4. pants

1Ieteikumi

2profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai

3attīstībai

44.1. Normējamo

5un nenormējamo izmaksu struktūras pārskatīšana

6Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu struktūru,

7secināms, ka atsevišķas normējamās izmaksas nav tieši saistītas

8ar izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu

9specifiku, tās vienlaikus tiek izmantotas izglītības programmu

10izmaksu aprēķinā, kuras iegūst, izglītības programmu grupas

11"Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas reizinot

12ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu.

13Ņemot vērā, ka atsevišķas normējamās izmaksas izglītības

14programmu ietvaros neatšķiras un tieši neizriet no to īstenošanas

15specifikas, šos izdevumus varētu noteikt kā nenormējamās

16izmaksas, pieņemot, ka tās visām izglītības programmām ir

17vienādas un nav tieši atkarīgas no izglītības programmu

18īstenošanas specifikas, attiecīgi tām nepiemērojot izglītības

19programmu koeficientus, bet piešķirot kā bāzes finansējumu

20vienādā apmērā uz vienu izglītojamo. Šādu izmaiņu īstenošana

21saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kā arī

22iespējamu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību

23budžetiem.

244.2. Izglītības

25programmu izmaksu koeficientu piemērošanas metodikas

26pārskatīšana

27Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu atbilstību MK

28noteikumos Nr. 655 noteiktajai izmaksu struktūrai, atsevišķas

29normējamās izmaksas nosakot kā nenormējamās izmaksas, mainīsies

30arī profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu

31aprēķins, kas attiecīgi ietekmēs arī profesionālās izglītības

32programmu minimālo koeficientu vērtības.

33Profesionālas izglītības iestādei finansējums tiek piešķirts

34atbilstoši viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības

35programmu grupās, izmaksu diferenciācijai piemērojot izmaksu

36minimālo koeficientu. Veiktā pētījuma ietvaros secināms, ka

37koeficientu piemērošana izglītības tematiskajām jomām, nevis

38izglītības programmu grupām, samazinātu koeficientu skaitu un to

39sadrumstalotību, tādējādi nodrošinot vienkāršāku finansējuma

40piešķiršanas kārtību un vienlaikus rīcības brīvību profesionālās

41izglītības iestādēm pašām izvērtēt finansējuma sadali konkrētām

42izglītības programmu grupām.

43Savukārt vairākas NEP (metālapstrādes, mašīnbūves un

44mašīnzinību, būvniecības, pārtikas rūpniecības un

45lauksaimniecības) aicina koeficientu piemērošanā ņemt vērā arī to

46kvalifikāciju īstenošanas specifiku, kurām izmaksas vienas

47izglītības programmu grupas un izglītības tematiskās jomas

48ietvaros var atšķirties vairākkārtīgi. Attiecīgi priekšlikums

49paredz izvērtēt iespēju izmaksu minimālo koeficientu noteikšanai

50atsevišķām kvalifikācijām. Šī risinājuma ieviešanā svarīga būs

51NEP iesaiste, sniedzot gan datos balstītu ekspertīzi, gan

52nepieciešamos izmaksu aprēķinus koeficientu noteikšanai,

53atbilstoši atsevišķu kvalifikāciju specifikai. Attiecīgi,

54profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītajām pusēm sākotnēji

55jāizvērtē esošā pieeja un jāpanāk vienošanās par atbilstošāko

56koeficientu piemērošanas pieeju turpmāk. Šādu izmaiņu īstenošana

57saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kas

58iespējams radītu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību

59budžetiem.

604.3. Izglītības

61programmu izmaksu koeficientu aktualizēšana

62Nepieciešams pārskatīt un aktualizēt profesionālās izglītības

63programmu minimālo koeficientu vērtības izglītības programmu

64grupām, ņemot vērā izglītības programmu specifiku un to

65īstenošanai nepieciešamos resursus. Profesionālās izglītības

66iestāžu infrastruktūrā pēdējo gadu laikā veikti nozīmīgi

67ieguldījumi, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošu mācību vidi,

68modernu aprīkojumu un reālajai darba videi pietuvinātu iekārtu

69izmantošanu, kas ļauj labāk sagatavot speciālistus atbilstoši

70darba tirgus prasībām, nodrošinot tiem prasmes, kas ir

71pieprasītas nozarēs, vienlaikus tas nozīmē arī papildus

72ieguldījumus šīs infrastruktūras uzturēšanā.

73Līdz ar tehnoloģisko attīstību vairākās tautsaimniecības

74nozarēs arvien vairāk darbu tiek mehanizēti un automatizēti,

75attiecīgi izglītības iestādēm nepieciešams sagatavot kvalificētus

76speciālistus darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kas saistīts ar

77papildu individuālo praktisko mācību stundu nodrošināšanu un

78tehnikas uzturēšanas un apkopes izmaksām. Tāpat arī ir

79aktualizēti un izstrādāti jauni profesiju standarti un

80profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietekmējušas

81profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas.

824.4. Modulāro

83izglītības programmu izmaksu aprēķina metodikas izveide

84Modulārās pieejas īstenošana gan jauniešiem, gan pieaugušajiem

85dod iespēju izvēlēties apgūt ne tikai pilnu profesionālo

86kvalifikāciju bez laika ierobežojuma, bet arī atsevišķi apgūt

87nepieciešamās prasmes profesionālās izglītības programmu moduļu

88ietvaros, tādējādi paplašinot savas iespējas darba tirgū.

89Elastīgu mācību pieeju īstenošana ietekmē arī nepieciešamā

90finansējuma apzināšanu. MK noteikumi Nr. 655 nosaka profesionālās

91izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu

92izglītojamo, vienlaikus būtu nepieciešams izstrādāt metodiku, kas

93ļautu aprēķināt katra izglītības programmas moduļa īstenošanas

94izmaksas. Metodikas pamatā varētu tikt izmantoti izglītības

95programmām noteiktie izmaksu minimālie koeficienti, kas varētu

96tikt piemēroti atbilstošā moduļa īstenošanas ilgumam. Šādas

97metodikas izveide izglītības iestādēm ļautu precīzāk plānot

98modulāro programmu īstenošanu un tam nepieciešamo

99finansējumu.

1004.5. Īsā cikla

101profesionālās izglītības programmu īstenošana

102Ņemot vērā kompetenču apguves lomu mūžizglītības kontekstā,

103ļoti svarīgi katram dot iespēju tās apgūt jebkurā izglītības

104posmā gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan pieaugušo

105izglītībā. Profesionālās izglītības programmas aizvien vairāk

106tiek veidotas, lai nodrošinātu elastīgu profesionālās izglītības

107piedāvājumu, tādējādi ļaujot ātri reaģēt uz darbaspēka

108pieprasījuma izmaiņām. Modulārās profesionālās izglītības

109programmas dod iespēju adaptēties jaunajām attīstības tendencēm,

110vienlaikus, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus prasībām,

111svarīgi ir dot otro iespēju pieaugušajiem, kuriem nepieciešams

112pilnveidot savas prasmes vai apgūt jaunas prasmes, lai turpinātu

113savas darba gaitas vai atgrieztos darba tirgū, tāpat arī dot

114iespēju jauniešiem salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo

115kvalifikāciju pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves vai

116nepabeigtām studijām augstākās izglītības iestādēs, tādējādi

117dodot iespēju sekmīgi iekļauties darba tirgū ar zināmu prasmju

118komplektu.

119Vairāki tūkstoši jauniešu ir saņēmuši nozīmīgu atbalstu

120mācībām sākotnējās profesionālās izglītības programmās ESF

121Jauniešu garantijas projekta ietvaros21. Šis pasākums

122ir kā otras iespējas izglītība jauniešiem, kuri kādu iemeslu dēļ

123pārtraukuši mācības vai pēc pamatizglītības vai vispārējās

124vidējās izglītības ieguves nav turpinājuši mācīties un

125saskarušies ar grūtībām iekļauties darba tirgū. Jauniešu

126garantijas profesionālās izglītības programmu īstenošana

1272014.gadā tika uzsākta ar mērķi sekmēt jauniešu nodarbinātību un

128to konkurētspēju darba tirgū. Gada vai pusotra gada laikā bez

129maksas jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem ir iespēja iegūt

130darba tirgū pieprasītu profesiju22. Jauniešu

131garantijas projekta īstenošanas termiņš pagarināts līdz 2021.gada

13231.augustam. Profesionālās izglītības programmas Jauniešu

133garantijas ietvaros piedāvā gan valsts dibinātās, gan pašvaldību

134izglītības iestādes.

135Ņemot vērā ESF sniegto atbalstu profesionālās izglītības

136programmu apguvē, būtu izvērtējamas izglītības iestāžu iespējas

137arī pēc Jauniešu garantijas projekta īstenošanas nodrošināt

138arodizglītības (viengadīgo) un profesionālās vidējās (pusotra

139gada) izglītības programmu īstenošanu, jo šīs izglītības

140programmas, elastīgi reaģējot uz izmaiņām darba tirgū, īsā laikā

141nodrošina nozarēm nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Dizaina

142un mākslas jomā izglītības programmās, kurās izglītojamie mācības

143uzsāk pēc vidējās izglītības, īstenošanas ilgums ir divi gadi,

144mūzikā - trīs gadi. Turklāt minētās izglītības programmas

145jauniešiem no jauna ļauj atgriezties izglītības sistēmā un

146iekļauties darba tirgū. Ņemot vērā, ka tieši pašvaldības vislabāk

147pārzina situāciju reģionos un vietējā darba tirgus pieprasījumu,

148pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes varētu

149sagatavot tam atbilstošu viengadīgo un pusotra gada profesionālās

150izglītības programmu piedāvājumu.

1514.6. Kopīgu

152profesionālās izglītības programmu īstenošana vairākās izglītības

153iestādēs

154Lai nodrošinātu kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu

155izglītības piedāvājumu, izglītības iestādes varētu veidot kopīgas

156profesionālās izglītības programmas, nodrošinot atsevišķu moduļu

157īstenošanu. Izglītības iestādēm sadarbojoties, izglītojamiem

158tiktu nodrošināta iespēja moduļa ietvaros apgūt nepieciešamās

159prasmes tajā izglītības programmas īstenošanas vietā, kurā var

160tikt nodrošināts pilnvērtīgs mācību process, ņemot vērā

161materiāltehniskās bāzes, infrastruktūras un mācībspēku

162pieejamību, tāpat arī šādā veidā tiktu veicināta pieredzes

163apmaiņa, izglītības programmu un mācību metožu pilnveide.

164Savukārt izglītojamiem šāda pieeja ļautu izvēlēties piemērotāko

165izglītības iestādi, ņemot vērā tās atrašanās vietu.

1664.7.

167Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšana

168Lai veicinātu profesionālās izglītības piedāvājuma attīstību

169un pieejamību, turpmāk plānojot valsts budžeta finansējumu

170profesionālās izglītības programmu īstenošanai, jāparedz

171finansējums ne tikai profesionālās sākotnējās izglītības

172programmu īstenošanai, bet arī profesionālās tālākizglītības

173programmu īstenošanai. Valsts budžeta līdzekļi varētu tikt

174piešķirti profesionālās tālākizglītības programmām augsti

175specializētās jomās vai jomās, kurās tiek sagatavoti darba tirgū

176pieprasīti speciālisti un kurās tiek prognozēts darbaspēka

177trūkums, tādējādi nodrošinot darbaspēku, kas nepieciešams

178tautsaimniecības nozaru attīstībai, ko pietiekamā apjomā nespēj

179nodrošināt profesionālās sākotnējās izglītības programmu

180beidzēji.

1814.8. Absolventu

182nodarbinātības monitoringa ieviešana

183Absolventu monitorings ir viena no izglītības kvalitātes

184monitoringa sistēmas sastāvdaļām. Izglītības kvalitātes

185monitoringa sistēmas izveide, ar ES struktūrfondu atbalstu, ir

186uzsākta Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

1878.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības

188kvalitātes monitoringa sistēmu" 8.3.6.2. pasākuma

189"Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide"

190projekta "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide

191un īstenošana" (turpmāk - SAM 8.3.6.2. projekts) ietvaros.

192Projekta īstenošana uzsākta 2018.gada 1.aprīlī un turpināsies

193līdz 2023.gada 31.decembrim.

194Absolventu monitoringa izveide profesionālajā izglītībā un

195absolventu monitoringa turpmākā darbība augstākajā izglītībā ir

196viens no SAM 8.3.6.2. projektā noteiktajiem darbības virzieniem,

197vienlaikus absolventu monitoringa sistēmas attīstība jānodrošina

198neatkarīgi no SAM 8.3.6.2. projekta īstenošanas. Saskaņā ar

199Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra sēdes protokola Nr. 43

20014.§ 2. punktu IZM līdz 2020. gada 31. decembrim jānodrošina

201monitoringa datu iegūšanu par profesionālo vidējās izglītības

202iestāžu absolventu nodarbinātību un ienākumiem. IZM ir

203izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par absolventu

204monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā", kurā

205sniegts ietvars profesionālās izglītības absolventu monitoringa

206sistēmas izveidei23.

207Augstākajā izglītībā izveidots augstskolu absolventu turpmāko

208gaitu monitorings, 2020.gadā pirmoreiz publicēti nepersonificēti

209statistikas dati par 2017.gada absolventu nodarbinātību,

210ienākumiem, bezdarbnieka un daba meklētāja statusu. Šāda

211monitoringa sistēma nepieciešama:

212‒ Izglītības piedāvājuma veidošanai - izglītības

213programmu izstrādei un aktualizācijai, lai uzlabotu darba tirgū

214nepieciešamo prasmju apguvi un nodarbinātības rādītājus.

215Profesionālās izglītības satura veidošana atbilstoši

216tautsaimniecības vajadzībām, sagatavojot darba tirgū

217nepieciešamos specialistus, palīdz risināt jautājumus, kas

218saistīti ar nepietiekamām prasmēm un prasmju neatbilstību.

219‒ Darba tirgus analīzei - izglītības piedāvājuma un

220darba tirgus pieprasījuma atbilstības analīzei.

221‒ Uzņemšanas plānošanai - lai plānotu izglītojamo

222uzņemšanu, noteiktu izglītojamo vietu skaitu profesionālās

223izglītības programmās, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

224‒ Kvalitātes novērtēšanai - lai novērtētu izglītības

225iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu kvalitāti.

226Politikas plānotāji, ņemot vērā absolventu rezultātus darba

227tirgū, var novērtēt izglītības pakalpojuma sniedzēju darbību,

228salīdzinot izglītības iestādes ar līdzīgu profesionālās

229izglītības programmu piedāvājumu.

230‒ Karjeras izvēlei - lai sniegtu papildu informāciju

231par izglītības iespējām, ne tikai jauniešiem, kas ir potenciālie

232izglītojamie, bet arī esošajiem un bijušajiem izglītojamiem.

233Informācija par absolventu rezultātiem darba tirgū sniedz

234priekšstatu par sev interesējošajām izglītības programmām un

235nodarbinātības perspektīvām attiecīgajā un saistītajās

236specialitātēs.

237Absolventu monitoringa dati NEP ļaus precīzāk prognozēt

238nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības

239programmās, savukārt IZM izvērtēt izglītības iestāžu uzņemšanas

240plānus profesionālās izglītības programmās un attiecīgo nozaru

241speciālistu nepieciešamību darba tirgū. Absolventu monitoringa

242dati sniegs informāciju par profesionālās izglītības programmu

243absolventu turpmākajām gaitām, t.sk. par nodarbinātību un

244ienākumiem.

2454.9.

246Profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas centru izveide

247Šobrīd Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - PKE)

248norisi saskaņā ar 2011.gada 30.augusta Ministru kabineta

249noteikumiem Nr.662 "Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu

250norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības

251programmās" nodrošina akreditētas profesionālās izglītības

252iestādes sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru vai

253Latvijas Nacionālo kultūras centru un nozaru pārstāvjiem. Lai

254sagatavotu darba tirgus vajadzībām un nozares prasībām

255atbilstošus speciālistus, varētu tikt veidoti arī nozaru

256asociāciju eksaminācijas centri, kuri izglītojamiem piedāvātu

257kārtot eksāmenu ar nozari saistītajās kvalifikācijās. Nozaru

258asociāciju eksaminācijas centru izveide būtu jāparedz

259attiecīgajos normatīvajos aktos, vienlaikus nodrošinot atbilstību

260tām prasībām, kas jau šobrīd noteiktas profesionālās izglītības

261iestādēm PKE organizēšanai. PKE organizēšanas izmaksas varētu

262tikt finansētas no valsts budžeta.

263Vairākas Nozaru ekspertu padomes (metālapstrādes, mašīnbūves

264un mašīnzinību, būvniecības, ķīmiskās rūpniecības un tās

265saskarnozaru (vides inženierzinātnes)) ir paudušas nepieciešamību

266veidot nozaru eksaminācijas centrus, lai veicinātu vienotu

267izpratni par noteiktu mācīšanās rezultātu sasniegšanu un

268nodrošinātu kvalitātes prasības eksāmenu norisē. Lauksaimniecības

269un industriālās tehnikas asociācija ir izstrādājusi plānu un

270spērusi jau konkrētus soļus, lai nozarē tiktu attīstīts

271eksaminācijas centrs.

2724.10. Snieguma

273finansējama ieviešana

274Lai veicinātu profesionālās izglītības iestāžu virzību uz

275attīstību un kvalitatīvu piedāvājumu, papildus bāzes finansējumam

276par viena izglītojamā izmaksām konkrētu izglītības programmu

277grupu vai tematisko jomu izglītības programmās nepieciešams

278ieviest snieguma finansējumu, kas paredzētu finansējuma

279piešķiršanu iestādēm par konkrētu rezultātu jeb snieguma

280uzrādīšanu iestādes darbībā.

281Snieguma finansējums kopš 2015.gada tiek piemērots augstākās

282izglītības iestādēm. Snieguma finansējums augstskolām un koledžām

283tiek piešķirts par rezultātu jeb sasniegumiem konkrētos

284rādītājos, piem. par jaunu mācībspēku un pētnieku piesaisti, kā

285arī par pētniecībai un radošajam darbam iegūto finansējumu no

286starptautiskiem projektiem, līgumdarbiem un pašvaldībām, kā arī

287izglītojamo mācību rezultātiem un sasniegumiem.

288Piešķirtais snieguma finansējums stimulētu izglītības iestādes

289uzlabot savas darbības rezultātus, tiecoties uz izcilību

290izglītības procesā. Finansējuma aprēķinam būtu nosakāmi vienoti

291kritēriji, kas ļautu novērtēt izglītības iestāžu rezultatīvo

292rādītāju izpildi un devumu profesionālās izglītības politikas

293mērķu sasniegšanā. Saņemtais finansējums būtu izmantojams

294iestādes attīstībai, piem., materiāltehniskās bāzes

295modernizācijai, dalībai starptautiskās sadarbības projektos,

296augsti kvalificētu un profesionālu mācībspēku piesaistei utt.