2. pants

1Piedāvātie

2risinājumi un ietekme

3Lai virzītos uz 2030 mērķa izpildi, nepieciešams palielināt

4Latvijas OAP. Līdz ar to, Ziņojumā tiek piedāvāti risinājuma

5varianti Latvijas OAP kāpināšanai. Pirmkārt, tiek piedāvāti

6modeļi OAP mērķa noteikšanai 2025.gadam. Otrkārt, tiek piedāvāti

7risinājuma varianti divpusējās OAP palielināšanai un konkrēti

8finansējuma palielināšanas modeļi ĀM budžeta programmai

9"Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā

10palīdzība".

112.1. Latvijas

12OAP mērķa modeļi

13Plānojot OAP pieaugumu līdz 2030.gadam, nepieciešams definēt

14jaunus mērķus nākamajam plānošanas periodam - 2021.-2025.gadam.

15Tabulā Nr.4 piedāvāti trīs modeļi, kā virzīties uz 2030 mērķu

16sasniegšanu. Jebkura modeļa mērķtiecīga īstenošanai būtu pozitīva

17ietekme uz 2030 mērķa izpildi. Modeļiem atšķiras ambīciju

18līmenis, kā arī tempi, kādā OAP būtu jākāpina. Ņemot vērā

19pieejamās NKI prognozes un pieņemot, jebkura modeļa īstenošanai

20būtu nepieciešams papildu finansējums.

21Tabula Nr.4

22Latvijas OAP

23pieauguma modeļi nākamajā plānošanas periodā (2021-2025)

242021

252022

262023

272024

282025

290.33%

30NKI (milj. EUR)28

3134 658

3236 482

3338 333

3440 256

3542 265

36OAP/NKI% - MODELIS 1

37"Pusceļā

38līdz 2030 mērķim"

390.11

400.12

410.13

420.15

430.17

44-0.16

45milj. EUR

4638,12

4743,78

4849,83

4960,38

5071,85

51OAP/NKI% - MODELIS 2

52"Pusceļā

53līdz 2030 mērķim +"

540.11

550.13

560.15

570.17

580.19

59-0.14

60milj. EUR

6138,12

6247,43

6357,50

6468,44

6580,30

66OAP/NKI% - MODELIS 3

67"2/3 līdz

682030 mērķim"

690.12

700.14

710.16

720.19

730.22

74-0.11

75milj. EUR

7641,59

7751,07

7861,33

7976,49

8092,98

81Ņemot vērā Latvijas OAP struktūru,

82OAP mērķi var sasniegt:

83• Palielinot divpusējo palīdzību, kas tiek finansēta

84no:

85a) ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības

86projekti un starptautiskā palīdzība";

87b) Citu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu

88budžetiem (šobrīd galvenokārt ad hoc

89veidā).

90• Palielinot daudzpusējo palīdzību t.i. iemaksas

91starptautiskās organizācijās, starptautiskajās finanšu

92institūcijās, programmās, fondos.29 Gadījumos, ja

93iemaksas tiek izmantotas īpašos fondos vai mehānismos, vai

94konkrētu starptautisko organizāciju projektu vai mērķu

95sasniegšanai, tā varētu tikt uzskaitīta kā divpusējā

96palīdzība.

97Tā kā plaisa starp OAP mērķi un faktisko OAP apjomu turpina

98pieaugt, būtu nepieciešams kāpināt gan daudzpusējo, gan divpusējo

99palīdzību. Vienlaikus tieši divpusējās palīdzības kāpināšana

100varētu celt Latvijas kā donora redzamību, Latvijas sniegtās

101palīdzības paredzamību un ilgtspēju, kā arī dotu papildu iespējas

102Latvijas projektu īstenotājiem iesaistīties palīdzības sniegšanā

103attīstības valstīm, tādējādi pozitīvi ietekmējot esošo

104situāciju.

105Divpusējā palīdzība, piemēram, attīstības sadarbības projekti,

106sniedz donoriem redzamību, divpusējās politikas ieguvumus, kā arī

107iespējas pilnveidot savas attīstības sadarbības sistēmas un

108kopienas spējas. Ņemot vērā partnervalsts vajadzības un

109attīstības kontekstu, sniedzot divpusējo palīdzību donora

110atbildībā ir palīdzības mērķa un veidu noteikšana, atbilstošākā

111ieviesēja izvēle (kas nereti - un Latvijas gadījumā gandrīz

112vienmēr - ir donora valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes, kā

113arī PSO, privātā sektora organizācijas). Divpusējā palīdzībā

114donoram ir lielāka kontrole pār finansējuma izlietošanas

115nosacījumiem, līdz ar to iespējams nodrošināt, ka donora

116ieguldījums ir arī pienācīgi izcelts un redzams. Turklāt,

117plānojot divpusējo attīstības palīdzību, ir plašākas iespējas

118veicināt sinerģijas ar drošības, tirdzniecības, ārējās

119ekonomikas, kā arī migrācijas politikām un to instrumentiem.

120Divpusējie palīdzības projekti nodrošina redzamību tieši

121Latvijai, kas būs būtiski, strādājot pie Latvijas ievēlēšanas ANO

122Drošības padomē 2025.gadā.

123Daudzpusējā palīdzība ir vitāli nepieciešama globālās

124attīstības sekmēšanā, kvalitatīvas un koordinētas palīdzības

125sniegšanā. Piemēram, Latvija ar daudzpusējās palīdzības

126instrumentiem var sniegt palīdzību un atbalstu valstīm vai

127reģioniem, kuros Latvijai ir ierobežota pieredze un nav

128klātbūtnes, kā arī atbalstīt globālu izaicinājumu risināšanu, tai

129skaitā dzimumu līdztiesības, mediju brīvības veicināšanā, klimata

130pārmaiņu radīto seku risināšanā, palīdzības sniegšanā nestabilām

131un konfliktu skartām valstīm, iekšējo resursu mobilizēšanā (tai

132skaitā nodokļu iekasēšanā), nelegālu finanšu plūsmu novēršanā un

133nevienlīdzības mazināšanā.

134Daudzpusējās palīdzības kontekstā donoru (dalībvalstu)

135ieguldījums starptautiskajās organizācijās un starptautiskajās

136finanšu institūcijās ir nozīmīgs finansējuma avots, ar kura

137palīdzību tiek koordinētā veidā realizēta IAM sasniegšana globālā

138līmenī. Vienlaikus jārēķinās, ka daudzpusējās palīdzības

139kontekstā ir sarežģītāk nodrošināt donora ieguldījuma

140redzamību.

141Palielinot ieguldījumu starptautiskās organizācijas un finanšu

142institūcijās, tiek stiprināta arī dalībvalstu ietekme un iespējas

143piedalīties šo organizāciju attīstības sadarbības politiku

144veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā. Vienlaikus jāņem vērā, ka

145donoru iemaksām starptautiskajās organizācijās vai finanšu

146institūcijās (t.s. core funding) "zūd identitāte". Arī

147situācijā, ja tiek piešķirts starptautiskai organizācijai vai

148institūcijai konkrēta projekta īstenošanai, tas var tikt

149identificēts ar organizāciju, kas to ievieš, nevis donoru, kas to

150finansē.

151Vidējā termiņā daudzpusējās palīdzības apjomus ietekmēs šādi

152faktori:

153• Nākamais ES daudzgadu budžets. Turpinās sarunas par

154ES daudzgadu budžetu, tai skaitā ES attīstības sadarbības

155finansējuma arhitektūru. Šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs no

156Latvijas sagaidītais ieguldījums ES vispārējā budžetā un Eiropas

157Attīstības fondā, kas šobrīd veido lielāko daļu no Latvijas

158OAP.

159• Iemaksas citās starptautiskajās organizācijās.

160Precīzas prognozes par nākotnes iemaksām šobrīd nav pieejamas,

161vienlaikus jāņem vērā sekojoši aspekti:

162- Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas kapitāla

163stiprināšanā (kopējais ieguldījums 8,97 milj. EUR).

164- Latvijas dalība IDA resursu 19.papildināšanā (IDA19)

165(kopējais ieguldījums EUR 3.73 milj., kas ir pieaugums par

16650.72%, salīdzinot ar IDA18).

167- Latvijas dalība IDA resursu 20.papildināšanā (IDA20),

168plānojot Latvijas ieguldījuma palielināšanu, salīdzinot ar

169IDA19.

170- Latvijas dalība Pasaules Bankas grupas Daudzpusējā trasta

171fondā dzimumu līdztiesības veicināšanai. Tiek apsvērts

172palielināt Latvijas ieguldījuma apjomu.

173- Latvijas ieguldījums migrācijas pamatcēloņu

174risināšanā. Latvija jau līdz šim ir veikusi iemaksas,

175piemēram, ES trasta fondā Āfrikai, kura mērķis ir veicināt

176stabilitāti dažādos Āfrikas reģionos, risināt piespiedu

177pārvietošanas un nelikumīgas migrācijas galvenos cēloņus,

178veicinot ekonomiskās iespējas, iespēju vienlīdzību, drošību un

179attīstību, kā arī labāku migrācijas pārvaldi. Vienlaikus jāņem

180vērā, ka OECD DAC ietvaros arvien vairāk aktualizējas jautājums,

181ciktāl šāda veida palīdzība un atbalsts ir uzskaitāma kā OAP.

182- Latvijas ieguldījums ar klimata pārmaiņām saistīto

183izaicinājumu risināšanā. Latvija jau šobrīd veic dažādas

184iemaksas ANO sistēmas organizācijām un programmām, kas nodarbojas

185ar klimata pārmaiņu jautājumiem. Ņemot vērā, ka jautājuma

186aktualitāte arvien pieaug un Latvija šobrīd ir pozicionējusi sevi

187kā ambiciozas klimata pārmaiņas politikas atbalstītāju, iespējams

188nākotnē pieaugs arī Latvijas iemaksas organizācijās, fondos un

189programmās. 2019.gadā Latvija pievienojās finanšu ministru

190klimata politikas koalīcijai, kas izveidota sadarbībā ar Pasaules

191Bankas grupu, Starptautisko Valūtas fondu un ANO un kuras mērķis

192ir veicināt nacionāla un globāla līmeņa rīcību klimata pārmaiņu

193radīto seku mazināšanai, izmantojot fiskālo politiku, publisko

194finanšu pārvaldību un piesaistot privāto finansējumu.

195- Nepieciešamība atbalstīt starptautisko organizāciju darbu

196- starptautiskas programmas un projektus - globālo labumu

197veicināšanai vai konkrētu reģionu un valstu atbalstam, tādējādi

198sekmējot arī Latvijas īstenotāju un ekspertu sadarbību ar

199starptautiskajām organizācijām. Šādas sadarbības veicināšana

200īpaši aktualizēsies saistībā ar Latvijas kandidatūru ANO Drošības

201padomes nepastāvīgo locekļa vēlēšanām.

202Līdz ar to prognozējams, ka vidējā un ilgtermiņā Latvijas

203daudzpusējās palīdzības apjomi varētu palielināties, tādējādi

204sniedzot ieguldījumu 2030 mērķa sasniegšanā. Tāpēc, ņemot vērā

205nepieciešamību veicināt Latvijas kā donora redzamību, it īpaši

206kontekstā ar ANO Drošības padomes vēlēšanu kampaņu, kā arī

207pilnvērtīgi realizēt Latvijas īstenotāju potenciālu attīstības

208sadarbības jomā, nepieciešams palielināt finansējumu Latvijas

209divpusējai attīstības sadarbībai.

2102.2. Divpusējās

211palīdzības palielināšana

212ĀM salīdzinājumā ar citām iestādēm ir vislabāk pozicionēta

213pārraudzīt attīstības sadarbības finansējumu un nodrošināt, ka

214finansējums tiek izlietots atbilstoši attīstības sadarbības

215politikas mērķiem un prioritātēm, veicināt sinerģijas ar

216ārpolitikas, tirdzniecības, drošības politikas mērķiem un

217nodrošināt redzamību Latvijai kā donoram un ilgtspējīgas

218attīstības sekmētājai.

2192018.gadā ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības

220projekti un starptautiskā palīdzība" veidoja aptuveni 2% no

221Latvijas OAP. Vienlaikus, kā iepriekš norādīts, ĀM granta

222konkursos pieprasītais finansējums vairākas reizes pārsniedz

223konkursā pieejamo finansējumu. Ierobežotais finansējums sašaurina

224iespējas plānot ilgtermiņa aktivitātes un turpināt izvērst

225sadarbību ar citiem donoriem, no kuriem piesaistītais finansējums

226jau šobrīd ir ļāvis ievērojami izvērst attīstības sadarbības

227aktivitātes.

228Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams palielināt finansējumu

229ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un

230starptautiskā palīdzība". Vienlaikus būtu izvērtējama arī

231iespēja stiprināt citu institūciju, kas ir pieredzējuši

232attīstības sadarbības īstenotāji, spējas finansēt attīstības

233sadarbības aktivitātes.

2342.2.1. Modeļi

235finansējuma palielināšanai ĀM budžeta programmai "Attīstības

236sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība"

237Plānojot finansējuma pieaugumu budžeta programmai līdz

2382025.gadam, būtu nepieciešams izveidot sasaisti ar Latvijas OAP

239mērķiem 2021.-2025.gadam. Līdz ar to ĀM piedāvā palielināt ĀM

240budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un

241starptautiskā palīdzība" daļu kopējā OAP, kas būtu

242visparedzamākais veids divpusējās palīdzības apjomu

243palielināšanai. Tabulā Nr.5 piedāvāti trīs modeļi finansējuma

244palielināšanai, tiecoties panākt, ka budžeta programma veido

2455-10% no Latvijas OAP mērķa.

246Tabula Nr.5

247Budžeta

248programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā

249palīdzība" finansējuma palielināšana modeļi

2502021

2512022

2522023

2532024

2542025

255NKI (milj. EUR)30

25634 658

25736 482

25838 333

25940 256

26042 265

2610.01%

262izteikts milj. EUR

2633,47

2643,65

2653,83

2664,03

2674,23

268OAP/NKI% - MODELIS 1

269"Pusceļā līdz 2030 mērķim"

2700.11

2710.12

2720.13

2730.15

2740.17

275milj. EUR

27638,12

27743,78

27849,83

27960,38

28071,85

281ĀM budžeta programma 5% no OAP

2823%

2834%

2844%

2855%

2865%

287milj. EUR

2881,14

2891,75

2901,99

2913,02

2923,59

293Papildu nepieciešamais finansējums

294(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)

295+0,680

296+1,287

297+1,530

298+2,555

299+3,129

300OAP/NKI% - MODELIS 2

301"Pusceļā līdz 2030 mērķim +"

3020.11

3030.13

3040.15

3050.17

3060.19

307milj. EUR

30838,12

30947,43

31057,50

31168,44

31280,30

313ĀM budžeta programma 7% no OAP

3143%

3154%

3165%

3176%

3187%

319milj. EUR

3201,14

3211,90

3222,87

3234,11

3245,62

325Papildu nepieciešamais finansējums

326(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)

327+0,680

328+1,433

329+2,411

330+3,642

331+5,157

332OAP/NKI% - MODELIS 3

333"2/3 līdz 2030 mērķim"

3340.12

3350.14

3360.16

3370.19

3380.22

339milj. EUR

34041,59

34151,07

34261,33

34376,49

34492,98

345ĀM budžeta programma 10% no OAP

3463%

3474%

3486%

3498%

35010%

351milj. EUR

3521,25

3532,04

3543,68

3556,12

3569,30

357Papildu nepieciešamais finansējums

358(bāze (2020.g.) - 463 813 EUR)

359+0,784

360+1,579

361+3,216

362+5,655

363+8,834

364Plānojot ĀM budžeta programmas finansējuma pieaugumu kā

365procentuālu daļu no OAP mērķiem, tiktu nodrošināts, ka divpusējai

366attīstības sadarbībai pieejamais finansējums pieaugs pakāpeniski.

367Ja arī OAP mērķi netiks izpildīti, Latvijas divpusējās OAP

368līmenis pieaugs, tādējādi demonstrējot Latvijas apņēmību

369palielināt finansējumu un tiekties sasniegt 2030 mērķus.

370Situācijā, ja NKI prognozes nepiepildītos (būtu mazākas),

371divpusējās palīdzības pieaugums būtu straujāks.

372Piedāvātie modeļi paredz OAP un divpusējā attīstības

373sadarbības budžeta kāpināšanu līdz 2025.gadam, lai tiektos

374sasniegt 2030 mērķi. No izvēlētā modeļa (kā arī faktiskās

375ekonomiskās situācijas t.i. Latvijas NKI) būs atkarīgs, cik

376strauji būs kāpināms attīstības palīdzībai atvēlētais finansējums

377līdz 2030.gadam.

378Papildu finansējums ĀM budžeta programmai "Attīstības

379sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" tiktu

380novirzīts:

381• Attīstības sadarbības granta projektu konkursam.

382Finansējuma palielinājums rastu iespēju izskatīt konkrētam mērķim

383paredzētu granta konkursu rīkošanu, piemēram, lai atbalstītu

384vides projektus, projektus pilsoniskās sabiedrības,

385uzņēmējdarbības attīstībai, dzimumu līdztiesības veicināšanai

386u.c.

387• Stratēģisko projektu īstenošanai, pēc iespējas veicinot

388sadarbību ar citiem donoriem, t.sk. piesaistot to

389līdzfinansējumu Latvijas iniciētajiem projektiem.

390• Turpinot pieaugt īstenotāju iesaistei citu donoru, īpaši ES,

391finansētos projektos, būtu nepieciešams palielināt

392līdzfinansējuma granta projektu konkursā pieejamo

393finansējumu.

394• Humānajai palīdzībai ieilgušajām un jaunajām krīzēm,

395dabas katastrofu izraisīto seku novēršanai. Latvija ir viena

396no retajām ES dalībvalstīm, kur humānā palīdzība netiek sniegta

397plānveidīgi. Palīdzība tiktu sniegta, izmantojot daudzpusējos

398kanālus, tādējādi nodrošinot koordinētu un vajadzībās balstītu

399atbalsta sniegšanu, vienlaicīgi mazinot finansējuma daļu, kas

400tiek novirzīta administratīvajām izmaksām.

4012.2.2.

402Finansējuma palielināšana citu institūciju īstenotajām attīstības

403sadarbības aktivitātēm

404Tiecoties sasniegt 2030 mērķi un vienlaikus stiprinot valsts

405institūciju spējas īstenot attīstības sadarbības projektus un

406aktivitātes, apsverama būtu arī iespēja atsevišķām institūcijām

407ikgadējos budžetos paredzēt finansējumu attīstības sadarbības

408īstenošanai. Alternatīvi būtu izvērtējama iespēja noteikt, ka

409daļa no finansējuma, kas paredzēta starptautiskās sadarbības

410īstenošanai, būtu izlietojama ar attīstības mērķi atbilstoši OECD

411DAC vadlīnijām.31

412Kā jau minēts, vairākas institūcijas jau šobrīd ir aktīvi

413attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu īstenotāji.

414Institūciju pieredze neaprobežojas ar ĀM finansētu projektu

415īstenošanu, bet ietver arī būtisku pieredzi ES finansēto

416projektu, t.sk. Twinning, un citu donoru projektu

417īstenošanā. Finansējuma pieejamība attīstības sadarbības

418aktivitāšu īstenošanai veicinātu ne tikai to spējas ieviest

419projektus, bet arī starptautisko prestižu. Tas nodrošinātu

420paredzamību gan pašām institūcijām, gan to partneriem attīstības

421valstīs, kas ir ieinteresēti saņemt atbalstu. Finansējumu būtu

422iespējams izmantot, lai iesaistītos citu donoru projektos.

423Institūcijas, kas iesaistītas attīstības sadarbības

424projektu un aktivitāšu īstenošanā32:

425• Iekšlietu ministrija (turpmāk - IeM) un tās padotības

426iestādes iesaistās un īsteno attīstības sadarbības projektus

427un aktivitātes, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

428ir īstenojusi Twinning projektus Kosovas atbalstam un

429atbalsta projektus mobilitātes partnerības ar Azerbaidžānu

430īstenošanai (MOBILAZE), Valsts policija īstenojusi

431Twinning projektu Ziemeļmaķedonijā. Valsts robežsardzei

432(turpmāk - VRS) kopš 2015.gada ir vadošā loma Robežu pārvaldības

433Centrālajā Āzijā - 9.fāzes (turpmāk - BOMCA 9) īstenošanā un ir

434uzsākusi darbu pie jauna konsorcija izveides BOMCA programmas

43510.posma īstenošanā, ko paredzēts uzsākt 2020.gadā. VRS pēdējos

436gados arī īstenojusi vairākus Mobilitātes partnerības mehānisma

437projektus Gruzijas un Moldovas atbalstam. IeM un tās padotības

438iestādes iesaistītas arī citu aktivitāšu īstenošanā, piemēram,

439piedaloties ES novērošanas misijā Gruzijā, kā arī veicot iemaksas

440starptautiskajās organizācijās un sniedzot humāno palīdzību no

441valsts materiālo rezervju resursiem.

442• Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM).

443Virkne IZM un tās padotības iestāžu īstenotās aktivitātes,

444piemēram, Latvijas valsts stipendiju piešķiršana attīstības

445valstu studentiem un pētniekiem, Erasmus+ programmas mobilitāšu

446līdzfinansēšana, atbalsts globālajai (attīstības) izglītībai jau

447šobrīd tiek uzskaitītas kā OAP. Ar ĀM atbalstu IZM arī nodod

448pieredzi un ekspertīzi Centrālāzijas valstīm profesionālās

449izglītības jomā, no 2015.-2019.gadam uzņemoties vadošo lomu ES -

450Centrālāzijas izglītības platformā šajos jautājumos, kā arī ārpus

451tās, sniedzot atbalstu izglītības reformu īstenošanai

452Centrālāzijas valstīs, ievērojot šo valstu interesi par pieredzes

453apmaiņu izglītības jomā reformu īstenošanai izglītībā šobrīd un

454turpmāk.

455• Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (turpmāk

456- KNAB). Cīņa ar korupciju ir aktuāla, līdz ar to būtu jāapsver,

457kā veicināt Latvijas pieredzes nodošanu attīstības valstīm, īpaši

458tām, kas ir arī nozīmīgi ekonomiskie un tirdzniecības partneri.

459Lai arī KNAB nav tieši ieviesusi nevienu ĀM finansētu attīstības

460sadarbības projektu, KNAB eksperti ir piesaistīti projektu

461īstenošanā.

462• Satversmes tiesa (turpmāk - ST) sadarbojas ar

463starptautiskajām organizācijām (attīstības kontekstā īpaši

464izceļams ST iesaiste Venēcijas komisijas darbā33), kā

465arī divpusēji sadarbojas ar ES dalībvalstu un Eiropas valstu

466konstitucionālajām tiesām, kā arī Austrumu partnerības valstu un

467Centrālāzijas valstu konstitucionālajām tiesām. Īpaši cieša

468sadarbība 2019.gadā notika ar Moldovas, Ukrainas un Armēnijas

469konstitucionālajām tiesām. 2019.gadā ST organizēja pieredzes

470apmaiņas mācības Moldovas Konstitucionālās tiesas juristiem un

471tiesnešiem par starptautisko cilvēktiesību normu un tiesu prakses

472piemērošanu cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma izvērtēšanā. ST

473pieredzes un ekspertīzes nodošana partnervalstīm par to, kā

474balstīt valsts veidošanu uz demokrātijas, tiesiskuma,

475cilvēktiesību pamatprincipiem, būtu veicināma arī turpmāk.

476• Valsts kontrole (turpmāk - LRVK). Kopš 2016.gada

477īsteno ĀM finansētus attīstības sadarbības projektus Gruzijas,

478Moldovas un Ukrainas augstāko revīzijas iestāžu atbalstam. LRVK

479ir arī vērā ņemama starptautiska pieredze, īstenojot

480Twinning projektu Serbijā, EuropeAid projektu

481Gruzijā, kā arī to ekspertiem piedaloties citos projektos. LRVK

482ir noslēgta virkne sadarbības līgumu ar citu valstu augstākās

483revīzijas iestādēm, t.sk. ES Austrumu partnerības un

484Centrālāzijas valstīm, kā arī Laosu un Indonēziju.

485• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

486ministrija (turpmāk - VARAM). VARAM īstenojusi vai tās

487eksperti piedalījušies vairāku ĀM finansētu projektu un

488aktivitāšu īstenošanā Moldovā (2015-2018), Ukrainā (2015),

489Uzbekistānā (2016, 2017, 2018). VARAM ekspertīzi ir novērtējuši

490arī citi donori. VARAM pārraudzībā ir ar klimata pārmaiņām, vides

491aizsardzību, elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un

492informācijas tehnoloģijām valsts pārvaldē saistītie jautājumi,

493kas ir aktuāli visos līmeņos - pašvaldību, valsts un globālajā.

494Līdz ar to būtu pamatoti stiprināt VARAM spējas nodot Latvijas

495pieredzi un labo praksi minētajos jautājumos.

496• Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) un nozares

497iestādes un kapitālsabiedrības, t.sk. Pārtikas un

498veterinārais dienests (turpmāk - PVD), Valsts augu aizsardzības

499dienests (turpmāk - VAAD) un SIA Latvijas Lauku konsultāciju un

500izglītības centrs (turpmāk - LLKC), kurā ZM ir valsts kapitāla

501daļas turētāja. Viens no virzieniem, kas Latvijas attīstības

502sadarbībā ir bijis aktuāls jau ilgstoši, ir attīstības valstu

503mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas stiprināšana, t.sk.

504sniedzot atbalstu standartizācijas un sertifikācijas jomā, īpaši

505lauksaimniecības nozarē. PVD un VAAD īstenojis ne tikai ĀM

506finansētus projektus, bet arī piedalījies Twinning un citu

507ES finansētu projektu ieviešanā. LLKC Ukrainā ir īstenojis ĀM un

508ASV valdības atbalstītus projektus.

509Vienlaikus būtu lietderīgi izvērtēt, kurās institūcijās ir

510nesena pieredze un ekspertīze, kas ir aktuāla arī

511attīstības valstīm un globāli. Šobrīd kā vienu no šādām varētu

512uzskatīt ekspertīzi un pieredzi, kas saistīta ar Latvijas

513finanšu sistēmas reformām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu

514legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

515novēršanu. Šis jautājums - nelegālo finanšu plūsmu

516ierobežošana - ir aktuāls arī globālās attīstības un drošības

517kontekstā. Ņemot vērā, ka tieši attīstības valstis visvairāk cieš

518no nelegālajām finanšu plūsmām, jo tās samazina valstu rīcībā

519pieejamos resursus attīstībai, būtu pamatoti apskatīt, kādā veidā

520Latvija var sniegt ieguldījumu šo izaicinājumu pārvarēšanā.

521Noslēgumā būtu jāatzīmē, ka speciāla attīstības sadarbībai

522paredzēta finansējuma paredzēšana institūciju budžetos mazinātu

523spiedienu uz ĀM budžeta programmas līdzekļiem. Tādējādi

524institūcijām ar mazāku pieredzi, kā arī PSO un privātajam

525sektoram būtu lielākas iespējas saņemt finansējumu jaunām

526attīstības sadarbības iniciatīvām.

527ĀM uzskata, ka šis varētu būt viens no jautājumiem, par ko

528būtu jādiskutē, izstrādājot Pamatnostādnes 2021-2025. Jautājums

529būtu skatāms ne tikai kontekstā ar OAP mērķu izpildi, bet arī ar

530attīstības sadarbības politikas ilgtspēju, politikas veidotāju un

531īstenotāju profesionalitātes stiprināšu, politiku saskaņotību un

532attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību

533starptautiskajiem standartiem. Diskutējot par finansējuma

534paredzēšanas iespējām, jāizvērtē, kā šobrīd tiek finansētas

535institūcijas īstenotās attīstības sadarbības aktivitātes. Ņemot

536vērā minētos aspektus un finansējuma pieejamību, būtu jāizvērtē,

537vai iespējams finansējuma palielināšanu nodrošināt attiecīgās

538institūcijas budžeta ietvaros vai pieprasot papildu finansējumu

539kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.