5. pants

Ietekme uz

valsts un pašvaldību budžetu

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu netiek aprēķināta, jo

risinājums nemaina pastāvošo ārējo normatīvo aktu sistēmu.

Secinājumi

Tiesību normu izdevēja maiņa pati par sevi nesamazinās

normatīvā regulējuma apjomu un arī nenodrošinās tā kvalitāti.

Tieši otrādi - ministra noteikumu institūta ieviešana varētu

negatīvi ietekmēt tiesiskā regulējuma kvalitāti, ņemot vērā

šaurāku saskaņošanas procesu, kā arī iespējamu kompetenču

pārklāšanos un līdz ar to arī iespējamās pretrunas starp dažādu

ministru izdotajiem noteikumiem. Atsevišķu valsts pārvaldes

iestāžu darbības atvieglošanu nevar pretstatīt personu tiesībām

vieglā un pieejamā veidā būt informētām par savām tiesībām un

pienākumiem un iepazīties ar normatīviem aktiem.

Ņemot vērā minēto, ministra noteikumu institūta ieviešana nav

vērtējama kā risinājums normatīvo aktu skaita un apjoma

samazināšanai vai kvalitātes uzlabošanai.

1 Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību

komisijas 2011. gada 31. maija Viedoklis par iespējamo ministra

noteikumu satversmību -

http://www.president.lv/images/modules/items/KTKT_viedoklis_01_06_11.pdf

2 Informatīvais ziņojums par subjektiem, kam ir

tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, Ministru kabineta 2011.

gada 21. jūnija sēdes protokola Nr. 39 53. §.

3 Levits E., "Normatīvo tiesību aktu

demokrātiskā leģitimācija un deleģētā likumdošana: teorētiskie

pamati", Likums un Tiesības, Rīga, 2002. gada 4. sējums,

Nr.9 (37), 56-74. lpp.

4 Jarinovska K., pielikums Latvijas Republikas

Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija sēdes protokolam Nr. 38

8. § TA-1571, "Informatīvais ziņojums par tiesībām izdot

ārējus normatīvos aktus", Tieslietu ministrija, 2004.

gads, 45. lpp.

5 Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību

komisijas 2011. gada 31. maija Viedoklis par iespējamo ministra

noteikumu satversmību -

http://www.president.lv/images/modules/items/KTKT_viedoklis_01_06_11.pdf

6 Informatīvais ziņojums par subjektiem, kam ir

tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, Ministru kabineta 2011.

gada 21. jūnija sēdes protokola Nr. 39 53. §.

7 Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada 26.

janvāra vēstule Tieslietu ministrijai Nr.

9/3-2-11/33-11/12.

8 Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"

73.1, 90. un 91.1 punkts.

9 Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"

91. punkts.

10 Piemēram, Ministru kabineta 2010. gada 15.

maija noteikumi Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju

klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un

kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora

lietošanas un aktualizēšanas kārtību"

11 Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta

noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība

attīstības plānošanas procesā" 13. punkts.

12 Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"

88. punkts.

13 Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"

73.1 punkts.

14 Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"

90.1 punkts.

15 Tieslietu ministrijas statistika par

saskaņošanai saņemtajos projektos konstatētajām nepilnībām.

16 Tieslietu ministrijas prezentācija

"Normatīvo aktu jaunrade" 2016. gada 2. jūnija Valsts

sekretāru sanāksmē.

17 Ministru kabineta 2014. gada 26. maija sēdes

protokola Nr. 30 35. §.

Tieslietu ministrs Dzintars

Rasnačs