53. pants

1Jāuzsver, ka jau šobrīd māsu profesija prasa no māsām

2lielu atbildību, nodrošinot veselības aprūpi mājās un sarežģītu

3aprūpes manipulāciju izmantošanu, ko diktē tehnoloģiju

4nepārtraukta attīstība, kā arī uz cilvēkiem orientētas pieejas

5ieviešana pakalpojumu sniegšanā, kas nozīmē, ka pakalpojumi ir

6visaptveroši, nepārtraukti, droši un atbilst indivīda

7vajadzībām67. Tāpēc 2013.gadā Direktīvā

82005/36/EK68 tika aktualizētas un noteiktas jaunās

9kompetences, kas ietver:

101) kompetence patstāvīgi diagnosticēt, kad

11ir nepieciešama pacientu aprūpe, izmantojot pašreizējās

12teorētiskās un klīniskās zināšanas, un plānot, organizēt un

13īstenot pacientu aprūpi, tajā par pamatu ņemot zināšanas un

14prasmes;

152) kompetence rezultatīvi sadarboties ar citiem veselības

16aprūpes dalībniekiem, tostarp iesaistīties veselības aprūpes

17darbinieku praktiskajā apmācībā;

183) kompetence palīdzēt indivīdiem, ģimenēm un grupām ievērot

19veselīgu dzīvesveidu un rūpēties par veselību;

204) kompetence patstāvīgi veikt neatliekamus dzīvības glābšanas

21pasākumus un veikt pasākumus krīžu un katastrofu gadījumos;

225) kompetence patstāvīgi konsultēt, dot

23norādījumus un atbalstīt personas, kam nepieciešama aprūpe, un šo

24personu aprūpētājus;

256) kompetence patstāvīgi nodrošināt pacientu

26aprūpes kvalitāti un to novērtēt;

277) kompetence visaptveroši komunicēt savā profesionālajā jomā

28un sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes

29nozarē;

308) kompetence

31analizēt aprūpes kvalitāti, lai uzlabotu savu profesionālo

32vispārējās aprūpes māsas praksi.