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību normu dublēšanos. Eiropas Savienības apjomīgo normatīvo aktu pakāpeniskā ieviešana, kā arī dažāda rakstura nacionālās iniciatīvas nav labvēlīgi ietekmējušas Imigrācijas likuma struktūru un uztveramību.

Jāatzīmē, ka pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos nav pietiekami korekti regulēta Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu (turpmāk Savienības pilsoņi) un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, jo to, atšķirībā no trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, nosaka Imigrācijas likumam pakārtots normatīvais akts Ministru kabineta noteikumi.2

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu Imigrācijas likumu, kurā tiktu aptverti visu personu, ieskaitot Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus, ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, veicot ne tikai redakcionālus un strukturālus precizējumus, bet paredzot regulējumu, kas atbilstu Latvijas ekonomisko izaugsmi veicinošai imigrācijas politikai, un pilnveidotu Imigrācijas likuma atbilstību Latvijai saistošajām starptautiskajām un, tajā skaitā, Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī paredzot pasākumus, kas ļautu nodrošināt valsts drošības un sabiedriskās kārtības intereses.

Ieviešot koncepcijā piedāvātos risinājumus, nav prognozējams, ka būtiski palielināsies ieceļojošo ārzemnieku skaits Latvijā, tādējādi apdraudot sociālās palīdzības vai veselības aprūpes sistēmu vai ierobežojot darba nodrošināšanas Latvijas iedzīvotājiem iespēju, jo galvenie faktori, kas ir pamatā ārzemnieku izvēlei par labu ieceļošanai vai investīciju veikšanai kādā valstī, ir šīs valsts ekonomiskā situācija, politiskais klimats, pieprasījums pēc darbaspēka vai darbaspēka piedāvājums (investīciju veikšanas gadījumā), nevis ieceļošanas un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība. Optimizējot ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanu, tiek paaugstināta darba devēju spēja elastīgi reaģēt uz darbaspēka trūkuma problēmām, uzlabota investīciju veikšanas iespēja, kā arī samazināts administratīvais slogs gan uzturēšanās atļauju pieprasītājiem, gan valsts pārvaldes iestādēm.

Konceptuālajā ziņojumā aplūkoti galvenie legālās imigrācijas virzieni ģimenes apvienošana, darba migrācija, ārvalstu investoru ieceļošana un uzturēšanās, ārvalstu studentu un brīvprātīgā darba veicēju uzņemšana, nepieskaroties problemātikai, kas saistīta ar nelegālo migrāciju.

Konceptuālo ziņojumu izstrādājusi ar Iekšlietu ministrijas 2012.gada 27.aprīļa rīkojumu Nr.1-12/805 izveidota darba grupa, kurā iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.