5. pants

1Programmas pārvaldības

2modelis

35.1. Programmas pārvaldības modeļa

4struktūra

5Programmas sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir

6strukturētas Programmas pārvaldības nodrošināšana, kas paredz

7skaidru Programmas īstenošanā iesaistīto pušu funkciju un

8savstarpējās sadarbības principu definējumu. Indikatīvs

9programmas pārvaldības modelis ir izstrādāts, paredzot, ka

10Programma tiek īstenota kā vienots pasākumu kopums ar

11centralizētu Programmas īstenošanas pārvaldības struktūru.

12Detalizētu informāciju par Programmas pārvaldības modeli, kā arī

13piedāvāto struktūrshēmu skatīt šī konceptuālā ziņojuma

148.pielikumā.

15Programmas pārvaldības modeļa ietvaros definētās struktūras un

16to lomas:

17• ES fondu projekta uzraudzība - uzraudzības līmeņa struktūra,

18kuras sastāvā ir Uzraudzības komiteja, Finanšu ministrija (FM) kā

19Vadošā iestāde, Sadarbības iestāde (CFLA) un Atbildīgā ministrija

20par 5.6.1. SAM ieviešanu (KM). Šīs struktūras pamatfunkcija ir ar

21ES finansējuma apguvi saistīto aktivitāšu uzraudzība, lai

22nodrošinātu Programmas īstenošanas atbilstību saistošajiem ar

23Programmas īstenošanu saistītajiem nosacījumiem un

24ierobežojumiem. Papildus tam, KM, kā atbildīgās ministrijas par

255.6.1. SAM ieviešanu, kompetencē ir nodrošināt Programmas

26īstenošanas rezultatīvo rādītāju sasniegšanas uzraudzību.

27Savukārt, Vadošā iestāde nodrošinās neatkarīgu projektu

28ieviešanas uzraudzību.

29• Programmas uzraudzības grupa - vadības līmeņa struktūra,

30kuras sastāvā ir KM, IZM, Rīgas dome, Vides aizsardzības un

31reģionālās attīstības ministrija. Programmas uzraudzības grupas

32kompetencē ir nodrošināt Programmas stratēģisko vadību, t.sk.,

33bet ne tikai Programmas mērķu sasniegšanas, Programmas

34īstenošanas termiņu un funkciju nepārtrauktības uzraudzību.

35• Padomdevēju funkcija - padomdevēju struktūra, kuras sastāvā

36ietilpst "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrības

37"Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības

38"Latvijas Vieglatlētikas savienība" un Latvijas

39Nacionālā kultūras centra pārstāvji. Šāda struktūra izveidota ar

40mērķi nodrošināt informētību par galveno iesaistīto nozaru -

41kultūras un sporta nozaru vajadzībām, kā arī veicinātu diskusiju

42par nozaru vajadzību īstenošanas iespējām Kultūras un sporta

43kvartālā. Šajā struktūrā ietilpstošās organizācijas sniegs

44atbalstu uzraudzības grupai uzraudzības procesa

45nodrošināšanai.

46• Atbildīgā ministrija par Programmas īstenošanu - Izglītības

47un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde par 5.6.1. SAM daļu,

48kuras ietvaros tiek īstenota Programma "Kultūras un sporta

49kvartāla izveide".

50• Projektu īstenotāji - Programmas īstenošana iedalāma divos

51galvenajos blokos, t.i., ārpus teritorijas plānoto investīciju

52projekts un Kultūras un sporta kvartāla izveides projekts.

53Ārpus teritorijas

54plānoto investīciju projekts. Kā ārpus teritorijas plānoto

55investīciju projekta īstenotājs jeb finansējuma saņēmējs tiek

56virzīta Rīgas dome. Projekta īstenotājs izvirza par Projekta

57īstenošanu atbildīgo Projekta vadītāju (izpildes līmeņa

58struktūru), kurš pastāvīgā sadarbībā ar Programmas vadības biroju

59nodrošina Projekta īstenošanu atbilstoši Programmas nosacījumiem.

60Projekta vadītājs izpildes līmeņa struktūras ietvaros sadarbojas

61ar Projekta īstenošanā iesaistītajām personām, t.sk. būvprojekta

62minimālā sastāvā un tehnisko projektu izstrādātājiem,

63Būvuzraudzības, Būvniecības u.c. pakalpojumu sniedzējiem, kas

64iesaistīti Projekta īstenošanā. Kultūras un sporta kvartāla izveides

65projekts. Izvērtējot līdzšinējo līdzīga mēroga un

66sarežģītības projektu īstenošanas praksi, secināms, ka projektus,

67kuros paredzētas investīcijas valsts nekustamajā īpašumā, pēc

68būtības veicot neraksturīgas funkcijas, galvenokārt īsteno

69attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes, tomēr nepietiekamās

70būvniecības procesu pārzināšanas un pieredzes trūkuma dēļ nereti

71tiek pieļautas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas, kā

72rezultātā: (1) projekti netiek īstenoti saskaņā ar noteikto laika

73grafiku; (2) tiek pieļautas kļūdas publisko iepirkumu procesu

74organizēšanā; (3) tiek pieļautas kļūdas būvniecības procesa

75plānošanā; (4) neattiecināmās izmaksas tiek segtas no valsts

76budžeta līdzekļiem, kā rezultātā tiek samazināti finanšu līdzekļi

77tiešo funkciju izpildei; (5) neefektīva projektu administratīvās

78vadības organizācija. Lai mazinātu iepriekšminēto risku

79iestāšanos, nodrošinātu Programmas īstenošanu noteiktajos

80termiņos (t.sk., nodrošinot Daugavas stadiona sagatavošanu XXVI

81Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem), nodrošinātu

82VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas

83stadions"" kā Daugavas stadiona teritorijas

84pārvaldnieka (apsaimniekotāja) iesaisti Programmas īstenošanā,

85vienlaikus nodrošinot Daugavas stadiona funkcijas nepārtrauktību,

86kā arī, lai saglabātu IZM kā par sporta nozari atbildīgās

87ministrijas un Daugavas stadiona teritorijas īpašnieka

88pārraudzību pār Programmas saturisko ieviešanu, IZM ieskatā par

89Programmas ietvaros paredzēto valsts pārziņā esošo ES

90struktūrfondu projektu īstenotāju (finansējuma saņēmēju) būtu

91jāvirza25 VSIA "Kultūras un sporta centrs

92"Daugavas stadions"", kam jānosaka atbildība par

93projektu īstenošanu noteiktajos termiņos, projektu īstenošanas

94atbilstību normatīvajiem aktiem, finanšu plūsmas vadību un

95nepārtrauktības plānošanu, risku vadību, kā arī sasniegto

96rezultātu ilgtspēju. Vienlaikus atzīmējams, ka ar Ministru

97kabineta 2015.gada 16.februāra rīkojuma Nr.78 "Par Valdības

98rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā

99Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 1.punktu

100apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas

101Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

102122.5.pasākums paredz - Piesaistot Valsts akciju sabiedrību

103"Valsts nekustamie īpašumi", veikt nepieciešamās

104darbības Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas

105projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide"

106īstenošanai. Tāpat atzīmējams, ka Programma paredz investīcijas

107ne tikai sporta, bet arī kultūras un satiksmes infrastruktūras

108attīstībai, kā rezultātā šī ir uzskatāma par starpnozaru

109Programmu. Tādejādi, lai stiprinātu Programmas īstenošanas

110vadības komandas kapacitāti, vēl vairāk mazinātu iepriekšminēto

111risku iestāšanos, kā arī, ņemot vērā Valsts akciju sabiedrības

112"Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VAS "Valsts

113nekustamie īpašumi") pieredzi lielo projektu īstenošanā,

114vienlaikus par VSIA "Kultūras un sporta centrs

115"Daugavas stadions"" sadarbības partneri būtu

116jāvirza VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas nodrošinās

117ekspertu līdzdalību ar būvniecības procesu organizāciju saistītu

118jautājumu risināšanā Programmas īstenošanas gaitā. Atbilstoši

119izvirzītajam indikatīvajam pārvaldības modelim plānots šāds

120iespējamais atbildību sadalījums Daugavas stadiona iekšējā

121teritorijā plānoto investīciju projektam:

122- VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas

123stadions"" kā Programmas īstenotājs un finansējuma

124saņēmējs nodrošinās visu projekta ietvaros plānoto aktivitāšu

125īstenošanu ar mērķi sasniegt izvirzītos Programmas īstenošanas

126rezultatīvos rādītājus.

127- VAS "Valsts nekustamie īpašumi" kā sadarbības

128partneris sniegs atbalstu VSIA "Kultūras un sporta centrs

129"Daugavas stadions"" ar būvniecības procesu

130organizāciju saistītu jautājumu risināšanā, nodrošinot

131atbilstošas kompetences ekspertu līdzdalību (piemēram, eksperts

132ar būvniecību saistītu iepirkumu procedūru organizēšanā,

133būvinženieris, būvniecības procesa vadības eksperts u.c.).

134Detalizēts VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas

135stadions"" un VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

136sadarbības modelis un ekspertu iesaistes kārtība tiks atrunāta

137sadarbības līgumā starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

138un VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas

139stadions"". Pirms sadarbības līguma noslēgšanas tiks

140identificēti un pārrunāti iespējamie ar sadarbību saistītie riski

141un to mazināšanas pasākumi.

142• Programmas vadītājs - uzņemas atbildību par Programmas

143īstenošanas operacionālo vadību un koordinēšanu, t.sk. nodrošinot

144sadarbību ar Rīgas domes projekta vadītāju. Programmas vadības

145birojs - izpildes līmeņa struktūra. Programmas vadības biroja

146kompetencē ir nodrošināt Programmas īstenošanas operacionālo

147vadību un Programmas īstenošanu atbilstoši tās mērķiem un

148aktivitātēm, ņemot vērā Daugavas stadiona teritorijā īstenoto

149funkciju nepārtrauktības nosacījumus. Programmas vadības birojs

150darbojas ietvarā, kas nodrošina godīgu konkurenci un samazina

151korupcijas riskus Programmas īstenošanas procesā. Programmas

152vadības biroja sastāvā ir vienības, kas var tikt nodrošinātas no

153IZM resora iestāžu un kapitālsabiedrību puses vai izvēlētas

154Publisko iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

1555.2. Programmas pārvaldības

156struktūru iesaiste 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanā

157Programma tiek īstenota kā daļa no 5.6.1.SAM, un, kā norādīts

158šī dokumenta II sadaļas 2.tabulā, Programmas īstenošanas

159rezultātā tiks radīta pozitīva ietekme uz kopējo 5.6.1. SAM

160rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

161Kā minēts II sadaļas 2.tabulā, Programmai jāsniedz ieguldījums

162šādu 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanā: