1. pants

Situācijas

apraksts

Konceptuālais ziņojums "Par attīstības sadarbībai

paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā"

(turpmāk - Ziņojums) ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru

kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210 "Par Valdības

rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā

Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 219.uzdevuma

1.pasākumu un ņemot vērā ANO Dienaskārtību ilgtspējīgai

attīstībai 2030 un Latvijas kā Eiropas Savienības (turpmāk - ES)

dalībvalsts saistības, līdzšinējos izvērtējumus par Latvijas

attīstības sadarbības politikas īstenošanu, t.sk. informatīvo

ziņojumu "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu

2016.-2020.gadam" īstenošanas starpposma

novērtējumu1. Ziņojums ņem vērā, ka 2020.gada laikā

tiks izstrādātas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes

laika periodam līdz 2025.gadam, kurās tiks noteiktas Latvijas

attīstības palīdzības ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes un

palīdzības sniegšanas mehānismi.

1.1. Latvijas

OAP saistības

2019.gadā apritēja 15 gadi kopš Latvijas pievienojās ES un

līdz ar to no palīdzības saņēmējas kļuva par donoru, ar noteiktām

saistībām globālās attīstības veicināšanā un palīdzības sniegšanā

attīstības valstīm.

Latvijas OAP saistības un mērķi izriet no vairākiem ANO un ES

līmenī apstiprinātiem dokumentiem, kā arī nacionālā līmenī

apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem. Aktuālais

ietvardokuments globālās attīstības jomā ir 2015.gadā ANO

Ģenerālās asamblejas pieņemtā Dienaskārtība ilgtspējīgai

attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030)2, kas

ietver 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (turpmāk - IAM) un 169

apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un

pasaules atstība būtu ilgtspējīga.3 Tostarp 17.2

apakšmērķis paredz attīstīto valstu OAP saistību izpildi.

2015.gadā ANO līmeņa konferencē Adisabebā, Etiopijā un ANO

Ģenerālajā asamblejā apstiprinātajā4 Adisabebas

Rīcības programmā par finansējumu attīstībai (turpmāk -

Adisabebas Rīcības programma) arī norādīts uz nepieciešamību

valstīm ievērot OAP saistības, tostarp daudzu attīstīto valstu

saistības atvēlēt OAP 0.7% no NKI.

2015.gadā ES un tās dalībvalstis atkārtoti apstiprināja

kolektīvo apņemšanos līdz 2030.gadam attīstības palīdzībai veltīt

0.7% no NKI, tajā skaitā 0.15 - 0.20% no NKI novirzot vismazāk

attīstītajām valstīm (least developed countries; turpmāk -

VAV), kas atspoguļojas arī Adisabebas Rīcības programmā.

Atbilstoši 2015.gada 26.maijā ES Padomē pieņemtajiem

secinājumiem, Latvijai līdz 2030.gadam attīstības sadarbībai

jātiecas atvēlēt 0.33% no NKI, kā arī 0.15 - 0.20% no OAP/NKI

jānovirza VAV (turpmāk - 2030 mērķis).5

Tiecoties sasniegt 2030 mērķi, Latvijas Attīstības sadarbības

politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam (turpmāk -

Pamatnostādnes 2016-2020) ir izvirzīts mērķis līdz 2020.gadam

palielināt Latvijas OAP līdz 0.17% no NKI (turpmāk - 2020

mērķis). 2018.gadā Latvijas OAP bija 0.1% no NKI.

2020.gadā netiks sasniegti izvirzītie attīstības sadarbības

finansēšanas mērķi un ir arī apdraudēta 2030 mērķa

sasniegšana.

Latvijas starptautiski izteikto OAP apņemšanos un mērķu

neizpilde neparedz sankcijas, bet tas negatīvi ietekmē Latvijas

kā donora un tās politikas ticamību. No donoriem, kas ziņojuši

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (turpmāk -

OECD) par sniegto OAP, 2017.-2018.gadā tikai Apvienotie Arābu

Emirāti, Apvienotā Karaliste, Dānija, Luksemburga, Norvēģija,

Turcija, Zviedrija sasniedza 0.7% mērķi.6 Vidējais

OECD Attīstības palīdzības komiteja (turpmāk - OECD DAC)

dalībvalsts rādītājs ir 0.31%, savukārt vidējais ES dalībvalsts,

kas ir OECD DAC biedrs (turpmāk DAC-ES), rādītājs ir

0.47%.7 Latvija nav vienīgā, kas saskaras ar grūtībām

izpildīt savus attīstības palīdzības finansējuma mērķus, tomēr

Latvijas gadījums ir citādāks. Latvija jau izsenis attīstības

sadarbībā ir bijusi "iedzinēja" lomā. 15 gadu laikā

Latvija vairākkārt ir izvirzījusi mērķi palielināt finansējumu

attīstības sadarbībai, lai izpildītu vai vismaz tuvotos OAP mērķu

izpildei, kas izrietējušas no ES ietvaros apstiprinātajām

saistībām. Līdz šim neviens no izvirzītajiem attīstības

sadarbības finansējuma mērķiem nav sasniegts.8

Latvijas OAP rādītāji gan procentuāli, gan absolūtos skaitļos ir

vieni no mazākajiem ES dalībvalstu vidū (2018.gadā 0.1% bija vēl

tikai Horvātijai9).

*Avots: 2019.gada ziņojums Eiropadomei par ES

attīstības palīdzības mērķiem - Padomes secinājumi (2019.gada

16.maijs)10

Latvijas OAP rādītāji un Ārlietu ministrijas (turpmāk - ĀM)

pārvaldītais divpusējās attīstības sadarbības budžets ir mazākie

starp Baltijas valstīm (2018.gadā Lietuvas OAP bija 0.11%,

Igaunijas - 0.16%). Šādi rādītāji ne tikai negatīvi izceļ uz

pārējo ES dalībvalstu fona, bet mazais finansējums attīstības

sadarbībai arī liedz aktīvāk iesaistīties globālo un

partnervalstu attīstības izaicinājumu risināšanā, izmantojot

Latvijas pieredzi, ekspertīzi un Latvijā radītos risinājumus.

Latvijas ieguldījums attīstības sadarbībā ir nepietiekams.

Konsekventā starptautisko apņemšanos un nacionāli uzstādīto mērķu

neizpilde rada risku, ka var mazināties ticamība Latvijas

nodomiem sniegt ieguldījumu globālajā attīstībā un Latvijas

iesaistes iespējas. Šī jautājuma aktualitāte tuvākajos gados

tikai pieaugs, īpaši ņemot vērā Latvijas izvirzīto kandidatūru

ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļu 2025.gada vēlēšanās uz

2026.-2027.gada termiņu, jo daudzām no attīstības valstīm būtisks

apsvērums balsojumā ir kandidātvalstu sniegtais atbalsts

konkrētajā valstī.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams pieņemt lēmumu, kādā mērā

un veidā vidējā termiņā līdz 2025.gadam tiks palielināts

finansējums attīstības sadarbībai, lai virzītos uz 2030 mērķa un

saistību izpildi.

1.2. Latvijas

OAP

OAP ir procentuālā attiecība starp valsts sniegto finansējumu

attīstībai un šīs valsts NKI. Līdz ar to - jo lielāks NKI, jo

lielāks finansējums jāatvēl attīstības palīdzībai. Šis ir

izaicinājums daudziem donoriem. Tas nozīmē, ka palīdzības apjomi

ekonomiskās izaugsmes laikā ir jākāpina, bet, pat to darot,

mērķis ne vienmēr ir sasniedzams. Ekonomiskās izaugsmes laikā NKI

pieaugums var "noēst" palielināto finansējumu

palīdzībai un OAP procentuālais rādītājs var palikt nemainīgs vai

pat samazināties. Attīstības palīdzības finansējuma

palielināšanai nepieciešama sabiedrības izpratne un

atbalsts11, politiskā griba un mērķtiecīga palīdzības

plānošana.

Par OAP ir uzskatāma resursu plūsma uz OAP saņēmēju

sarakstā iekļautajām valstīm un teritorijām (t.i. divpusējā

palīdzība) un daudzpusējām institūcijām (t.i. daudzpusējā

palīdzība), ko nodrošina publiskas institūcijas, t.sk.

valsts un pašvaldības vai to padotības iestādes, un kura pēc

būtības ir koncesija (t.i. granti un arī aizdevumi ar

atvieglotiem nosacījumiem) un veikta ar galveno mērķi veicināt

attīstības valstu ekonomisko attīstību un

labklājību.12

ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, uzskaita valsts un

pašvaldību sniegto oficiālo palīdzību, izmantojot OECD DAC

vadlīnijas. Šo uzskaiti Latvijā veic ĀM un apkopoto informāciju

detalizētā veidā katru gadu13 iesniedz OECD.

2018.gadā Latvijas OAP bija 29 milj. EUR jeb 0.1% no NKI.

No tā 4 milj. EUR (14%) bija divpusējā palīdzība un 25 milj. EUR

(86%) bija daudzpusējā palīdzība.

Latvijas OAP 2018.gadā veidoja šāds finansējums un

izmaksas:

• 77% veido daļa no Latvijas ieguldījuma ES

vispārējā budžetā (izdevumiem, kuri veikti 4.izdevumu

kategorijā) un Latvijas iemaksas Eiropas Attīstības

fondā;

• 8% veido daļa no Latvijas regulārajām iemaksām

starptautiskajās organizācijās14 (ANO sistēmas

organizācijas, Pasaules Bankas grupa u.c.);

• 2% veido ĀM budžeta programma "Attīstības sadarbības

projekti un starptautiskā palīdzība";

• 5% veido ĀM cita divpusējā palīdzība (t.sk. papildu

iemaksas starptautiskajās organizācijās, izmaksas, kas saistāmas

ar civilo ekspertu dalību misijām, u.c. atbalsts);

• 7% citu valsts un pašvaldību iestāžu ad hoc

divpusējā palīdzība, kā arī bēgļu un patvērumu uzņemšanas

iemaksas atbilstoši OECD DAC kritērijiem;

• 1% veido administratīvās izmaksas, kas saistāmas ar

attīstības sadarbības politikas plānošanu un administrēšanu

(primāri ĀM un Finanšu ministrijas (turpmāk - FM)).

Latvijas OAP jau vēsturiski ir veidojusies šāda struktūra.

Daudzpusējā ieguldījuma pārsvars ir tipisks "jauniem

donoriem". Vienlaikus arī šajā jomā Latvija atpaliek no

citām ES dalībvalstīm, jo Latvijai ir zemākais divpusējās

palīdzības īpatsvars (14%) starp ES dalībvalstīm, kas

pievienojušās ES kopš 2004.gada. Dalībvalstu, kas pievienojās ES

2004.gadā (turpmāk - ES-10) vidējais ir 32%, Lietuvai tas ir 26%,

bet Igaunijai 47%.

Lai veicinātu Latvijas kā donora redzamību un stiprinātu

attīstības sadarbību kā Latvijas ārpolitikas instrumentu, jau

vairākkārtēji ir aktualizēts jautājums par ĀM pārvaldītā

divpusējā attīstības sadarbības budžeta palielināšanu. Šī

nepieciešamība saglabājas un, tuvojoties 2030.gadam, kļūs arvien

akūtāka.

1.3. ĀM

divpusējais attīstības sadarbības budžets

ĀM divpusējais attīstības sadarbības budžets jau vairākus

gadus stagnē. Kopš 2017.gada tas ir 463 813 EUR, tādējādi

ievērojami atpaliekot no Pamatnostādnēs 2016-2020 nospraustajiem

mērķiem. Tas ir arī būtiski mazāks nekā Igaunijas un Lietuvas

ārlietu ministriju pārvaldītie attīstības sadarbības finansējuma

apjomi, kas 2017.gadā attiecīgi bija 11,9 milj. EUR un 1,9 milj.

EUR.15

Tabula Nr.1

Latvijas

divpusējai attīstības sadarbībai piešķirtais finansējums

2016.-2020.gadā salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem

Gads

Pamatnostādnēs

2016-2020 noteiktie mērķi, EUR

Faktiskais

finansējums, EUR

Starpība

2016

592 000

592 40016

+400

0%

2017

1 092 000

463 813

-628 187

-57.5%

2018

1 592 000

463 813

-1 128 187

-70.9%

2019

2 092 000

463 813

-1 628 187

-77.8%

2020

2 592 000

463 813

-2 128 187

-82.1%

Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2020., 2021. un 2022.gadam ĀM

divpusējās attīstības sadarbības budžetam 2021. un 2022.gadā arī

paredzēti 463 813 EUR.

ĀM divpusējais attīstības sadarbības finansējums tiek plānots

fiskālā gada ietvaros, finansējuma sadali nosakot ikgadējos

attīstības sadarbības politikas plānos.17 Ar

finansējumu tiek īstenoti šādi pasākumi:

• Granta projektu konkursi: 1) attīstības sadarbības

projektu īstenošanai prioritārajās partnervalstīs (50%

finansējumu paredzot pilsoniskās sabiedrības organizāciju

(turpmāk - PSO) īstenotiem projektiem), 2) līdzfinansējuma

piešķiršanai PSO īstenotajiem attīstības sadarbības un globālās

izglītības projektiem, kas ieguvuši finansējumu no citiem

starptautiskajiem palīdzības finansētājiem;

• Plānā iekļautie projekti. Attīstības sadarbības

ilgtermiņa projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām

vajadzībām un Latvijas ekspertīzei un/vai projekti, kuru

īstenošanā ir piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50%

apmērā;

• Tiešfinansējums PSO. Jau vairākus gadus

tiešfinansējums tiek piešķirts biedrībām "Latvijas Platforma

attīstības sadarbībai" (LAPAS) un "Latvijas Pašvaldību

savienība", kas aktīvi iesaistās attīstības sadarbības

politikas īstenošanā un pārstāv Latviju dažādos starptautiskos

attīstības sadarbības formātos;

• Sabiedrības informēšanas pasākumi.

Neskatoties uz nelielo apjomu, šis ir vienīgais prognozējamais

attīstības sadarbības finansējums. Nevienai citai valsts vai

pašvaldību institūcijai nav speciāla finansējuma attīstības

sadarbības aktivitāšu īstenošanai. To īstenotās divpusējās

attīstības sadarbības aktivitātes lielākoties tiek finansētas

ad hoc veidā no iestāžu budžetiem (ir arī plānotas

divpusējās aktivitātes un programmas, piemēram, valsts stipendiju

piešķiršana, dalība misijās, kas arī tiek uzskaitītas OAP u.c.).

Jaunām iniciatīvām iestādes nereti cenšas piesaistīt ĀM

finansējumu, t.sk. piedaloties ĀM granta projektu konkursos.

Tādējādi kopš 2016.gada valsts pārvaldes iestādes (t.sk. SIA,

kuros lielākā daļa pieder valsts institūcijām un kas pilda

publiskas funkcijas, piemēram, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un

izglītības centrs, SIA Latvijas standarts) ir īstenojušas 21

projektu ar kopēju finansējumu aptuveni 448 tūkst. EUR apmērā. ĀM

augstu novērtē visu īstenotāju sniegto ieguldījumu partnervalstu

attīstībā un starpvalstu attiecību stiprināšanā un ir

ieinteresēta turpināt atbalstīt šādas iniciatīvas arvien augstākā

kvalitātē, t.sk. veicinot iesaisti ES un citu donoru

projektos.

Pēdējos gados nostiprinās Latvijas attīstības sadarbības

īstenotāju interese par attīstības sadarbību un spējas īstenot

attīstības sadarbības projektus. Par pieaugošo valsts un

pašvaldību iestāžu, ekspertu, PSO un privātā sektora interesi un

spējām, liecina pieaugošais projektu iesniegumu skaits ĀM

attīstības sadarbības projektu granta konkursos un pieteikto

projektu kvalitāte. Ierobežotā finansējuma dēļ granta konkursos

pēdējos gados ir bijis iespējams atbalstīt tikai aptuveni 1/3 -

1/5 daļu no pieteikumiem.

Tabula Nr.2

Iesniegto un

atbalstīto projektu skaits ĀM attīstības sadarbības granta

projektu konkursos

2016

2017

2018

2019

Iesniegto projektu

skaits

30

21

27

36

Kopējā vērtība (EUR)

968 021

662 646

896 768

1 215 814

Konkursam pieejamais finansējums

(EUR)

331 000

157 000

213 013

213 013

Atbalstīto

projektu skaits

11

5

7

7

Šobrīd atvēlētais finansējums neļauj pilnībā realizēt Latvijas

īstenotāju potenciālu attīstības sadarbības jomā. Esošajā

situācijā tiek ierobežota pēctecība iepriekšējos gados

īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem, kā arī

mērķorientētas politikas īstenošana un ilgtspējīgu rezultātu

sasniegšana, kas savukārt ietekmē Latvijas kā donora paredzamību

un atpazīstamību.

Finansējuma palielināšana ļautu kvalitatīvākā un ilgtspējīgākā

veidā nodot attīstības valstīm Latvijas pārvaldes pieredzi un

labo praksi, PSO iniciatīvas sabiedrības iesaistes jomā, privātā

sektora izstrādātus risinājumus, piemēram e-pārvaldes un tīro

tehnoloģiju jomā. Tādējādi Latvija sniegtu pieaugošu ieguldījumu

attīstības valstu labklājības veicināšanā, partnervalstu

uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, kā arī palīdzētu attīstības

valstīm pielāgoties laikmeta digitālajām un klimata pārmaiņām,

cita starpā piedāvājot Latvijā izstrādātus risinājumus.

Privātajam sektoram, aktīvi iesaistoties attīstības sadarbības

projektu īstenošanā, tā būtu iespēja iepazīstināt ar savām

tehnoloģijām un pieejām un potenciāli arī rast jaunas eksporta

iespējas.

Finansējuma palielināšana ļautu īstenot ilgtermiņa

aktivitātes, stiprināt rezultātu ilgtspēju un aktīvāku sadarbību

ar citiem donoriem. Pieaugot īstenotāju pieredzei divpusējās

attīstības sadarbības projektu ieviešanā, palielinātos arī

Latvijas ekspertu, PSO, privātā sektora spējas iesaistīties citu

donoru projektos, t.sk. ES un citu starptautisko organizāciju

finansēto projektu īstenošanā.

Papildu resursu atvēlēšana dotu iespēju arī plānveidīgi sniegt

humāno palīdzību iedzīvotājiem, kurus skar ieilgušas humānās

krīzes, kā arī ļautu operatīvāk reaģēt jaunu krīžu gadījumā

(piemēram, uz dabas katastrofām). Latvijā humānās palīdzības

sniegšanai joprojām nav atvēlēta atsevišķa budžeta līnija un

netiek paredzēts ikgadējs pastāvīgs finansējums, tādēļ Latvija

nodrošina humāno palīdzību ad hoc un visbiežāk tā tiek

nodrošināta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem

gadījumiem".

Sniedzot lielāku ieguldījumu Latvijas partnervalstu attīstībā

un globālu izaicinājumu risināšanā, Latvija apliecinātu apņēmību

pildīt starptautiskās saistības un savu līdzatbildību miera,

drošības un ilgtspējīgas attīstības pasaulē veicināšanā. Tas arī

radītu pozitīvus priekšnoteikumus Latvijas kandidēšanai uz ANO

Drošības Padomes nepastāvīgā locekļa vietu.

1.4. Latvijas

OAP mērķu izpilde 2016.-2020.gadā

Latvijas NKI 2018.gadā bija 28 649 milj. EUR.18

Ņemot vērā, ka Latvija šajā gadā sniedza palīdzību 29 milj. EUR

apmērā, tās OAP bija 0.1% no NKI.19 Ja Latvija jau

2018.gadā būtu sasniegusi 2030 mērķi (0.33% no NKI), sniegtā

palīdzība būtu trīs reizes lielāka - aptuveni 96,6 milj. EUR.

Pozitīvas ekonomiskās izaugsmes laikā OAP apjomi būtu

jāpalielina arī tāpēc, ka pretējā gadījumā OAP procentuālajā

izteiksmē samazināsies kā tas noticis 2018. gadā.

Tabula Nr.3

Latvijas OAP -

mērķi, faktiskais izpildījums un prognozes aktuālajā plānošanas

periodā (2016-2020)

2016

2017

2018

2019

2020

NKI (milj.

EUR)

25 10220

26 84621

28

64922

31

18523

32

92524

0.01% izteikts

milj. EUR

2,51

2,68

2,86

(3,12)

(3,29)

OAP/NKI% mērķis

Pamatnostādnēs 2016-2020

0.09

0.1

0.12

0.14

0.17

OAP milj. EUR

mērķis

22,59

26,85

34,38

(43,66)

(55,97)

OAP/NKI%

faktiskais

0.11

0.11

0.1

0.096

0.094

OAP milj. EUR

27,3

28,3

29,1

(30)25

(30,9)26

Starpība starp

mērķi un faktisko (milj. EUR)

+4,8

+1,3

-5,28

-13,66

-25,07

Kā redzams tabulā Nr.3, līdz 2017.gadam Latvija izpildīja un

pat pārsniedza Pamatnostādnēs 2016-2020 uzstādītos mērķus.

2018.gadā, kad divpusējai attīstības sadarbībai finansējums

netika palielināts, iemaksas starptautiskajās organizācijās

būtiski nepalielinājās un vienlaikus NKI turpināja pieaugt,

netika izpildīts Pamatnostādnēs nospraustais mērķis un OAP

procentuālajā izteiksmē samazinājās salīdzinājumā ar 2016.un

2017.gadu.27

Plānojot, kā Latvija sasniegs 2030 mērķus, jārēķinās ar to, ka

Pamatnostādnēs 2016-2020 nospraustie mērķi netiks sasniegti. Kā

redzams Tabulā Nr.3, jau 2018.gadā Latvija no nospraustā OAP

mērķa atpalika par aptuveni 5 milj. EUR. Pieņemot, ka 2019.gadā

un 2020.gadā OAP pieaugums absolūtos skaitļos būs līdzvērtīgs

pieaugumam 2016.-2018.gadā (aptuveni 0,9 milj. EUR), plaisa

turpinās pieaugt.