Par konceptuālo ziņojumu "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.–2025. gadā"

1Ārlietu ministrijai ņemt vērā šā rīkojuma 1. punktā minēto

2modeli, izstrādājot Attīstības sadarbības politikas

3pamatnostādnes 2021.-2025. gadam.

1Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu

2attīstības sadarbībai 2021. gadā un turpmākajos gados izskatīt

3Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts

4iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem

5gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa

6budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas

7procesā.

1Situācijas

2apraksts

3Konceptuālais ziņojums "Par attīstības sadarbībai

4paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā"

5(turpmāk - Ziņojums) ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru

6kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210 "Par Valdības

7rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā

8Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 219.uzdevuma

91.pasākumu un ņemot vērā ANO Dienaskārtību ilgtspējīgai

10attīstībai 2030 un Latvijas kā Eiropas Savienības (turpmāk - ES)

11dalībvalsts saistības, līdzšinējos izvērtējumus par Latvijas

12attīstības sadarbības politikas īstenošanu, t.sk. informatīvo

13ziņojumu "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu

142016.-2020.gadam" īstenošanas starpposma

15novērtējumu1. Ziņojums ņem vērā, ka 2020.gada laikā

16tiks izstrādātas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes

17laika periodam līdz 2025.gadam, kurās tiks noteiktas Latvijas

18attīstības palīdzības ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes un

19palīdzības sniegšanas mehānismi.

201.1. Latvijas

21OAP saistības

222019.gadā apritēja 15 gadi kopš Latvijas pievienojās ES un

23līdz ar to no palīdzības saņēmējas kļuva par donoru, ar noteiktām

24saistībām globālās attīstības veicināšanā un palīdzības sniegšanā

25attīstības valstīm.

26Latvijas OAP saistības un mērķi izriet no vairākiem ANO un ES

27līmenī apstiprinātiem dokumentiem, kā arī nacionālā līmenī

28apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem. Aktuālais

29ietvardokuments globālās attīstības jomā ir 2015.gadā ANO

30Ģenerālās asamblejas pieņemtā Dienaskārtība ilgtspējīgai

31attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030)2, kas

32ietver 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (turpmāk - IAM) un 169

33apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un

34pasaules atstība būtu ilgtspējīga.3 Tostarp 17.2

35apakšmērķis paredz attīstīto valstu OAP saistību izpildi.

362015.gadā ANO līmeņa konferencē Adisabebā, Etiopijā un ANO

37Ģenerālajā asamblejā apstiprinātajā4 Adisabebas

38Rīcības programmā par finansējumu attīstībai (turpmāk -

39Adisabebas Rīcības programma) arī norādīts uz nepieciešamību

40valstīm ievērot OAP saistības, tostarp daudzu attīstīto valstu

41saistības atvēlēt OAP 0.7% no NKI.

422015.gadā ES un tās dalībvalstis atkārtoti apstiprināja

43kolektīvo apņemšanos līdz 2030.gadam attīstības palīdzībai veltīt

440.7% no NKI, tajā skaitā 0.15 - 0.20% no NKI novirzot vismazāk

45attīstītajām valstīm (least developed countries; turpmāk -

46VAV), kas atspoguļojas arī Adisabebas Rīcības programmā.

47Atbilstoši 2015.gada 26.maijā ES Padomē pieņemtajiem

48secinājumiem, Latvijai līdz 2030.gadam attīstības sadarbībai

49jātiecas atvēlēt 0.33% no NKI, kā arī 0.15 - 0.20% no OAP/NKI

50jānovirza VAV (turpmāk - 2030 mērķis).5

51Tiecoties sasniegt 2030 mērķi, Latvijas Attīstības sadarbības

52politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam (turpmāk -

53Pamatnostādnes 2016-2020) ir izvirzīts mērķis līdz 2020.gadam

54palielināt Latvijas OAP līdz 0.17% no NKI (turpmāk - 2020

55mērķis). 2018.gadā Latvijas OAP bija 0.1% no NKI.

562020.gadā netiks sasniegti izvirzītie attīstības sadarbības

57finansēšanas mērķi un ir arī apdraudēta 2030 mērķa

58sasniegšana.

59Latvijas starptautiski izteikto OAP apņemšanos un mērķu

60neizpilde neparedz sankcijas, bet tas negatīvi ietekmē Latvijas

61kā donora un tās politikas ticamību. No donoriem, kas ziņojuši

62Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (turpmāk -

63OECD) par sniegto OAP, 2017.-2018.gadā tikai Apvienotie Arābu

64Emirāti, Apvienotā Karaliste, Dānija, Luksemburga, Norvēģija,

65Turcija, Zviedrija sasniedza 0.7% mērķi.6 Vidējais

66OECD Attīstības palīdzības komiteja (turpmāk - OECD DAC)

67dalībvalsts rādītājs ir 0.31%, savukārt vidējais ES dalībvalsts,

68kas ir OECD DAC biedrs (turpmāk DAC-ES), rādītājs ir

690.47%.7 Latvija nav vienīgā, kas saskaras ar grūtībām

70izpildīt savus attīstības palīdzības finansējuma mērķus, tomēr

71Latvijas gadījums ir citādāks. Latvija jau izsenis attīstības

72sadarbībā ir bijusi "iedzinēja" lomā. 15 gadu laikā

73Latvija vairākkārt ir izvirzījusi mērķi palielināt finansējumu

74attīstības sadarbībai, lai izpildītu vai vismaz tuvotos OAP mērķu

75izpildei, kas izrietējušas no ES ietvaros apstiprinātajām

76saistībām. Līdz šim neviens no izvirzītajiem attīstības

77sadarbības finansējuma mērķiem nav sasniegts.8

78Latvijas OAP rādītāji gan procentuāli, gan absolūtos skaitļos ir

79vieni no mazākajiem ES dalībvalstu vidū (2018.gadā 0.1% bija vēl

80tikai Horvātijai9).

81*Avots: 2019.gada ziņojums Eiropadomei par ES

82attīstības palīdzības mērķiem - Padomes secinājumi (2019.gada

8316.maijs)10

84Latvijas OAP rādītāji un Ārlietu ministrijas (turpmāk - ĀM)

85pārvaldītais divpusējās attīstības sadarbības budžets ir mazākie

86starp Baltijas valstīm (2018.gadā Lietuvas OAP bija 0.11%,

87Igaunijas - 0.16%). Šādi rādītāji ne tikai negatīvi izceļ uz

88pārējo ES dalībvalstu fona, bet mazais finansējums attīstības

89sadarbībai arī liedz aktīvāk iesaistīties globālo un

90partnervalstu attīstības izaicinājumu risināšanā, izmantojot

91Latvijas pieredzi, ekspertīzi un Latvijā radītos risinājumus.

92Latvijas ieguldījums attīstības sadarbībā ir nepietiekams.

93Konsekventā starptautisko apņemšanos un nacionāli uzstādīto mērķu

94neizpilde rada risku, ka var mazināties ticamība Latvijas

95nodomiem sniegt ieguldījumu globālajā attīstībā un Latvijas

96iesaistes iespējas. Šī jautājuma aktualitāte tuvākajos gados

97tikai pieaugs, īpaši ņemot vērā Latvijas izvirzīto kandidatūru

98ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļu 2025.gada vēlēšanās uz

992026.-2027.gada termiņu, jo daudzām no attīstības valstīm būtisks

100apsvērums balsojumā ir kandidātvalstu sniegtais atbalsts

101konkrētajā valstī.

102Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams pieņemt lēmumu, kādā mērā

103un veidā vidējā termiņā līdz 2025.gadam tiks palielināts

104finansējums attīstības sadarbībai, lai virzītos uz 2030 mērķa un

105saistību izpildi.

1061.2. Latvijas

107OAP

108OAP ir procentuālā attiecība starp valsts sniegto finansējumu

109attīstībai un šīs valsts NKI. Līdz ar to - jo lielāks NKI, jo

110lielāks finansējums jāatvēl attīstības palīdzībai. Šis ir

111izaicinājums daudziem donoriem. Tas nozīmē, ka palīdzības apjomi

112ekonomiskās izaugsmes laikā ir jākāpina, bet, pat to darot,

113mērķis ne vienmēr ir sasniedzams. Ekonomiskās izaugsmes laikā NKI

114pieaugums var "noēst" palielināto finansējumu

115palīdzībai un OAP procentuālais rādītājs var palikt nemainīgs vai

116pat samazināties. Attīstības palīdzības finansējuma

117palielināšanai nepieciešama sabiedrības izpratne un

118atbalsts11, politiskā griba un mērķtiecīga palīdzības

119plānošana.

120Par OAP ir uzskatāma resursu plūsma uz OAP saņēmēju

121sarakstā iekļautajām valstīm un teritorijām (t.i. divpusējā

122palīdzība) un daudzpusējām institūcijām (t.i. daudzpusējā

123palīdzība), ko nodrošina publiskas institūcijas, t.sk.

124valsts un pašvaldības vai to padotības iestādes, un kura pēc

125būtības ir koncesija (t.i. granti un arī aizdevumi ar

126atvieglotiem nosacījumiem) un veikta ar galveno mērķi veicināt

127attīstības valstu ekonomisko attīstību un

128labklājību.12

129ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, uzskaita valsts un

130pašvaldību sniegto oficiālo palīdzību, izmantojot OECD DAC

131vadlīnijas. Šo uzskaiti Latvijā veic ĀM un apkopoto informāciju

132detalizētā veidā katru gadu13 iesniedz OECD.

1332018.gadā Latvijas OAP bija 29 milj. EUR jeb 0.1% no NKI.

134No tā 4 milj. EUR (14%) bija divpusējā palīdzība un 25 milj. EUR

135(86%) bija daudzpusējā palīdzība.

136Latvijas OAP 2018.gadā veidoja šāds finansējums un

137izmaksas:

138• 77% veido daļa no Latvijas ieguldījuma ES

139vispārējā budžetā (izdevumiem, kuri veikti 4.izdevumu

140kategorijā) un Latvijas iemaksas Eiropas Attīstības

141fondā;

142• 8% veido daļa no Latvijas regulārajām iemaksām

143starptautiskajās organizācijās14 (ANO sistēmas

144organizācijas, Pasaules Bankas grupa u.c.);

145• 2% veido ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības

146projekti un starptautiskā palīdzība";

147• 5% veido ĀM cita divpusējā palīdzība (t.sk. papildu

148iemaksas starptautiskajās organizācijās, izmaksas, kas saistāmas

149ar civilo ekspertu dalību misijām, u.c. atbalsts);

150• 7% citu valsts un pašvaldību iestāžu ad hoc

151divpusējā palīdzība, kā arī bēgļu un patvērumu uzņemšanas

152iemaksas atbilstoši OECD DAC kritērijiem;

153• 1% veido administratīvās izmaksas, kas saistāmas ar

154attīstības sadarbības politikas plānošanu un administrēšanu

155(primāri ĀM un Finanšu ministrijas (turpmāk - FM)).

156Latvijas OAP jau vēsturiski ir veidojusies šāda struktūra.

157Daudzpusējā ieguldījuma pārsvars ir tipisks "jauniem

158donoriem". Vienlaikus arī šajā jomā Latvija atpaliek no

159citām ES dalībvalstīm, jo Latvijai ir zemākais divpusējās

160palīdzības īpatsvars (14%) starp ES dalībvalstīm, kas

161pievienojušās ES kopš 2004.gada. Dalībvalstu, kas pievienojās ES

1622004.gadā (turpmāk - ES-10) vidējais ir 32%, Lietuvai tas ir 26%,

163bet Igaunijai 47%.

164Lai veicinātu Latvijas kā donora redzamību un stiprinātu

165attīstības sadarbību kā Latvijas ārpolitikas instrumentu, jau

166vairākkārtēji ir aktualizēts jautājums par ĀM pārvaldītā

167divpusējā attīstības sadarbības budžeta palielināšanu. Šī

168nepieciešamība saglabājas un, tuvojoties 2030.gadam, kļūs arvien

169akūtāka.

1701.3. ĀM

171divpusējais attīstības sadarbības budžets

172ĀM divpusējais attīstības sadarbības budžets jau vairākus

173gadus stagnē. Kopš 2017.gada tas ir 463 813 EUR, tādējādi

174ievērojami atpaliekot no Pamatnostādnēs 2016-2020 nospraustajiem

175mērķiem. Tas ir arī būtiski mazāks nekā Igaunijas un Lietuvas

176ārlietu ministriju pārvaldītie attīstības sadarbības finansējuma

177apjomi, kas 2017.gadā attiecīgi bija 11,9 milj. EUR un 1,9 milj.

178EUR.15

179Tabula Nr.1

180Latvijas

181divpusējai attīstības sadarbībai piešķirtais finansējums

1822016.-2020.gadā salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem

183Gads

184Pamatnostādnēs

1852016-2020 noteiktie mērķi, EUR

186Faktiskais

187finansējums, EUR

188Starpība

1892016

190592 000

191592 40016

192+400

1930%

1942017

1951 092 000

196463 813

197-628 187

198-57.5%

1992018

2001 592 000

201463 813

202-1 128 187

203-70.9%

2042019

2052 092 000

206463 813

207-1 628 187

208-77.8%

2092020

2102 592 000

211463 813

212-2 128 187

213-82.1%

214Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2020., 2021. un 2022.gadam ĀM

215divpusējās attīstības sadarbības budžetam 2021. un 2022.gadā arī

216paredzēti 463 813 EUR.

217ĀM divpusējais attīstības sadarbības finansējums tiek plānots

218fiskālā gada ietvaros, finansējuma sadali nosakot ikgadējos

219attīstības sadarbības politikas plānos.17 Ar

220finansējumu tiek īstenoti šādi pasākumi:

221• Granta projektu konkursi: 1) attīstības sadarbības

222projektu īstenošanai prioritārajās partnervalstīs (50%

223finansējumu paredzot pilsoniskās sabiedrības organizāciju

224(turpmāk - PSO) īstenotiem projektiem), 2) līdzfinansējuma

225piešķiršanai PSO īstenotajiem attīstības sadarbības un globālās

226izglītības projektiem, kas ieguvuši finansējumu no citiem

227starptautiskajiem palīdzības finansētājiem;

228• Plānā iekļautie projekti. Attīstības sadarbības

229ilgtermiņa projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām

230vajadzībām un Latvijas ekspertīzei un/vai projekti, kuru

231īstenošanā ir piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50%

232apmērā;

233• Tiešfinansējums PSO. Jau vairākus gadus

234tiešfinansējums tiek piešķirts biedrībām "Latvijas Platforma

235attīstības sadarbībai" (LAPAS) un "Latvijas Pašvaldību

236savienība", kas aktīvi iesaistās attīstības sadarbības

237politikas īstenošanā un pārstāv Latviju dažādos starptautiskos

238attīstības sadarbības formātos;

239• Sabiedrības informēšanas pasākumi.

240Neskatoties uz nelielo apjomu, šis ir vienīgais prognozējamais

241attīstības sadarbības finansējums. Nevienai citai valsts vai

242pašvaldību institūcijai nav speciāla finansējuma attīstības

243sadarbības aktivitāšu īstenošanai. To īstenotās divpusējās

244attīstības sadarbības aktivitātes lielākoties tiek finansētas

245ad hoc veidā no iestāžu budžetiem (ir arī plānotas

246divpusējās aktivitātes un programmas, piemēram, valsts stipendiju

247piešķiršana, dalība misijās, kas arī tiek uzskaitītas OAP u.c.).

248Jaunām iniciatīvām iestādes nereti cenšas piesaistīt ĀM

249finansējumu, t.sk. piedaloties ĀM granta projektu konkursos.

250Tādējādi kopš 2016.gada valsts pārvaldes iestādes (t.sk. SIA,

251kuros lielākā daļa pieder valsts institūcijām un kas pilda

252publiskas funkcijas, piemēram, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un

253izglītības centrs, SIA Latvijas standarts) ir īstenojušas 21

254projektu ar kopēju finansējumu aptuveni 448 tūkst. EUR apmērā. ĀM

255augstu novērtē visu īstenotāju sniegto ieguldījumu partnervalstu

256attīstībā un starpvalstu attiecību stiprināšanā un ir

257ieinteresēta turpināt atbalstīt šādas iniciatīvas arvien augstākā

258kvalitātē, t.sk. veicinot iesaisti ES un citu donoru

259projektos.

260Pēdējos gados nostiprinās Latvijas attīstības sadarbības

261īstenotāju interese par attīstības sadarbību un spējas īstenot

262attīstības sadarbības projektus. Par pieaugošo valsts un

263pašvaldību iestāžu, ekspertu, PSO un privātā sektora interesi un

264spējām, liecina pieaugošais projektu iesniegumu skaits ĀM

265attīstības sadarbības projektu granta konkursos un pieteikto

266projektu kvalitāte. Ierobežotā finansējuma dēļ granta konkursos

267pēdējos gados ir bijis iespējams atbalstīt tikai aptuveni 1/3 -

2681/5 daļu no pieteikumiem.

269Tabula Nr.2

270Iesniegto un

271atbalstīto projektu skaits ĀM attīstības sadarbības granta

272projektu konkursos

2732016

2742017

2752018

2762019

277Iesniegto projektu

278skaits

27930

28021

28127

28236

283Kopējā vērtība (EUR)

284968 021

285662 646

286896 768

2871 215 814

288Konkursam pieejamais finansējums

289(EUR)

290331 000

291157 000

292213 013

293213 013

294Atbalstīto

295projektu skaits

29611

2975

2987

2997

300Šobrīd atvēlētais finansējums neļauj pilnībā realizēt Latvijas

301īstenotāju potenciālu attīstības sadarbības jomā. Esošajā

302situācijā tiek ierobežota pēctecība iepriekšējos gados

303īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem, kā arī

304mērķorientētas politikas īstenošana un ilgtspējīgu rezultātu

305sasniegšana, kas savukārt ietekmē Latvijas kā donora paredzamību

306un atpazīstamību.

307Finansējuma palielināšana ļautu kvalitatīvākā un ilgtspējīgākā

308veidā nodot attīstības valstīm Latvijas pārvaldes pieredzi un

309labo praksi, PSO iniciatīvas sabiedrības iesaistes jomā, privātā

310sektora izstrādātus risinājumus, piemēram e-pārvaldes un tīro

311tehnoloģiju jomā. Tādējādi Latvija sniegtu pieaugošu ieguldījumu

312attīstības valstu labklājības veicināšanā, partnervalstu

313uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, kā arī palīdzētu attīstības

314valstīm pielāgoties laikmeta digitālajām un klimata pārmaiņām,

315cita starpā piedāvājot Latvijā izstrādātus risinājumus.

316Privātajam sektoram, aktīvi iesaistoties attīstības sadarbības

317projektu īstenošanā, tā būtu iespēja iepazīstināt ar savām

318tehnoloģijām un pieejām un potenciāli arī rast jaunas eksporta

319iespējas.

320Finansējuma palielināšana ļautu īstenot ilgtermiņa

321aktivitātes, stiprināt rezultātu ilgtspēju un aktīvāku sadarbību

322ar citiem donoriem. Pieaugot īstenotāju pieredzei divpusējās

323attīstības sadarbības projektu ieviešanā, palielinātos arī

324Latvijas ekspertu, PSO, privātā sektora spējas iesaistīties citu

325donoru projektos, t.sk. ES un citu starptautisko organizāciju

326finansēto projektu īstenošanā.

327Papildu resursu atvēlēšana dotu iespēju arī plānveidīgi sniegt

328humāno palīdzību iedzīvotājiem, kurus skar ieilgušas humānās

329krīzes, kā arī ļautu operatīvāk reaģēt jaunu krīžu gadījumā

330(piemēram, uz dabas katastrofām). Latvijā humānās palīdzības

331sniegšanai joprojām nav atvēlēta atsevišķa budžeta līnija un

332netiek paredzēts ikgadējs pastāvīgs finansējums, tādēļ Latvija

333nodrošina humāno palīdzību ad hoc un visbiežāk tā tiek

334nodrošināta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem

335gadījumiem".

336Sniedzot lielāku ieguldījumu Latvijas partnervalstu attīstībā

337un globālu izaicinājumu risināšanā, Latvija apliecinātu apņēmību

338pildīt starptautiskās saistības un savu līdzatbildību miera,

339drošības un ilgtspējīgas attīstības pasaulē veicināšanā. Tas arī

340radītu pozitīvus priekšnoteikumus Latvijas kandidēšanai uz ANO

341Drošības Padomes nepastāvīgā locekļa vietu.

3421.4. Latvijas

343OAP mērķu izpilde 2016.-2020.gadā

344Latvijas NKI 2018.gadā bija 28 649 milj. EUR.18

345Ņemot vērā, ka Latvija šajā gadā sniedza palīdzību 29 milj. EUR

346apmērā, tās OAP bija 0.1% no NKI.19 Ja Latvija jau

3472018.gadā būtu sasniegusi 2030 mērķi (0.33% no NKI), sniegtā

348palīdzība būtu trīs reizes lielāka - aptuveni 96,6 milj. EUR.

349Pozitīvas ekonomiskās izaugsmes laikā OAP apjomi būtu

350jāpalielina arī tāpēc, ka pretējā gadījumā OAP procentuālajā

351izteiksmē samazināsies kā tas noticis 2018. gadā.

352Tabula Nr.3

353Latvijas OAP -

354mērķi, faktiskais izpildījums un prognozes aktuālajā plānošanas

355periodā (2016-2020)

3562016

3572017

3582018

3592019

3602020

361NKI (milj.

362EUR)

36325 10220

36426 84621

36528

36664922

36731

36818523

36932

37092524

3710.01% izteikts

372milj. EUR

3732,51

3742,68

3752,86

376(3,12)

377(3,29)

378OAP/NKI% mērķis

379Pamatnostādnēs 2016-2020

3800.09

3810.1

3820.12

3830.14

3840.17

385OAP milj. EUR

386mērķis

38722,59

38826,85

38934,38

390(43,66)

391(55,97)

392OAP/NKI%

393faktiskais

3940.11

3950.11

3960.1

3970.096

3980.094

399OAP milj. EUR

40027,3

40128,3

40229,1

403(30)25

404(30,9)26

405Starpība starp

406mērķi un faktisko (milj. EUR)

407+4,8

408+1,3

409-5,28

410-13,66

411-25,07

412Kā redzams tabulā Nr.3, līdz 2017.gadam Latvija izpildīja un

413pat pārsniedza Pamatnostādnēs 2016-2020 uzstādītos mērķus.

4142018.gadā, kad divpusējai attīstības sadarbībai finansējums

415netika palielināts, iemaksas starptautiskajās organizācijās

416būtiski nepalielinājās un vienlaikus NKI turpināja pieaugt,

417netika izpildīts Pamatnostādnēs nospraustais mērķis un OAP

418procentuālajā izteiksmē samazinājās salīdzinājumā ar 2016.un

4192017.gadu.27

420Plānojot, kā Latvija sasniegs 2030 mērķus, jārēķinās ar to, ka

421Pamatnostādnēs 2016-2020 nospraustie mērķi netiks sasniegti. Kā

422redzams Tabulā Nr.3, jau 2018.gadā Latvija no nospraustā OAP

423mērķa atpalika par aptuveni 5 milj. EUR. Pieņemot, ka 2019.gadā

424un 2020.gadā OAP pieaugums absolūtos skaitļos būs līdzvērtīgs

425pieaugumam 2016.-2018.gadā (aptuveni 0,9 milj. EUR), plaisa

426turpinās pieaugt.

1Piedāvātie

2risinājumi un ietekme

3Lai virzītos uz 2030 mērķa izpildi, nepieciešams palielināt

4Latvijas OAP. Līdz ar to, Ziņojumā tiek piedāvāti risinājuma

5varianti Latvijas OAP kāpināšanai. Pirmkārt, tiek piedāvāti

6modeļi OAP mērķa noteikšanai 2025.gadam. Otrkārt, tiek piedāvāti

7risinājuma varianti divpusējās OAP palielināšanai un konkrēti

8finansējuma palielināšanas modeļi ĀM budžeta programmai

9"Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā

10palīdzība".

112.1. Latvijas

12OAP mērķa modeļi

13Plānojot OAP pieaugumu līdz 2030.gadam, nepieciešams definēt

14jaunus mērķus nākamajam plānošanas periodam - 2021.-2025.gadam.

15Tabulā Nr.4 piedāvāti trīs modeļi, kā virzīties uz 2030 mērķu

16sasniegšanu. Jebkura modeļa mērķtiecīga īstenošanai būtu pozitīva

17ietekme uz 2030 mērķa izpildi. Modeļiem atšķiras ambīciju

18līmenis, kā arī tempi, kādā OAP būtu jākāpina. Ņemot vērā

19pieejamās NKI prognozes un pieņemot, jebkura modeļa īstenošanai

20būtu nepieciešams papildu finansējums.

21Tabula Nr.4

22Latvijas OAP

23pieauguma modeļi nākamajā plānošanas periodā (2021-2025)

242021

252022

262023

272024

282025

290.33%

30NKI (milj. EUR)28

3134 658

3236 482

3338 333

3440 256

3542 265

36OAP/NKI% - MODELIS 1

37"Pusceļā

38līdz 2030 mērķim"

390.11

400.12

410.13

420.15

430.17

44-0.16

45milj. EUR

4638,12

4743,78

4849,83

4960,38

5071,85

51OAP/NKI% - MODELIS 2

52"Pusceļā

53līdz 2030 mērķim +"

540.11

550.13

560.15

570.17

580.19

59-0.14

60milj. EUR

6138,12

6247,43

6357,50

6468,44

6580,30

66OAP/NKI% - MODELIS 3

67"2/3 līdz

682030 mērķim"

690.12

700.14

710.16

720.19

730.22

74-0.11

75milj. EUR

7641,59

7751,07

7861,33

7976,49

8092,98

81Ņemot vērā Latvijas OAP struktūru,

82OAP mērķi var sasniegt:

83• Palielinot divpusējo palīdzību, kas tiek finansēta

84no:

85a) ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības

86projekti un starptautiskā palīdzība";

87b) Citu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu

88budžetiem (šobrīd galvenokārt ad hoc

89veidā).

90• Palielinot daudzpusējo palīdzību t.i. iemaksas

91starptautiskās organizācijās, starptautiskajās finanšu

92institūcijās, programmās, fondos.29 Gadījumos, ja

93iemaksas tiek izmantotas īpašos fondos vai mehānismos, vai

94konkrētu starptautisko organizāciju projektu vai mērķu

95sasniegšanai, tā varētu tikt uzskaitīta kā divpusējā

96palīdzība.

97Tā kā plaisa starp OAP mērķi un faktisko OAP apjomu turpina

98pieaugt, būtu nepieciešams kāpināt gan daudzpusējo, gan divpusējo

99palīdzību. Vienlaikus tieši divpusējās palīdzības kāpināšana

100varētu celt Latvijas kā donora redzamību, Latvijas sniegtās

101palīdzības paredzamību un ilgtspēju, kā arī dotu papildu iespējas

102Latvijas projektu īstenotājiem iesaistīties palīdzības sniegšanā

103attīstības valstīm, tādējādi pozitīvi ietekmējot esošo

104situāciju.

105Divpusējā palīdzība, piemēram, attīstības sadarbības projekti,

106sniedz donoriem redzamību, divpusējās politikas ieguvumus, kā arī

107iespējas pilnveidot savas attīstības sadarbības sistēmas un

108kopienas spējas. Ņemot vērā partnervalsts vajadzības un

109attīstības kontekstu, sniedzot divpusējo palīdzību donora

110atbildībā ir palīdzības mērķa un veidu noteikšana, atbilstošākā

111ieviesēja izvēle (kas nereti - un Latvijas gadījumā gandrīz

112vienmēr - ir donora valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes, kā

113arī PSO, privātā sektora organizācijas). Divpusējā palīdzībā

114donoram ir lielāka kontrole pār finansējuma izlietošanas

115nosacījumiem, līdz ar to iespējams nodrošināt, ka donora

116ieguldījums ir arī pienācīgi izcelts un redzams. Turklāt,

117plānojot divpusējo attīstības palīdzību, ir plašākas iespējas

118veicināt sinerģijas ar drošības, tirdzniecības, ārējās

119ekonomikas, kā arī migrācijas politikām un to instrumentiem.

120Divpusējie palīdzības projekti nodrošina redzamību tieši

121Latvijai, kas būs būtiski, strādājot pie Latvijas ievēlēšanas ANO

122Drošības padomē 2025.gadā.

123Daudzpusējā palīdzība ir vitāli nepieciešama globālās

124attīstības sekmēšanā, kvalitatīvas un koordinētas palīdzības

125sniegšanā. Piemēram, Latvija ar daudzpusējās palīdzības

126instrumentiem var sniegt palīdzību un atbalstu valstīm vai

127reģioniem, kuros Latvijai ir ierobežota pieredze un nav

128klātbūtnes, kā arī atbalstīt globālu izaicinājumu risināšanu, tai

129skaitā dzimumu līdztiesības, mediju brīvības veicināšanā, klimata

130pārmaiņu radīto seku risināšanā, palīdzības sniegšanā nestabilām

131un konfliktu skartām valstīm, iekšējo resursu mobilizēšanā (tai

132skaitā nodokļu iekasēšanā), nelegālu finanšu plūsmu novēršanā un

133nevienlīdzības mazināšanā.

134Daudzpusējās palīdzības kontekstā donoru (dalībvalstu)

135ieguldījums starptautiskajās organizācijās un starptautiskajās

136finanšu institūcijās ir nozīmīgs finansējuma avots, ar kura

137palīdzību tiek koordinētā veidā realizēta IAM sasniegšana globālā

138līmenī. Vienlaikus jārēķinās, ka daudzpusējās palīdzības

139kontekstā ir sarežģītāk nodrošināt donora ieguldījuma

140redzamību.

141Palielinot ieguldījumu starptautiskās organizācijas un finanšu

142institūcijās, tiek stiprināta arī dalībvalstu ietekme un iespējas

143piedalīties šo organizāciju attīstības sadarbības politiku

144veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā. Vienlaikus jāņem vērā, ka

145donoru iemaksām starptautiskajās organizācijās vai finanšu

146institūcijās (t.s. core funding) "zūd identitāte". Arī

147situācijā, ja tiek piešķirts starptautiskai organizācijai vai

148institūcijai konkrēta projekta īstenošanai, tas var tikt

149identificēts ar organizāciju, kas to ievieš, nevis donoru, kas to

150finansē.

151Vidējā termiņā daudzpusējās palīdzības apjomus ietekmēs šādi

152faktori:

153• Nākamais ES daudzgadu budžets. Turpinās sarunas par

154ES daudzgadu budžetu, tai skaitā ES attīstības sadarbības

155finansējuma arhitektūru. Šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs no

156Latvijas sagaidītais ieguldījums ES vispārējā budžetā un Eiropas

157Attīstības fondā, kas šobrīd veido lielāko daļu no Latvijas

158OAP.

159• Iemaksas citās starptautiskajās organizācijās.

160Precīzas prognozes par nākotnes iemaksām šobrīd nav pieejamas,

161vienlaikus jāņem vērā sekojoši aspekti:

162- Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas kapitāla

163stiprināšanā (kopējais ieguldījums 8,97 milj. EUR).

164- Latvijas dalība IDA resursu 19.papildināšanā (IDA19)

165(kopējais ieguldījums EUR 3.73 milj., kas ir pieaugums par

16650.72%, salīdzinot ar IDA18).

167- Latvijas dalība IDA resursu 20.papildināšanā (IDA20),

168plānojot Latvijas ieguldījuma palielināšanu, salīdzinot ar

169IDA19.

170- Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas Daudzpusējā trasta

171fondā dzimumu līdztiesības veicināšanai. Tiek apsvērts

172palielināt Latvijas ieguldījuma apjomu.

173- Latvijas ieguldījums migrācijas pamatcēloņu

174risināšanā. Latvija jau līdz šim ir veikusi iemaksas,

175piemēram, ES trasta fondā Āfrikai, kura mērķis ir veicināt

176stabilitāti dažādos Āfrikas reģionos, risināt piespiedu

177pārvietošanas un nelikumīgas migrācijas galvenos cēloņus,

178veicinot ekonomiskās iespējas, iespēju vienlīdzību, drošību un

179attīstību, kā arī labāku migrācijas pārvaldi. Vienlaikus jāņem

180vērā, ka OECD DAC ietvaros arvien vairāk aktualizējas jautājums,

181ciktāl šāda veida palīdzība un atbalsts ir uzskaitāma kā OAP.

182- Latvijas ieguldījums ar klimata pārmaiņām saistīto

183izaicinājumu risināšanā. Latvija jau šobrīd veic dažādas

184iemaksas ANO sistēmas organizācijām un programmām, kas nodarbojas

185ar klimata pārmaiņu jautājumiem. Ņemot vērā, ka jautājuma

186aktualitāte arvien pieaug un Latvija šobrīd ir pozicionējusi sevi

187kā ambiciozas klimata pārmaiņas politikas atbalstītāju, iespējams

188nākotnē pieaugs arī Latvijas iemaksas organizācijās, fondos un

189programmās. 2019.gadā Latvija pievienojās finanšu ministru

190klimata politikas koalīcijai, kas izveidota sadarbībā ar Pasaules

191Bankas grupu, Starptautisko Valūtas fondu un ANO un kuras mērķis

192ir veicināt nacionāla un globāla līmeņa rīcību klimata pārmaiņu

193radīto seku mazināšanai, izmantojot fiskālo politiku, publisko

194finanšu pārvaldību un piesaistot privāto finansējumu.

195- Nepieciešamība atbalstīt starptautisko organizāciju darbu

196- starptautiskas programmas un projektus - globālo labumu

197veicināšanai vai konkrētu reģionu un valstu atbalstam, tādējādi

198sekmējot arī Latvijas īstenotāju un ekspertu sadarbību ar

199starptautiskajām organizācijām. Šādas sadarbības veicināšana

200īpaši aktualizēsies saistībā ar Latvijas kandidatūru ANO Drošības

201padomes nepastāvīgo locekļa vēlēšanām.

202Līdz ar to prognozējams, ka vidējā un ilgtermiņā Latvijas

203daudzpusējās palīdzības apjomi varētu palielināties, tādējādi

204sniedzot ieguldījumu 2030 mērķa sasniegšanā. Tāpēc, ņemot vērā

205nepieciešamību veicināt Latvijas kā donora redzamību, it īpaši

206kontekstā ar ANO Drošības padomes vēlēšanu kampaņu, kā arī

207pilnvērtīgi realizēt Latvijas īstenotāju potenciālu attīstības

208sadarbības jomā, nepieciešams palielināt finansējumu Latvijas

209divpusējai attīstības sadarbībai.

2102.2. Divpusējās

211palīdzības palielināšana

212ĀM salīdzinājumā ar citām iestādēm ir vislabāk pozicionēta

213pārraudzīt attīstības sadarbības finansējumu un nodrošināt, ka

214finansējums tiek izlietots atbilstoši attīstības sadarbības

215politikas mērķiem un prioritātēm, veicināt sinerģijas ar

216ārpolitikas, tirdzniecības, drošības politikas mērķiem un

217nodrošināt redzamību Latvijai kā donoram un ilgtspējīgas

218attīstības sekmētājai.

2192018.gadā ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības

220projekti un starptautiskā palīdzība" veidoja aptuveni 2% no

221Latvijas OAP. Vienlaikus, kā iepriekš norādīts, ĀM granta

222konkursos pieprasītais finansējums vairākas reizes pārsniedz

223konkursā pieejamo finansējumu. Ierobežotais finansējums sašaurina

224iespējas plānot ilgtermiņa aktivitātes un turpināt izvērst

225sadarbību ar citiem donoriem, no kuriem piesaistītais finansējums

226jau šobrīd ir ļāvis ievērojami izvērst attīstības sadarbības

227aktivitātes.

228Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams palielināt finansējumu

229ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un

230starptautiskā palīdzība". Vienlaikus būtu izvērtējama arī

231iespēja stiprināt citu institūciju, kas ir pieredzējuši

232attīstības sadarbības īstenotāji, spējas finansēt attīstības

233sadarbības aktivitātes.

2342.2.1. Modeļi

235finansējuma palielināšanai ĀM budžeta programmai "Attīstības

236sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība"

237Plānojot finansējuma pieaugumu budžeta programmai līdz

2382025.gadam, būtu nepieciešams izveidot sasaisti ar Latvijas OAP

239mērķiem 2021.-2025.gadam. Līdz ar to ĀM piedāvā palielināt ĀM

240budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un

241starptautiskā palīdzība" daļu kopējā OAP, kas būtu

242visparedzamākais veids divpusējās palīdzības apjomu

243palielināšanai. Tabulā Nr.5 piedāvāti trīs modeļi finansējuma

244palielināšanai, tiecoties panākt, ka budžeta programma veido

2455-10% no Latvijas OAP mērķa.

246Tabula Nr.5

247Budžeta

248programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā

249palīdzība" finansējuma palielināšana modeļi

2502021

2512022

2522023

2532024

2542025

255NKI (milj. EUR)30

25634 658

25736 482

25838 333

25940 256

26042 265

2610.01%

262izteikts milj. EUR

2633,47

2643,65

2653,83

2664,03

2674,23

268OAP/NKI% - MODELIS 1

269"Pusceļā līdz 2030 mērķim"

2700.11

2710.12

2720.13

2730.15

2740.17

275milj. EUR

27638,12

27743,78

27849,83

27960,38

28071,85

281ĀM budžeta programma 5% no OAP

2823%

2834%

2844%

2855%

2865%

287milj. EUR

2881,14

2891,75

2901,99

2913,02

2923,59

293Papildu nepieciešamais finansējums

294(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)

295+0,680

296+1,287

297+1,530

298+2,555

299+3,129

300OAP/NKI% - MODELIS 2

301"Pusceļā līdz 2030 mērķim +"

3020.11

3030.13

3040.15

3050.17

3060.19

307milj. EUR

30838,12

30947,43

31057,50

31168,44

31280,30

313ĀM budžeta programma 7% no OAP

3143%

3154%

3165%

3176%

3187%

319milj. EUR

3201,14

3211,90

3222,87

3234,11

3245,62

325Papildu nepieciešamais finansējums

326(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)

327+0,680

328+1,433

329+2,411

330+3,642

331+5,157

332OAP/NKI% - MODELIS 3

333"2/3 līdz 2030 mērķim"

3340.12

3350.14

3360.16

3370.19

3380.22

339milj. EUR

34041,59

34151,07

34261,33

34376,49

34492,98

345ĀM budžeta programma 10% no OAP

3463%

3474%

3486%

3498%

35010%

351milj. EUR

3521,25

3532,04

3543,68

3556,12

3569,30

357Papildu nepieciešamais finansējums

358(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)

359+0,784

360+1,579

361+3,216

362+5,655

363+8,834

364Plānojot ĀM budžeta programmas finansējuma pieaugumu kā

365procentuālu daļu no OAP mērķiem, tiktu nodrošināts, ka divpusējai

366attīstības sadarbībai pieejamais finansējums pieaugs pakāpeniski.

367Ja arī OAP mērķi netiks izpildīti, Latvijas divpusējās OAP

368līmenis pieaugs, tādējādi demonstrējot Latvijas apņēmību

369palielināt finansējumu un tiekties sasniegt 2030 mērķus.

370Situācijā, ja NKI prognozes nepiepildītos (būtu mazākas),

371divpusējās palīdzības pieaugums būtu straujāks.

372Piedāvātie modeļi paredz OAP un divpusējā attīstības

373sadarbības budžeta kāpināšanu līdz 2025.gadam, lai tiektos

374sasniegt 2030 mērķi. No izvēlētā modeļa (kā arī faktiskās

375ekonomiskās situācijas t.i. Latvijas NKI) būs atkarīgs, cik

376strauji būs kāpināms attīstības palīdzībai atvēlētais finansējums

377līdz 2030.gadam.

378Papildu finansējums ĀM budžeta programmai "Attīstības

379sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" tiktu

380novirzīts:

381• Attīstības sadarbības granta projektu konkursam.

382Finansējuma palielinājums rastu iespēju izskatīt konkrētam mērķim

383paredzētu granta konkursu rīkošanu, piemēram, lai atbalstītu

384vides projektus, projektus pilsoniskās sabiedrības,

385uzņēmējdarbības attīstībai, dzimumu līdztiesības veicināšanai

386u.c.

387• Stratēģisko projektu īstenošanai, pēc iespējas veicinot

388sadarbību ar citiem donoriem, t.sk. piesaistot to

389līdzfinansējumu Latvijas iniciētajiem projektiem.

390• Turpinot pieaugt īstenotāju iesaistei citu donoru, īpaši ES,

391finansētos projektos, būtu nepieciešams palielināt

392līdzfinansējuma granta projektu konkursā pieejamo

393finansējumu.

394• Humānajai palīdzībai ieilgušajām un jaunajām krīzēm,

395dabas katastrofu izraisīto seku novēršanai. Latvija ir viena

396no retajām ES dalībvalstīm, kur humānā palīdzība netiek sniegta

397plānveidīgi. Palīdzība tiktu sniegta, izmantojot daudzpusējos

398kanālus, tādējādi nodrošinot koordinētu un vajadzībās balstītu

399atbalsta sniegšanu, vienlaicīgi mazinot finansējuma daļu, kas

400tiek novirzīta administratīvajām izmaksām.

4012.2.2.

402Finansējuma palielināšana citu institūciju īstenotajām attīstības

403sadarbības aktivitātēm

404Tiecoties sasniegt 2030 mērķi un vienlaikus stiprinot valsts

405institūciju spējas īstenot attīstības sadarbības projektus un

406aktivitātes, apsverama būtu arī iespēja atsevišķām institūcijām

407ikgadējos budžetos paredzēt finansējumu attīstības sadarbības

408īstenošanai. Alternatīvi būtu izvērtējama iespēja noteikt, ka

409daļa no finansējuma, kas paredzēta starptautiskās sadarbības

410īstenošanai, būtu izlietojama ar attīstības mērķi atbilstoši OECD

411DAC vadlīnijām.31

412Kā jau minēts, vairākas institūcijas jau šobrīd ir aktīvi

413attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu īstenotāji.

414Institūciju pieredze neaprobežojas ar ĀM finansētu projektu

415īstenošanu, bet ietver arī būtisku pieredzi ES finansēto

416projektu, t.sk. Twinning, un citu donoru projektu

417īstenošanā. Finansējuma pieejamība attīstības sadarbības

418aktivitāšu īstenošanai veicinātu ne tikai to spējas ieviest

419projektus, bet arī starptautisko prestižu. Tas nodrošinātu

420paredzamību gan pašām institūcijām, gan to partneriem attīstības

421valstīs, kas ir ieinteresēti saņemt atbalstu. Finansējumu būtu

422iespējams izmantot, lai iesaistītos citu donoru projektos.

423Institūcijas, kas iesaistītas attīstības sadarbības

424projektu un aktivitāšu īstenošanā32:

425• Iekšlietu ministrija (turpmāk - IeM) un tās padotības

426iestādes iesaistās un īsteno attīstības sadarbības projektus

427un aktivitātes, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

428ir īstenojusi Twinning projektus Kosovas atbalstam un

429atbalsta projektus mobilitātes partnerības ar Azerbaidžānu

430īstenošanai (MOBILAZE), Valsts policija īstenojusi

431Twinning projektu Ziemeļmaķedonijā. Valsts robežsardzei

432(turpmāk - VRS) kopš 2015.gada ir vadošā loma Robežu pārvaldības

433Centrālajā Āzijā - 9.fāzes (turpmāk - BOMCA 9) īstenošanā un ir

434uzsākusi darbu pie jauna konsorcija izveides BOMCA programmas

43510.posma īstenošanā, ko paredzēts uzsākt 2020.gadā. VRS pēdējos

436gados arī īstenojusi vairākus Mobilitātes partnerības mehānisma

437projektus Gruzijas un Moldovas atbalstam. IeM un tās padotības

438iestādes iesaistītas arī citu aktivitāšu īstenošanā, piemēram,

439piedaloties ES novērošanas misijā Gruzijā, kā arī veicot iemaksas

440starptautiskajās organizācijās un sniedzot humāno palīdzību no

441valsts materiālo rezervju resursiem.

442• Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM).

443Virkne IZM un tās padotības iestāžu īstenotās aktivitātes,

444piemēram, Latvijas valsts stipendiju piešķiršana attīstības

445valstu studentiem un pētniekiem, Erasmus+ programmas mobilitāšu

446līdzfinansēšana, atbalsts globālajai (attīstības) izglītībai jau

447šobrīd tiek uzskaitītas kā OAP. Ar ĀM atbalstu IZM arī nodod

448pieredzi un ekspertīzi Centrālāzijas valstīm profesionālās

449izglītības jomā, no 2015.-2019.gadam uzņemoties vadošo lomu ES -

450Centrālāzijas izglītības platformā šajos jautājumos, kā arī ārpus

451tās, sniedzot atbalstu izglītības reformu īstenošanai

452Centrālāzijas valstīs, ievērojot šo valstu interesi par pieredzes

453apmaiņu izglītības jomā reformu īstenošanai izglītībā šobrīd un

454turpmāk.

455• Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (turpmāk

456- KNAB). Cīņa ar korupciju ir aktuāla, līdz ar to būtu jāapsver,

457kā veicināt Latvijas pieredzes nodošanu attīstības valstīm, īpaši

458tām, kas ir arī nozīmīgi ekonomiskie un tirdzniecības partneri.

459Lai arī KNAB nav tieši ieviesusi nevienu ĀM finansētu attīstības

460sadarbības projektu, KNAB eksperti ir piesaistīti projektu

461īstenošanā.

462• Satversmes tiesa (turpmāk - ST) sadarbojas ar

463starptautiskajām organizācijām (attīstības kontekstā īpaši

464izceļams ST iesaiste Venēcijas komisijas darbā33), kā

465arī divpusēji sadarbojas ar ES dalībvalstu un Eiropas valstu

466konstitucionālajām tiesām, kā arī Austrumu partnerības valstu un

467Centrālāzijas valstu konstitucionālajām tiesām. Īpaši cieša

468sadarbība 2019.gadā notika ar Moldovas, Ukrainas un Armēnijas

469konstitucionālajām tiesām. 2019.gadā ST organizēja pieredzes

470apmaiņas mācības Moldovas Konstitucionālās tiesas juristiem un

471tiesnešiem par starptautisko cilvēktiesību normu un tiesu prakses

472piemērošanu cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma izvērtēšanā. ST

473pieredzes un ekspertīzes nodošana partnervalstīm par to, kā

474balstīt valsts veidošanu uz demokrātijas, tiesiskuma,

475cilvēktiesību pamatprincipiem, būtu veicināma arī turpmāk.

476• Valsts kontrole (turpmāk - LRVK). Kopš 2016.gada

477īsteno ĀM finansētus attīstības sadarbības projektus Gruzijas,

478Moldovas un Ukrainas augstāko revīzijas iestāžu atbalstam. LRVK

479ir arī vērā ņemama starptautiska pieredze, īstenojot

480Twinning projektu Serbijā, EuropeAid projektu

481Gruzijā, kā arī to ekspertiem piedaloties citos projektos. LRVK

482ir noslēgta virkne sadarbības līgumu ar citu valstu augstākās

483revīzijas iestādēm, t.sk. ES Austrumu partnerības un

484Centrālāzijas valstīm, kā arī Laosu un Indonēziju.

485• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

486ministrija (turpmāk - VARAM). VARAM īstenojusi vai tās

487eksperti piedalījušies vairāku ĀM finansētu projektu un

488aktivitāšu īstenošanā Moldovā (2015-2018), Ukrainā (2015),

489Uzbekistānā (2016, 2017, 2018). VARAM ekspertīzi ir novērtējuši

490arī citi donori. VARAM pārraudzībā ir ar klimata pārmaiņām, vides

491aizsardzību, elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un

492informācijas tehnoloģijām valsts pārvaldē saistītie jautājumi,

493kas ir aktuāli visos līmeņos - pašvaldību, valsts un globālajā.

494Līdz ar to būtu pamatoti stiprināt VARAM spējas nodot Latvijas

495pieredzi un labo praksi minētajos jautājumos.

496• Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) un nozares

497iestādes un kapitālsabiedrības, t.sk. Pārtikas un

498veterinārais dienests (turpmāk - PVD), Valsts augu aizsardzības

499dienests (turpmāk - VAAD) un SIA Latvijas Lauku konsultāciju un

500izglītības centrs (turpmāk - LLKC), kurā ZM ir valsts kapitāla

501daļas turētāja. Viens no virzieniem, kas Latvijas attīstības

502sadarbībā ir bijis aktuāls jau ilgstoši, ir attīstības valstu

503mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas stiprināšana, t.sk.

504sniedzot atbalstu standartizācijas un sertifikācijas jomā, īpaši

505lauksaimniecības nozarē. PVD un VAAD īstenojis ne tikai ĀM

506finansētus projektus, bet arī piedalījies Twinning un citu

507ES finansētu projektu ieviešanā. LLKC Ukrainā ir īstenojis ĀM un

508ASV valdības atbalstītus projektus.

509Vienlaikus būtu lietderīgi izvērtēt, kurās institūcijās ir

510nesena pieredze un ekspertīze, kas ir aktuāla arī

511attīstības valstīm un globāli. Šobrīd kā vienu no šādām varētu

512uzskatīt ekspertīzi un pieredzi, kas saistīta ar Latvijas

513finanšu sistēmas reformām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu

514legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

515novēršanu. Šis jautājums - nelegālo finanšu plūsmu

516ierobežošana - ir aktuāls arī globālās attīstības un drošības

517kontekstā. Ņemot vērā, ka tieši attīstības valstis visvairāk cieš

518no nelegālajām finanšu plūsmām, jo tās samazina valstu rīcībā

519pieejamos resursus attīstībai, būtu pamatoti apskatīt, kādā veidā

520Latvija var sniegt ieguldījumu šo izaicinājumu pārvarēšanā.

521Noslēgumā būtu jāatzīmē, ka speciāla attīstības sadarbībai

522paredzēta finansējuma paredzēšana institūciju budžetos mazinātu

523spiedienu uz ĀM budžeta programmas līdzekļiem. Tādējādi

524institūcijām ar mazāku pieredzi, kā arī PSO un privātajam

525sektoram būtu lielākas iespējas saņemt finansējumu jaunām

526attīstības sadarbības iniciatīvām.

527ĀM uzskata, ka šis varētu būt viens no jautājumiem, par ko

528būtu jādiskutē, izstrādājot Pamatnostādnes 2021-2025. Jautājums

529būtu skatāms ne tikai kontekstā ar OAP mērķu izpildi, bet arī ar

530attīstības sadarbības politikas ilgtspēju, politikas veidotāju un

531īstenotāju profesionalitātes stiprināšu, politiku saskaņotību un

532attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību

533starptautiskajiem standartiem. Diskutējot par finansējuma

534paredzēšanas iespējām, jāizvērtē, kā šobrīd tiek finansētas

535institūcijas īstenotās attīstības sadarbības aktivitātes. Ņemot

536vērā minētos aspektus un finansējuma pieejamību, būtu jāizvērtē,

537vai iespējams finansējuma palielināšanu nodrošināt attiecīgās

538institūcijas budžeta ietvaros vai pieprasot papildu finansējumu

539kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.

1Kopsavilkums

2par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (modeļu)

3(risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un

4pašvaldību budžeta finansējumu

5euro

6Risinājums

7Risinājums (risinājuma varianti)

8Budžeta programmas (apakš-

9programmas)

10kods un nosaukums

11Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais

12finansējums

13Nepieciešamais papildu finansējums35

14Pasākuma īstenošanas gads

15(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir

16terminēta)

172020.gads

182021.gads

192022.gads

202021.gads

212022.gads

222023.gads

23turpmākajā

24laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta)

25pabeigšanai

26(ja īstenošana ir terminēta)

27turpmāk ik

28gadu

29(ja risinā­juma

30(risinājuma varianta) izpilde nav

31terminēta)36

32Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai

33kopā

34463 813

35463 813

36463 813

37679 901

381 433 251

392 411 162

403 642 299 euro

412024.gadā

425 157 432 euro

432025.gadā

44vismaz

455 157 432 euro

46katru gadu pēc

472025.gada

48tajā

49skaitā

1Ārlietu ministrija

2463 813

3463 813

4463 813

5783 875

61 579 179

73 216 155

85 655 099 euro 2024.gadā

98 834 487 euro 2025.gadā

10vismaz

118 834 487 euro r> katru gadu pēc 2025.gada

1207.00.00 Attīstības sadarbības projekti un

13starptautiskā palīdzība

14463 813

15463 813

16463 813

17783 875

181 579 179

193 216 155

205 655 099 euro 2024.gadā

218 834 487 euro 2025.gadā

22vismaz

238 834 487 euro

24katru gadu pēc 2025.gada/p>

251 Informatīvais ziņojums izskatīts Ministru

26Kabineta 12.03.2019. sēdē

272 A/RES/70/1 Mūsu pasaules pārveidošana:

28ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam. Pieejama:

29https://www.un.org/ga/search/

30view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E

313 Dienaskārtība 2030 un 17 ilgtspējīgas

32attīstības mērķi pieejami:

33https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki.

344 A/RES/69/313 Trešās Starptautiskās konferences

35par attīstības finansēšanu Adisabebas rīcības programma.

36Pieejama:

37https://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/69/313&Lang=E

385 ES Padomes secinājumi "Jauna globālā

39partnerības nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai

40pēc 2015.gada" (2015.gada 26.maijs), ES kolektīvā

41apņemšanās apstiprināta arī ES Padomes un Padomē sanākušo

42dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas

43Komisijas kopīgajā paziņojumā Jaunais Eiropas konsenss par

44attīstību "Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne",

45pieejams:

46https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:42017Y0630(01)

476 OECD "Trends and insights on development

48finance", Development Co-operation Profiles (2019).

49Pieejams: https://doi.org/10.1787/ 5e331623-en. .

507 OECD. Development aid drops in 2018,

51especially to neediest countries, 10.04.2019. Pieejams:

52http://www.oecd.org/dac/financing-sustainable-development/development-finance-data/ODA-2018-detailed-summary.pdf

538 Saistības ES ietvaros: Līdz 2010.gadam 0.17% no

54NKP (Koncepcija finansējuma palielināšanai no valsts budžeta

552006.-2010.gadā Latvijas Republikas attīstības sadarbības

56politikas īstenošanai (2006)); līdz 2015.gadam 0.33% no NKI

57(Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes laika posmam no

582011.gada līdz 2015.gadam (2011).

599 OECD, Development Co-operation Profiles

60(2019). Pieejams: https://doi.org/10.1787/2dcf1367-en. OECD nav

61publicējusi datus par Kipru.

6210 Ziņojums pieejams:

63http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9201-2019-INIT/lv/pdf

6411 Atbilstoši Eirobarometra datiem, 2019.gadā 78%

65respondentu Latvijā uzskatīja, ka ir svarīgi palīdzēt

66attīstības valstīm. Pieejams:

67https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/SPECIAL/surveyKy/2252

6812 Precīza OAP definīcija pieejama OECD

69mājaslapā:

70http://www.oecd.org/dac/financing-sustainable-development/development-finance-standards/officialdevelopmentassistancedefinitionandcoverage.htm

71Ne visa palīdzība attīstības valstīm vai ieguldījumi

72starptautiskajās organizācijas ir OAP. Piemēram, militārais

73atbalsts attīstības valstīm, transakcijas ar primāri komerciālu

74vai donora drošības veicināšanas mērķi netiek uzskatītas par

75OAP.

7613 Kopš 2017.gada Latvija iesniedz ziņojumu par

77sniegto palīdzību aktivitāšu līmenī (CRS++ sistēmā).

7814 Attiecībā uz daudzpusējo sadarbību, ne visas

79iemaksas un ne pilnā apmērā ir OAP. Piemēram, atbilstoši OECD

80DAC vadlīnijām, tikai 18% no iemaksām ANO regulārajā budžetā ir

81uzskatāma par OAP. Vienlaikus ir virkne ANO fondi un

82programmas, kur veiktās iemaksas uzskaitāmas kā OAP pilnā

83apmērā - piemēram, ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju

84veicināšanas institūcijā (UNWOMEN), ANO Augstā komisāra bēgļu

85jautājumos birojā (UNHCR), ANO Vides programmā (UNEP) u.c.

8615 ĀM rīcībā esošā informācija, finansējums

87ietver arī humāno palīdzību un brīvprātīgās iemaksas.

8816 Finansējums no ĀM budžeta programmas

89"Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā

90palīdzība" un budžeta programmas "Līdzekļi

91neparedzētiem gadījumiem".

9217 Ar laiku plānots pāriet uz plānošanu vidējā

93termiņā (ikgadējos Attīstības sadarbības politikas plānus

94aizstāt ar trīs gadu plāniem).

9518 CSP, 21.10.2019. atjaunotie dati. Ziņojot

96OECD, tika izmantoti CSP dati, kas bija aktuāli 2019.gada martā

97- 29 278 milj. EUR. Vienlaikus tas neietekmē Latvijas OAP

98procentuālo izteiksmi - veicot pārrēķinu ar aktuālajiem datiem,

99Latvijas OAP 2018.gadā joprojām saglabājas apmērā 0.1% no

100NKI.

10119 2018.gada OAP dati vēl nav apstiprināti.

10220 Izmantotie NKI dati, ziņojot OECD

1032017.gadā

10421 Izmantotie FM NKI dati, ziņojot OECD

1052018.gadā

10622 CSP NKI dati.

10723 FM NKI prognoze (2019. gada jūnijs).

10824 FM NKI prognoze (2019. gada jūnijs).

10925 Pieņemot, ka OAP turpinās pieaugs

1102016-2018.gadā novērtajā tempā.

11126 Pieņemot, ka OAP turpinās pieaugs

1122016-2018.gadā novērtajā tempā.

11327 Jānorāda, ka ĀM pēdējos gados turpina darbu

114pie OAP uzskaites pilnveidošanas, t.sk. ir īstenoti pasākumi

115izpratnes veicināšanai valsts pārvaldē OAP statistiku. Šie

116centieni turpināsies, lai turpinātu uzlabto OAP datu apkopošanu

117un kvalitāti.

11828 Izmantotas FM prognoze (2019.gada jūnijs).

11929 Atbilstoši un ņemot vērā OECD DAC

120klasifikāciju, t.i. sarakstu ar starptautiskajām organizācijām,

121kurās un kādā mērā veiktās iemaksas ir uzskaitāmas kā OAP.

12230 FM NKI prognozes (2019.gada jūnijs)

12331 Ievērojot OAP definīciju (skat. Ziņojuma

1244.lpp) u.c. atbilstības vadlīnijas.

12532 Uzskaitījums nav izsmeļošs, attīstības

126sadarbībā iesaistītas arī citas institūcijas.

12733 Skat. Dalība starptautiskās organizācijās.

128http://www.satv.tiesa.gov.lv/starptautiska-sadarbiba/vidusazija/

12934 Izmantotas FM NKI prognozes (2019.gada

130jūnijs).

13135 Ievērojot apstiprināto finansējuma

132palielināšanas modeli, faktiski nepieciešamais papildu

133finansējums katram nākamajam gadam ir precizējams, ņemot vērā

134aktuālās nacionālās kopienākuma prognozes kārtējā gada valsts

135budžeta izstrādes procesā. Tabulā iekļautie aprēķini par

136papildu nepieciešamo finansējumu 2021.-2025.gadā ir indikatīvi

137un veikti balstoties uz pieejamām prognozēm par nacionālo

138kopienākumu (NKI) 2021.-2025.gadā. 2021 - 34 658 milj. euro,

1392022- 36 482 milj. euro, 2023 - 38 333 milj. euro, 2024 - 40

140256 milj. euro, 2025 - 42 265 milj. euro (Finanšu ministrija,

1412019.g. jūnijs).

14236 Ņemot vērā Latvijas apņemšanos līdz 2030.gadam

143oficiālajai attīstības palīdzībai atvēlēt 0.33% no NKI,

144finansējums attīstības sadarbībai arī pēc 2025.gadā būtu

145jākāpina. Līdz ar to arī pēc Konceptuālā ziņojuma īstenošanas

1462025.gadā finansējums Ārlietu ministrijas budžeta programmai

147"Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā

148palīdzība" būtu saglabājams vismaz 2025.gada līmenī.

149Piemēram, ja turpinātu Modelis 2 ieviešanu pēc 2025.gada, tad

150attiecīgi 2026.gadā nepieciešamais papildu finansējums būtu

1516,99 milj. euro un 2027.gadā - 9,18 milj. euro.

15237 Modelis 1 nosaka Latvijas oficiālās attīstības

153palīdzības mērķis 2025.gadā ir 0.17% no NKI un Ārlietu

154ministrijas budžeta programmas "Attīstības sadarbības

155projekti un starptautiskā palīdzība" finansējuma mērķis ir

1565% no OAP mērķa.

15738 Modelis 2 nosaka Latvijas oficiālās attīstības

158palīdzības mērķis 2025.gadā ir 0.19% no NKI un Ārlietu

159ministrijas budžeta programmas "Attīstības sadarbības

160projekti un starptautiskā palīdzība" finansējuma mērķis ir

1617% no OAP mērķa.

16239 Modelis 3 nosaka Latvijas oficiālās attīstības

163palīdzības mērķis 2025.gadā ir 0.22% no NKI un Ārlietu

164ministrijas budžeta programmas "Attīstības sadarbības

165projekti un starptautiskā palīdzība" finansējuma mērķis ir

16610% no OAP mērķa.

167Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs