1. pants

1Situācijas

2apraksts

3Konceptuālais ziņojums "Par attīstības sadarbībai

4paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā"

5(turpmāk - Ziņojums) ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru

6kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210 "Par Valdības

7rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā

8Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 219.uzdevuma

91.pasākumu un ņemot vērā ANO Dienaskārtību ilgtspējīgai

10attīstībai 2030 un Latvijas kā Eiropas Savienības (turpmāk - ES)

11dalībvalsts saistības, līdzšinējos izvērtējumus par Latvijas

12attīstības sadarbības politikas īstenošanu, t.sk. informatīvo

13ziņojumu "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu

142016.-2020.gadam" īstenošanas starpposma

15novērtējumu1. Ziņojums ņem vērā, ka 2020.gada laikā

16tiks izstrādātas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes

17laika periodam līdz 2025.gadam, kurās tiks noteiktas Latvijas

18attīstības palīdzības ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes un

19palīdzības sniegšanas mehānismi.

201.1. Latvijas

21OAP saistības

222019.gadā apritēja 15 gadi kopš Latvijas pievienojās ES un

23līdz ar to no palīdzības saņēmējas kļuva par donoru, ar noteiktām

24saistībām globālās attīstības veicināšanā un palīdzības sniegšanā

25attīstības valstīm.

26Latvijas OAP saistības un mērķi izriet no vairākiem ANO un ES

27līmenī apstiprinātiem dokumentiem, kā arī nacionālā līmenī

28apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem. Aktuālais

29ietvardokuments globālās attīstības jomā ir 2015.gadā ANO

30Ģenerālās asamblejas pieņemtā Dienaskārtība ilgtspējīgai

31attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030)2, kas

32ietver 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (turpmāk - IAM) un 169

33apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un

34pasaules atstība būtu ilgtspējīga.3 Tostarp 17.2

35apakšmērķis paredz attīstīto valstu OAP saistību izpildi.

362015.gadā ANO līmeņa konferencē Adisabebā, Etiopijā un ANO

37Ģenerālajā asamblejā apstiprinātajā4 Adisabebas

38Rīcības programmā par finansējumu attīstībai (turpmāk -

39Adisabebas Rīcības programma) arī norādīts uz nepieciešamību

40valstīm ievērot OAP saistības, tostarp daudzu attīstīto valstu

41saistības atvēlēt OAP 0.7% no NKI.

422015.gadā ES un tās dalībvalstis atkārtoti apstiprināja

43kolektīvo apņemšanos līdz 2030.gadam attīstības palīdzībai veltīt

440.7% no NKI, tajā skaitā 0.15 - 0.20% no NKI novirzot vismazāk

45attīstītajām valstīm (least developed countries; turpmāk -

46VAV), kas atspoguļojas arī Adisabebas Rīcības programmā.

47Atbilstoši 2015.gada 26.maijā ES Padomē pieņemtajiem

48secinājumiem, Latvijai līdz 2030.gadam attīstības sadarbībai

49jātiecas atvēlēt 0.33% no NKI, kā arī 0.15 - 0.20% no OAP/NKI

50jānovirza VAV (turpmāk - 2030 mērķis).5

51Tiecoties sasniegt 2030 mērķi, Latvijas Attīstības sadarbības

52politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam (turpmāk -

53Pamatnostādnes 2016-2020) ir izvirzīts mērķis līdz 2020.gadam

54palielināt Latvijas OAP līdz 0.17% no NKI (turpmāk - 2020

55mērķis). 2018.gadā Latvijas OAP bija 0.1% no NKI.

562020.gadā netiks sasniegti izvirzītie attīstības sadarbības

57finansēšanas mērķi un ir arī apdraudēta 2030 mērķa

58sasniegšana.

59Latvijas starptautiski izteikto OAP apņemšanos un mērķu

60neizpilde neparedz sankcijas, bet tas negatīvi ietekmē Latvijas

61kā donora un tās politikas ticamību. No donoriem, kas ziņojuši

62Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (turpmāk -

63OECD) par sniegto OAP, 2017.-2018.gadā tikai Apvienotie Arābu

64Emirāti, Apvienotā Karaliste, Dānija, Luksemburga, Norvēģija,

65Turcija, Zviedrija sasniedza 0.7% mērķi.6 Vidējais

66OECD Attīstības palīdzības komiteja (turpmāk - OECD DAC)

67dalībvalsts rādītājs ir 0.31%, savukārt vidējais ES dalībvalsts,

68kas ir OECD DAC biedrs (turpmāk DAC-ES), rādītājs ir

690.47%.7 Latvija nav vienīgā, kas saskaras ar grūtībām

70izpildīt savus attīstības palīdzības finansējuma mērķus, tomēr

71Latvijas gadījums ir citādāks. Latvija jau izsenis attīstības

72sadarbībā ir bijusi "iedzinēja" lomā. 15 gadu laikā

73Latvija vairākkārt ir izvirzījusi mērķi palielināt finansējumu

74attīstības sadarbībai, lai izpildītu vai vismaz tuvotos OAP mērķu

75izpildei, kas izrietējušas no ES ietvaros apstiprinātajām

76saistībām. Līdz šim neviens no izvirzītajiem attīstības

77sadarbības finansējuma mērķiem nav sasniegts.8

78Latvijas OAP rādītāji gan procentuāli, gan absolūtos skaitļos ir

79vieni no mazākajiem ES dalībvalstu vidū (2018.gadā 0.1% bija vēl

80tikai Horvātijai9).

81*Avots: 2019.gada ziņojums Eiropadomei par ES

82attīstības palīdzības mērķiem - Padomes secinājumi (2019.gada

8316.maijs)10

84Latvijas OAP rādītāji un Ārlietu ministrijas (turpmāk - ĀM)

85pārvaldītais divpusējās attīstības sadarbības budžets ir mazākie

86starp Baltijas valstīm (2018.gadā Lietuvas OAP bija 0.11%,

87Igaunijas - 0.16%). Šādi rādītāji ne tikai negatīvi izceļ uz

88pārējo ES dalībvalstu fona, bet mazais finansējums attīstības

89sadarbībai arī liedz aktīvāk iesaistīties globālo un

90partnervalstu attīstības izaicinājumu risināšanā, izmantojot

91Latvijas pieredzi, ekspertīzi un Latvijā radītos risinājumus.

92Latvijas ieguldījums attīstības sadarbībā ir nepietiekams.

93Konsekventā starptautisko apņemšanos un nacionāli uzstādīto mērķu

94neizpilde rada risku, ka var mazināties ticamība Latvijas

95nodomiem sniegt ieguldījumu globālajā attīstībā un Latvijas

96iesaistes iespējas. Šī jautājuma aktualitāte tuvākajos gados

97tikai pieaugs, īpaši ņemot vērā Latvijas izvirzīto kandidatūru

98ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļu 2025.gada vēlēšanās uz

992026.-2027.gada termiņu, jo daudzām no attīstības valstīm būtisks

100apsvērums balsojumā ir kandidātvalstu sniegtais atbalsts

101konkrētajā valstī.

102Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams pieņemt lēmumu, kādā mērā

103un veidā vidējā termiņā līdz 2025.gadam tiks palielināts

104finansējums attīstības sadarbībai, lai virzītos uz 2030 mērķa un

105saistību izpildi.

1061.2. Latvijas

107OAP

108OAP ir procentuālā attiecība starp valsts sniegto finansējumu

109attīstībai un šīs valsts NKI. Līdz ar to - jo lielāks NKI, jo

110lielāks finansējums jāatvēl attīstības palīdzībai. Šis ir

111izaicinājums daudziem donoriem. Tas nozīmē, ka palīdzības apjomi

112ekonomiskās izaugsmes laikā ir jākāpina, bet, pat to darot,

113mērķis ne vienmēr ir sasniedzams. Ekonomiskās izaugsmes laikā NKI

114pieaugums var "noēst" palielināto finansējumu

115palīdzībai un OAP procentuālais rādītājs var palikt nemainīgs vai

116pat samazināties. Attīstības palīdzības finansējuma

117palielināšanai nepieciešama sabiedrības izpratne un

118atbalsts11, politiskā griba un mērķtiecīga palīdzības

119plānošana.

120Par OAP ir uzskatāma resursu plūsma uz OAP saņēmēju

121sarakstā iekļautajām valstīm un teritorijām (t.i. divpusējā

122palīdzība) un daudzpusējām institūcijām (t.i. daudzpusējā

123palīdzība), ko nodrošina publiskas institūcijas, t.sk.

124valsts un pašvaldības vai to padotības iestādes, un kura pēc

125būtības ir koncesija (t.i. granti un arī aizdevumi ar

126atvieglotiem nosacījumiem) un veikta ar galveno mērķi veicināt

127attīstības valstu ekonomisko attīstību un

128labklājību.12

129ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, uzskaita valsts un

130pašvaldību sniegto oficiālo palīdzību, izmantojot OECD DAC

131vadlīnijas. Šo uzskaiti Latvijā veic ĀM un apkopoto informāciju

132detalizētā veidā katru gadu13 iesniedz OECD.

1332018.gadā Latvijas OAP bija 29 milj. EUR jeb 0.1% no NKI.

134No tā 4 milj. EUR (14%) bija divpusējā palīdzība un 25 milj. EUR

135(86%) bija daudzpusējā palīdzība.

136Latvijas OAP 2018.gadā veidoja šāds finansējums un

137izmaksas:

138• 77% veido daļa no Latvijas ieguldījuma ES

139vispārējā budžetā (izdevumiem, kuri veikti 4.izdevumu

140kategorijā) un Latvijas iemaksas Eiropas Attīstības

141fondā;

142• 8% veido daļa no Latvijas regulārajām iemaksām

143starptautiskajās organizācijās14 (ANO sistēmas

144organizācijas, Pasaules Bankas grupa u.c.);

145• 2% veido ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības

146projekti un starptautiskā palīdzība";

147• 5% veido ĀM cita divpusējā palīdzība (t.sk. papildu

148iemaksas starptautiskajās organizācijās, izmaksas, kas saistāmas

149ar civilo ekspertu dalību misijām, u.c. atbalsts);

150• 7% citu valsts un pašvaldību iestāžu ad hoc

151divpusējā palīdzība, kā arī bēgļu un patvērumu uzņemšanas

152iemaksas atbilstoši OECD DAC kritērijiem;

153• 1% veido administratīvās izmaksas, kas saistāmas ar

154attīstības sadarbības politikas plānošanu un administrēšanu

155(primāri ĀM un Finanšu ministrijas (turpmāk - FM)).

156Latvijas OAP jau vēsturiski ir veidojusies šāda struktūra.

157Daudzpusējā ieguldījuma pārsvars ir tipisks "jauniem

158donoriem". Vienlaikus arī šajā jomā Latvija atpaliek no

159citām ES dalībvalstīm, jo Latvijai ir zemākais divpusējās

160palīdzības īpatsvars (14%) starp ES dalībvalstīm, kas

161pievienojušās ES kopš 2004.gada. Dalībvalstu, kas pievienojās ES

1622004.gadā (turpmāk - ES-10) vidējais ir 32%, Lietuvai tas ir 26%,

163bet Igaunijai 47%.

164Lai veicinātu Latvijas kā donora redzamību un stiprinātu

165attīstības sadarbību kā Latvijas ārpolitikas instrumentu, jau

166vairākkārtēji ir aktualizēts jautājums par ĀM pārvaldītā

167divpusējā attīstības sadarbības budžeta palielināšanu. Šī

168nepieciešamība saglabājas un, tuvojoties 2030.gadam, kļūs arvien

169akūtāka.

1701.3. ĀM

171divpusējais attīstības sadarbības budžets

172ĀM divpusējais attīstības sadarbības budžets jau vairākus

173gadus stagnē. Kopš 2017.gada tas ir 463 813 EUR, tādējādi

174ievērojami atpaliekot no Pamatnostādnēs 2016-2020 nospraustajiem

175mērķiem. Tas ir arī būtiski mazāks nekā Igaunijas un Lietuvas

176ārlietu ministriju pārvaldītie attīstības sadarbības finansējuma

177apjomi, kas 2017.gadā attiecīgi bija 11,9 milj. EUR un 1,9 milj.

178EUR.15

179Tabula Nr.1

180Latvijas

181divpusējai attīstības sadarbībai piešķirtais finansējums

1822016.-2020.gadā salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem

183Gads

184Pamatnostādnēs

1852016-2020 noteiktie mērķi, EUR

186Faktiskais

187finansējums, EUR

188Starpība

1892016

190592 000

191592 40016

192+400

1930%

1942017

1951 092 000

196463 813

197-628 187

198-57.5%

1992018

2001 592 000

201463 813

202-1 128 187

203-70.9%

2042019

2052 092 000

206463 813

207-1 628 187

208-77.8%

2092020

2102 592 000

211463 813

212-2 128 187

213-82.1%

214Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2020., 2021. un 2022.gadam ĀM

215divpusējās attīstības sadarbības budžetam 2021. un 2022.gadā arī

216paredzēti 463 813 EUR.

217ĀM divpusējais attīstības sadarbības finansējums tiek plānots

218fiskālā gada ietvaros, finansējuma sadali nosakot ikgadējos

219attīstības sadarbības politikas plānos.17 Ar

220finansējumu tiek īstenoti šādi pasākumi:

221• Granta projektu konkursi: 1) attīstības sadarbības

222projektu īstenošanai prioritārajās partnervalstīs (50%

223finansējumu paredzot pilsoniskās sabiedrības organizāciju

224(turpmāk - PSO) īstenotiem projektiem), 2) līdzfinansējuma

225piešķiršanai PSO īstenotajiem attīstības sadarbības un globālās

226izglītības projektiem, kas ieguvuši finansējumu no citiem

227starptautiskajiem palīdzības finansētājiem;

228• Plānā iekļautie projekti. Attīstības sadarbības

229ilgtermiņa projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām

230vajadzībām un Latvijas ekspertīzei un/vai projekti, kuru

231īstenošanā ir piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50%

232apmērā;

233• Tiešfinansējums PSO. Jau vairākus gadus

234tiešfinansējums tiek piešķirts biedrībām "Latvijas Platforma

235attīstības sadarbībai" (LAPAS) un "Latvijas Pašvaldību

236savienība", kas aktīvi iesaistās attīstības sadarbības

237politikas īstenošanā un pārstāv Latviju dažādos starptautiskos

238attīstības sadarbības formātos;

239• Sabiedrības informēšanas pasākumi.

240Neskatoties uz nelielo apjomu, šis ir vienīgais prognozējamais

241attīstības sadarbības finansējums. Nevienai citai valsts vai

242pašvaldību institūcijai nav speciāla finansējuma attīstības

243sadarbības aktivitāšu īstenošanai. To īstenotās divpusējās

244attīstības sadarbības aktivitātes lielākoties tiek finansētas

245ad hoc veidā no iestāžu budžetiem (ir arī plānotas

246divpusējās aktivitātes un programmas, piemēram, valsts stipendiju

247piešķiršana, dalība misijās, kas arī tiek uzskaitītas OAP u.c.).

248Jaunām iniciatīvām iestādes nereti cenšas piesaistīt ĀM

249finansējumu, t.sk. piedaloties ĀM granta projektu konkursos.

250Tādējādi kopš 2016.gada valsts pārvaldes iestādes (t.sk. SIA,

251kuros lielākā daļa pieder valsts institūcijām un kas pilda

252publiskas funkcijas, piemēram, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un

253izglītības centrs, SIA Latvijas standarts) ir īstenojušas 21

254projektu ar kopēju finansējumu aptuveni 448 tūkst. EUR apmērā. ĀM

255augstu novērtē visu īstenotāju sniegto ieguldījumu partnervalstu

256attīstībā un starpvalstu attiecību stiprināšanā un ir

257ieinteresēta turpināt atbalstīt šādas iniciatīvas arvien augstākā

258kvalitātē, t.sk. veicinot iesaisti ES un citu donoru

259projektos.

260Pēdējos gados nostiprinās Latvijas attīstības sadarbības

261īstenotāju interese par attīstības sadarbību un spējas īstenot

262attīstības sadarbības projektus. Par pieaugošo valsts un

263pašvaldību iestāžu, ekspertu, PSO un privātā sektora interesi un

264spējām, liecina pieaugošais projektu iesniegumu skaits ĀM

265attīstības sadarbības projektu granta konkursos un pieteikto

266projektu kvalitāte. Ierobežotā finansējuma dēļ granta konkursos

267pēdējos gados ir bijis iespējams atbalstīt tikai aptuveni 1/3 -

2681/5 daļu no pieteikumiem.

269Tabula Nr.2

270Iesniegto un

271atbalstīto projektu skaits ĀM attīstības sadarbības granta

272projektu konkursos

2732016

2742017

2752018

2762019

277Iesniegto projektu

278skaits

27930

28021

28127

28236

283Kopējā vērtība (EUR)

284968 021

285662 646

286896 768

2871 215 814

288Konkursam pieejamais finansējums

289(EUR)

290331 000

291157 000

292213 013

293213 013

294Atbalstīto

295projektu skaits

29611

2975

2987

2997

300Šobrīd atvēlētais finansējums neļauj pilnībā realizēt Latvijas

301īstenotāju potenciālu attīstības sadarbības jomā. Esošajā

302situācijā tiek ierobežota pēctecība iepriekšējos gados

303īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem, kā arī

304mērķorientētas politikas īstenošana un ilgtspējīgu rezultātu

305sasniegšana, kas savukārt ietekmē Latvijas kā donora paredzamību

306un atpazīstamību.

307Finansējuma palielināšana ļautu kvalitatīvākā un ilgtspējīgākā

308veidā nodot attīstības valstīm Latvijas pārvaldes pieredzi un

309labo praksi, PSO iniciatīvas sabiedrības iesaistes jomā, privātā

310sektora izstrādātus risinājumus, piemēram e-pārvaldes un tīro

311tehnoloģiju jomā. Tādējādi Latvija sniegtu pieaugošu ieguldījumu

312attīstības valstu labklājības veicināšanā, partnervalstu

313uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, kā arī palīdzētu attīstības

314valstīm pielāgoties laikmeta digitālajām un klimata pārmaiņām,

315cita starpā piedāvājot Latvijā izstrādātus risinājumus.

316Privātajam sektoram, aktīvi iesaistoties attīstības sadarbības

317projektu īstenošanā, tā būtu iespēja iepazīstināt ar savām

318tehnoloģijām un pieejām un potenciāli arī rast jaunas eksporta

319iespējas.

320Finansējuma palielināšana ļautu īstenot ilgtermiņa

321aktivitātes, stiprināt rezultātu ilgtspēju un aktīvāku sadarbību

322ar citiem donoriem. Pieaugot īstenotāju pieredzei divpusējās

323attīstības sadarbības projektu ieviešanā, palielinātos arī

324Latvijas ekspertu, PSO, privātā sektora spējas iesaistīties citu

325donoru projektos, t.sk. ES un citu starptautisko organizāciju

326finansēto projektu īstenošanā.

327Papildu resursu atvēlēšana dotu iespēju arī plānveidīgi sniegt

328humāno palīdzību iedzīvotājiem, kurus skar ieilgušas humānās

329krīzes, kā arī ļautu operatīvāk reaģēt jaunu krīžu gadījumā

330(piemēram, uz dabas katastrofām). Latvijā humānās palīdzības

331sniegšanai joprojām nav atvēlēta atsevišķa budžeta līnija un

332netiek paredzēts ikgadējs pastāvīgs finansējums, tādēļ Latvija

333nodrošina humāno palīdzību ad hoc un visbiežāk tā tiek

334nodrošināta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem

335gadījumiem".

336Sniedzot lielāku ieguldījumu Latvijas partnervalstu attīstībā

337un globālu izaicinājumu risināšanā, Latvija apliecinātu apņēmību

338pildīt starptautiskās saistības un savu līdzatbildību miera,

339drošības un ilgtspējīgas attīstības pasaulē veicināšanā. Tas arī

340radītu pozitīvus priekšnoteikumus Latvijas kandidēšanai uz ANO

341Drošības Padomes nepastāvīgā locekļa vietu.

3421.4. Latvijas

343OAP mērķu izpilde 2016.-2020.gadā

344Latvijas NKI 2018.gadā bija 28 649 milj. EUR.18

345Ņemot vērā, ka Latvija šajā gadā sniedza palīdzību 29 milj. EUR

346apmērā, tās OAP bija 0.1% no NKI.19 Ja Latvija jau

3472018.gadā būtu sasniegusi 2030 mērķi (0.33% no NKI), sniegtā

348palīdzība būtu trīs reizes lielāka - aptuveni 96,6 milj. EUR.

349Pozitīvas ekonomiskās izaugsmes laikā OAP apjomi būtu

350jāpalielina arī tāpēc, ka pretējā gadījumā OAP procentuālajā

351izteiksmē samazināsies kā tas noticis 2018. gadā.

352Tabula Nr.3

353Latvijas OAP -

354mērķi, faktiskais izpildījums un prognozes aktuālajā plānošanas

355periodā (2016-2020)

3562016

3572017

3582018

3592019

3602020

361NKI (milj.

362EUR)

36325 10220

36426 84621

36528

36664922

36731

36818523

36932

37092524

3710.01% izteikts

372milj. EUR

3732,51

3742,68

3752,86

376(3,12)

377(3,29)

378OAP/NKI% mērķis

379Pamatnostādnēs 2016-2020

3800.09

3810.1

3820.12

3830.14

3840.17

385OAP milj. EUR

386mērķis

38722,59

38826,85

38934,38

390(43,66)

391(55,97)

392OAP/NKI%

393faktiskais

3940.11

3950.11

3960.1

3970.096

3980.094

399OAP milj. EUR

40027,3

40128,3

40229,1

403(30)25

404(30,9)26

405Starpība starp

406mērķi un faktisko (milj. EUR)

407+4,8

408+1,3

409-5,28

410-13,66

411-25,07

412Kā redzams tabulā Nr.3, līdz 2017.gadam Latvija izpildīja un

413pat pārsniedza Pamatnostādnēs 2016-2020 uzstādītos mērķus.

4142018.gadā, kad divpusējai attīstības sadarbībai finansējums

415netika palielināts, iemaksas starptautiskajās organizācijās

416būtiski nepalielinājās un vienlaikus NKI turpināja pieaugt,

417netika izpildīts Pamatnostādnēs nospraustais mērķis un OAP

418procentuālajā izteiksmē samazinājās salīdzinājumā ar 2016.un

4192017.gadu.27

420Plānojot, kā Latvija sasniegs 2030 mērķus, jārēķinās ar to, ka

421Pamatnostādnēs 2016-2020 nospraustie mērķi netiks sasniegti. Kā

422redzams Tabulā Nr.3, jau 2018.gadā Latvija no nospraustā OAP

423mērķa atpalika par aptuveni 5 milj. EUR. Pieņemot, ka 2019.gadā

424un 2020.gadā OAP pieaugums absolūtos skaitļos būs līdzvērtīgs

425pieaugumam 2016.-2018.gadā (aptuveni 0,9 milj. EUR), plaisa

426turpinās pieaugt.