Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

1Konceptuālajā ziņojumā piedāvātās rīcības ieguvumi

2(1.tabula):

31.

4Ieguvumi pacientam

51.1.

6Pieejamāka aprūpe - sagaidāms,

7ka veselības aprūpē māsu nodrošinājums pieaugs vai vismaz

8nesamazināsies.

91.2.

10Kvalitatīvāka, drošāka aprūpe -

11paplašinātas kompetences (patstāvīgi diagnosticēt pacienta

12aprūpes problēmas, konsultēt, nodrošināt, novērtēt un

13analizēt pacientu aprūpes kvalitāti).

142.

15Ieguvumi māsām

162.1.

17Viens izglītības process -

18vienreiz iestājās, vienreiz iesniedz dokumentus, vienreiz

19maksā par iestāšanos, vienreiz izstrādā kvalifikācijas

20darbu.

212.2.

22Vienkāršota specializācijas

23iegūšana - praktizējošās māsas neatkarīgi no iepriekš iegūtās

24izglītības (māsu skolas, koledžas, augstskolas) turpmāk

25nepieciešamās zināšanas specialitātē (specializācijas jomā)

26varēs apgūt profesionālajā pilnveidē, tas nozīmē, ka vairs

27nebūs papildus jāmācās augstskolā, lai iegūtu tiesības

28strādāt specialitātē.

292.3.

30Māsām lielāka mobilitāte darba

31tirgū - vispārējās aprūpes māsas profesijā plašākas

32kompetences.

332.4.

34Netiks piemērots

35sertifikācijas/resertifikācijas process.

363.

37Ieguvumi ārstiem, ārstniecības iestādēm

383.1.

39Paplašinot kompetenču jomu, māsa

40var būt mobilāka un pieejamāka darba tirgū pakalpojumu

41nodrošināšanai, vienlaikus tiks nodrošināta iespēja

42specializēties atbilstoši nepieciešamībai.

433.2.

44Ģimenes ārstu praksēs māsas ar

45nepieciešamajām kompetencēm vairāk iesaistīsies pacientu

46aprūpē, tādejādi atslogojot ģimenes ārsta darbu, lai

47sasniegtu labākus rezultātus pacientu aprūpē.

484.

49Ieguvumi veselības nozarei

504.1.

51Straujāk mazināts māsu deficīts,

52jo praktizēttiesīgas māsas profesija tiks apgūta īsākā

53laikā.

544.2.

55Pilnvērtīga māsas profesijas

56potenciāla izmantošana - no 01.01.2020. būs spēkā tikai tie

57sertifikāti, kas atbilst spēkā esošajam ārstniecības personu

58klasifikatoram (indikatīvi 543 māsām (no 8791) ir sertifikāti

59atbilstoši spēkā neesošajam klasifikatoram).

604.3.

61Ātrāk sasniegti ārstniecības

62rezultāti - kvalitatīvāka un pieejamāka aprūpe, veicināta

63pacientu apmierinātība.

645.

65Ieguvumi valstij, pašvaldībām

665.1.

67Uzlaboti sabiedrības veselības

68rādītāji kopumā.

695.2.

70Racionāla līdzekļu izlietošana,

71tai skaitā izglītības nozarē un veselības aprūpē (no 250

72absolventiem gadā, tikai aptuveni 60 uzsāk darbu valsts un

73pašvaldību ārstniecības iestādēs11 - vienkāršojot

74izglītības un kvalifikācijas uzturēšanas sistēmu sagaidām, ka

75uz valsts apmaksātajām studijām pieteiksies daudz motivētāki

76studenti, kā arī beidzot studijas māsai būs tiesības

77praktizēt ārstniecībā).

786.

79Ieguvumi sabiedrībai

806.1.

81Kvalitatīva aprūpe (pacientu

82aprūpi nodrošina patstāvīgi praktizēttiesīga māsa).

836.2.

84Uz indivīdu centrēta

85aprūpe.

866.3.

87Pieejama aprūpe visiem vecumiem,

88grupām un ģimenēm, veseliem un slimiem (cilvēks ar

89invaliditāti un mirstošs cilvēks).

906.4.

91Aprūpes pamats veselības

92veicināšana un slimību profilakse.

936.5.

94Izglītošana ir galvenā māsas

95loma.

966.6.

97Pacientu drošība un risku

98pārvaldība.

1Atalgojuma jautājums Konceptuālajā ziņojumā netiek

2skatīts, jo VM izveidotā darba grupa12 izvērtēja un

3noteica ārstniecības iestādēs strādājošajiem, tai skaitā arī

4māsām, darba samaksas palielināšanai nepieciešamo finansējumu

5vidējā termiņā, kā arī izskatīja risinājumu, lai pēc iespējas

6nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu normāla darba laika

7ietvaros. Lai turpinātu uzsākto ārstniecības personu darba

8samaksas palielināšanas izvērtēšanu un pilnveidotu veselības

9nozares darba samaksas sistēmu, kā arī sniegtu un sagatavotu

10priekšlikumus konkurētspējīgas darba samaksas palielināšanai

11darba grupa turpina darbu arī 2019.gadā13.

1Līdz 2020.gada 31.decembrim tiks veikti grozījumi

2attiecīgajā normatīvajā regulējumā, (reģistrs, kompetences),

3izstrādātas attiecīgas izglītības programmas un aktualizētas

4augstākās izglītības 2.līmeņa studiju programmas. Jauno māsu

5profesionālās attīstības konceptuālo risinājumu plānots ieviests

6ne vēlāk kā līdz 2021.gada 31.decembrim.

1Māsa ir ārstniecības persona14, kura piedalās

2veselības aprūpē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai

3kompetencei ārstniecībā15. Māsas profesija ir

4reglamentēta profesija16. Daudzējādā ziņā tieši māsas

5darbs garantē ātrāku ārstniecības rezultātu sasniegšanu, to

6saglabāšanu un uzturēšanu, kas vienlaikus veicina pacientu

7apmierinātību ar pakalpojuma kvalitāti, uzlabo sabiedrības

8veselības rādītājus kopumā un nodrošina racionālu līdzekļu

9izlietošanu veselības aprūpē.

1Vairākās PVO rezolūcijās un progresa ziņojumos uzsvērts,

2ka uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā un tās ilgtspējai ir

3nepieciešamas izglītotas, novērtētas un pienācīgi atalgotas māsas

4un vecmātes. Arī PVO Eiropas Reģionālā komiteja 2007. un

52009.gadā uzsvēra īpašo veselības aprūpes darbinieku lomu un viņu

6iesaistīšanas nepieciešamību un nozīmību veselības aizsardzības

7sistēmas stiprināšanā17.

1Saskaņā ar PVO 2015.gadā izstrādātā dokumenta

2"Eiropas stratēģiskie virzieni māsu un vecmāšu

3stiprināšanai, lai sasniegtu Veselība-2020 mērķus"

4(Europen strategic directions for strengthening nursing and

5midwifery towards Health 2020 goals) stratēģiskajiem

6virzieniem, kas vērsti uz māsas un vecmātes profesijas

7stiprināšanu, viena no dalībvalstu prioritātēm ir augstskolā

8iegūtas profesionālās kvalifikācijas nodrošināšana māsām un

9vecmātēm18.

1Statistikas dati liecina, ka māsu skaits Latvijā jau ilgstoši ir

2nepietiekams, bet pēdējo 10 gadu laikā:

31) reģistrētu strādājošu māsu skaits sarucis aptuveni par 21%,

4t.i., par 2319 māsām19;

52) māsu nodrošinājums uz 10 000 iedzīvotājiem ir samazinājies

6par 12% (49,3% - 2007.gadā, 43,9% - 2017.gadā)20;

73) māsu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir par 42% mazāks

8salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem ES valstīs21;

94) strauji sarucis pirmreizēji reģistrēto māsu

10skaits22;

115) darbu slimnīcās ir uzteikušas aptuveni 5 000

12māsas23;

136) no 250 absolventiem gadā aptuveni tikai 60 māsas uzsāk

14darbu valsts un pašvaldību ārstniecības

15iestādēs24;

167) aptuveni 40% strādājošo māsu ir pirmspensijas vai pensijas

17vecumā25;

188) Rīgā strādā vislielākais ārstu un māsu skaits, tomēr Rīgas

19un Pierīgas reģionā praktizējošu māsu skaits uz vienu

20praktizējošu ārstu attiecīgi ir 1,1 un 1,2, kas ir zem vidējā

21rādītāja valstī (1,3)26;

229) no visām 18 950 personām, kas ieguvušas māsas izglītību par

23māsu strādā mazāk kā puse (44,7%): no 18 950 māsām,

24praktizēttiesīgas ir tikai 66% (12 479 māsas), savukārt no visām

25praktizēttiesīgajām māsām par māsu strādā tikai 67 % (8 474

26māsas).

2710) vēl jo vairāk, sertificētas ir tikai 5675 māsas (66,9% no

28strādājošajām māsām).

1Darba tirgū māsu īpatsvars, kuras ir sertificētas saskaņā

2ar vēsturisko specialitāšu klasifikatoru27

3("zelta fonds") ir augsts, jo patlaban veselības aprūpē

4vēl strādā arī māsas ar profesionālo vidējo izglītību, kurām

5ārstniecības personas sertifikāts ir derīgs tikai līdz

631.12.2019.28, jo izsniegts pēc iepriekšējā

7ārstniecības personu specialitāšu klasifikatora, kas bija spēkā

8līdz 2009.gadam. Tiek prognozēts, ka 543 māsām (no 8791) pēc

931.12.2019. nebūs patlaban spēkā esošajam ārstniecības personu

10specialitāšu klasifikatoram atbilstoša sertifikāta.

1Pasaules Bankas 2015.gada ziņojumā "Latvijas

2veselības aprūpes sistēmas trūkumi: interviju un fokusa grupu

3diskusiju rezultāti"29 diskusiju un interviju

4rezultāti30 attiecībā uz cilvēkresursiem atklāja, ka

5lielākā daļa veselības sistēmā iesaistīto pušu uzskata, ka

6būtiska problēma ir veselības aprūpes personāla trūkums. Kā viena

7no tendencēm, kas varētu būt par iemeslu veselības aprūpes

8personāla trūkumam Latvijā ir ierobežojumi attiecībā uz

9pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas medmāsu specialitātes,

10piemēram, ambulatorās aprūpes medmāsa un slimnīcas

11medmāsa31 ir dažādas specialitātes, tādēļ, ja medmāsai

12nav abu sertifikātu, nav iespēju strādāt abās jomās, kas ierobežo

13viņu darba mobilitāti. Iepriekš minētajā ziņojumā vairāku

14reģionālo veselības aprūpes centru un slimnīcu pārstāvji uzsver,

15ka ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas

16ārstu un medmāsu specialitātes, ierobežo iespējas nodrošināt

17nepieciešamo personālu (t.i., noteikumos paredzēto speciālistu

18skaitu) un fleksibli to nodarbināt. Slimnīcām reizēm var rasties

19nepieciešamība nekavējoties palielināt medmāsu skaitu vienā vai

20citā nodaļā, t.i., nosūtīt medmāsas, kas strādā vienā nodaļā,

21veikt pienākumus citā, ja vienā jomā darba noslodze ir liela, bet

22otrā maza. Tā kā strādāšana neatkarīgi ir atļauta vienīgi

23speciālistiem, kuriem ir sertifikāti konkrētajā nozarē, šāda

24fleksibla nodarbinātība nav iespējama. Tādēļ cilvēkresursu

25vadītāji iesaka paplašināt specialitāšu grupas, jo slimnīcu

26ikdienas praksē ir nepieciešams nošķirt vienīgi dažas medmāsu

27specialitātes (piemēram, reanimācija un intensīvā aprūpe,

28anestezioloģija, dzemdniecība). Apspriežot šo risinājumu,

29cilvēkresursu vadītāji nenorādīja uz nepieciešamību pēc papildu

30apmācībām medmāsām, kuras viņi varētu fleksibli nodarbināt

31dažādās specialitātēs.

32Māsas (medicīnas

33māsa) kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība un

34profesionālās kompetences

1Likums "Par reglamentētajām profesijām un

2profesionālo kvalifikāciju atzīšanu"32 paredz

3minimālo māsas studiju programmas ilgumu koledžām un

4augstskolām.

1Saskaņā ar minēto likumu, studiju programmu ilgums

2koledžām un augstskolām atšķiras, kaut gan studiju noslēgumā tiek

3piešķirta identiska kvalifikācija (skat.2.tabulu)

1Māsas (medicīnas māsas) profesijas (kvalifikācijas)

2iegūšanai pilna laika koledžas studiju programmā ir 3 gadi,

3savukārt augstskolā - 4 gadi33.

1Patlaban māsas (medicīnas māsas) kvalifikācijas iegūšanu

2nodrošina 5 medicīnas koledžas (RSU Sarkanā Krusta

3medicīnas koledža, LU Rīgas 1.medicīnas koledža, Daugavpils

4Universitātes Daugavpils Medicīnas koledža, LU Rīgas Medicīnas

5koledža, LU P.Stradiņa medicīnas koledža) un RSU (Liepājas

6filiāle), īstenojot pirmā līmeņa profesionālās augstākās

7izglītības studiju programmas (5.LKI līmenis), un 2

8augstskolas (Rīgas Stradiņa Universitāte un Latvijas

9Universitāte), īstenojot otrā līmeņa profesionālās augstākās

10izglītības programmas (6.LKI līmenis).

112.tabula

12Minimālais

13izglītības programmas ilgums māsām

14Māsu skolā

15Medicīnas koledžā

16Augstskolā

17Pilna laika studiju trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un

18klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības

19aizņem vismaz vienu trešdaļu un praktiskās mācības - vismaz

20pusi no kopējā mācību laika34.

21(Trīs pilna laika studiju gadi 1.līmeņa augstākās

22izglītības iestādē atbilst 80 KP līdz 120 KP jeb no 120

23ECTS līdz 180 ECTS35).

24Četri gadi, kas atbilst vismaz 160 KP

25jeb 240 ECTS36 bakalaura studiju programmās

26Izglītība atbilst trešajam PKL un

27ceturtajam LKI līmenim

28Izglītība atbilst ceturtajam PKL un

29piektajam LKI līmenim37

30Atbilst piektajam PKL un

31sestajam LKI līmenim38

32Māsu skolās māsu izglītības programma vairs

33netiek īstenota

34Vispusīgas un specializētas zināšanas,

35prasmes un kompetences profesionālajā jomā, kas paredz

36pacientu aprūpi, tai skaitā tehnoloģiju zināšanas un izpratne

37par profesijas būtību kā arī atbilstošu klīnisko

38pieredzi39

39Pamata un specializētās zināšanas, prasmes,

40kompetences un to kritiska izpratne zinātņu nozarē vai

41profesijā, kas saistīta ar pacientu aprūpi, tajā skaitā

42izpratne par profesionālo ētiku, profesionālās darbības

43ietekmi uz pacientu, kā arī lēmumu pieņemšanu un problēmu

44risināšanu profesijā, plaša zināšanu bāze specialitāšu un

45jaunu tehnoloģiju apguvei turpmākajā profesionālajā

46darbībā40

1Koledžas Māszinību studiju programmas apjoms ir 120 KP,

2tajā skaitā kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana

38-10 KP apjomā, bet augstskolas profesionālā bakalaura māszinību

4studiju programmas apjoms ir 160 KP, tajā skaitā bakalaura darba

5izstrādāšana un aizstāvēšana 10 KP apjomā. Šī 40 KP starpība,

6uzsākot studijas augstskolā vēlākajos studiju posmos, rezultējas

7vēl vienā studiju gadā, kas paredz bakalaura darba izstrādi

8papildus 10 KP apjomā. Šāda divpakāpju (divu noslēguma darbu

9izstrādāšana un aizstāvēšana) izglītības sistēma kvalifikācijas

10iegūšanai pamatspecialitātē ir nesamērīga un nepamatota, un ir

11slogs māsām pēc koledžas beigšanas turpināt studijas augstskolā,

12lai iegūtu pamatspecialitāti (no visām praktizēt tiesīgām māsām

13mazāk kā puse 45% ir sertificētas māsas41).

1Veidojot vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju saskaņā ar

2Direktīvas 2005/36/EK prasībām, tajā paredzēts ietvert

3padziļinātas kompetences attiecīgi šo kompetenču apgūšanā

4nodrošinot klīnisko praksi nepieciešamā apjomā (skat. šī ziņojuma

57.punktu). Izvērtējot gan izstrādāto māsas (vispārējā aprūpes

6māsa) profesijas standartu, gan pašu koledžu sniegto informāciju,

7ir skaidrs, ka izglītības saturs, kas ir jāapgūst māsai, lai tā

8pēc studijām varētu pilntiesīgi strādāt profesijā atbilstoši

9darba tirgus prasībām, pārsniedz 3 gadu studiju ilgumu un to

10nevar iekļaut 120 kredītpunktos. Līdz ar to ir nepieciešams māsu

11izglītībā ieviest vienotu vienu otrā līmeņa profesionālās

12augstākās izglītības studiju programmu, kas atbilst 6 LKI

13līmenim.

1Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija Darbības

2programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.4.

3specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa

4profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un

5radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" (turpmāk

6- 8.1.4. SAM) ietvaros realizē atbalstu koledžu

7(Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža, LU Rīgas

81.medicīnas koledža, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža)

9infrastruktūras attīstībai un aprīkojuma modernizācijai,

10iekārtu un aprīkojuma iegādei pirmā līmeņa profesionālās

11augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai.

1228. 8.1.4. SAM ietvaros Daugavpils Universitātes aģentūrā

13"Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas

14koledža" tika modernizētas divas STEM pirmā līmeņa

15augstākās profesionālās izglītības studiju programmas:

16"Māszinības" un "Ārstniecība" (ārsta

17palīgs)42. Projekts ir noslēdzies. Tika

18izveidoti un aprīkoti četri jauni mācību kabineti: pacientu

19aprūpes procesa simulāciju centrs (procedūru kabinets un

20manipulāciju istaba), ārstnieciskās masāžas mācību centrs

21praktisko iemaņu apguvei, inovatīvo tehnoloģiju laboratorija, kur

22tiks veikti pētījumi un nodrošināta inovāciju ieviešana studiju

23procesā un neatliekamās medicīniskās palīdzības simulācijas

24centrs. Mācību telpas varēs izmantot ne tikai koledžas studenti

25un docētāji tālākizglītības un profesionālas pilnveides programmu

26apguvei un specializācijas nodrošināšanai studiju programmās

27"Māszinības" un "Ārstniecība", bet arī

28ārstniecības iestāžu darbinieki kvalifikācijas paaugstināšanai un

29profesionālajai pilnveidei, ievērojot 8.1.4.SAM noteikto prasību

30par papildinošas saimnieciskās darbības apjoma

31ierobežojumu43.

3229. 8.1.4. SAM ietvaros Latvijas Universitātes aģentūra

33"Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža"

34veic infrastruktūras modernizēšanu pirmā līmeņa profesionālās

35augstākās izglītības programmās "Ārstniecība" (ārsta

36palīgs), "Farmācija" (farmaceita asistents) un

37"Māszinības", kā arī profesionālās vidējās izglītības

38programmās "Zobārstniecība" (zobārstniecības māsa) un

39arodizglītības programmās "Zobārstniecība" (zobārsta

40asistents) un "Māszinības" (māsas palīgs). Projektu

41plānots pabeigts 30.09.2019., tā ietvaros:

1Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra

2"Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas

3koledža" veic infrastruktūras modernizēšanu (Projektu

4plānots pabeigt 30.09.2019.) pirmā līmeņa profesionālās

5augstākās izglītības studiju programmās "Māszinības",

6"Ārstniecība" (ārsta palīgs), "Ārstnieciskā

7masāža" un "Farmācija" (farmaceita asistents), kā

8arī profesionālās vidējās izglītības programmā

9"Zobārstniecība" (zobārstniecības māsa):

1Uzlaboto studiju mācību vidi koledžās izmanto (un turpinās

2izmantot) koledžu realizētā studiju virziena "Veselības

3aprūpe" studējošie, gan 1.līmeņa programmu studējošie, gan

4vidējās profesionālās un arodizglītības audzēkņi, piemēram, ārsta

5palīgs, vecmāte, farmaceita asistents, zobu tehniķis, māsas

6palīgs līdz ar to nepieciešams saglabāt un izmantot 8.1.4. SAM

7ietvaros, veiktos ieguldījumus koledžu infrastruktūrā un

8aprīkojuma iegādē, lai nodrošinātu 8.1.4. SAM sākotnējo mērķu

9sasniegšanu.

1Vienlaikus jānorāda, ka koledžas ir integrētas

2augstskolās, veidojot stratēģisku sadarbību. Ar 2019.gada

31.jūliju Rīgas 1.medicīnas koledža turpina pastāvēt kā Latvijas

4Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas

51.medicīnas koledža"46. Ar 2018.gada 1.martu

6Daugavpils medicīnas koledža ir Daugavpils Universitātes aģentūra

7ar nosaukumu "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas

8koledža"47. Ar 2010.gada 2.janvāri Sarkanā Krusta

9medicīnas koledža ir Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra -

10"Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas

11koledža"48.

1Koledžu integrācija dot iespēju augstskolām attīstīt

2esošos studiju virzienus, nodrošinot lielāku studējošo skaitu un

3stiprinot akadēmiskā personāla kompetenci.

1Koledžu integrācija augstskolās ļauj efektīvi izmantot

2augstākās izglītības un zinātnes resursus, konsolidējot medicīnas

3studijām un zinātniskajai pētniecībai pieejamos resursus,

4paaugstinot studiju programmu kvalitāti un stiprinot to sasaisti

5ar zinātnisko pētniecību. Jāatzīmē, ka studiju programmu saturu

6reglamentētajās profesijās nosaka normatīvie akti, kā arī veicot

7studiju programmu ārējo novērtējumu licencēšanas un akreditācijas

8procesā, par studiju programmu satura atbilstību nozarei

9nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atzinumu sniedz nozares

10sertificējošās institūcijas. Šobrīd koledžas saskaņo māszinību

11studiju programmas saturu ar augstskolu, nodrošinot studiju

12programmu īstenošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu.

1Līdz 2022.gadam koledžas realizēs pirmā līmeņa

2profesionālās augstākās izglītības studiju programmu

3"Māszinības", izmantojot 8.1.4. SAM ietvaros

4modernizēto infrastruktūru. Attiecīgi no 2022.gada līdz projekta

5uzraudzības beigām koledžas sadarbojas ar augstskolām noslēdzot

6līgumu par sadarbību un infrastruktūras izmantošanu tādējādi

7nodrošinot 8.1.4.SAM projekta ilgtspēju. Līdz ar to netiek skarts

8darbības programmas mērķis, uzdevumi un grozījumi darbības

9programmā nav jāveic, pie tam infrastruktūra paliek koledžā, jo

10šo infrastruktūru izmanto vēl citu programmu studenti.

1Turpmākajā māszinību izglītības studiju programmu

2īstenošanā 8.1.4. SAM ieguldījumi māszinību programmās

3tiks izmantoti tiem pašiem mērķiem, proti, lai sagatavotu māsas

4un lai studiju laikā iegūtās zināšanas, prasmes un attieksmes

5būtu atbilstošas ES prasībām. Ieguldījumi nav veikti lieki un

6neietekmēs projekta ilgtspēju.

1Vienlaicīgi darbības programmas "Izaugsme un

2nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes

3un mūžizglītība" 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa

4"Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko

5personālu stratēģiskās specializācijas jomās" ietvaros

6augstskolas piesaista doktorantus/ zinātnisko grādu pretendentus

7un ārvalstu pasniedzējus akadēmiskam darbam un tiek pilnveidotas

8augstskolu (RSU un LU), kā arī augstskolu padotībā esošo koledžu

9(piemēram, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas, LU P.Stradiņa

10medicīnas koledžas, LU Rīgas 1.medicīnas koledžas49 un

11LU Rīgas Medicīnas koledžas) akadēmiskā personāla kompetences, ko

12varēs izmantot profesionālās augstākās izglītības studiju

13programmas "Māszinības" īstenošanā.

1Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā

2pamatspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši

3kompetencei50 atļauts ārstniecības personām, kuras ir

4sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu

5reģistrā51.

1Ārstniecības personas sertifikāts ir sertifikācijas

2institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās

3personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības

4persona ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību

5(speciālista praksi) konkrētajā nozarē52. Māsu,

6zobārstniecības māsu, vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju

7veic Latvijas Māsu asociācija.53

1Atbilstoši Ārstniecības personu

2klasifikatoram54 māsas profesijā ir septiņas

3pamatspecialitātes, sešas papildspecialitātes un trīs

4ārstnieciskās un diagnostiskās metodes (skat. 3.tabulā).

5Sertifikācija vai resertifikācija papildspecialitātē vai

6ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē tiek veikta tikai pēc

7sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē.

83.tabula

9Māsas (medicīnas

10māsa) specialitātes

11Pamatspecialitātes

126

13papildspecialitātes

143

15ārstnieciskās un diagnostiskās metodes

16Bērnu aprūpes māsa

17Diabēta aprūpes māsa

18Endoskopijas metode māsu praksē

19Ambulatorās aprūpes māsa

20Onkoloģiskās aprūpes māsa

21Funkcionālās diagnostikas metode māsu

22praksē

23Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās

24aprūpes māsa

25Nieru aizstājējterapijas un nefroloģiskās

26aprūpes māsa

27Mākslīgās asinsrites metode māsu

28praksē

29Ķirurģiskās aprūpes māsa

30Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas

31māsa

32Operāciju māsa

33Transfuzioloģijas māsa

34Garīgās veselības aprūpes māsa

35Neonatoloģijas māsa

36Internās aprūpes māsa

1Māsām, kuras vēlas praktizēt specialitātē pēc

2profesionālās kvalifikācijas "Māsa (medicīnas māsa)"

3iegūšanas (t.i. pēc koledžas), šobrīd ir jāturpina mācības

4attiecīgajā pamatspecialitātē, piemēram, ķirurģiskās aprūpes

5māsas pamatspecialitāti var apgūt 2.līmeņa profesionālās

6augstākās izglītības studiju programmā. Tas nozīmē, ka māsai

7minētās pamatspecialitātes iegūšanai pēc 3 (trīs) gadu studijām

8koledžā, tajā skaitā arī kvalifikācijas darba izstrādāšanas un

9aizstāvēšanas (8-10KP), vēl vienu gadu jāstudē augstskolā, atkal

10izstrādājot un aizstāvot kvalifikācijas darbu specialitātes

11iegūšanai:

121) jāiestājas augstskolā (dokumentu iesniegšana, reģistrācijas

13maksa);

142) klātienes studijas (no valsts budžeta finansētas studiju

15vietas un maksas studiju vietas);

163) studiju savienošana ar māsas darbu;

174) jāizstrādā kvalifikācijas darbs.

1Jāatzīmē, ka atbilstoši esošajam normatīvajam regulējumam,

2pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas māsa vēl nedrīkst

3veikt patstāvīgu ārstniecības darbību specialitātē, jo

4nepieciešams sertifikāts pamatspecialitātē. Savukārt

5sertifikāciju māsa var kārtot tikai pēc pamatspecialitātes

6apgūšanas, ko apliecina augstākās izglītības

7diploms55.

1Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta arī

2ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kas noteikta

3normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības

4atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas

5kārtību ietvertajā ārstniecisko un diagnostisko metožu

6klasifikatorā56.

1Atbilstoši ārstniecības personu sertifikācijas kārtībai

2māsa, kura vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (turpmāk -

3sertificējamā ārstniecības persona), iesniedz sertifikācijas

4institūcijā iesniegumu, tam pievienojot MK noteikumos minētos

5dokumentus.

1Māsai, lai pretendētu uz sertifikāciju57, ir

2sarežģīts izglītības process, jo māsām ir dažādi profesionālās

3izglītības līmeņi. Līdz ar to sagatavošanās sertifikācijai ir

4laikietilpīga un sarežģīta. Māsām, kurām ir vidējā profesionālā

5izglītība un kuras kaut kādu apstākļu dēļ nevar resertificēties,

6lai saņemtu sertifikātu, vispirms jāpabeidz studijas kādā no

7pamatspecialitātēm un jāturpina mācības papildspecialitātes

8iegūšanai, ja attiecināms. Resertifikācija ir attiecināma uz

9specialitātē sertificētu māsu, kura ne vēlāk kā trīs mēnešus

10pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām ir pieteikusies

11atkārtotai ārstniecības personas sertifikāta

12saņemšanai58.

1LMA novērtē resertificējamās ārstniecības personas

2sertifikāta derīguma termiņa laikā veikto kompetenču pilnveidi,

3pirms tam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzkrājot 100

4tālākizglītības punktus (turpmāk - TIP), un iesniegto

5profesionālās darbības pārskatu par attiecīgajā

6pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai

7diagnostiskajā metodē veiktā darba apjomu, tā intensitāti un

8kvalitāti (informācija sniedzama par visām ārstniecības iestādēm,

9kurās sertifikāta derīguma termiņa laikā resertificējamā

10ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi)59.

1Profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības

2pasākumos sertifikāta derīguma termiņa laikā māsas profesijas

3pamatspecialitātēs, papildspecialitātēs vai ārstnieciskajā vai

4diagnostiskajā metodē ir nepieciešams iegūt 100 TIP, no kuriem

5vismaz 60% ir par profesionālās un zinātniskās darbības un

6tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās

7ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā

8pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai

9diagnostiskajā metodē60.

1Normatīvajos aktos ir noteikti gadījumi, kad

2resertifikācija netiek piemērota un gadījumi, kad tā tiek

3atteikta61. Abos minētajos gadījumos māsai tiek liegts

4strādāt specialitātē līdz sertifikāta iegūšanai.

1Ja ārstniecības personai nepiemēro vai atsaka

2resertifikāciju62, tā var pretendēt uz sertifikāta

3iegūšanu, nokārtojot sertifikācijas eksāmenu63.

4Visbiežākie atteikumi ir gadījumos, kad:

51) ārstniecības personai ir beidzies sertifikāta derīguma

6termiņš;

72) pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā

8vai diagnostiskajā metodē nostrādāti mazāk kā trīs gadi;

93) nepietiekams TIP skaits specialitātē un kopumā vai arī tiek

10konstatēta darbības pārskata64 neatbilstība

11specialitātes darbībai, piemēram, māsas profesionālā darbība

12saistīta ar bērnu aprūpi, bet māsa sākotnēji ieguvusi sertifikātu

13fiziopulmonoloģijā, savukārt pēc resertifikācijas tiek piešķirts

14sertifikāts internās aprūpes māsas specialitātē, nākamajā

15resertifikācijas periodā uzrādītais darbības pārskats atspoguļo

16tikai bērnu aprūpes kompetences, kā rezultātā personai tiek

17atteikta resertifikācija.

1Izpētot Lietuvas pieredzi, tika konstatēts, ka Lietuvā ir

2piecas māsu specialitātes: anestēzijas un intensīvās aprūpes

3māsa, operāciju māsa, neatliekamās aprūpes māsa, garīgās aprūpes

4māsa un ambulatorās aprūpes māsa. Līdz 2009. gadam Lietuvā māsas

5specialitātēs tika piemērota sertifikācija. Šajā laikā māsas

6specializāciju ieguva profesionālās pilnveides programmās, kuru

7mācību ilgums bija 3-6 mēneši (1000 akadēmiskās stundas), no

8kuriem 80% tika veltīti praktiskajām mācībām. Savukārt kopš

92010.gada Lietuvā prakses tiesības profesijā apliecina vispārējās

10aprūpes māsas licence65, kuras derīguma termiņš ir

11pieci gadi. Lai pagarinātu licences termiņu, ir noteikts, ka

12minimālais prakses apjoms profesijā 5 gadu periodā ir 3 gadi,

13papildus nosakot profesionālo pilnveidi 60 akadēmisko stundu

14apjomā. Ja persona 3 gadus nav strādājusi profesijā, tad

15profesionālā pilnveide jāveic 160 akadēmisko stundu apjomā.

1Tātad, lai māsa, neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības

2līmeņa, varētu strādāt veselības aprūpē un pilnvērtīgi veikt

3amata pienākumus, viņai:

41) jābūt reģistrētai un reizi 5 gados jāatjauno reģistrācija

5ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā

6(turpmāk - ĀPR);

72) reizi 5 gados jāsertificējas un/vai jāatjauno sertifikācija

8pamatspecialitātē, papildspecialitātē un/vai metodē;

93) jāapgūst, jāpilnveido, jāuztur vai jāatjauno sava

10profesionālā kvalifikācija pamatspecialitātē, papildspecialitātē

11un/vai metodē atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

1Direktīva 2005/36/EK paredz, ka vispārējās aprūpes māsas

2izglītību var iegūt vismaz trīs gadus ilgās studijās, kas atbilst

34600 akadēmiskajām stundām, no kurām vismaz ⅓ ir teorētiskās

4mācības un vismaz ½ - klīniskā prakse66.

1Jāuzsver, ka jau šobrīd māsu profesija prasa no māsām

2lielu atbildību, nodrošinot veselības aprūpi mājās un sarežģītu

3aprūpes manipulāciju izmantošanu, ko diktē tehnoloģiju

4nepārtraukta attīstība, kā arī uz cilvēkiem orientētas pieejas

5ieviešana pakalpojumu sniegšanā, kas nozīmē, ka pakalpojumi ir

6visaptveroši, nepārtraukti, droši un atbilst indivīda

7vajadzībām67. Tāpēc 2013.gadā Direktīvā

82005/36/EK68 tika aktualizētas un noteiktas jaunās

9kompetences, kas ietver:

101) kompetence patstāvīgi diagnosticēt, kad

11ir nepieciešama pacientu aprūpe, izmantojot pašreizējās

12teorētiskās un klīniskās zināšanas, un plānot, organizēt un

13īstenot pacientu aprūpi, tajā par pamatu ņemot zināšanas un

14prasmes;

152) kompetence rezultatīvi sadarboties ar citiem veselības

16aprūpes dalībniekiem, tostarp iesaistīties veselības aprūpes

17darbinieku praktiskajā apmācībā;

183) kompetence palīdzēt indivīdiem, ģimenēm un grupām ievērot

19veselīgu dzīvesveidu un rūpēties par veselību;

204) kompetence patstāvīgi veikt neatliekamus dzīvības glābšanas

21pasākumus un veikt pasākumus krīžu un katastrofu gadījumos;

225) kompetence patstāvīgi konsultēt, dot

23norādījumus un atbalstīt personas, kam nepieciešama aprūpe, un šo

24personu aprūpētājus;

256) kompetence patstāvīgi nodrošināt pacientu

26aprūpes kvalitāti un to novērtēt;

277) kompetence visaptveroši komunicēt savā profesionālajā jomā

28un sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes

29nozarē;

308) kompetence

31analizēt aprūpes kvalitāti, lai uzlabotu savu profesionālo

32vispārējās aprūpes māsas praksi.

1Lai plašākā lokā diskutētu par šo jautājumu un uzklausītu

2visu ieinteresēto pušu viedokļus, VM sadarbībā ar LMA 2017.gada

311.janvārī organizēja diskusiju par māsas profesijas un

4specialitāšu profesionālo kvalifikāciju un kompetenci

5ārstniecībā. Diskusijā piedalījās pārstāvji gan no nozares

6profesionālajām organizācijām, gan izglītības un ārstniecības

7iestādēm, kā arī Izglītības un zinātnes

8ministrijas69.

1Diskusijas dalībnieki panāca vienošanos par šādām

2turpmākajām darbībām:

31) izglītības iestādēs sagatavot speciālistus atbilstoši darba

4tirgus pieprasījumam;

52) izstrādāt māsas profesijas standartu tajā ietverot

6vispārējās aprūpes māsas (VAM) kompetenci;

73) pēc māsas (vispārējās aprūpes māsas) izglītības ieguves

8nodrošināt iespēju saņemt VAM māsas sertifikātu;

94) izveidot darba grupu profesijas standarta izstrādei.

1Secīgi Veselības ministrijā laika periodā no 2017.gada

22.februāra līdz 2017.gada 16. novembrim strādāja darba grupa

3"Māsas un vecmātes profesijas un specialitāšu

4izvērtēšanai"70 (turpmāk - Darba grupa), kuru

5vadīja Latvijas māsu asociācija.

1VM darba grupa, izvērtējot Direktīvā 2005/36/EK

2aktualizētās kompetences, secināja, ka minētās kompetences ir

3daudz plašākas, nekā 2006.gada māsas profesijas standartā

4ietvertās un tās atbilst 6.LKI71

5līmenim.

1Situācijas izpētes gaitā konstatētās problēmas:

21) Netiek nodrošināta paaudžu nomaiņa māsas profesijā.

3Latvijā ir reģistrētas 18882 māsas, taču tikai 8460 māsas strādā

4māsas profesijā, no tām 2148 māsas ir pirmspensijas un pensijas

5vecumā (33% ir pirmspensijas vecumā, 7% pārsniedz 65 gadu

6slieksni)72.

72) Risks darba tirgū zaudēt māsas, kuras ir sertificētas

8saskaņā ar vēsturisko specialitāšu klasifikatoru.

93) Ilgs mācību laiks pamatspecialitātes iegūšanai. Lai

10māsa ar vidējo profesionālo izglītību iegūtu pamatspecialitātes

11sertifikātu, viņai jāstudē 2 gadi.

124) Darba tirgus nosacījumi sertificētām māsām un

13nesertificētām māsām ir atšķirīgi. Patlaban liela daļa

14(33%73) māsu strādā tikai profesijā bez sertifikāta,

15līdz ar to viņas:

16• nav tiesīgas patstāvīgi strādāt pamatspecialitātē,

17apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai metodē (ārstniecības

18iestādei ir jānodrošina uzraudzība),

19• ir mazāka alga nekā sertificētām māsām, jo ir noteikta algas

20diferenciācija,

21• tiek liegta iespēja konkurēt darba tirgū, jo sertificētai

22māsai ir priekšroka,

23• tiek liegta iespēja apgūt papildspecialitāti un metodi, ko

24var apgūt tikai sertificēta māsa.

255) Savukārt sertificētām māsām ir ierobežota iespēja mainīt

26darba vietu, jo viņas drīkst patstāvīgi strādāt tikai sertifikāta

27darbības jomā.

286) Māsām, kurām ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš

29vai tās kādu iemeslu dēļ sākotnēji nav reģistrējušās ĀPR, ir

30sarežģīti atgriezties darba tirgū.

317) Lai atjaunotu reģistrāciju ĀPR, māsām profesionālās

32pilnveides kursos jāapgūst jaunas profesionālās kompetences un

33prasmes, jānokārto reģistrācijas eksāmens, jāatjauno profesionālā

34darbība medicīnas jomā, reģistrējoties ĀPR. Secīgi tam jāapgūst

35specialitāte (formālā izglītība) un jānokārto sertifikācijas

36eksāmens.

1Secinājumi:

21) Latvijā māsai (medicīnas māsai) ir viens profesijas

3standarts un viena kvalifikācija74, kas tiek iegūta 2

4dažādu līmeņu izglītības programmās ar atšķirīgu zināšanu,

5prasmju, kompetenču līmeni. 5 LKI līmenis - veikt praktiskus

6uzdevumus un analizēt praktiskas problēmas profesijā; 6 LKI

7līmenis - patstāvīgi iegūt, atlasīt informāciju un analizēt

8aprūpes kvalitāti, to izmantot, pieņemot lēmumus un risinot

9problēmas attiecīgajā nozarē vai profesijā. Šāda māsu izglītības

10organizācija rada neskaidrību veselības aprūpes darba

11tirgū75, līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt jaunu

12Māsas profesijas standartu, kas atbilstu 6 LKI līmenis un

13nodrošinātu, ka māsas kvalifikācija tiek īstenota tikai otrā

14līmeņa augstākā izglītības studiju programmā, līdz ar to

15nodrošinot profesijas pilnvērtību, viengabalainību un mobilitāti

16darba tirgū.

172) Māsas profesijā pēc būtības kompetenču loks ir plašs un

18ļauj būt mobilai. Māsas profesijā dominē caurviju kompetences,

19kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, piemēram, terapeitisko,

20ķirurģisko, ambulatoro pacientu aprūpē, bet patlaban Latvijā

21noteiktais sertifikācijas process ierobežo māsas mobilitāti un

22neļauj pielāgoties darba tirgus pieprasījumam.

233) Neelastīga pārkvalifikācija un sarežģīta specialitātes

24iegūšana, kas apgrūtina māsu profesionālās darbības uzsākšanu,

25mobilitāti un atgriešanās nozarē.

264) Dažādie izglītības līmeņi vienas profesijas ietvaros veido

27sarežģītu un laikietilpīgu sertifikācijas procesu.

1Profesijas standartu aktualizācijas nepieciešamību izvērtē

2nozaru ministrijas ne retāk kā reizi piecos

3gados76.

1VM darba grupa77 sadarbībā ar LMA ir

2izstrādājusi jaunu 6 LKI līmenim atbilstošu Māsas

3(vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projektu,

4ievērojot Eiropas Māsu asociācijas (European Federation of

5Nurses Association, turpmāk -EFNA) izstrādāto struktūru,

6respektējot EFNA uzstādījumu: uz vispārējās aprūpes māsas

7izglītības bāzes, kas iegūta augstskolā, nodrošināt iespēju

8profesionālās pilnveides programmās apgūt papildu zināšanas,

9prasmes un iegūt kompetences, kas nepieciešamas māsai ar

10specializāciju (piemēram, bērnu aprūpē, psihiatrijā utt.), bet

11nākotnē šo pieeju saglabājot arī maģistratūras programmās

12paplašinātās prakses māsu (advanced nurse)

13izglītošanā.

1Jaunais māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas

2standarts ir pamats veiksmīgai profesijas, tai skaitā

3specializācijas, attīstībai, jo tajā tiek ietvertas 6.LKI līmenim

4atbilstošas kompetences, proti, māsas profesijas pamatizglītībā

5tiks ietvertas padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas

6visās aprūpes jomās, tādejādi nodrošinot, ka persona pēc māsas

7(vispārējās māsas) kvalifikācijas iegūšanas ir tiesīga patstāvīgi

8strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un

9ambulatoro pacientu aprūpē.

104.tabula

11Riski, ja māsas

12profesijas standarts netiek aktualizēts

13Nemainot profesijas standartu, joprojām

14darba tirgū ieplūdīs māsas ar dažāda līmeņu zināšanām,

15prasmēm, kompetencēm

16Saglabājot māsu izglītību 5.LKI līmenī,

17netiks nodrošināta profesijas attīstība atbilstoši

18starptautiskajai praksei un darba tirgus prasībām

19Saglabājot māsu izglītību 5.LKI līmenī, būs

20jāsaglabā māsu pamatspecialitāšu skaits

21Saglabājot māsu izglītību 5.LKI līmenī,

22nevarēs paplašināt patstāvīgā darba apjomu profesijā māsu

23nevienlīdzīgās profesionālās kvalifikācijas dēļ

24Nemainot profesijas standartu, tiks

25ierobežota ne tikai māsu mobilitāte darba tirgū, bet arī

26profesijas atzīšana starptautiskā līmenī

1Tiesības veikt profesionālo darbību māsas (vispārējās

2aprūpes māsa) profesijā apliecina diploms par otrā līmeņa

3profesionālo augstāko izglītību, kas atbilst 6. LKI līmenim, un

4personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. Vienlaicīgi

5medicīnas koledžas ir svarīgs resurss māsu izglītības

6nodrošināšanā, tāpēc nepieciešams optimāls risinājums, kad

7augstskolu un koledžu sadarbības ietvaros tiek nodrošināta

8iespēja vienotā izglītības procesā iegūt māsas (vispārējās

9aprūpes māsa) kvalifikāciju.

1Veselības aprūpes studiju procesa neatņemama un būtiska

2sastāvdaļa ir efektīva studiju procesa īstenošana reālos

3klīniskās vides apstākļos.

1Vispārējās aprūpes māsas apmācība ietver teorētisko un

2klīnisko apmācību. Teorētiskā apmācība ir tā māsu apmācības daļa,

3kurā apmācāmās māsas iegūst Direktīvas 31.panta 6. un 7. punktā

4noteiktās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences.

5Apmācību nodrošina pacientu aprūpes pasniedzēji un citas

6kompetentas personas universitātēs, augstākās izglītības

7iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās

8aprūpes māsu profesionālajās skolās vai profesionālās apmācības

9programmās78. Klīniskā apmācība ir tā vispārējās

10aprūpes māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas, strādājot

11komandā un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai

12sabiedrību, izmantojot iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences,

13apgūst pacientam vajadzīgās aprūpes organizēšanu, īstenošanu un

14izvērtēšanu. Apmācāmās māsas apgūst ne vien darbu komandā, bet

15arī to, kā vadīt komandu un organizēt vispārēju pacientu aprūpi -

16tostarp personu un nelielu grupu veselības izglītību - veselības

17aprūpes iestādēs vai sabiedrībā79.

1Lai turpmāk vienotā izglītības procesā varētu iegūt māsas

2(vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju, konceptuālajā ziņojumā

3ir iekļauti 3 alternatīvi risinājuma varianti.

1Tiek īstenota tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā

2izglītības studiju programma, kas atbilst 6.LKI līmenim.

1Nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā

2regulējumā80, kas nodrošinātu iespēju Latvijas valsts

3augstskolām izstrādāt un īstenot otrā līmeņa profesionālā

4augstākā izglītības studiju programmu ar iegūstamo kvalifikāciju

5"Māsa (vispārējās aprūpes māsa)", kuras kopējais pilna

6laika studiju programmas apjoms ir 160 KP, kas tiek īstenoti 8

7semestros. Programmas īstenošanas plānojums, ieskaitot semestru

8sākuma un beigu termiņu noteikšanu ir augstskolas rīcības

9brīvības jautājums. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu iespējami

10efektīvu studiju procesu, īpaši, lai nodrošinātu pilnvērtīgas

11klīniskās apmācības, semestru plānojumā ir jāiekļauj arī vasaras

12mēneši.

1Lai nodrošinātu EK direktīvas 31.panta 6. un 7.punktā

2prasības par vispārējās aprūpes māsas izglītību, noteikt, ka

3teorētiskās apmācības veido 1/3 daļu no studiju laika, savukārt

42/3 ir klīniskā apmācība, kuru paredzēts īstenot veselības

5aprūpes iestādēs. Klīniskā apmācība ir izglītības procesa daļa,

6kurā izglītojamie, būdami daļa no ārstniecības iestādes komandas

7un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai sabiedrības

8daļu, apgūst to, kā organizēt, īstenot un izvērtēt nepieciešamo

9pacientu aprūpi, pamatojoties uz viņu apgūtajām zināšanām un

10prasmēm. Izglītojamie apgūst ne vien darbu komandā, bet arī to,

11kā vadīt komandu un organizēt pacientu aprūpi (arī indivīda un

12sabiedrības izglītošanu veselības jautājumos). Klīniskā apmācība

13veido vismaz vienu pusi no kopējā studiju ilguma.

1Līdz ar māsas (vispārējās aprūpes māsa) kompetences

2noteikšanu81 un profesijas standarta apstiprināšanu,

3bet ne vēlāk kā ar 2021.gada 31.decembris, pirmā līmeņa

4profesionālās augstākās izglītības programma

5"Māszinības" vairs netiek realizētas. Uzsākot realizēt

6profesionālo bakalaura programmu māszinībās 2022./2023.studiju

7gadā, studējošie, kuri imatrikulēti pirmā līmeņa

8profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā līdz

92021. gada 31. decembrim, pielīdzinot iepriekš iegūtās

10teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, turpinās studijas

11profesionālā bakalaura māszinību programmā.

1Tas nozīmē pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu ar

2profesionālā bakalaura studiju programmu konsolidāciju, kas

3veicinās koledžas un augstskolas sadarbību, apvienojot resursus

4profesionālā bakalaura studiju programmas māszinībās

5aktualizēšanā un īstenošanā. Tādā veidā tiktu īstenota Direktīvas

6prasībām (īpaši uzsverot prasmju apmācību simulāciju vidē

7balstītu metodiku (kas ir teorētisko apmācību daļa) un klīnisko

8apmācību82 efektīvu realizāciju ārstniecības iestādē,

9kam ir neizbēgama un neatceļama vieta un loma māsas izglītībā )

10atbilstoša studiju programma.

1Studējošajiem tiks nodrošināts aktualizēts Direktīvai

2atbilstošs studiju saturs, piekļuve visu akadēmisko jomu

3resursiem, ES struktūrfondu programmu ietvaros modernizētajai

4infrastruktūrai, kā arī nodrošinātas starptautiskās sadarbības

5iespējas.

1Sadarbības ietvaros ar augstskolām un darba devēju

2profesionālajām organizācijām, tai skaitā ar Latvijas Lielo

3slimnīcu asociāciju koledžas, tai skaitā koledžu mācībspēki,

4turpinās piedalīties māsu izglītības procesā.

1Turpmāk māsas profesionālo kvalifikāciju iegūs

2profesionālā bakalaura studiju programmā. Izglītības procesa

3nodrošināšanai tiks saglabāti un izmantoti iepriekš veiktie SAM

48.1.4. ieguldījumu rezultāti. Arī pēc konceptuālā ziņojuma

5risinājuma ieviešanas (īstenošanas) modernizētā studiju mācību

6vide SAM 8.1.4. ietvaros tiks izmantota māsas kvalifikācijas

7iegūšanai. Proti, koledžās modernizēto mācību vidi izmantos arī

8māszinību studenti, kuri apgūst attiecīgo profesionālā bakalaura

9programmu. Lai stiprinātu SAM 8.1.4. projektu rezultātu

10ilgtspēju, koledžas ar attiecīgajām augstskolām noslēgs līgumus

11par projektā iegūtās infrastruktūras izmantošanu māszinību

12studiju programmas īstenošanā. SAM 8.1.4. projektu finansējuma

13saņēmēji joprojām atbildīs tiem pašiem nosacījumiem, kas noteikti

14Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumos Nr.533

15"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

168.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa

17profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un

18radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās"

19īstenošanas noteikumi", un plānotās izmaiņas neietekmēs

20projektu ilgtspēju, ņemot vērā, ka koledžas ir augstskolu

21aģentūras, un tās arī pēc 2022.gada turpinās īstenot pārējās

22projekta ietvaros modernizētās STEM izglītības programmas, un

23mācību procesa īstenošanai turpinās izmantot projekta ietvaros

24modernizētās telpas un aprīkojumu.

1Daugavpils Universitāte līdz šim nav attīstījusi

2atbilstošu studiju programmu piedāvājumu, kas veidotu bāzi otrā

3līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai māsas

4kvalifikācijas iegūšanai. Šī ziņojuma īstenošanas ietvaros tiks

5rasts risinājums, lai nodrošinātu, kā arī turpmāk Daugavpilī tiek

6īstenota studiju programma māsas kvalifikācijas iegūšanai, proti,

7Daugavpils universitātei pievienotās Daugavpils medicīnas

8koledžas ietvaros83, kā arī izskatot iespēju

9Daugavpils universitātei sadarboties ar kādu no augstskolām, kas

10jau īsteno profesionālā bakalaura studiju programmas

11"Māszinības" Piemēram, jau kopš 2017.gada 8.maija ir

12akreditēta Rīgas Stradiņa universitātes Profesionālā bakalaura un

132. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma (pēc

14vidusskolas) tematiskajā grupā - Māszinībās, kuras īstenošanas

15vieta ir arī RSU Daugavpils filiāle84.

162.a. RISINĀJUMA

17VARIANTS

1Tiek īstenota pirmā un otrā (ar kodu 4485)

2līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru

3attiecīgi realizē koledža un augstskola. Kopējais studiju ilgums

4pilna laika studijās četri gadi.

1Šajā gadījumā nepieciešamas veikt izmaiņas izglītības

2jomas normatīvajā regulējumā86, lai nodrošinātu

3iespēju māsām no pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības

4programmas (ar kodu 4187) bez kvalifikācijas eksāmena

5kārtošanas automātiski (bez iestāšanās procesa) pāriet otrā

6līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (ar kodu

74488), kas ir turpinājums pirmā līmeņa profesionālā

8augstākās izglītības programmai ar kodu 41. Kopējais pilna laika

9studiju ilgums četri gadi.

1Studijas pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības

2programmas (ar kodu 41) un otrā līmeņa profesionālā augstākā

3izglītības programmā (ar kodu 44 ), kas ir turpinājums pirmā

4līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmai ar kodu 41

5tiek uzsāktas 2022./2023. studiju gadā.

679. 2022./2023.studiju gadā koledžas 2. un 3.studiju gada

7studenti studijas turpina otrā līmeņa profesionālā augstākā

8izglītības programmā (ar kodu 44). Kopējais pilna laika studiju

9ilgums četri gadi. Līdz ar to 2022./2023.studiju gadā nebūs pirmā

10līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmas

11absolventu.

122.b. RISINĀJUMA

13VARIANTS

1Tiek īstenota pirmā un otrā (ar kodu 4489)

2līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru

3attiecīgi realizē koledža un augstskola (2.a variants),

4vienlaicīgi pastāvot arī otrā līmeņa profesionālai augstākās

5izglītības (piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija un

6profesionālā bakalaura grāds) programmai (ar kodu

74290), kuras realizē augstskolas. Kopējais studiju

8ilgums pilna laika studijās četri gadi.

1Atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam studiju virzienu

2akreditācijas grafikam studiju virzienu "Veselības

3aprūpe" akreditē līdz 31.12.2021. Veicot

4akreditāciju91, augstskolas izdara izmaiņas studiju

5virziena "Veselības aprūpe" studiju programmas

6"Māszinības" (ar kodu 42) saturā, atbilstoši profesijas

7standarta "Māsa (vispārējās aprūpes māsa)"

8projektam.

1Lai gūtu pārliecību par RSU un LU realizēto profesionālā

2bakalaura studiju programmu "Māszinības" pirmsšķietamo

3atbilstību māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta

4projektā noteiktiem profesionālās darbības pamatuzdevumu un

5pienākumu izpildei nepieciešamām prasmēm, profesionālām zināšanām

6un kompetencēm, VM un LMA veica faktu analīzi. Tika konstatēts,

7ka RSU realizētajā profesionālā bakalaura studiju programmā

8"Māszinības" nepieciešams ietvert kompetenci par

9informācijas tehnoloģiju izmantošanu darbā, brīvajā laikā un

10komunikācijā. LU plāno izstrādāt jaunu profesionālās augstākās

11izglītības bakalaura studiju programma "Māszinības"

12atbilstoši māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta

13projektā ietvertajiem profesionālās darbības pamatuzdevumiem un

14pienākumu izpildei nepieciešamajām prasmēm, profesionālajām

15zināšanām un kompetencēm. Gan RSU aktualizējot iepriekš minēto

16programmu un pārstukturējot mācību plānu, gan LU izstrādājot

17jaunu programmu nodrošinās praktiskās nodarbības un klīnikas

18apmācības vismaz 60 KP apmērā.

1Ir apzināti vairāki izaicinājumi saistībā ar māsas

2izglītības iegūšanu atbilstoši 6.LKI līmeņa kvalifikācijai

3augstskolā (skat. 5.tabulu).

45.tabula

5Risinājuma

6varianti, lai turpmāk vienotā izglītības procesā varētu iegūtu

7māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju.

8Ieguvumi

9Riski

101.

11Risinājuma variants: Tiek īstenota tikai otrā līmeņa

12profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru

13realizē augstskola, jo koledžas nav tiesīgas realizēt

14programmu, kas atbilst 6.LKI līmenim.

151) Likvidēta divpakāpju sistēma māsas kvalifikācijas un

16specializācijas iegūšanā, jo pilnvērtīgi tiks īstenots

17vienots mācību process vienā vietā - augstskolā.

182) Tiks samazināts studiju

19programmu skaits no esošajām 7 programmām māszinībās (2

20augstskolu + 5 koledžu) uz 2 (LU - īsteno vienu; RSU un DU

21īsteno kopīgo programmu)92.

223) Nodrošinātas plašākas

23kompetences un plašākas patstāvīgas prakses tiesības

24profesijā, tādejādi veicinot ātrāku nokļūšanu un mobilitāti

25darba tirgū.

265) Studējošie var pilnvērtīgāk

27izmantot augstskolu piedāvātās iespējas (metodes,

28tehnoloģijas), tai skaitā piedalīties dažādos

29projektos.

306) Saglabāti koledžu resursi,

31tradīcijas un mācībspēki.

327) Stiprināta augstskolu un

33koledžu sadarbība, koledžu integrācijai augstskolās.

341) Lai nodrošinātu iespēju iegūt vispārējās aprūpes māsas

35kvalifikāciju otrā līmeņa profesionālās augstākās

36izglītības programmā ir nepieciešams veikt izmaiņas

37normatīvajā regulējumā.

382) Izmaiņas māsu izglītības

39sistēmā nepieciešams veikt īsā laikā, līdz ar to koledžas

40nevarēs pilnvērtīgi izvērtēt savas turpmākās darbības

41iespējas, jo no visām realizētajām programmām, lielākais

42īpatsvars ir pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība

43māsām.

442.a.

45Risinājuma variants: Tiek īstenota pirmā (41) un otrā (ar

46kodu 44 ) līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju

47programma, kuru attiecīgi realizē koledža un augstskola.

48Kopējais studiju ilgums pilna laika studijās četri gadi.

491) Saglabāti koledžu resursi, tradīcijas un mācībspēki.

502) Stiprināta augstskolu un

51koledžu sadarbība, koledžu integrācijai augstskolās.

521) Jauns risinājums normatīvā regulējuma izstrāde, lai

53nodrošinātu automātisku (bez kvalifikācijas darba un

54iestāšanās procesa) pāreju no 41 koda programmas uz 44 koda

55programmu, nodrošinot izglītības procesa nepārtrauktību.

562) Profesijas standartā būs

57jānodala, ko (kuras kompetences) varēs mācīt koledžas.

583) Pirmā līmeņa profesionālā

59augstākās izglītības programma un otrā līmeņa profesionālā

60augstākās izglītības programma (ar kodu 44) izstrādājamas

61koledžai un augstskolai savstarpēji sadarbojoties. Iepriekš

62minētās programmas licencējamas vienlaicīgi.

632.b.

64Risinājuma variants: Papildus 2.a variantam, vienlaicīgi

65pastāv arī otrā līmeņa profesionālai augstākās izglītības

66(piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija un profesionālā

67bakalaura grāds) programmai (ar kodu 42), kuras realizē

68augstskolas. Kopējais studiju ilgums pilna laika studijās

69četri gadi.

70Papildus 2.a. variantam

711) Pārejas periods, koledžu

72integrācijai augstskolās.

732) Māsu izglītības reforma

74nebūs jākavē, jo esošajās augstskolu profesionālā bakalaura

75studiju programmās "Māszinības" nebūs jāveic

76būtiskas izmaiņas profesionālo zināšanu un kompetenču

77prasībās.

783) Pastāv iespēja apgūt otrā

79līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

80programmas vienuviet - augstskolās.

81Papildus 2.a. variantam

821) Paralēli pastāvēs divas

83izglītības programmas: koledžas/augstskolas un tikai

84augstskolas.

852) Augstskolas veic otrā līmeņa

86profesionālai augstākās izglītības (ar kodu 42)

87aktualizāciju, bet ne vēlāk kā ar 31.12.2021.

1Saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 3.punktu māsas

2izglītības iegūšanas minimālais ilgums ir 3 gadi, līdz ar to

3Latvijai jānodrošina arī 3 gadus ilgas ārvalstīs iegūtās

4profesionālā kvalifikācijas atzīšana normatīvajos aktos

5noteiktajā kārtībā.

62.

7Specializācijas iegūšana

1Izmaiņas māsu specializācijas sistēmā paredz atteikties no

2māsu specialitātēm un sertifikācijas procesa un ieviest

3specializāciju tālākizglītības sistēmas ietvaros. Ņemot vērā to,

4ka māsas profesijas pamatizglītībā tiks ietvertas plašākas

5kompetences, māsa būs tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības

6iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē

7(pašreiz 44% māsu ir sertifikāti šajās specialitātēs) profesijas

8ietvaros, bez noteiktas prasības iegūt specialitāti augstākās

9izglītības studiju ietvaros. Līdz ar to nepastāvēs dalījums

10sertificēta/nesertificēta māsa.

1Pašreizējā kārtība nosaka, ka māsas, lai veiktu

2pārreģistrāciju (saglabātu tiesības praktizēt), veic profesionālo

3zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi93, līdz ar

4to piedāvātie tālākizglītības moduļi, tai skaitā profesijai

5nepieciešamo kompetenču apgūšanai, neizvirza papildus prasības

6māsām, gluži pretēji nodrošina iespēju ātrākā, vienkāršākā veidā

7apgūt profesijai definētās kompetences un pilntiesīgi iesaistītas

8darbā. Turklāt, māsas tālākizglītība notiek paralēli darbam,

9nevis pilna laika studijās augstskolā, kā tas ir pašlaik

10specialitātes iegūšanas gadījumā.

1Māsas (vispārējās aprūpes māsa) varēs izvēlēties apgūt

2profesionālās pilnveides izglītības (moduļu) programmas četrās

3māsas (VAM) specializācijas jomās94 un deviņās

4profesionālās pilnveides izglītības (moduļu) programmas

5ārstniecības un diagnostikas metodēs māsu praksē (skat.

66.tabulu).

76.tabula

8Māsas (VAM)

9specializācijas jomas un ārstniecības un diagnostikas metodes

10māsu praksē

1Māsas (vispārējās aprūpes māsa) specializācijas statusu

2noteiks māsai izsniegtā profesionālās pilnveides izglītības

3apliecība un informācijas par minēto apliecību iekļaušana ĀPR.

4Profesionālās pilnveides izglītības apliecība, ko izsniedz

5personai, kura apguvusi akreditētu profesionālās pilnveides

6izglītības programmu būs līdzvērtīgs dokuments līdzšinējam

7specialitātes sertifikātam, līdz ar to sertifikācijas process

8vairs netiks piemērots, specialitātes un papildspecialitātes

9aizstājot ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās.

1Atbilstoši normatīvajam regulējumam profesionālās

2pilnveides izglītības programmas apjoms ir vismaz 160 stundas, ja

3citi reglamentējošie ārējie normatīvie akti nenosaka mazāku

4apjomu96.

1Klīniskās universitātes slimnīcas, specializētās slimnīcas

2piedalās neformālās izglītības un profesionālās pilnveides

3programmas izstrādē, programmas praktiskās daļas realizācijā

4klīniskajā vidē un piedalās programmas apguves noslēguma

5pārbaudījumā klīniskajā vidē pie pacienta, jo programma ir vērsta

6uz profesionālo iemaņu pilnveidošanu.

1Profesionālās pilnveides programmu izstrāde ir vērtējama

2tālākizglītības modeļa ilgtspējas attīstības kontekstā (SAM

39.2.6.), paredzēts, ka to varētu nodrošināt augstskolas vai

4koledžas, kas realizē studiju programmas studiju virzienā

5"Veselības aprūpe", kā arī klīniskās universitātes

6slimnīcas, reģionālās daudzprofilu slimnīcas vai citas

7ārstniecības iestādes, kas reģistrētas izglītības iestāžu

8reģistrā.

1Profesionālās pilnveides izglītības programmas saturu

2izglītības iestāde vai izglītības iestāžu reģistrā iekļauta

3institūcija saskaņo ar Latvijas Māsu asociāciju, un secīgi pēc

4tam saskaņo ar VM, bet licenci profesionālās pilnveides

5programmas īstenošanai izsniedz Izglītības kvalitātes valsts

6dienests97.

1Profesionālās pilnveides izglītības apliecību izsniedz

2personai, kura apguvusi akreditētu profesionālās pilnveides

3izglītības programmu98. Informāciju par ārstniecības

4personas profesionālās pilnveides apliecību, kas apliecina

5profesionālās pilnveides programmas apguvi, izglītības iestāde,

6kura attiecīgo apliecību izsniegusi, papīra vai elektroniska

7dokumenta formā iesniedz Veselības inspekcijā (Ārstniecības

8personu reģistrā). Tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību

9māsas specialitātēs apliecina iepriekšminētā apliecība, par kuru

10ir veikta atzīme ĀPR.

1Lai veiktu pārreģistrāciju ĀPR, māsa patstāvīgi uztur savu

2profesionālo kvalifikāciju, pilnveidojot savu profesionālo

3kompetenci neformālās izglītības (moduļu) programmās, 5 gadu

4laikā iegūstot vismaz 100 akadēmiskās stundas (turpmāk -

5TIP)99.

1Neformālās izglītības (moduļu) programmām ir trīs daļas:

2obligātā, mainīgā un izvēles daļa:

31) no obligātajā daļā (moduļa) ietvertajām tēmām ir jāapgūst

4vismaz 50 TIP apjomā,

52) no mainīgajā daļā (moduļa) ietvertajām tēmām ir jāapgūst

6vismaz 30 TIP,

73) no izvēles daļā (moduļa) ietvertajām tēmām ir jāapgūst

8vismaz 20 TIP.

1Neformālā izglītības ir tālākizglītība, kura tiek

2realizēta, ņemot vērā darba devēja vajadzības (Latvijas Lielo

3slimnīcu asociācija aicina paredzēt līdzekļus klīnisko

4universitāšu slimnīcu māsu tālākizglītības apmaksai) un tiek

5realizēta klīniskajā vidē (ja attiecināms).

1Profesionālās pilnveides izglītības programmas: Māsas

2(VAM) profesionālā kompetence ārstniecībā (vismaz 100 stundu

3apmērā) un Māsas (VAM) profesionālās kompetences programmas

4specializācijas jomā (vismaz 160 stundu apmērā) tiek izstrādātas

5saskaņā ar veselības aprūpes māsas profesijas standartu,

6nodrošinot moduļu pieeju programmas obligātajai, mainīgajai un

7izvēles daļai, mācību programmā akcentējot profesijai būtiskākās

8kompetences (skat. 2.pielikumu):

91) programmas obligātajai daļai, kas veido Vispārējās aprūpes

10māsas kompetences atjaunošanas un uzturēšanas moduli, tiek

11atvēlētas vismaz 50 akadēmiskās stundas;

122) mainīgajai daļai, kas nodrošina māsas specializāciju un

13metodes apguvi, tiek atvēlētas vismaz 30 akadēmiskās stundas;

143) izvēles daļai tiek atvēlētas vismaz 20 akadēmiskās

15stundas.

1Profesionālās pilnveides programmas tiks realizētas ESF

2projekta ietvaros100.

1Māsa, kurai ir derīgs specialitātes sertifikāts, arī

2turpmāk būs tiesīga turpināt savu profesionālo darbību līdz

3sertifikāta derīguma termiņa beigām. Resertifikācija nebūs

4jākārto. ĀPR reģistra derīguma termiņš ir par vienu gadu ilgāks

5nekā sertifikāta derīguma termiņš.101 Lai veiktu

6pārreģistrāciju ĀPR, māsa uztur savu profesionālo kvalifikāciju,

7pilnveidojot savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības

8(moduļu) programmās102, 5 gadu laikā iegūstot vismaz

9100 TIP 103.

1Māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācijas,

2kompetences un prakses tiesību iegūšana atbilstoši piedāvātajam

3konceptuālajam risinājumam detalizēti aprakstīta konceptuālā

4ziņojuma 3.pielikumā.

57.tabula

6Riski, ja

7turpina māsām piemērot sertifikāciju

8Sertificētām māsām ir ierobežota iespēja

9mainīt darba vietu, jo viņas drīkst patstāvīgi strādāt tikai

10sertifikāta darbības jomā.

11Risks darba tirgū zaudēt māsas, kurām

12sertifikāts saskaņā ar vēsturisko specialitāšu klasifikatoru

13ir derīgs līdz 31.12.2019.

14Māsas ar vidējo profesionālo izglītību

15nepretendē uz sertifikāta iegūšanu, jo ir ilgs formālās

16izglītības mācību laiks pamatspecialitātes iegūšanai (jāstudē

17pilna laika studijās 2 gadi, ko grūti apvienot ar

18darbu).

19Atšķirīgi darba tirgus nosacījumi

20sertificētām māsām un nesertificētām māsām (piemēram,

21alga).

1Veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanas un

2pacientu drošības koncepcija104 nosaka, ka

3ārstniecības procesu kvalitātes un pacientu drošības

4paaugstināšanai, nepieciešams identificēt, izstrādāt un e-vidē

5izplatīt klīniskās vadlīnijas un metodiskus materiālus, labas

6prakses piemērus ārstniecības pakalpojumu kvalitātes un pacientu

7drošības paaugstināšanai ārstniecības iestādēs, prioritāri četrās

8jomās - onkoloģija, sirds un asinsvadu slimības, bērnu veselība

9un garīgās veselības jomas. Ontārio (Kanāda) reģistrēto māsu

10asociācija105 ir izveidojusi programmu106

11par labākas prakses vadlīnijām klīniskajā aprūpē, ko Latvijas

12Māsu asociācija ir atzinusi kā labu iespēju attīstīt klīniskās

13zināšanas un prasmes māsām Latvijā. Šī programma paredz kompleksu

14pieeju klīnisko vadlīniju ieviešanā, tai skaitā akadēmiskā

15personāla mācības, izmaiņu veikšanu studiju programmu

16"Māszinības" saturā, kā arī māsu mentoru (čempionu)

17sagatavošanu/mācības, vadlīniju ieviešanas plānu izstrādi,

18īstenošanu un uzraudzību, kā arī profesionālās pilnveides

19izglītības programmu īstenošanu.

1Līdz ar to RSU un Ontario reģistrēto māsu asociācijas

2sadarbības ietvaros, iesaistot arī Latvijas Māsu asociāciju un

3pārstāvjus no klīnisko universitāšu slimnīcām un specializētājām

4slimnīcām, piesaistot ES fondu finansējumu izvērtēs iespēju

5īstenot pilotprojektu un ieviest Latvijā šādas klīniskās

6vadlīnijas: Starpdisciplināras komandas darbs izgulējumu

7novērtēšanā un pārvaldībā (Assessment and Management of Pressure

8Injuries for the Interprofessional Team); Sāpju novērtēšana un

9vadīšana (Assessment and management of pain); Zīdīšanas labā

10prakse (Breast feeding best practices); Aprūpe asinsvadu

11piekļuves komplikāciju mazināšanai (Care and maintenance to

12reduce vascular access complications).

1Jaunais māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas

2standarta projekts 2018.gada 7.februārī tika prezentēts

3iesaistīto institūciju pārstāvjiem no VSIA "Strenču

4psihoneiroloģiskās slimnīca", SIA "Rīgas

52.slimnīca", VSIA "Slimnīca

6"Ģintermuiža"", SIA "Dobeles un apkārtnes

7slimnīca", Latvijas Jūras medicīnas centra, SIA

8"Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca", Neatliekamās

9medicīniskās palīdzības dienesta, RSU, RSU Sarkanā Krusta

10medicīnas koledžas, LU, LU Rīgas Medicīnas koledžas, LU Paula

11Stradiņa medicīnas koledžas, LU Rīgas 1.medicīnas koledžas, DU

12Daugavpils medicīnas koledžas, Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu

13palīgu profesionālās biedrības, Latvijas Neatliekamās medicīnas

14asociācijas, Izglītības un zinātnes ministrijas.

1Klātesošie tika iepazīstināti ar profesijas standarta

2projektu, tā tālāko virzību un pārejas nosacījumu izstrādi

3izglītības procesa organizācijai un vienlaikus informēti par

4turpmākajām plānotajām aktivitātēm, proti, par VM izveidoto darba

5grupu Māsas specialitāšu izvērtēšanai.

1Diskusijas laikā netika saņemti iebildumi par māsas

2(vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projektu, tai

3skaitā par vienotas izglītības sistēmas (4 gadu 2.līmeņa

4profesionālā augstākā izglītība) izveidi profesijas un

5specializācijas iegūšanai. Vēl jo vairāk sanāksmes dalībnieki

6pauda vienotu atbalstu tam, ka VM sadarbībā ar IZM turpina darbu

7pie māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projekta

8izvērtēšanas, virzīšanas apstiprināšanai, kā arī priekšlikumu

9izstrādes izglītības procesa organizācijai, tai skaitā noteikt

10laika periodu, kurā tiek aktualizēta studiju programma un

11izglītības iestādes izstrādā sadarbības veidu studiju programmas

12īstenošanā.

1Veselības ministrijā 2019.gada 19.martā notika

2sabiedriskā apspriede par konceptuālo ziņojumu "Par māsas

3profesijas turpmāko attīstību"". Sabiedriskā apspriedē

4piedalījās pārstāvji no Latvijas Jūras medicīnas centra, SIA

5"Veselības centrs 4", Rīgas Austrumu klīniskās

6universitātes slimnīcas, Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas

7koledžas, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas,

8Latvijas Universitātes, Rīgas Medicīnas koledžas, Daugavpils

9Universitātes Daugavpils medicīnas koledža, Rīgas Stradiņa

10universitātes un Veselības inspekcijas, Izglītības un zinātnes

11ministrijas un Latvijas Māsu asociācijas.

1Sabiedriskā apspriedē tika izskatīti saņemtie

2priekšlikumi un sabiedriskās apspriedes pārstāvju izteiktie

3priekšlikumi un iebildumi. Sanāksmes kopsavilkums un dalībnieku

4saraksts ievietos VM mājaslapā sadaļā "Sabiedrības

5līdzdalība"107.

6III RISINĀJUMA

7IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM

1Studiju vietas māszinībās tiek finansētas no valsts

2budžeta. Šajā ziņojumā ir norādītas bāzes finansējums programmu

3(tas ietver teorētisko apmācību un klīnisko apmācību)

4realizācijai. Studiju bāzes finansējuma apmēru nosaka,

5pamatojoties uz attiecīgajai augstskolai valsts noteikto studiju

6vietu skaitu, studiju vietas bāzes izmaksām un izglītības

7tematisko jomu studiju izmaksu koeficientiem108, ņemot

8vērā valsts budžetā pieejamo finansējumu programmu realizācijai.

9Atbilstoši Latvijas izglītības kvalifikācijas

10sistēmai109 otrā līmeņa profesionālā augstākā

11izglītības (piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija) programma

12"Māszinības" ir ietverta izglītības tematiskā grupā

13"Veselības aprūpe un sociālā labklājība" ar studiju

14izmaksu koeficienta optimālo vērtību ir 3,5.

1VM nodrošina110 valsts budžeta finansējumu par

2noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un no valsts budžeta

3līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu RSU, tajā skaitā RSU

4Sarkanā Krusta medicīnas koledžā. IZM nodrošina valsts budžeta

5finansējumu LU, LU RMK, LU PSMK, LU R1MK un DU DMK.

1No valsts budžeta finansēto vietu skaits studiju

2programmās Māszinības (koledžā un profesionālā bakalaura

3programmā), ko nodrošina IZM ir 662 studiju vietas, VM - 519

4studiju vietas (skat. 8.tabulu).

58.tabula

6No valsts

7budžeta finansēto studiju vietu skaits Māszinībās 2018. un

82019.gadā

9Nr.p.k.

10Ministrija, kas nodrošina valsts budžeta

11finansējumu

12Augstskola, koledža

13Studiju programmas nosaukums

14Studiju līmenis

15No valsts budžeta finansētas studiju vietas

162018.gadā

17No valsts budžeta finansētas studiju vietas

182019.gadā

191.

20IZM

21LU

22Māszinības

23bakalaurs

2426

2526

262.

27IZM

28LU RMK

29Māszinības

30koledžas

31268

32268

333.

34IZM

35LU PSMK

36Māszinības

37koledžas

38189

39189

404.

41IZM

42LU R1MK

43Māszinības

44koledžas

4587

4687

475.

48IZM

49DU DMK

50Māszinības

51koledžas

5292

5392

546.

55VM

56RSU

57Māszinības

58bakalaurs

5929

6035

617.

62VM

63RSU

64Māszinības ar

65specializācijām

66bakalaurs

67118

68120

698.

70VM

71RSU Liepājas filiāle

72Māszinības

73bakalaurs

7472

7569

769.

77VM

78RSU Liepājas filiāle

79Māszinības ar

80specializācijām

81bakalaurs

8230

8331

8410.

85VM

86RSU Liepājas filiāle

87Māszinības

88koledžas

8918

9027

9111.

92VM

93RSU SKMK

94Māszinības

95koledžas

96234

97237

98IZM

99Kopā

100bakalaurs

10126

10226

103IZM

104Kopā

105koledžas

106636

107636

108VM

109Kopā

110bakalaurs

111249

112255

113VM

114Kopā

115koledžas

116252

117264

118Pavisam

119bakalaurs

120275

121281

122Pavisam

123koledžas

124888

125900

1Piedāvāto risinājumu ietekmi uz valsts un pašvaldību

2budžetiem skatīt 9. un 10.tabulā. Savukārt profesionālās

3pilnveides izglītības programmas un neformālās profesionālās

4izglītības programmas līdz 2022.gada decembrim tiks īstenotas

5Eiropas sociālā fonda ietvaros111. Pēc iepriekš minētā

6perioda beigām ir vērtējama iespēja profesionālās pilnveides daļu

7(obligāto vai/un mainīgo, skat. 86.punktu) apmaksāt no valsts

8budžeta līdzekļiem, pilnvarojot Latvijas Māsu asociāciju noteikt

9profesionālās pilnveides tēmas, kā arī jautājums par turpmāko

10finansējuma nodrošināšanu tālākizglītībai ir vērtējams

11tālākizglītības modeļa ilgtspējas attīstības kontekstā (SAM

129.2.6.) un ir attiecināms uz visām ārstniecības personām.

1Vienlaikus, Veselības ministrija nosakot prioritātes

2jaunajam Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

32021.-2027.gada plānošanas periodam, kā vienu no pasākumiem ir

4izvirzījusi veselības nozares cilvēkresursu darba tirgus

5vajadzībām atbilstošu zināšanu, prasmju un kompetenču

6pilnveidošanu.

79.tabula

8Kopsavilkums par

9konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai

10nepieciešamo valsts budžeta finansējumu**

11Risinājums

12Iestāde

13Budžeta programmas

14(apakš-

15programmas) kods un nosaukums

16Vidēja termiņa budžeta ietvara

17likumā plānotais finansējums*

18Nepieciešamais papildus

19finansējums

202019

212020

222021

232022

242023

252024

262025

272026

28turpmā-

29kajā laik-

30posmā līdz risi-

31nājuma pabeig-

32šanai (ja īste-

33nošana ir ter-

34minēta)

35turpmāk ik gadu (ja risinājuma izpilde nav

36terminēta)

37Konceptuālā

38ziņojuma 1.variants (viena programma ar 3 realizācijas

39vietām) KOPĀ

404 950 224

414 950 224

424 950 224

4343 846

44781 403

45852 653

461 334 961

471 406 211

48x

491 406 211

50tajā

51skaitā

52VM

5302.03.00. "Augstākā

54medicīnas izglītība"

552 343 285

562 343 285

572 343 285

5843 846

59263 077

60334 327

61816 635

62887 885

63x

64887 885

65IZM

6603.01.00.

67"Augstskolas"

6803.11.00. "Koledžas"

692 606 939

702 606 939

712 606 939

720

73518 326

74518 326

75518 326

76518 326

77x

78518 326

79Konceptuālā

80ziņojuma 2b variants KOPĀ

814 950 224

824 950 224

834 950 224

841 161 923

851 375 673

861 819 615

872 323 846

882 592 404

89x

902 592 404

91tajā

92skaitā

93VM

9402.03.00. "Augstākā

95medicīnas izglītība"

962 343 285

972 343 285

982 343 285

9943 846

100263 077

101685 096

1021 167 404

1031 457 885

104x

1051 457 885

106IZM

10703.01.00.

108"Augstskolas"

10903.11.00. "Koledžas"

1102 606 939

1112 606 939

1122 606 939

1131 118 077

1141 112 596

1151 134 519

1161 156 442

1171 134 519

118x

1191 134 519

120*Atbilstoši VM un IZM apstiprinātajām maksimāli

121pieļaujamajām valsts pamatbudžeta izdevumu apjomam 2020., 2021.

122un 2022.gadā

123** Plānotais finansējums atbilstoši apstiprinātajām

124maksimāli pieļaujamajām valsts pamatbudžeta izdevumu apjomam

1252020., 2021. un 2022.gadā (kolonnas "Vidēja termiņa

126budžeta ietvara likumā plānotais finansējums") ir

127aprēķināts pie budžeta vietas faktiskā nepietiekamā finanšu

128nodrošinājuma, savukārt nepieciešamais papildus finansējums ir

129aprēķināts, balstoties uz budžeta vietas izmaksām ar optimālo

130koeficientu (izmaksu nodrošināšanai pilnā apmērā).

1319.¹ tabula

132Kopsavilkums

133par konceptuālā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai plānoto

134ESF projekta Nr.9.2.6.0/17/I/001 finansējumu**

135Risinājums

136Risinājums

137Plānotais finansējums (ar PVN)

138euro

1392019

1402020

1412021

1422022

1432023

144Māsas (vispārējās aprūpes māsa)

145kompetences iegūšanai praktizējošām māsām

146neformālās izglītības

147programmas

148384 587.54

149426 042.54

150319 885.59

151322 609.59

1520

153Māsas (vispārējās aprūpes māsa)

154kvalifikācijas uzturēšanai

155neformālās izglītības

156programmas

157384 587.54

158426 042.54

159319 885.59

160322 609.59

1610

162Māsas (vispārējās aprūpes māsa)

163specializācijas nodrošināšanai

164profesionālās pilnveides

165izglītības programmas***

1660

1670

168563 408.08

169563 408.08

170563 408.08

171Tabulā iekļautā finansējuma

172avots: Eiropas Sociālā fonda finansējums.

173** 2017.gada 20.septembrī starp

174Veselības ministriju un Centrālo finanšu un līguma aģentūru

175noslēgtā "Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta

176īstenošanu Nr.9.2.6.0/17/I/001"

177***Sākotnēji bija paredzēts, ka

178mācības sāksies 2020.gadā, bet pārplānošanas rezultātā, mācības

179sāksies 2021.gadā, līdz ar to finansējums tiek pārcelts uz

180priekš - pie nosacījuma, ka tiks pagarināts projekta

181īstenošanas termiņš.

182Projektā finanses ir saplānotas

183līdz 2022.gada 31.decembrim, bet ir plānots pagarināt projekta

184īstenošanas termiņu. Līdz ko būs apstiprināts termiņa

185pagarinājums, tiks pārplānotas arī finanses

18610.tabula

187Konceptuālā

188ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

189īstenošanai Veselības ministrijai papildus nepieciešamā

190finansējuma aprēķins****

191Konceptuālā ziņojuma 1. variants

192(viena programma ar 3 realizācijas vietām)*****

193Rīgas Stradiņa

194universitāte

195(tai skaitā Liepājas filiāle)

196Papildus plānotais vidējais budžeta

197studiju vietu skaits

198Vienas studiju vietas bāzes izmaksas, euro

1992019.g.

200Studiju

201izmaksu koef (ki) optimālā

202vērtība

203Koeficientu nodrošinājums,%

204Studiju līmeņa koeficienti

205Studiju vietas sociālā nodrošinājuma

206izmaksas, euro

207Papildus nepieciešamais finansējums

208studiju jomu optimālo koeficientu nodrošināšanai pilnā

209apmērā papildus plānotajām vidējam budžeta studiju vietu

210skaitam, euro

2112022.gads

2128

2131

214518.98

2153.5

216100%

2171.0

218164.34

21943

220846

2212023.gads

22248

2231

224518.98

2253.5

226100%

2271.0

228164.34

229263

230077

2312024.gads

23261

2331

234518.98

2353.5

236100%

2371.0

238164.34

239334

240327

2412025.gads

242149

2431

244518.98

2453.5

246100%

2471.0

248164.34

249816

250635

2512026.gads

252162

2531

254518.98

2553.5

256100%

2571.0

258164.34

259887

260885

261turpmāk ik gadu

262162

2631

264518.98

2653.5

266100%

2671.0

268164.34

269887

270885

271**** Pie nemainīga normatīvo aktu regulējuma un bāzes

272izmaksām.

273*****Pieņēmumi plānotā papildu studiju vietu skaita

274noteikšanai:

2751) Lai nodrošinātu iespējami efektīvu studiju procesu,

276īpaši, lai nodrošinātu pilnvērtīgas klīniskās apmācības,

277semestru plānojumā ir iekļauti arī vasaras mēneši.

2782) Bakalaura studijās studējošie, kas uzņemti 2019.gadā

279pabeidz 4 gadīgo programmu, savukārt 2020. un 2021.gadā

280uzņemtie sākot ar 2022.gadu tiek pārcelti uz jauno

281programmu.

2823) 2020.gadā un 2021.gadā koledžu 3 gadu programmā uzņemtie

283tiek pārcelti uz jauno programmu 2022.gadā.

28410.1

285tabula

286Konceptuālā ziņojuma 2b

287variants******

288Rīgas Stradiņa

289universitāte

290(tai skaitā Liepājas filiāle)

291Papildus plānotais vidējais budžeta

292studiju vietu skaits

293Vienas studiju vietas bāzes izmaksas, euro

2942019.g.

295Studiju izmaksu koef (ki) optimālā

296vērtība

297Koeficientu nodrošinājums, %

298Studiju līmeņa koeficienti

299Studiju vietas sociālā nodrošinājuma

300izmaksas, euro

301Papildus nepieciešamais finansējums

302studiju jomu optimālo koeficientu nodrošināšanai pilnā

303apmērā papildus plānotajām vidējam budžeta studiju vietu

304skaitam, euro

3052022.gads

3068

3071

308518.98

3093.5

310100%

3111.0

312164.34

31343

314846

3152023.gads

31648

3171

318518.98

3193.5

320100%

3211.0

322164.34

323263

324077

3252024.gads

326125

3271

328518.98

3293.5

330100%

3311.0

332164.34

333685

334096

3352025.gads

336213

3371

338518.98

3393.5

340100%

3411.0

342164.34

3431 167

344404

3452026.gads

346266

3471

348518.98

3493.5

350100%

3511.0

352164.34

3531 457

354885

355turpmāk ik gadu

356266

3571

358518.98

3593.5

360100%

3611.0

362164.34

3631 457

364885

365****** Pieņēmumi plānotā papildu studiju vietu skaita

366noteikšanai:

3672020.gadā un 2021.gadā koledžu 3 gadu programmā uzņemtie

368tiek pārcelti uz jauno programmu 2022.gadā.

36911.tabula

370Konceptuālā

371ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

372īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrijai papildus

373nepieciešamā finansējuma aprēķins*******

374Konceptuālā ziņojuma 1.variants

375(viena programma ar 3 realizācijas vietām)********

376Gads

377Kopējais plānotais budžeta vietu

378skaits

379Papildus plānotais budžeta vietu

380skaits

381Vienas studiju vietas bāzes izmaksa, euro

3822019.g.

383Studiju izmaksu koef (ki) optimālā

384vērtība

385Koeficientu nodrošinājums, %

386Studiju līmeņa koeficienti

387Studiju vietas sociālā nodrošinā-juma

388izmaksas, euro

389Vienas budžeta vietas izmaksas ar

390optimālo koeficientu - esošām programmām,

391euro

392Vienas budžeta vietas izmaksas ar

393optimālo koeficientu, ņemot vērā programmas

394ieviešanu - budžeta vietas izmaksu pieaugumu, euro

395Papildus nepieciešamais finansējums

396studiju jomu optimālo koeficientu nodrošināšanai pilnā

397apmērā programmas ieviešanai - valsts budžeta vietas

398izmaksu sadārdzinājumam, euro

3992022.

400662

4010

4021

403518.98

4043.5

405100%

4061.0

407164.34

4085

409480.77

4105

411480.77

4120

4132023.

414662

4150

4161

417518.98

4183.5

419100%

4201.0

421164.34

4225

423480.77

4246

425263.74

426518

427326

4282024.

429662

4300

4311

432518.98

4333.5

434100%

4351.0

436164.34

4375

438480.77

4396

440263.74

441518

442326

4432025.

444662

4450

4461

447518.98

4483.5

449100%

4501.0

451164.34

4525

453480.77

4546

455263.74

456518

457326

4582026.

459662

4600

4611

462518.98

4633.5

464100%

4651.0

466164.34

4675

468480.77

4696

470263.74

471518

472326

473Turpmāk ik gadu

474662

4750

4761

477518.98

4783.5

479100%

4801.0

481164.34

4825

483480.77

4846

485263.74

486518

487326

488******* Pie nemainīga normatīvo aktu regulējuma un bāzes

489izmaksām.

490******** Pieņēmumi: Lai nodrošinātu iespējami efektīvu

491studiju procesu, īpaši, lai nodrošinātu pilnvērtīgas klīniskās

492prakses, semestru plānojumā ir jāiekļauj arī vasaras mēneši.

493Aprēķinos izmantots pēdējo gadu vidējais absolventu skaits pret

494studējošo skaitu. Tiek pieņemts, ka budžeta vietu skaits paliek

495nemainīgs katru gadu - 662. Ņemot vērā, ka ar 2022./2023.mācību

496gadā koledžu budžeta vietas tiek pārceltas uz DU vai LU

497attiecīgi, koledžu budžeta vietas vairs netiek norādītas. Sākot

498ar 2023.gadu izmaksas vienai budžeta vietai pie optimālā

499koeficienta ar pilno nodrošinājumu pieaug, attiecīgi

5005480,77*4/3.5 = 6263,74 EUR.

50111.1tabula

502Konceptuālā ziņojuma 2b

503variants*********

504Gads

505Kopējais Plānotais budžeta vietu

506skaits

507Papildus Plānotais budžeta vietu

508skaits

509Vienas studiju vietas bāzes izmaksa, euro

5102019.g.

511Studiju izmaksu koef (ki) optimālā

512vērtība

513Koeficientu nodrošinājums, %

514Studiju līmeņa koeficienti

515Studiju vietas sociālā nodrošinājuma

516izmaksas, euro

517Papildus nepieciešamais finansējums

518studiju jomu optimālo koeficientu nodrošināšanai pilnā

519apmērā papildus budžeta vietām, euro

5202022.

521662

522204

5231

524518.98

5253.5

526100%

5271.0

528164.34

5291 118

530077

5312023.

532662

533203

5341

535518.98

5363.5

537100%

5381.0

539164.34

5401 112

541596

5422024.

543662

544207

5451

546518.98

5473.5

548100%

5491.0

550164.34

5511 134

552519

5532025.

554662

555211

5561

557518.98

5583.5

559100%

5601.0

561164.34

5621 156

563442

5642026.

565662

566207

5671

568518.98

5693.5

570100%

5711.0

572164.34

5731 134

574519

575turpmāk ik gadu

576662

577207

5781

579518.98

5803.5

581100%

5821.0

583164.34

5841 134

585519

586*********Pieņēmumi: 2020.gadā un 2021.gadā koledžu 3 gadu

587programmā uzņemtie tiek pārcelti uz jauno programmu

5882022.gadā.

5891 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par

590konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas

591reformu" 161.punkts

5922 Pieejams:

593http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/58104acc690b4.pdf

5943 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 6., 7.daļa

595(Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 20.novembra Direktīvas

5962013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo

597kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par

598administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus

599informācijas sistēmu).

6004 Europen strategic directions for strengthening

601nursing and midwifery towards Health 2020 goals, PVO, 2015,

6027.lpp.;

603(http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/274306/European-strategic-directions-strengthening-nursing-midwifery-Health2020_en-REV1.pdf?ua=1)

6045 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par

605konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas

606reformu" 145.punkts

6076 Likuma "Izglītības likums"

6088.1 pants

6097 Likuma "Profesionālās izglītības

610likums" 4.panta otrās daļas otrais punkts, 5.pants

6118 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 6., 7.daļa

612(Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 20.novembra Direktīvas

6132013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo

614kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par

615administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus

616informācijas sistēmu).

6179 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par

618konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas

619reformu" 161. un 162.punkti

62010 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par

621konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas

622reformu" 18.tabula (4,8 māsas uz 1000 iedzīvotājiem

6232014.gadā, māsu/ārstu attiecība: 2014.gadā 1,5)

62411 Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta

625personu reģistra un Latvijas Māsu asociācijas dati

62612 VM 12.06.2018. rīkojums Nr.118 "Par darba

627grupas izveidi veselības aprūpes nozarē strādājošo personu

628darba samaksas palielināšanu"

62913 VM 29.04.2019. rīkojums Nr.98 " Par darba

630grupas izveidi veselības aprūpes nozarē strādājošo personu

631konkurētspējīgas darba samaksas palielināšanas

632izvērtēšanu"

63314 Ārstniecības likuma 44.pants

63415 MK 24.03.2009. noteikumi Nr.268

635"Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri

636apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās

637medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un

638šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

63916 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un

640profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 9.pants

64117 Europen strategic directions for

642strengthening nursing and midwifery towards Health 2020

643goals, PVO, 2015, 8.lpp.;

644(http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/274306/European-strategic-directions-strengthening-nursing-midwifery-Health2020_en-REV1.pdf?ua=1)

64518 Europen strategic directions for

646strengthening nursing and midwifery towards Health 2020

647goals, PVO: 2015, 22.lpp.;

648(http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/274306/European-strategic-directions-strengthening-nursing-midwifery-Health2020_en-REV1.pdf?ua=1)

64919 SPKC dati,

650https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

65120 SPKC dati,

652https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

65321 PVO datu bāze

654(https://gateway.euro.who.int/en/hfa-explorer/# ) skatīts

65521.06.2018.

65622 Latvijas Māsu asociācijas informācija,

657http://www.masuasociacija.lv/wp-content/uploads/2017/04/Preses_relize_1.junijs.pdf

65823 Latvijas Māsu asociācijas informācija,

659http://www.masuasociacija.lv/wp-content/uploads/2017/04/Preses_relize_1.junijs.pdf

66024 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par

661konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas

662reformu", Latvijas Māsu asociācijas dati

66325 Latvijas Māsu asociācijas dati (10.05.2018.

664)

66526 Datu avots: Slimību profilakses un kontroles

666centrs, dati par 2017.gadu

66727 MK 11.10.2005. noteikumi Nr.760

668"Ārstniecības personu reģistra izveides, papildināšanas un

669uzturēšanas kārtība" (zaudējis spēku 07.03.2009.)

67028 MK 24.03.2009. noteikumi Nr.268

671"Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri

672apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās

673medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un

674šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

675636.punkts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 1.oktobra

676noteikumiem Nr.458 "Grozījums Ministru kabineta 2009.gada

67724.marta noteikumos Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības

678personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa

679profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas,

680kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko

681zināšanu apjomu"" termiņš pagarināts līdz 2022.gada

68231.decembrim

68329 Pieejams:

684http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/58104acc690b4.pdf

68530 PB veica intervijas un diskusijas ar Slimnīcu

686biedrības, speciālistu profesionālām organizācijām.

68731 Internās aprūpes māsa

68832 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un

689profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 3.daļa

69033 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un

691profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 3.daļa

69234 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un

693profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 3.daļa

69435 MK 20.03.2001. noteikumu Nr.141

695"Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās

696izglītības valsts standartu" 7.-8.1punkts

69736 MK 26.09.2014. noteikumu Nr.512

698"Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

699izglītības valsts standartu" 7.-18.punkts

70037 Likuma "Profesionālās izglītības

701likums" 5.pants

70238 Likuma "Profesionālās izglītības

703likums" 5.pants

70439 MK 13.06.2017. noteikumu Nr.322

705"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

7062.tabula un likuma "Par reglamentētajām profesijām un

707profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 5.daļa

70840 MK 13.06.2017. noteikumu Nr.322

709"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

7102.tabula un likuma "Par reglamentētajām profesijām un

711profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 14.panta 7.daļa

71241 VI dati par 2018.gadu

71342 http://dmk.lv/7/

71443 MK 2016.gada 9.augusta noteikumu Nr.533

715"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

7168.1.4.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa

717profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas

718un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās"

719īstenošanas noteikumi" 32.1 punkts

72044

721https://www.rmk1.lv/lv/koledza/projekti/eraf/stem/stem-izglitibas-programmu-infrastrukturas-modernizesana-rigas-1-medicinas-koledza-istenosanas-progress--11012019/

72245

723https://rcmc.lv/par-mums/projekti/stem-izglitibas-programmu-infrastrukturas-modernizesana/

72446 MK 29.11.2018. rīkojums Nr.643 "Par Rīgas

7251.medicīnas koledžas reorganizāciju".

726https://likumi.lv/ta/id/303433

72747 MK 13.09.2017. rīkojums Nr.495 "Par

728Daugavpils medicīnas koledžas reorganizāciju".

729https://likumi.lv/ta/id/293509

73048 MK 25.08.2009. rīkojums Nr.578 "Par

731Sarkanā Krusta medicīnas koledžas reorganizāciju".

732https://likumi.lv/ta/id/196597

73349 MK 29.11.2018. rīkojums Nr.643 "Par Rīgas

7341.medicīnas koledžas reorganizāciju"

73550 MK 24.03.2009. noteikumu Nr.268

736"Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri

737apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās

738medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un

739šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

740499.-563.6 punkts

74151 Likuma "Ārstniecības likums"

74226.panta 2.daļa

74352 Likuma "Ārstniecības likums" 1.panta

7444.daļa

74553 Likuma "Ārstniecības likums"

74629.panta 2.daļas 3.punkts

74754 MK 24.05.2016. noteikumu Nr.317

748"Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu

749reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"

7501.pielikuma 4.punkts

75155 MK 18.12.2012. noteikumu Nr.943

752"Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"

7533.punkts 27.punkts

75456 MK 18.12.2012. noteikumu Nr.943

755"Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"

7564.punkts; 24.05.2016.noteikumi Nr. 317 "Ārstniecības

757personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides,

758papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 1.pielikums

75957 Sertifikācijas komisijā ir jāiesniedz

760izglītības dokumenta kopiju par iegūto pamatspecialitāti,

761papildspecialitāti

76258 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943

763"Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"

76447.punkts

76559 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943

766"Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" IV

767nodaļa

76860 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943

769"Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"

77052.punkts

77161 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943

772"Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"

77349.punkts

77462 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943

775"Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"

77661.punkts

77763 MK 18.12.2012. noteikumi Nr.943

778"Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"

77964.punkts

78064 MK 24.03.2009. noteikumi Nr.268

781"Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri

782apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās

783medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un

784šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

78565 http://www.vaspvt.gov.lt/en/node/542

78666 Eiropas Parlamenta un Padomes 07.09.2005.

787Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

78831.panta 3.daļa

78967 Eiropas stratēģiskie virzieni māsas un vecmāšu

790stiprināšanai, lai sasniegtu mērķus "Veselība 2020",

791PVO, 2015, 4.lpp.;

792(http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/274306/European-strategic-directions-strengthening-nursing-midwifery-Health2020_en-REV1.pdf?ua=1)

79368 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 6., 7.daļa

794(Eiropas Parlamenta un Padomes 20.11.2013. Direktīvas

7952013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo

796kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par

797administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus

798informācijas sistēmu).

79969 Latvijas Māsu asociācijas, VSIA "Paula

800Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas

801Austrumu klīniskās universitātes slimnīca", Neatliekamās

802medicīniskās palīdzības dienesta, Latvijas Jūras medicīnas

803centra, SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA

804"Auglības klīnika MAMA RĪGA", Rīgas Stradiņa

805universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta

806medicīnas koledžas, Latvijas Universitātes, Latvijas

807Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas, Latvijas Universitātes

808Paula Stradiņa medicīnas koledžas, Rīgas 1.medicīnas koledžas,

809Daugavpils medicīnas koledžas, Latvijas hemodialīzes un nieru

810transplantācijas māsu asociācijas, Latvijas Nieru un

811multiorgānu aizstājterapijas asociācijas, Latvijas Vecmāšu

812asociācijas, Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu

813profesionālā biedrības, Latvijas Podologu biedrības, Veselības

814inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji

81570 VM 23.01.2017. rīkojums Nr.23 "Par darba

816grupas Māsas un vecmātes profesijas un specialitāšu

817izvērtēšanai izveidi".

81871 MK 13.06.2017. noteikumi Nr. 322

819"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

8201.pielikuma 2.tabula

82172 Latvijas Māsu asociācijas dati

822(10.05.2018.)

82373 VI dati par 2018.gadu

82474 Profesijas standarts. PS 0146. Māsa,

8254.kvalifikācijas līmenis.

826https://visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/ps0146.pdf

827(skatīts 04.09.2018.)

82875 MK 07.08.2017. rīkojums Nr. 394 "Par

829konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas

830reformu", 159.punkts

83176 MK 27.09.2016. noteikumi Nr.633

832"Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas

833prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un

834nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība"

83510.punkts

83677 VM 23.01.2017. rīkojums Nr.23 "Par darba

837grupas Māsas profesijas un specialitāšu izvērtēšanai

838izveidi"

83978 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 4.daļa (Eiropas

840Parlamenta un Padomes 20.11.2013. Direktīvas 2013/55/ES, ar ko

841groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju

842atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo

843sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu)

84479 Direktīvas 2005/36/EK 31.panta 5.daļa (Eiropas

845Parlamenta un Padomes 20.11.2013. Direktīvas 2013/55/ES, ar ko

846groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju

847atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo

848sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu)

84980 Augstskolu likums; Profesionālās izglītības

850likums; MK 20.03.2001. noteikumi Nr.141"Noteikumi par

851pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts

852standartu"; MK 26.08.2014. noteikumi Nr.512

853"Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

854izglītības valsts standartu"; MK 13.05.2014. noteikumi

855Nr.240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības

856standartu"; MK 11.12.2018. noteikumi Nr.795 "Studiju

857programmu licencēšanas noteikumi"; MK 11.12.2018.

858noteikumi Nr.793 "Studiju virzienu atvēršanas un

859akreditācijas noteikumi", MK 11.12.2018. noteikumi Nr.794

860"Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi".

86181 Grozījumi MK 24.03.2009. noteikumos Nr.268

862"Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri

863apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās

864medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un

865šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

86682 Direktīva, 2005/36/EK, 31.panta 6. un

8677.daļa.

86883 MK 13.09.2017. rīkojums Nr.495 "Par

869Daugavpils medicīnas koledžas reorganizāciju"

87084

871http://svr.aic.lv/Forms/Programme.aspx?proid=a0d52da7-6135-4b80-a7ce-6ae4af931877

87285 MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.322

873"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

8741.pielikums

87586 Augstskolu likums; Profesionālās izglītības

876likums; MK 20.03.2001. noteikumi Nr.141 "Noteikumi par

877pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts

878standartu"; MK 26.08.2014. noteikumi Nr.512

879"Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

880izglītības valsts standartu"; MK 13.05.2014. noteikumi

881Nr.240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības

882standartu"; MK 11.12.2018. noteikumi Nr. 795 "Studiju

883programmu licencēšanas noteikumi"; MK 11.12.2018.

884noteikumi Nr.793 "Studiju virzienu atvēršanas un

885akreditācijas noteikumi", MK 11.12.2018. noteikumi Nr.794

886"Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi".

88787 MK 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.322

888"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

8891.pielikums

89088 MK 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.322

891"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

8921.pielikums

89389 MK 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.322

894"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

8951.pielikums

89690 MK 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.322

897"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

8981.pielikums

89991 Augstskolu likums

90092 tiks izvērtēta iespēja īstenot atbilstoši IZM

9018.2.1. specifiskā atbalsta mērķim "Samazināt studiju

902programmu fragmentāciju un stiprināt resursu

903koplietošanu"

90493 MK 24.05.2016.noteikumi Nr.317

905"Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu

906reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"

90720.punkts

90894 Katra programma vismaz 160 akadēmisko stundu

909apjomā

91095 Ārstniecības un diagnostikas metožu saraksts

911māsu praksē

91296 MK 29.11.2005.noteikumi Nr.902 "Kārtība,

913kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās

914ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti"

91597 MK 28.05.2019. noteikumi Nr.218

916"Vispārējās un profesionālās izglītības programmu

917licencēšanas kārtība"

91898 MK 29.11.2005. noteikumi Nr.902 "Kārtība,

919kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās

920ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti"

92199 MK 24.05.2016. noteikumi Nr.317

922"Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu

923reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"

92420.punkts

925100 ESF projekta darbības programmas

926"Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā

927atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības

928atbalsta personāla kvalifikāciju"" līdzfinansēts

929projekts Nr. 9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un

930ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas

931uzlabošana"

932101 MK 24.05.2016. noteikumi Nr.317

933"Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu

934reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"

93516.punkts

936102 ESF projekta darbības programmas

937"Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā

938atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības

939atbalsta personāla kvalifikāciju"" līdzfinansēts

940projekts Nr. 9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un

941ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas

942uzlabošana"

943103 MK 24.05.2016.noteikumi Nr.317

944"Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu

945reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"

94620.punkts

947104 VM 20.01.2017. rīkojums Nr.22 "Par

948Veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanas un

949pacientu drošības koncepciju"

950105 The Registered Nurses' Association of Ontario

951(RNAO)

952106 The Advanced Clinical Practice Fellowship

953(ACPF) programma

954107

955http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas_lidzdaliba/sabiedriska_apspriede/

956108 MK 12.12.2006. noteikumi Nr.994

957"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no

958valsts budžeta līdzekļiem"

959109 MK 13.06.2017. noteikumi Nr.322

960"Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"

961110 Valsts budžeta studiju vietas tiek finansētas

962no Veselības ministrijas budžeta programmas 02.00.00

963"Medicīnas izglītība" apakšprogrammas 02.03.00

964"Augstākā medicīnas izglītība"

965111 MK 08.11.2016. noteikumi Nr.718

966"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

9679.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un

968ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" īstenošanas

969noteikumi"

970Veselības ministre I.

971Viņķele