20. pants

Pasaules Bankas 2015.gada ziņojumā "Latvijas

veselības aprūpes sistēmas trūkumi: interviju un fokusa grupu

diskusiju rezultāti"29 diskusiju un interviju

rezultāti30 attiecībā uz cilvēkresursiem atklāja, ka

lielākā daļa veselības sistēmā iesaistīto pušu uzskata, ka

būtiska problēma ir veselības aprūpes personāla trūkums. Kā viena

no tendencēm, kas varētu būt par iemeslu veselības aprūpes

personāla trūkumam Latvijā ir ierobežojumi attiecībā uz

pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas medmāsu specialitātes,

piemēram, ambulatorās aprūpes medmāsa un slimnīcas

medmāsa31 ir dažādas specialitātes, tādēļ, ja medmāsai

nav abu sertifikātu, nav iespēju strādāt abās jomās, kas ierobežo

viņu darba mobilitāti. Iepriekš minētajā ziņojumā vairāku

reģionālo veselības aprūpes centru un slimnīcu pārstāvji uzsver,

ka ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas

ārstu un medmāsu specialitātes, ierobežo iespējas nodrošināt

nepieciešamo personālu (t.i., noteikumos paredzēto speciālistu

skaitu) un fleksibli to nodarbināt. Slimnīcām reizēm var rasties

nepieciešamība nekavējoties palielināt medmāsu skaitu vienā vai

citā nodaļā, t.i., nosūtīt medmāsas, kas strādā vienā nodaļā,

veikt pienākumus citā, ja vienā jomā darba noslodze ir liela, bet

otrā maza. Tā kā strādāšana neatkarīgi ir atļauta vienīgi

speciālistiem, kuriem ir sertifikāti konkrētajā nozarē, šāda

fleksibla nodarbinātība nav iespējama. Tādēļ cilvēkresursu

vadītāji iesaka paplašināt specialitāšu grupas, jo slimnīcu

ikdienas praksē ir nepieciešams nošķirt vienīgi dažas medmāsu

specialitātes (piemēram, reanimācija un intensīvā aprūpe,

anestezioloģija, dzemdniecība). Apspriežot šo risinājumu,

cilvēkresursu vadītāji nenorādīja uz nepieciešamību pēc papildu

apmācībām medmāsām, kuras viņi varētu fleksibli nodarbināt

dažādās specialitātēs.

Māsas (medicīnas

māsa) kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība un

profesionālās kompetences