1. pants

1Ģimenes apvienošana

2Problēmas izklāsts

3Tiesības uz ģimenes dzīvi ir vienas no pamattiesībām, kas nostiprinātas vairākos Latvijai saistošos starptautiskajos tiesību aktos, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 9.pantā3, 24.pantā4, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā5.

4Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pastāv dažāds regulējums ģimenes apvienošanai, kas atkarīgs no to personu, kuras vēlas apvienot ģimeni, pilsonības. Izšķir trīs dažādus regulējumus:

51) Latvijas pilsonis un trešās valsts pilsonis ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Imigrācijas likums, izņemot gadījumu, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību, un tādējādi uz ģimenes apvienošanu attiecas Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā", kas izdoti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk direktīva 2004/38);

62) Savienības pilsoņi vai Savienības pilsonis un trešās valsts pilsonis ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā";

73) Trešo valstu pilsoņi ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Imigrācijas likums, kurā pārņemta Padomes 2003.gada 22.septembra direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (turpmāk direktīva 2003/86).

8Lai gan ģimenes apvienošanas kārtību lielā mērā nosaka Eiropas Savienības normatīvie dokumenti, tajos, it īpaši direktīvā 2003/86, iekļauts daudz izvēles nosacījumu, kuru ieviešana ir katras valsts kompetencē.

9Izstrādājot Imigrācijas likumu, jāpievērš uzmanība uzturēšanās atļauju piešķiršanas administratīvajai procedūrai, kas šobrīd ir pārāk sarežģīta. Piemēram, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar laulībām vai, ja atļauju pieprasa Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu vecāki vai Latvijas pilsoņu pilngadīgie bērni, tā tiek izsniegta sākotnēji uz vienu gadu, pēc tam uz četriem gadiem, bet pēc tam persona ir tiesīga pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Termiņuzturēšanās atļauja, kas izsniegta uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, jāreģistrē vienreiz gadā, uzaicinātājam apstiprinot jaunu izsaukumu un personām pierādot, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī esošie apstākļi joprojām pastāv. Par katru no veiktajām procedūrām tiek iekasēta valsts nodeva. Izvērtējot šo administratīvo procedūru lietderīgumu, var secināt, ka ikgadēja reģistrācija ģimenes apvienošanas gadījumos uzskatāma par lieku administratīvu procedūru, it īpaši gadījumos, kad uzturēšanās atļauju saņem pensijas vecumu sasniegušie vecāki pie pilngadīgiem bērniem vai pilngadīgi bērni pie vecākiem, Latvijas pilsoņiem, jo vairumā gadījumu uzturēšanās atļaujas reģistrācijas laikā netiek saņemta nekāda būtiska papildu informācija, kas varētu būt par pamatu uzturēšanās atļaujas anulēšanai.

10Risinājuma varianti:

11I variants:

121) Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem;

132) veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.

14Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

15Ieguvumi no piedāvātā regulējumaVienkāršota administratīvā procedūra un samazinātas administratīvās izmaksas.Piedāvātā risinājuma vājās pusesSamazināti ieņēmumi valsts budžetā, piešķirot uzturēšanās atļaujas uz ilgāku termiņu un atceļot prasību katru gadu apstiprināt izsaukumu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanaiIetekme uz valsts un pašvaldību budžetuSamazināti ieņēmumi valsts budžetā par aptuveni 70 149 euro, tomēr šo samazinājumu kompensēs ārzemnieku, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas Latvijā, skaita palielinājums, līdz ar to šis pasākums neietekmēs plānotās valsts nodevas apjomu.II variants:

16Esošo regulējumu nemainīt.

17Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu:

18Ieguvumi no piedāvātā regulējumaNesamazinās iekasētie valsts nodevu ieņēmumi par uzturēšanās atļauju reģistrāciju.Piedāvātā risinājuma vājās pusesAdministratīvā procedūra ir pārāk birokratizēta, apgrūtinot gan valsts pārvaldes iestāžu darbību, gan uzliekot nevajadzīgus pienākumus Latvijas iedzīvotājiem trešo valstu pilsoņu uzaicinātājiem un pašiem ieceļotājiem.Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuNav2. Darba migrācija

19Problēmas izklāsts

20Viesstrādnieku uzņemšanas nosacījumi ir viena no imigrācijas politikas sastāvdaļām, par kuru risinās visaktīvākās diskusijas. No vienas puses, neviens nenoliedz nepieciešamību uzņemt trešo valstu pilsoņus nodarbinātības nolūkā, ja tas nepieciešams tautsaimniecības sekmīgai attīstībai, no otras puses tiek uzsvērts iespējamais apdraudējums produktivitātes attīstībai, nacionālajai identitātei, valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, kā arī ir iespējami papildus izdevumi sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmām, jo vairāki Eiropas Savienības normatīvie dokumenti paredz nodrošināt vienlīdzīgas tiesības trešo valstu strādājošajiem, tajā skaitā, veselības aprūpes jomā.

21Latvija ir valsts, kuras migrācijas saldo laika posmā kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā ir bijis negatīvs, t.i., izceļotāju skaits no valsts vienmēr pārsniedzis ieceļotāju skaitu. Īpaši šī tendence ir pastiprinājusies pēc 2004.gada 1.maija, Latvijai kļūstot par vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm un dodot tās iedzīvotājiem iespēju izmantot brīvas personu pārvietošanās principa sniegtās priekšrocības praktiski bez šķēršļiem doties uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nodarbinātības vai studiju nolūkā.

22Latvijas iedzīvotāju aktīvo emigrācijas procesu nelīdzsvaro tikpat intensīvas imigrācijas plūsmas. No 1992.gada, kopš Latvija sāka patstāvīgi regulēt savu imigrācijas politiku, ieceļojušo ārzemnieku skaits Latvijā ir bijis salīdzinoši zems, augstāku līmeni sasniedzot 2006. 2007.gadā, kad valstī tika konstatēta vietējā darbaspēka nepietiekamība un bija nepieciešama tā piesaiste no ārvalstīm, savukārt ekonomiskās lejupslīdes laikā pēc strauja pirmreizēji izsniegto uzturēšanās atļauju skaita samazināšanās no 2011.gada vērojams izsniegto atļauju skaita pieaugums, Latvijā ieceļojot trešo valstu pilsoņiem saistībā ar veiktajām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā (skat. 1.attēlu).

231.attēls

24Analizējot Latvijas situāciju imigrācijas jomā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, var konstatēt, ka imigrācijas plūsmu absolūtā apjoma ziņā Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām, savukārt valstī dzīvojošo ārzemnieku un ārvalstīs dzimušo īpatsvara ziņā ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā pēc Luksemburgas un Kipras, šim rādītājam 2012.gada 1.janvārī sasniedzot 17%6 no kopējā valstī dzīvojošo skaita. Šāds rādītājs sasniegts, jo ārzemnieku (trešo valstu pilsoņu) kategorijā ietilpst arī Latvijas nepilsoņi personas, kurām nav Latvijas pilsonības.

25Raksturojot situāciju cilvēkresursu jomā, jāpiemin arī negatīvās demogrāfijas tendences. No 1990.gada strauji mainījās Latvijas iedzīvotāju sociālais stāvoklis, un līdzīgi kā citās postsociālisma valstīs strauji samazinājās dzimstība. Īsā laikā dzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi no pāri par 40 tūkstošiem jaundzimušo 1986. 1988.gadā līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996. 1999.gadā. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits saruka līdz desmit bērniem 1993.gadā un pat zem astoņiem bērniem 1997. 1998.gadā. Latvijas vecumpiramīdas īpatnības zemā dzimstība un augsts vecāku cilvēku īpatsvars nosaka, ka jau tuvākajos piecos gados mainīsies Latvijas darba tirgus jaunpienācēju skaits. Ar katru gadu samazināsies to jauno cilvēku skaits, kuri varēs papildināt Latvijas darba tirgu, bet pakāpeniski palielināsies to cilvēku skaits, kuri būs sasnieguši pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka no jauniešiem liela daļa, iespējams, turpinās mācības vai emigrēs, līdz ar to viņu reālais skaits būs ievērojami mazāks.7

26Analizējot darbaspēka migrāciju, papildus nepieciešams ņemt vērā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un darba produktivitātes izmaiņas, kā arī aktīvās novecošanās procesus, piemēram, darba dzīves ilguma pieaugumu.

27Ārvalstu investoru padome Latvijā 2015.gada 25.septembrī, 19.augsta līmeņa tikšanās ar Latvijas valdību laikā, iepazīstināja ar "Viedokļa ziņojumu par ilgtspējīgu ekonomikas attīstību", kurā norādīts, ka darbaspēka piedāvājuma sarukums Latvijā (prasmju zuduma, novecošanās, zemās dzimstības un emigrācijas dēļ) apvienojumā ar administratīvi teritoriālo vienību sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām radīs draudus valsts spējai piesaistīt investīcijas un radīt ilgtspējīgas un labi apmaksātas darbavietas. Ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru tuvāko 3 5 gadu laikā prognozē nepieciešamā darbaspēka nepietiekamību, līdz ar to Ārvalstu investoru padome Latvijā aicina izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku, lai piesaistītu investīcijas, kas paredz lielu nodarbināto skaitu. Pārdomāta imigrācijas politika ietvertu juridisko un administratīvo ierobežojumu atvieglošanu, tādējādi ļaujot piesaistīt kvalificētu darbaspēku no valstīm ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas.8

28Arī konsultāciju kompānijas "Ernst and Young" (E&Y) 2015.gada pētījumā par Eiropas Savienības valstu pievilcīgumu ārvalstu investoriem norādīts, ka ierobežotais darbaspēka piedāvājums Baltijas valstīm rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm lielu investīciju projektu piesaistīšanā.9

29Jāsecina, ka Latvijas ekonomikas turpmākās izaugsmes nodrošināšanai un Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai viens no līdzekļiem būs darbaspēka imigrācijas optimāla regulēšana.

30Ekonomikas ministrija jau vairākus gadus veic apjomīgu pētījumu, sagatavojot "Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm"10. Ziņojumā ir analizēti dažādi iespējamie Latvijas tautsaimniecības attīstības modeļi laikposmā līdz 2030.gadam, secinot, ka "līdz 2030.gadam migrācijai būs izšķiroša loma lejupslīdošās demogrāfijas negatīvo seku mazināšanai. Turklāt, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmes mērķu sasniegšanu, liela nozīme būs valsts migrācijas politikai, kur galvenajiem uzsvariem jābūt uz Latvijas valsts piederīgo reemigrācijas veicināšanu un selektīvu imigrācijas mehānismu izveidi, kas ilgtermiņā nodrošinātu ātru un efektīvu darba tirgus nepilnību novēršanu. Bez izsvērtas migrācijas politikas darbaspēka nepietiekamība nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem izaugsmes šķēršļiem."

31Ekonomikas ministrija norāda, ka "lai gan pieauguma tempi ir sagaidāmi salīdzinoši strauji, tomēr pieprasījums pēc darbaspēka vidējā termiņā augs mēreni, jo izaugsmei galvenokārt jābalstās uz produktivitātes pieaugumu. Īpaši tas ir attiecināms uz tirgojamajām nozarēm un galvenokārt apstrādes rūpniecību, kas darbojas atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kur izšķiroša nozīme ir konkurētspējai." Analizējot darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, ziņojumā sniegta informācija par tām tautsaimniecības nozarēm, kurās līdz 2030.gadam būs vērojamas lielākās nodarbināto skaita pieprasījuma izmaiņas.

321.tabula

33Darbaspēka pieprasījuma izmaiņas pa nozarēm

34tūkstošos

352015

362016

372022

382030

39Starpība

40(2022. 2015.)

41Starpība

42(2030. 2015.)

43Lauksaimniecība71

4472

4570

4667

47-1

48-4

49Apstrādes rūpniecība116

50118

51128

52152

5312

5436

55Pārējā rūpniecība24

5624

5726

5826