20. pants

1Pasaules Bankas 2015.gada ziņojumā "Latvijas

2veselības aprūpes sistēmas trūkumi: interviju un fokusa grupu

3diskusiju rezultāti"29 diskusiju un interviju

4rezultāti30 attiecībā uz cilvēkresursiem atklāja, ka

5lielākā daļa veselības sistēmā iesaistīto pušu uzskata, ka

6būtiska problēma ir veselības aprūpes personāla trūkums. Kā viena

7no tendencēm, kas varētu būt par iemeslu veselības aprūpes

8personāla trūkumam Latvijā ir ierobežojumi attiecībā uz

9pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas medmāsu specialitātes,

10piemēram, ambulatorās aprūpes medmāsa un slimnīcas

11medmāsa31 ir dažādas specialitātes, tādēļ, ja medmāsai

12nav abu sertifikātu, nav iespēju strādāt abās jomās, kas ierobežo

13viņu darba mobilitāti. Iepriekš minētajā ziņojumā vairāku

14reģionālo veselības aprūpes centru un slimnīcu pārstāvji uzsver,

15ka ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas

16ārstu un medmāsu specialitātes, ierobežo iespējas nodrošināt

17nepieciešamo personālu (t.i., noteikumos paredzēto speciālistu

18skaitu) un fleksibli to nodarbināt. Slimnīcām reizēm var rasties

19nepieciešamība nekavējoties palielināt medmāsu skaitu vienā vai

20citā nodaļā, t.i., nosūtīt medmāsas, kas strādā vienā nodaļā,

21veikt pienākumus citā, ja vienā jomā darba noslodze ir liela, bet

22otrā maza. Tā kā strādāšana neatkarīgi ir atļauta vienīgi

23speciālistiem, kuriem ir sertifikāti konkrētajā nozarē, šāda

24fleksibla nodarbinātība nav iespējama. Tādēļ cilvēkresursu

25vadītāji iesaka paplašināt specialitāšu grupas, jo slimnīcu

26ikdienas praksē ir nepieciešams nošķirt vienīgi dažas medmāsu

27specialitātes (piemēram, reanimācija un intensīvā aprūpe,

28anestezioloģija, dzemdniecība). Apspriežot šo risinājumu,

29cilvēkresursu vadītāji nenorādīja uz nepieciešamību pēc papildu

30apmācībām medmāsām, kuras viņi varētu fleksibli nodarbināt

31dažādās specialitātēs.

32Māsas (medicīnas

33māsa) kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība un

34profesionālās kompetences