Par konceptuālo ziņojumu "Par Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas programmas "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" īstenošanu"

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Programmas pārvaldības

modelis

5.1. Programmas pārvaldības modeļa

struktūra

Programmas sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir

strukturētas Programmas pārvaldības nodrošināšana, kas paredz

skaidru Programmas īstenošanā iesaistīto pušu funkciju un

savstarpējās sadarbības principu definējumu. Indikatīvs

programmas pārvaldības modelis ir izstrādāts, paredzot, ka

Programma tiek īstenota kā vienots pasākumu kopums ar

centralizētu Programmas īstenošanas pārvaldības struktūru.

Detalizētu informāciju par Programmas pārvaldības modeli, kā arī

piedāvāto struktūrshēmu skatīt šī konceptuālā ziņojuma

8.pielikumā.

Programmas pārvaldības modeļa ietvaros definētās struktūras un

to lomas:

• ES fondu projekta uzraudzība - uzraudzības līmeņa struktūra,

kuras sastāvā ir Uzraudzības komiteja, Finanšu ministrija (FM) kā

Vadošā iestāde, Sadarbības iestāde (CFLA) un Atbildīgā ministrija

par 5.6.1. SAM ieviešanu (KM). Šīs struktūras pamatfunkcija ir ar

ES finansējuma apguvi saistīto aktivitāšu uzraudzība, lai

nodrošinātu Programmas īstenošanas atbilstību saistošajiem ar

Programmas īstenošanu saistītajiem nosacījumiem un

ierobežojumiem. Papildus tam, KM, kā atbildīgās ministrijas par

5.6.1. SAM ieviešanu, kompetencē ir nodrošināt Programmas

īstenošanas rezultatīvo rādītāju sasniegšanas uzraudzību.

Savukārt, Vadošā iestāde nodrošinās neatkarīgu projektu

ieviešanas uzraudzību.

• Programmas uzraudzības grupa - vadības līmeņa struktūra,

kuras sastāvā ir KM, IZM, Rīgas dome, Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija. Programmas uzraudzības grupas

kompetencē ir nodrošināt Programmas stratēģisko vadību, t.sk.,

bet ne tikai Programmas mērķu sasniegšanas, Programmas

īstenošanas termiņu un funkciju nepārtrauktības uzraudzību.

• Padomdevēju funkcija - padomdevēju struktūra, kuras sastāvā

ietilpst "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrības

"Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības

"Latvijas Vieglatlētikas savienība" un Latvijas

Nacionālā kultūras centra pārstāvji. Šāda struktūra izveidota ar

mērķi nodrošināt informētību par galveno iesaistīto nozaru -

kultūras un sporta nozaru vajadzībām, kā arī veicinātu diskusiju

par nozaru vajadzību īstenošanas iespējām Kultūras un sporta

kvartālā. Šajā struktūrā ietilpstošās organizācijas sniegs

atbalstu uzraudzības grupai uzraudzības procesa

nodrošināšanai.

• Atbildīgā ministrija par Programmas īstenošanu - Izglītības

un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde par 5.6.1. SAM daļu,

kuras ietvaros tiek īstenota Programma "Kultūras un sporta

kvartāla izveide".

• Projektu īstenotāji - Programmas īstenošana iedalāma divos

galvenajos blokos, t.i., ārpus teritorijas plānoto investīciju

projekts un Kultūras un sporta kvartāla izveides projekts.

Ārpus teritorijas

plānoto investīciju projekts. Kā ārpus teritorijas plānoto

investīciju projekta īstenotājs jeb finansējuma saņēmējs tiek

virzīta Rīgas dome. Projekta īstenotājs izvirza par Projekta

īstenošanu atbildīgo Projekta vadītāju (izpildes līmeņa

struktūru), kurš pastāvīgā sadarbībā ar Programmas vadības biroju

nodrošina Projekta īstenošanu atbilstoši Programmas nosacījumiem.

Projekta vadītājs izpildes līmeņa struktūras ietvaros sadarbojas

ar Projekta īstenošanā iesaistītajām personām, t.sk. būvprojekta

minimālā sastāvā un tehnisko projektu izstrādātājiem,

Būvuzraudzības, Būvniecības u.c. pakalpojumu sniedzējiem, kas

iesaistīti Projekta īstenošanā. Kultūras un sporta kvartāla izveides

projekts. Izvērtējot līdzšinējo līdzīga mēroga un

sarežģītības projektu īstenošanas praksi, secināms, ka projektus,

kuros paredzētas investīcijas valsts nekustamajā īpašumā, pēc

būtības veicot neraksturīgas funkcijas, galvenokārt īsteno

attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes, tomēr nepietiekamās

būvniecības procesu pārzināšanas un pieredzes trūkuma dēļ nereti

tiek pieļautas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas, kā

rezultātā: (1) projekti netiek īstenoti saskaņā ar noteikto laika

grafiku; (2) tiek pieļautas kļūdas publisko iepirkumu procesu

organizēšanā; (3) tiek pieļautas kļūdas būvniecības procesa

plānošanā; (4) neattiecināmās izmaksas tiek segtas no valsts

budžeta līdzekļiem, kā rezultātā tiek samazināti finanšu līdzekļi

tiešo funkciju izpildei; (5) neefektīva projektu administratīvās

vadības organizācija. Lai mazinātu iepriekšminēto risku

iestāšanos, nodrošinātu Programmas īstenošanu noteiktajos

termiņos (t.sk., nodrošinot Daugavas stadiona sagatavošanu XXVI

Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem), nodrošinātu

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas

stadions"" kā Daugavas stadiona teritorijas

pārvaldnieka (apsaimniekotāja) iesaisti Programmas īstenošanā,

vienlaikus nodrošinot Daugavas stadiona funkcijas nepārtrauktību,

kā arī, lai saglabātu IZM kā par sporta nozari atbildīgās

ministrijas un Daugavas stadiona teritorijas īpašnieka

pārraudzību pār Programmas saturisko ieviešanu, IZM ieskatā par

Programmas ietvaros paredzēto valsts pārziņā esošo ES

struktūrfondu projektu īstenotāju (finansējuma saņēmēju) būtu

jāvirza25 VSIA "Kultūras un sporta centrs

"Daugavas stadions"", kam jānosaka atbildība par

projektu īstenošanu noteiktajos termiņos, projektu īstenošanas

atbilstību normatīvajiem aktiem, finanšu plūsmas vadību un

nepārtrauktības plānošanu, risku vadību, kā arī sasniegto

rezultātu ilgtspēju. Vienlaikus atzīmējams, ka ar Ministru

kabineta 2015.gada 16.februāra rīkojuma Nr.78 "Par Valdības

rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā

Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 1.punktu

apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas

Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

122.5.pasākums paredz - Piesaistot Valsts akciju sabiedrību

"Valsts nekustamie īpašumi", veikt nepieciešamās

darbības Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas

projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide"

īstenošanai. Tāpat atzīmējams, ka Programma paredz investīcijas

ne tikai sporta, bet arī kultūras un satiksmes infrastruktūras

attīstībai, kā rezultātā šī ir uzskatāma par starpnozaru

Programmu. Tādejādi, lai stiprinātu Programmas īstenošanas

vadības komandas kapacitāti, vēl vairāk mazinātu iepriekšminēto

risku iestāšanos, kā arī, ņemot vērā Valsts akciju sabiedrības

"Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VAS "Valsts

nekustamie īpašumi") pieredzi lielo projektu īstenošanā,

vienlaikus par VSIA "Kultūras un sporta centrs

"Daugavas stadions"" sadarbības partneri būtu

jāvirza VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas nodrošinās

ekspertu līdzdalību ar būvniecības procesu organizāciju saistītu

jautājumu risināšanā Programmas īstenošanas gaitā. Atbilstoši

izvirzītajam indikatīvajam pārvaldības modelim plānots šāds

iespējamais atbildību sadalījums Daugavas stadiona iekšējā

teritorijā plānoto investīciju projektam:

- VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas

stadions"" kā Programmas īstenotājs un finansējuma

saņēmējs nodrošinās visu projekta ietvaros plānoto aktivitāšu

īstenošanu ar mērķi sasniegt izvirzītos Programmas īstenošanas

rezultatīvos rādītājus.

- VAS "Valsts nekustamie īpašumi" kā sadarbības

partneris sniegs atbalstu VSIA "Kultūras un sporta centrs

"Daugavas stadions"" ar būvniecības procesu

organizāciju saistītu jautājumu risināšanā, nodrošinot

atbilstošas kompetences ekspertu līdzdalību (piemēram, eksperts

ar būvniecību saistītu iepirkumu procedūru organizēšanā,

būvinženieris, būvniecības procesa vadības eksperts u.c.).

Detalizēts VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas

stadions"" un VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

sadarbības modelis un ekspertu iesaistes kārtība tiks atrunāta

sadarbības līgumā starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

un VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas

stadions"". Pirms sadarbības līguma noslēgšanas tiks

identificēti un pārrunāti iespējamie ar sadarbību saistītie riski

un to mazināšanas pasākumi.

• Programmas vadītājs - uzņemas atbildību par Programmas

īstenošanas operacionālo vadību un koordinēšanu, t.sk. nodrošinot

sadarbību ar Rīgas domes projekta vadītāju. Programmas vadības

birojs - izpildes līmeņa struktūra. Programmas vadības biroja

kompetencē ir nodrošināt Programmas īstenošanas operacionālo

vadību un Programmas īstenošanu atbilstoši tās mērķiem un

aktivitātēm, ņemot vērā Daugavas stadiona teritorijā īstenoto

funkciju nepārtrauktības nosacījumus. Programmas vadības birojs

darbojas ietvarā, kas nodrošina godīgu konkurenci un samazina

korupcijas riskus Programmas īstenošanas procesā. Programmas

vadības biroja sastāvā ir vienības, kas var tikt nodrošinātas no

IZM resora iestāžu un kapitālsabiedrību puses vai izvēlētas

Publisko iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

5.2. Programmas pārvaldības

struktūru iesaiste 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanā

Programma tiek īstenota kā daļa no 5.6.1.SAM, un, kā norādīts

šī dokumenta II sadaļas 2.tabulā, Programmas īstenošanas

rezultātā tiks radīta pozitīva ietekme uz kopējo 5.6.1. SAM

rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Kā minēts II sadaļas 2.tabulā, Programmai jāsniedz ieguldījums

šādu 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanā: