Vairogs2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Piedāvātie
risinājumi un ietekme
Lai virzītos uz 2030 mērķa izpildi, nepieciešams palielināt
Latvijas OAP. Līdz ar to, Ziņojumā tiek piedāvāti risinājuma
varianti Latvijas OAP kāpināšanai. Pirmkārt, tiek piedāvāti
modeļi OAP mērķa noteikšanai 2025.gadam. Otrkārt, tiek piedāvāti
risinājuma varianti divpusējās OAP palielināšanai un konkrēti
finansējuma palielināšanas modeļi ĀM budžeta programmai
"Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā
palīdzība".
2.1. Latvijas
OAP mērķa modeļi
Plānojot OAP pieaugumu līdz 2030.gadam, nepieciešams definēt
jaunus mērķus nākamajam plānošanas periodam - 2021.-2025.gadam.
Tabulā Nr.4 piedāvāti trīs modeļi, kā virzīties uz 2030 mērķu
sasniegšanu. Jebkura modeļa mērķtiecīga īstenošanai būtu pozitīva
ietekme uz 2030 mērķa izpildi. Modeļiem atšķiras ambīciju
līmenis, kā arī tempi, kādā OAP būtu jākāpina. Ņemot vērā
pieejamās NKI prognozes un pieņemot, jebkura modeļa īstenošanai
būtu nepieciešams papildu finansējums.
Tabula Nr.4
Latvijas OAP
pieauguma modeļi nākamajā plānošanas periodā (2021-2025)
2021
2022
2023
2024
2025
0.33%
NKI (milj. EUR)28
34 658
36 482
38 333
40 256
42 265
OAP/NKI% - MODELIS 1
"Pusceļā
līdz 2030 mērķim"
0.11
0.12
0.13
0.15
0.17
-0.16
milj. EUR
38,12
43,78
49,83
60,38
71,85
OAP/NKI% - MODELIS 2
"Pusceļā
līdz 2030 mērķim +"
0.11
0.13
0.15
0.17
0.19
-0.14
milj. EUR
38,12
47,43
57,50
68,44
80,30
OAP/NKI% - MODELIS 3
"2/3 līdz
2030 mērķim"
0.12
0.14
0.16
0.19
0.22
-0.11
milj. EUR
41,59
51,07
61,33
76,49
92,98
Ņemot vērā Latvijas OAP struktūru,
OAP mērķi var sasniegt:
• Palielinot divpusējo palīdzību, kas tiek finansēta
no:
a) ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība";
b) Citu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu
budžetiem (šobrīd galvenokārt ad hoc
veidā).
• Palielinot daudzpusējo palīdzību t.i. iemaksas
starptautiskās organizācijās, starptautiskajās finanšu
institūcijās, programmās, fondos.29 Gadījumos, ja
iemaksas tiek izmantotas īpašos fondos vai mehānismos, vai
konkrētu starptautisko organizāciju projektu vai mērķu
sasniegšanai, tā varētu tikt uzskaitīta kā divpusējā
palīdzība.
Tā kā plaisa starp OAP mērķi un faktisko OAP apjomu turpina
pieaugt, būtu nepieciešams kāpināt gan daudzpusējo, gan divpusējo
palīdzību. Vienlaikus tieši divpusējās palīdzības kāpināšana
varētu celt Latvijas kā donora redzamību, Latvijas sniegtās
palīdzības paredzamību un ilgtspēju, kā arī dotu papildu iespējas
Latvijas projektu īstenotājiem iesaistīties palīdzības sniegšanā
attīstības valstīm, tādējādi pozitīvi ietekmējot esošo
situāciju.
Divpusējā palīdzība, piemēram, attīstības sadarbības projekti,
sniedz donoriem redzamību, divpusējās politikas ieguvumus, kā arī
iespējas pilnveidot savas attīstības sadarbības sistēmas un
kopienas spējas. Ņemot vērā partnervalsts vajadzības un
attīstības kontekstu, sniedzot divpusējo palīdzību donora
atbildībā ir palīdzības mērķa un veidu noteikšana, atbilstošākā
ieviesēja izvēle (kas nereti - un Latvijas gadījumā gandrīz
vienmēr - ir donora valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes, kā
arī PSO, privātā sektora organizācijas). Divpusējā palīdzībā
donoram ir lielāka kontrole pār finansējuma izlietošanas
nosacījumiem, līdz ar to iespējams nodrošināt, ka donora
ieguldījums ir arī pienācīgi izcelts un redzams. Turklāt,
plānojot divpusējo attīstības palīdzību, ir plašākas iespējas
veicināt sinerģijas ar drošības, tirdzniecības, ārējās
ekonomikas, kā arī migrācijas politikām un to instrumentiem.
Divpusējie palīdzības projekti nodrošina redzamību tieši
Latvijai, kas būs būtiski, strādājot pie Latvijas ievēlēšanas ANO
Drošības padomē 2025.gadā.
Daudzpusējā palīdzība ir vitāli nepieciešama globālās
attīstības sekmēšanā, kvalitatīvas un koordinētas palīdzības
sniegšanā. Piemēram, Latvija ar daudzpusējās palīdzības
instrumentiem var sniegt palīdzību un atbalstu valstīm vai
reģioniem, kuros Latvijai ir ierobežota pieredze un nav
klātbūtnes, kā arī atbalstīt globālu izaicinājumu risināšanu, tai
skaitā dzimumu līdztiesības, mediju brīvības veicināšanā, klimata
pārmaiņu radīto seku risināšanā, palīdzības sniegšanā nestabilām
un konfliktu skartām valstīm, iekšējo resursu mobilizēšanā (tai
skaitā nodokļu iekasēšanā), nelegālu finanšu plūsmu novēršanā un
nevienlīdzības mazināšanā.
Daudzpusējās palīdzības kontekstā donoru (dalībvalstu)
ieguldījums starptautiskajās organizācijās un starptautiskajās
finanšu institūcijās ir nozīmīgs finansējuma avots, ar kura
palīdzību tiek koordinētā veidā realizēta IAM sasniegšana globālā
līmenī. Vienlaikus jārēķinās, ka daudzpusējās palīdzības
kontekstā ir sarežģītāk nodrošināt donora ieguldījuma
redzamību.
Palielinot ieguldījumu starptautiskās organizācijas un finanšu
institūcijās, tiek stiprināta arī dalībvalstu ietekme un iespējas
piedalīties šo organizāciju attīstības sadarbības politiku
veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā. Vienlaikus jāņem vērā, ka
donoru iemaksām starptautiskajās organizācijās vai finanšu
institūcijās (t.s. core funding) "zūd identitāte". Arī
situācijā, ja tiek piešķirts starptautiskai organizācijai vai
institūcijai konkrēta projekta īstenošanai, tas var tikt
identificēts ar organizāciju, kas to ievieš, nevis donoru, kas to
finansē.
Vidējā termiņā daudzpusējās palīdzības apjomus ietekmēs šādi
faktori:
• Nākamais ES daudzgadu budžets. Turpinās sarunas par
ES daudzgadu budžetu, tai skaitā ES attīstības sadarbības
finansējuma arhitektūru. Šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs no
Latvijas sagaidītais ieguldījums ES vispārējā budžetā un Eiropas
Attīstības fondā, kas šobrīd veido lielāko daļu no Latvijas
OAP.
• Iemaksas citās starptautiskajās organizācijās.
Precīzas prognozes par nākotnes iemaksām šobrīd nav pieejamas,
vienlaikus jāņem vērā sekojoši aspekti:
- Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas kapitāla
stiprināšanā (kopējais ieguldījums 8,97 milj. EUR).
- Latvijas dalība IDA resursu 19.papildināšanā (IDA19)
(kopējais ieguldījums EUR 3.73 milj., kas ir pieaugums par
50.72%, salīdzinot ar IDA18).
- Latvijas dalība IDA resursu 20.papildināšanā (IDA20),
plānojot Latvijas ieguldījuma palielināšanu, salīdzinot ar
IDA19.
- Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas Daudzpusējā trasta
fondā dzimumu līdztiesības veicināšanai. Tiek apsvērts
palielināt Latvijas ieguldījuma apjomu.
- Latvijas ieguldījums migrācijas pamatcēloņu
risināšanā. Latvija jau līdz šim ir veikusi iemaksas,
piemēram, ES trasta fondā Āfrikai, kura mērķis ir veicināt
stabilitāti dažādos Āfrikas reģionos, risināt piespiedu
pārvietošanas un nelikumīgas migrācijas galvenos cēloņus,
veicinot ekonomiskās iespējas, iespēju vienlīdzību, drošību un
attīstību, kā arī labāku migrācijas pārvaldi. Vienlaikus jāņem
vērā, ka OECD DAC ietvaros arvien vairāk aktualizējas jautājums,
ciktāl šāda veida palīdzība un atbalsts ir uzskaitāma kā OAP.
- Latvijas ieguldījums ar klimata pārmaiņām saistīto
izaicinājumu risināšanā. Latvija jau šobrīd veic dažādas
iemaksas ANO sistēmas organizācijām un programmām, kas nodarbojas
ar klimata pārmaiņu jautājumiem. Ņemot vērā, ka jautājuma
aktualitāte arvien pieaug un Latvija šobrīd ir pozicionējusi sevi
kā ambiciozas klimata pārmaiņas politikas atbalstītāju, iespējams
nākotnē pieaugs arī Latvijas iemaksas organizācijās, fondos un
programmās. 2019.gadā Latvija pievienojās finanšu ministru
klimata politikas koalīcijai, kas izveidota sadarbībā ar Pasaules
Bankas grupu, Starptautisko Valūtas fondu un ANO un kuras mērķis
ir veicināt nacionāla un globāla līmeņa rīcību klimata pārmaiņu
radīto seku mazināšanai, izmantojot fiskālo politiku, publisko
finanšu pārvaldību un piesaistot privāto finansējumu.
- Nepieciešamība atbalstīt starptautisko organizāciju darbu
- starptautiskas programmas un projektus - globālo labumu
veicināšanai vai konkrētu reģionu un valstu atbalstam, tādējādi
sekmējot arī Latvijas īstenotāju un ekspertu sadarbību ar
starptautiskajām organizācijām. Šādas sadarbības veicināšana
īpaši aktualizēsies saistībā ar Latvijas kandidatūru ANO Drošības
padomes nepastāvīgo locekļa vēlēšanām.
Līdz ar to prognozējams, ka vidējā un ilgtermiņā Latvijas
daudzpusējās palīdzības apjomi varētu palielināties, tādējādi
sniedzot ieguldījumu 2030 mērķa sasniegšanā. Tāpēc, ņemot vērā
nepieciešamību veicināt Latvijas kā donora redzamību, it īpaši
kontekstā ar ANO Drošības padomes vēlēšanu kampaņu, kā arī
pilnvērtīgi realizēt Latvijas īstenotāju potenciālu attīstības
sadarbības jomā, nepieciešams palielināt finansējumu Latvijas
divpusējai attīstības sadarbībai.
2.2. Divpusējās
palīdzības palielināšana
ĀM salīdzinājumā ar citām iestādēm ir vislabāk pozicionēta
pārraudzīt attīstības sadarbības finansējumu un nodrošināt, ka
finansējums tiek izlietots atbilstoši attīstības sadarbības
politikas mērķiem un prioritātēm, veicināt sinerģijas ar
ārpolitikas, tirdzniecības, drošības politikas mērķiem un
nodrošināt redzamību Latvijai kā donoram un ilgtspējīgas
attīstības sekmētājai.
2018.gadā ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība" veidoja aptuveni 2% no
Latvijas OAP. Vienlaikus, kā iepriekš norādīts, ĀM granta
konkursos pieprasītais finansējums vairākas reizes pārsniedz
konkursā pieejamo finansējumu. Ierobežotais finansējums sašaurina
iespējas plānot ilgtermiņa aktivitātes un turpināt izvērst
sadarbību ar citiem donoriem, no kuriem piesaistītais finansējums
jau šobrīd ir ļāvis ievērojami izvērst attīstības sadarbības
aktivitātes.
Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams palielināt finansējumu
ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un
starptautiskā palīdzība". Vienlaikus būtu izvērtējama arī
iespēja stiprināt citu institūciju, kas ir pieredzējuši
attīstības sadarbības īstenotāji, spējas finansēt attīstības
sadarbības aktivitātes.
2.2.1. Modeļi
finansējuma palielināšanai ĀM budžeta programmai "Attīstības
sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība"
Plānojot finansējuma pieaugumu budžeta programmai līdz
2025.gadam, būtu nepieciešams izveidot sasaisti ar Latvijas OAP
mērķiem 2021.-2025.gadam. Līdz ar to ĀM piedāvā palielināt ĀM
budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un
starptautiskā palīdzība" daļu kopējā OAP, kas būtu
visparedzamākais veids divpusējās palīdzības apjomu
palielināšanai. Tabulā Nr.5 piedāvāti trīs modeļi finansējuma
palielināšanai, tiecoties panākt, ka budžeta programma veido
5-10% no Latvijas OAP mērķa.
Tabula Nr.5
Budžeta
programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā
palīdzība" finansējuma palielināšana modeļi
2021
2022
2023
2024
2025
NKI (milj. EUR)30
34 658
36 482
38 333
40 256
42 265
0.01%
izteikts milj. EUR
3,47
3,65
3,83
4,03
4,23
OAP/NKI% - MODELIS 1
"Pusceļā līdz 2030 mērķim"
0.11
0.12
0.13
0.15
0.17
milj. EUR
38,12
43,78
49,83
60,38
71,85
ĀM budžeta programma 5% no OAP
3%
4%
4%
5%
5%
milj. EUR
1,14
1,75
1,99
3,02
3,59
Papildu nepieciešamais finansējums
(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)
+0,680
+1,287
+1,530
+2,555
+3,129
OAP/NKI% - MODELIS 2
"Pusceļā līdz 2030 mērķim +"
0.11
0.13
0.15
0.17
0.19
milj. EUR
38,12
47,43
57,50
68,44
80,30
ĀM budžeta programma 7% no OAP
3%
4%
5%
6%
7%
milj. EUR
1,14
1,90
2,87
4,11
5,62
Papildu nepieciešamais finansējums
(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)
+0,680
+1,433
+2,411
+3,642
+5,157
OAP/NKI% - MODELIS 3
"2/3 līdz 2030 mērķim"
0.12
0.14
0.16
0.19
0.22
milj. EUR
41,59
51,07
61,33
76,49
92,98
ĀM budžeta programma 10% no OAP
3%
4%
6%
8%
10%
milj. EUR
1,25
2,04
3,68
6,12
9,30
Papildu nepieciešamais finansējums
(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)
+0,784
+1,579
+3,216
+5,655
+8,834
Plānojot ĀM budžeta programmas finansējuma pieaugumu kā
procentuālu daļu no OAP mērķiem, tiktu nodrošināts, ka divpusējai
attīstības sadarbībai pieejamais finansējums pieaugs pakāpeniski.
Ja arī OAP mērķi netiks izpildīti, Latvijas divpusējās OAP
līmenis pieaugs, tādējādi demonstrējot Latvijas apņēmību
palielināt finansējumu un tiekties sasniegt 2030 mērķus.
Situācijā, ja NKI prognozes nepiepildītos (būtu mazākas),
divpusējās palīdzības pieaugums būtu straujāks.
Piedāvātie modeļi paredz OAP un divpusējā attīstības
sadarbības budžeta kāpināšanu līdz 2025.gadam, lai tiektos
sasniegt 2030 mērķi. No izvēlētā modeļa (kā arī faktiskās
ekonomiskās situācijas t.i. Latvijas NKI) būs atkarīgs, cik
strauji būs kāpināms attīstības palīdzībai atvēlētais finansējums
līdz 2030.gadam.
Papildu finansējums ĀM budžeta programmai "Attīstības
sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" tiktu
novirzīts:
• Attīstības sadarbības granta projektu konkursam.
Finansējuma palielinājums rastu iespēju izskatīt konkrētam mērķim
paredzētu granta konkursu rīkošanu, piemēram, lai atbalstītu
vides projektus, projektus pilsoniskās sabiedrības,
uzņēmējdarbības attīstībai, dzimumu līdztiesības veicināšanai
u.c.
• Stratēģisko projektu īstenošanai, pēc iespējas veicinot
sadarbību ar citiem donoriem, t.sk. piesaistot to
līdzfinansējumu Latvijas iniciētajiem projektiem.
• Turpinot pieaugt īstenotāju iesaistei citu donoru, īpaši ES,
finansētos projektos, būtu nepieciešams palielināt
līdzfinansējuma granta projektu konkursā pieejamo
finansējumu.
• Humānajai palīdzībai ieilgušajām un jaunajām krīzēm,
dabas katastrofu izraisīto seku novēršanai. Latvija ir viena
no retajām ES dalībvalstīm, kur humānā palīdzība netiek sniegta
plānveidīgi. Palīdzība tiktu sniegta, izmantojot daudzpusējos
kanālus, tādējādi nodrošinot koordinētu un vajadzībās balstītu
atbalsta sniegšanu, vienlaicīgi mazinot finansējuma daļu, kas
tiek novirzīta administratīvajām izmaksām.
2.2.2.
Finansējuma palielināšana citu institūciju īstenotajām attīstības
sadarbības aktivitātēm
Tiecoties sasniegt 2030 mērķi un vienlaikus stiprinot valsts
institūciju spējas īstenot attīstības sadarbības projektus un
aktivitātes, apsverama būtu arī iespēja atsevišķām institūcijām
ikgadējos budžetos paredzēt finansējumu attīstības sadarbības
īstenošanai. Alternatīvi būtu izvērtējama iespēja noteikt, ka
daļa no finansējuma, kas paredzēta starptautiskās sadarbības
īstenošanai, būtu izlietojama ar attīstības mērķi atbilstoši OECD
DAC vadlīnijām.31
Kā jau minēts, vairākas institūcijas jau šobrīd ir aktīvi
attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu īstenotāji.
Institūciju pieredze neaprobežojas ar ĀM finansētu projektu
īstenošanu, bet ietver arī būtisku pieredzi ES finansēto
projektu, t.sk. Twinning, un citu donoru projektu
īstenošanā. Finansējuma pieejamība attīstības sadarbības
aktivitāšu īstenošanai veicinātu ne tikai to spējas ieviest
projektus, bet arī starptautisko prestižu. Tas nodrošinātu
paredzamību gan pašām institūcijām, gan to partneriem attīstības
valstīs, kas ir ieinteresēti saņemt atbalstu. Finansējumu būtu
iespējams izmantot, lai iesaistītos citu donoru projektos.
Institūcijas, kas iesaistītas attīstības sadarbības
projektu un aktivitāšu īstenošanā32:
• Iekšlietu ministrija (turpmāk - IeM) un tās padotības
iestādes iesaistās un īsteno attīstības sadarbības projektus
un aktivitātes, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
ir īstenojusi Twinning projektus Kosovas atbalstam un
atbalsta projektus mobilitātes partnerības ar Azerbaidžānu
īstenošanai (MOBILAZE), Valsts policija īstenojusi
Twinning projektu Ziemeļmaķedonijā. Valsts robežsardzei
(turpmāk - VRS) kopš 2015.gada ir vadošā loma Robežu pārvaldības
Centrālajā Āzijā - 9.fāzes (turpmāk - BOMCA 9) īstenošanā un ir
uzsākusi darbu pie jauna konsorcija izveides BOMCA programmas
10.posma īstenošanā, ko paredzēts uzsākt 2020.gadā. VRS pēdējos
gados arī īstenojusi vairākus Mobilitātes partnerības mehānisma
projektus Gruzijas un Moldovas atbalstam. IeM un tās padotības
iestādes iesaistītas arī citu aktivitāšu īstenošanā, piemēram,
piedaloties ES novērošanas misijā Gruzijā, kā arī veicot iemaksas
starptautiskajās organizācijās un sniedzot humāno palīdzību no
valsts materiālo rezervju resursiem.
• Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM).
Virkne IZM un tās padotības iestāžu īstenotās aktivitātes,
piemēram, Latvijas valsts stipendiju piešķiršana attīstības
valstu studentiem un pētniekiem, Erasmus+ programmas mobilitāšu
līdzfinansēšana, atbalsts globālajai (attīstības) izglītībai jau
šobrīd tiek uzskaitītas kā OAP. Ar ĀM atbalstu IZM arī nodod
pieredzi un ekspertīzi Centrālāzijas valstīm profesionālās
izglītības jomā, no 2015.-2019.gadam uzņemoties vadošo lomu ES -
Centrālāzijas izglītības platformā šajos jautājumos, kā arī ārpus
tās, sniedzot atbalstu izglītības reformu īstenošanai
Centrālāzijas valstīs, ievērojot šo valstu interesi par pieredzes
apmaiņu izglītības jomā reformu īstenošanai izglītībā šobrīd un
turpmāk.
• Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (turpmāk
- KNAB). Cīņa ar korupciju ir aktuāla, līdz ar to būtu jāapsver,
kā veicināt Latvijas pieredzes nodošanu attīstības valstīm, īpaši
tām, kas ir arī nozīmīgi ekonomiskie un tirdzniecības partneri.
Lai arī KNAB nav tieši ieviesusi nevienu ĀM finansētu attīstības
sadarbības projektu, KNAB eksperti ir piesaistīti projektu
īstenošanā.
• Satversmes tiesa (turpmāk - ST) sadarbojas ar
starptautiskajām organizācijām (attīstības kontekstā īpaši
izceļams ST iesaiste Venēcijas komisijas darbā33), kā
arī divpusēji sadarbojas ar ES dalībvalstu un Eiropas valstu
konstitucionālajām tiesām, kā arī Austrumu partnerības valstu un
Centrālāzijas valstu konstitucionālajām tiesām. Īpaši cieša
sadarbība 2019.gadā notika ar Moldovas, Ukrainas un Armēnijas
konstitucionālajām tiesām. 2019.gadā ST organizēja pieredzes
apmaiņas mācības Moldovas Konstitucionālās tiesas juristiem un
tiesnešiem par starptautisko cilvēktiesību normu un tiesu prakses
piemērošanu cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma izvērtēšanā. ST
pieredzes un ekspertīzes nodošana partnervalstīm par to, kā
balstīt valsts veidošanu uz demokrātijas, tiesiskuma,
cilvēktiesību pamatprincipiem, būtu veicināma arī turpmāk.
• Valsts kontrole (turpmāk - LRVK). Kopš 2016.gada
īsteno ĀM finansētus attīstības sadarbības projektus Gruzijas,
Moldovas un Ukrainas augstāko revīzijas iestāžu atbalstam. LRVK
ir arī vērā ņemama starptautiska pieredze, īstenojot
Twinning projektu Serbijā, EuropeAid projektu
Gruzijā, kā arī to ekspertiem piedaloties citos projektos. LRVK
ir noslēgta virkne sadarbības līgumu ar citu valstu augstākās
revīzijas iestādēm, t.sk. ES Austrumu partnerības un
Centrālāzijas valstīm, kā arī Laosu un Indonēziju.
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (turpmāk - VARAM). VARAM īstenojusi vai tās
eksperti piedalījušies vairāku ĀM finansētu projektu un
aktivitāšu īstenošanā Moldovā (2015-2018), Ukrainā (2015),
Uzbekistānā (2016, 2017, 2018). VARAM ekspertīzi ir novērtējuši
arī citi donori. VARAM pārraudzībā ir ar klimata pārmaiņām, vides
aizsardzību, elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un
informācijas tehnoloģijām valsts pārvaldē saistītie jautājumi,
kas ir aktuāli visos līmeņos - pašvaldību, valsts un globālajā.
Līdz ar to būtu pamatoti stiprināt VARAM spējas nodot Latvijas
pieredzi un labo praksi minētajos jautājumos.
• Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) un nozares
iestādes un kapitālsabiedrības, t.sk. Pārtikas un
veterinārais dienests (turpmāk - PVD), Valsts augu aizsardzības
dienests (turpmāk - VAAD) un SIA Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centrs (turpmāk - LLKC), kurā ZM ir valsts kapitāla
daļas turētāja. Viens no virzieniem, kas Latvijas attīstības
sadarbībā ir bijis aktuāls jau ilgstoši, ir attīstības valstu
mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas stiprināšana, t.sk.
sniedzot atbalstu standartizācijas un sertifikācijas jomā, īpaši
lauksaimniecības nozarē. PVD un VAAD īstenojis ne tikai ĀM
finansētus projektus, bet arī piedalījies Twinning un citu
ES finansētu projektu ieviešanā. LLKC Ukrainā ir īstenojis ĀM un
ASV valdības atbalstītus projektus.
Vienlaikus būtu lietderīgi izvērtēt, kurās institūcijās ir
nesena pieredze un ekspertīze, kas ir aktuāla arī
attīstības valstīm un globāli. Šobrīd kā vienu no šādām varētu
uzskatīt ekspertīzi un pieredzi, kas saistīta ar Latvijas
finanšu sistēmas reformām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas
novēršanu. Šis jautājums - nelegālo finanšu plūsmu
ierobežošana - ir aktuāls arī globālās attīstības un drošības
kontekstā. Ņemot vērā, ka tieši attīstības valstis visvairāk cieš
no nelegālajām finanšu plūsmām, jo tās samazina valstu rīcībā
pieejamos resursus attīstībai, būtu pamatoti apskatīt, kādā veidā
Latvija var sniegt ieguldījumu šo izaicinājumu pārvarēšanā.
Noslēgumā būtu jāatzīmē, ka speciāla attīstības sadarbībai
paredzēta finansējuma paredzēšana institūciju budžetos mazinātu
spiedienu uz ĀM budžeta programmas līdzekļiem. Tādējādi
institūcijām ar mazāku pieredzi, kā arī PSO un privātajam
sektoram būtu lielākas iespējas saņemt finansējumu jaunām
attīstības sadarbības iniciatīvām.
ĀM uzskata, ka šis varētu būt viens no jautājumiem, par ko
būtu jādiskutē, izstrādājot Pamatnostādnes 2021-2025. Jautājums
būtu skatāms ne tikai kontekstā ar OAP mērķu izpildi, bet arī ar
attīstības sadarbības politikas ilgtspēju, politikas veidotāju un
īstenotāju profesionalitātes stiprināšu, politiku saskaņotību un
attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību
starptautiskajiem standartiem. Diskutējot par finansējuma
paredzēšanas iespējām, jāizvērtē, kā šobrīd tiek finansētas
institūcijas īstenotās attīstības sadarbības aktivitātes. Ņemot
vērā minētos aspektus un finansējuma pieejamību, būtu jāizvērtē,
vai iespējams finansējuma palielināšanu nodrošināt attiecīgās
institūcijas budžeta ietvaros vai pieprasot papildu finansējumu
kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.
3.
Rekomendācijas un noslēguma jautājumi
Izvēloties modeli finansējuma palielināšanai attīstības
sadarbībai, svarīgi nodrošināt OAP apjoma pieaugumu absolūtos
skaitļos, lai virzītos uz 2030 mērķa izpildi.
Ņemot vērā Ziņojumā izklāstīto situāciju, risinājuma
variantus un to izvērtējumu, ĀM rekomendē Latvijas OAP
vidēja termiņa mērķa noteikšanai un divpusējā attīstības
palīdzības palielināšanai apstiprināt tabulā Nr.5 aprakstīto
Modelis 2 "Pusceļā līdz 2030 mērķim +" .
Pirmkārt, Modelis 2 paredz, ka līdz 2025.gadam Latvijas OAP
jāpalielina līdz 0.19% no NKI. Otrkārt, nolūkā palielināt
Latvijas divpusējo palīdzību Modelis 2 paredz ĀM attīstības
sadarbības budžeta programmas finansējuma īpatsvara palielināšanu
līdz 7% no OAP mērķa. Modelis 2 demonstrēs Latvijas
apņemšanos palielināt OAP atvēlēto finansējumu. Ņemot vērā, ka
Latvija ievērojami atpaliek no 2020 mērķa izpildes, būtiski
jaunajam plānošanas periodam izvirzīt ambiciozāku mērķi, tādējādi
mērķtiecīgāk un pakāpeniskāk tuvinoties 2030 mērķa izpildei.
Modelis 2 paredz progresīvu kāpumu gan OAP kopumā, gan ĀM budžeta
programmas finansējumam, nodrošinot, ka jau 2024.gadā ĀM budžeta
programmai būtu statistiski vērā ņemama ietekme uz Latvijas OAP
(proti, finansējums budžeta programmai būtu līdzvērtīgs 0.01% no
Latvijas OAP).
Tabula Nr.6
Rekomendētais
modelis OAP palielināšanai līdz 2025.gadam
2021
2022
2023
2024
2025
NKI (milj. EUR)34
34 658
36 482
38 333
40 256
42 265
0.01% izteikts milj. EUR
3,47
3,65
3,83
4,03
4,23
OAP/NKI% - MODELIS
2
"Pusceļā līdz 2030 mērķim
+"
0.11
0.13
0.15
0.17
0.19
milj. EUR
38,12
47,43
57,50
68,44
80,30
ĀM budžeta
programma 7% no OAP
3%
4%
5%
6%
7%
milj. EUR
1,14
1,90
2,87
4,11
5,62
Papildu nepieciešamais finansējums
(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)
+0,680
+1,433
+2,411
+3,642
+5,157
Tekošā gada ietvaros sniegtās OAP apmērus un tās attiecību
pret NKI iespējams konstatēt tikai nākamā gada pirmajā pusē
(sākotnējos datus). Kā jau minēts iepriekš, OAP apmērus ietekmē
dažādi faktori, tostarp Latvijas ieguldījums daudzpusējā
sadarbībā, ko šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt. Lai
nodrošinātu OAP mērķa - līdz 2025.gadam palielināt OAP līdz 0,19%
no NKI - izpildi, nepieciešams attīstīt OAP plānošanu (aptverot
visas institūcijas, kas sniedz divpusējo un/vai daudzpusējo OAP)
un mērķu izpildes uzraudzību. Līdz ar to, izstrādājot
Pamatnostādnes 2021-2025, būtu jādiskutē, kādi pasākumi vai
instrumenti ir pieejami, lai nodrošinātu mērķtiecīgu virzību uz
OAP mērķu izpildi, piemēram, iespēju robežās veicināt citu
daudzpusējā un divpusējā sadarbībā veikto ieguldījumu saskaņotību
ar attīstības sadarbības mērķi, un kādi būtu jauni pasākumi vai
instrumenti, kas varētu kvalificēties kā OAP, attiecīgi
izvērtējot finansēšanas iespējas un avotu. Paralēli jāturpina
darbs pie OAP ziņošanas pilnveides, t.sk. stiprinot institūciju
izpratni par OAP.
Informācija par Modelis 2 paredzētā ĀM budžeta programmas
finansējuma palielināšanai nepieciešamo valsts budžeta
finansējumu 2021.-2025.gadā detalizētā veidā aplūkots
Kopsavilkumā par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu
(modeļu) (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts
un pašvaldību budžeta finansējumu.
Ziņojuma rekomendētais Modelis 2 - OAP mērķi un ĀM budžeta
programmas finansējuma palielināšanas mērķi - tiks iekļauti
Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs
2021.-2025.gadam.
Uzsākoties valsts budžeta 2021.gadam un vidēja termiņa budžeta
ietvara 2021.,2022., 2023.gadam izstrādes procesam, Ārlietu
ministrija, balstoties uz šo Ziņojumu, iesniegs aktualizētu
informāciju par Latvijas OAP rādītājiem un NKI prognozēm
2021.-2023.gadam, no kā atkarīgi arī sasniedzamie OAP apjomi un
papildu nepieciešamais finansējums ĀM budžeta programmai 07.00.00
"Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā
palīdzība". Nepieciešamais papildu finansējums 2021.gadam un
turpmāk tiks precizēts un pieprasīts normatīvos aktos noteiktajā
kārtībā, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes
izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā līdzekļu pieprasījumus
prioritārajiem pasākumiem.
Pēc valsts budžeta 2021.gadam un vidēja termiņa budžeta
ietvaru 2021.,2022., 2023.gadam apstiprināšanas Ārlietu
ministrija iesniegs Ministru kabinetā Attīstības sadarbības
politikas plānu 2021.-2023.gadam, kurā tiks sniegts izklāsts par
plānotajām ĀM un citu iestāžu darbībām prioritāšu īstenošanai un
plānoto ĀM budžeta programmas finansējuma izlietojumu.
Pārskats par finansējuma izlietojumu un novērtējums par
sasniegtajiem rezultātiem būtu iesniedzams kopā ar plānoto
Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam
starpposma novērtējumu līdz 2023.gada 31.decembrim.