4. pants

Ieteikumi

profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai

attīstībai

4.1. Normējamo

un nenormējamo izmaksu struktūras pārskatīšana

Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu struktūru,

secināms, ka atsevišķas normējamās izmaksas nav tieši saistītas

ar izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu

specifiku, tās vienlaikus tiek izmantotas izglītības programmu

izmaksu aprēķinā, kuras iegūst, izglītības programmu grupas

"Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas reizinot

ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu.

Ņemot vērā, ka atsevišķas normējamās izmaksas izglītības

programmu ietvaros neatšķiras un tieši neizriet no to īstenošanas

specifikas, šos izdevumus varētu noteikt kā nenormējamās

izmaksas, pieņemot, ka tās visām izglītības programmām ir

vienādas un nav tieši atkarīgas no izglītības programmu

īstenošanas specifikas, attiecīgi tām nepiemērojot izglītības

programmu koeficientus, bet piešķirot kā bāzes finansējumu

vienādā apmērā uz vienu izglītojamo. Šādu izmaiņu īstenošana

saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kā arī

iespējamu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību

budžetiem.

4.2. Izglītības

programmu izmaksu koeficientu piemērošanas metodikas

pārskatīšana

Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu atbilstību MK

noteikumos Nr. 655 noteiktajai izmaksu struktūrai, atsevišķas

normējamās izmaksas nosakot kā nenormējamās izmaksas, mainīsies

arī profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu

aprēķins, kas attiecīgi ietekmēs arī profesionālās izglītības

programmu minimālo koeficientu vērtības.

Profesionālas izglītības iestādei finansējums tiek piešķirts

atbilstoši viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības

programmu grupās, izmaksu diferenciācijai piemērojot izmaksu

minimālo koeficientu. Veiktā pētījuma ietvaros secināms, ka

koeficientu piemērošana izglītības tematiskajām jomām, nevis

izglītības programmu grupām, samazinātu koeficientu skaitu un to

sadrumstalotību, tādējādi nodrošinot vienkāršāku finansējuma

piešķiršanas kārtību un vienlaikus rīcības brīvību profesionālās

izglītības iestādēm pašām izvērtēt finansējuma sadali konkrētām

izglītības programmu grupām.

Savukārt vairākas NEP (metālapstrādes, mašīnbūves un

mašīnzinību, būvniecības, pārtikas rūpniecības un

lauksaimniecības) aicina koeficientu piemērošanā ņemt vērā arī to

kvalifikāciju īstenošanas specifiku, kurām izmaksas vienas

izglītības programmu grupas un izglītības tematiskās jomas

ietvaros var atšķirties vairākkārtīgi. Attiecīgi priekšlikums

paredz izvērtēt iespēju izmaksu minimālo koeficientu noteikšanai

atsevišķām kvalifikācijām. Šī risinājuma ieviešanā svarīga būs

NEP iesaiste, sniedzot gan datos balstītu ekspertīzi, gan

nepieciešamos izmaksu aprēķinus koeficientu noteikšanai,

atbilstoši atsevišķu kvalifikāciju specifikai. Attiecīgi,

profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītajām pusēm sākotnēji

jāizvērtē esošā pieeja un jāpanāk vienošanās par atbilstošāko

koeficientu piemērošanas pieeju turpmāk. Šādu izmaiņu īstenošana

saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kas

iespējams radītu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību

budžetiem.

4.3. Izglītības

programmu izmaksu koeficientu aktualizēšana

Nepieciešams pārskatīt un aktualizēt profesionālās izglītības

programmu minimālo koeficientu vērtības izglītības programmu

grupām, ņemot vērā izglītības programmu specifiku un to

īstenošanai nepieciešamos resursus. Profesionālās izglītības

iestāžu infrastruktūrā pēdējo gadu laikā veikti nozīmīgi

ieguldījumi, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošu mācību vidi,

modernu aprīkojumu un reālajai darba videi pietuvinātu iekārtu

izmantošanu, kas ļauj labāk sagatavot speciālistus atbilstoši

darba tirgus prasībām, nodrošinot tiem prasmes, kas ir

pieprasītas nozarēs, vienlaikus tas nozīmē arī papildus

ieguldījumus šīs infrastruktūras uzturēšanā.

Līdz ar tehnoloģisko attīstību vairākās tautsaimniecības

nozarēs arvien vairāk darbu tiek mehanizēti un automatizēti,

attiecīgi izglītības iestādēm nepieciešams sagatavot kvalificētus

speciālistus darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kas saistīts ar

papildu individuālo praktisko mācību stundu nodrošināšanu un

tehnikas uzturēšanas un apkopes izmaksām. Tāpat arī ir

aktualizēti un izstrādāti jauni profesiju standarti un

profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietekmējušas

profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas.

4.4. Modulāro

izglītības programmu izmaksu aprēķina metodikas izveide

Modulārās pieejas īstenošana gan jauniešiem, gan pieaugušajiem

dod iespēju izvēlēties apgūt ne tikai pilnu profesionālo

kvalifikāciju bez laika ierobežojuma, bet arī atsevišķi apgūt

nepieciešamās prasmes profesionālās izglītības programmu moduļu

ietvaros, tādējādi paplašinot savas iespējas darba tirgū.

Elastīgu mācību pieeju īstenošana ietekmē arī nepieciešamā

finansējuma apzināšanu. MK noteikumi Nr. 655 nosaka profesionālās

izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu

izglītojamo, vienlaikus būtu nepieciešams izstrādāt metodiku, kas

ļautu aprēķināt katra izglītības programmas moduļa īstenošanas

izmaksas. Metodikas pamatā varētu tikt izmantoti izglītības

programmām noteiktie izmaksu minimālie koeficienti, kas varētu

tikt piemēroti atbilstošā moduļa īstenošanas ilgumam. Šādas

metodikas izveide izglītības iestādēm ļautu precīzāk plānot

modulāro programmu īstenošanu un tam nepieciešamo

finansējumu.

4.5. Īsā cikla

profesionālās izglītības programmu īstenošana

Ņemot vērā kompetenču apguves lomu mūžizglītības kontekstā,

ļoti svarīgi katram dot iespēju tās apgūt jebkurā izglītības

posmā gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan pieaugušo

izglītībā. Profesionālās izglītības programmas aizvien vairāk

tiek veidotas, lai nodrošinātu elastīgu profesionālās izglītības

piedāvājumu, tādējādi ļaujot ātri reaģēt uz darbaspēka

pieprasījuma izmaiņām. Modulārās profesionālās izglītības

programmas dod iespēju adaptēties jaunajām attīstības tendencēm,

vienlaikus, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus prasībām,

svarīgi ir dot otro iespēju pieaugušajiem, kuriem nepieciešams

pilnveidot savas prasmes vai apgūt jaunas prasmes, lai turpinātu

savas darba gaitas vai atgrieztos darba tirgū, tāpat arī dot

iespēju jauniešiem salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo

kvalifikāciju pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves vai

nepabeigtām studijām augstākās izglītības iestādēs, tādējādi

dodot iespēju sekmīgi iekļauties darba tirgū ar zināmu prasmju

komplektu.

Vairāki tūkstoši jauniešu ir saņēmuši nozīmīgu atbalstu

mācībām sākotnējās profesionālās izglītības programmās ESF

Jauniešu garantijas projekta ietvaros21. Šis pasākums

ir kā otras iespējas izglītība jauniešiem, kuri kādu iemeslu dēļ

pārtraukuši mācības vai pēc pamatizglītības vai vispārējās

vidējās izglītības ieguves nav turpinājuši mācīties un

saskarušies ar grūtībām iekļauties darba tirgū. Jauniešu

garantijas profesionālās izglītības programmu īstenošana

2014.gadā tika uzsākta ar mērķi sekmēt jauniešu nodarbinātību un

to konkurētspēju darba tirgū. Gada vai pusotra gada laikā bez

maksas jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem ir iespēja iegūt

darba tirgū pieprasītu profesiju22. Jauniešu

garantijas projekta īstenošanas termiņš pagarināts līdz 2021.gada

31.augustam. Profesionālās izglītības programmas Jauniešu

garantijas ietvaros piedāvā gan valsts dibinātās, gan pašvaldību

izglītības iestādes.

Ņemot vērā ESF sniegto atbalstu profesionālās izglītības

programmu apguvē, būtu izvērtējamas izglītības iestāžu iespējas

arī pēc Jauniešu garantijas projekta īstenošanas nodrošināt

arodizglītības (viengadīgo) un profesionālās vidējās (pusotra

gada) izglītības programmu īstenošanu, jo šīs izglītības

programmas, elastīgi reaģējot uz izmaiņām darba tirgū, īsā laikā

nodrošina nozarēm nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Dizaina

un mākslas jomā izglītības programmās, kurās izglītojamie mācības

uzsāk pēc vidējās izglītības, īstenošanas ilgums ir divi gadi,

mūzikā - trīs gadi. Turklāt minētās izglītības programmas

jauniešiem no jauna ļauj atgriezties izglītības sistēmā un

iekļauties darba tirgū. Ņemot vērā, ka tieši pašvaldības vislabāk

pārzina situāciju reģionos un vietējā darba tirgus pieprasījumu,

pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes varētu

sagatavot tam atbilstošu viengadīgo un pusotra gada profesionālās

izglītības programmu piedāvājumu.

4.6. Kopīgu

profesionālās izglītības programmu īstenošana vairākās izglītības

iestādēs

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu

izglītības piedāvājumu, izglītības iestādes varētu veidot kopīgas

profesionālās izglītības programmas, nodrošinot atsevišķu moduļu

īstenošanu. Izglītības iestādēm sadarbojoties, izglītojamiem

tiktu nodrošināta iespēja moduļa ietvaros apgūt nepieciešamās

prasmes tajā izglītības programmas īstenošanas vietā, kurā var

tikt nodrošināts pilnvērtīgs mācību process, ņemot vērā

materiāltehniskās bāzes, infrastruktūras un mācībspēku

pieejamību, tāpat arī šādā veidā tiktu veicināta pieredzes

apmaiņa, izglītības programmu un mācību metožu pilnveide.

Savukārt izglītojamiem šāda pieeja ļautu izvēlēties piemērotāko

izglītības iestādi, ņemot vērā tās atrašanās vietu.

4.7.

Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšana

Lai veicinātu profesionālās izglītības piedāvājuma attīstību

un pieejamību, turpmāk plānojot valsts budžeta finansējumu

profesionālās izglītības programmu īstenošanai, jāparedz

finansējums ne tikai profesionālās sākotnējās izglītības

programmu īstenošanai, bet arī profesionālās tālākizglītības

programmu īstenošanai. Valsts budžeta līdzekļi varētu tikt

piešķirti profesionālās tālākizglītības programmām augsti

specializētās jomās vai jomās, kurās tiek sagatavoti darba tirgū

pieprasīti speciālisti un kurās tiek prognozēts darbaspēka

trūkums, tādējādi nodrošinot darbaspēku, kas nepieciešams

tautsaimniecības nozaru attīstībai, ko pietiekamā apjomā nespēj

nodrošināt profesionālās sākotnējās izglītības programmu

beidzēji.

4.8. Absolventu

nodarbinātības monitoringa ieviešana

Absolventu monitorings ir viena no izglītības kvalitātes

monitoringa sistēmas sastāvdaļām. Izglītības kvalitātes

monitoringa sistēmas izveide, ar ES struktūrfondu atbalstu, ir

uzsākta Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības

kvalitātes monitoringa sistēmu" 8.3.6.2. pasākuma

"Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide"

projekta "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide

un īstenošana" (turpmāk - SAM 8.3.6.2. projekts) ietvaros.

Projekta īstenošana uzsākta 2018.gada 1.aprīlī un turpināsies

līdz 2023.gada 31.decembrim.

Absolventu monitoringa izveide profesionālajā izglītībā un

absolventu monitoringa turpmākā darbība augstākajā izglītībā ir

viens no SAM 8.3.6.2. projektā noteiktajiem darbības virzieniem,

vienlaikus absolventu monitoringa sistēmas attīstība jānodrošina

neatkarīgi no SAM 8.3.6.2. projekta īstenošanas. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra sēdes protokola Nr. 43

14.§ 2. punktu IZM līdz 2020. gada 31. decembrim jānodrošina

monitoringa datu iegūšanu par profesionālo vidējās izglītības

iestāžu absolventu nodarbinātību un ienākumiem. IZM ir

izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par absolventu

monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā", kurā

sniegts ietvars profesionālās izglītības absolventu monitoringa

sistēmas izveidei23.

Augstākajā izglītībā izveidots augstskolu absolventu turpmāko

gaitu monitorings, 2020.gadā pirmoreiz publicēti nepersonificēti

statistikas dati par 2017.gada absolventu nodarbinātību,

ienākumiem, bezdarbnieka un daba meklētāja statusu. Šāda

monitoringa sistēma nepieciešama:

‒ Izglītības piedāvājuma veidošanai - izglītības

programmu izstrādei un aktualizācijai, lai uzlabotu darba tirgū

nepieciešamo prasmju apguvi un nodarbinātības rādītājus.

Profesionālās izglītības satura veidošana atbilstoši

tautsaimniecības vajadzībām, sagatavojot darba tirgū

nepieciešamos specialistus, palīdz risināt jautājumus, kas

saistīti ar nepietiekamām prasmēm un prasmju neatbilstību.

‒ Darba tirgus analīzei - izglītības piedāvājuma un

darba tirgus pieprasījuma atbilstības analīzei.

‒ Uzņemšanas plānošanai - lai plānotu izglītojamo

uzņemšanu, noteiktu izglītojamo vietu skaitu profesionālās

izglītības programmās, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

‒ Kvalitātes novērtēšanai - lai novērtētu izglītības

iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu kvalitāti.

Politikas plānotāji, ņemot vērā absolventu rezultātus darba

tirgū, var novērtēt izglītības pakalpojuma sniedzēju darbību,

salīdzinot izglītības iestādes ar līdzīgu profesionālās

izglītības programmu piedāvājumu.

‒ Karjeras izvēlei - lai sniegtu papildu informāciju

par izglītības iespējām, ne tikai jauniešiem, kas ir potenciālie

izglītojamie, bet arī esošajiem un bijušajiem izglītojamiem.

Informācija par absolventu rezultātiem darba tirgū sniedz

priekšstatu par sev interesējošajām izglītības programmām un

nodarbinātības perspektīvām attiecīgajā un saistītajās

specialitātēs.

Absolventu monitoringa dati NEP ļaus precīzāk prognozēt

nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības

programmās, savukārt IZM izvērtēt izglītības iestāžu uzņemšanas

plānus profesionālās izglītības programmās un attiecīgo nozaru

speciālistu nepieciešamību darba tirgū. Absolventu monitoringa

dati sniegs informāciju par profesionālās izglītības programmu

absolventu turpmākajām gaitām, t.sk. par nodarbinātību un

ienākumiem.

4.9.

Profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas centru izveide

Šobrīd Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - PKE)

norisi saskaņā ar 2011.gada 30.augusta Ministru kabineta

noteikumiem Nr.662 "Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu

norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības

programmās" nodrošina akreditētas profesionālās izglītības

iestādes sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru vai

Latvijas Nacionālo kultūras centru un nozaru pārstāvjiem. Lai

sagatavotu darba tirgus vajadzībām un nozares prasībām

atbilstošus speciālistus, varētu tikt veidoti arī nozaru

asociāciju eksaminācijas centri, kuri izglītojamiem piedāvātu

kārtot eksāmenu ar nozari saistītajās kvalifikācijās. Nozaru

asociāciju eksaminācijas centru izveide būtu jāparedz

attiecīgajos normatīvajos aktos, vienlaikus nodrošinot atbilstību

tām prasībām, kas jau šobrīd noteiktas profesionālās izglītības

iestādēm PKE organizēšanai. PKE organizēšanas izmaksas varētu

tikt finansētas no valsts budžeta.

Vairākas Nozaru ekspertu padomes (metālapstrādes, mašīnbūves

un mašīnzinību, būvniecības, ķīmiskās rūpniecības un tās

saskarnozaru (vides inženierzinātnes)) ir paudušas nepieciešamību

veidot nozaru eksaminācijas centrus, lai veicinātu vienotu

izpratni par noteiktu mācīšanās rezultātu sasniegšanu un

nodrošinātu kvalitātes prasības eksāmenu norisē. Lauksaimniecības

un industriālās tehnikas asociācija ir izstrādājusi plānu un

spērusi jau konkrētus soļus, lai nozarē tiktu attīstīts

eksaminācijas centrs.

4.10. Snieguma

finansējama ieviešana

Lai veicinātu profesionālās izglītības iestāžu virzību uz

attīstību un kvalitatīvu piedāvājumu, papildus bāzes finansējumam

par viena izglītojamā izmaksām konkrētu izglītības programmu

grupu vai tematisko jomu izglītības programmās nepieciešams

ieviest snieguma finansējumu, kas paredzētu finansējuma

piešķiršanu iestādēm par konkrētu rezultātu jeb snieguma

uzrādīšanu iestādes darbībā.

Snieguma finansējums kopš 2015.gada tiek piemērots augstākās

izglītības iestādēm. Snieguma finansējums augstskolām un koledžām

tiek piešķirts par rezultātu jeb sasniegumiem konkrētos

rādītājos, piem. par jaunu mācībspēku un pētnieku piesaisti, kā

arī par pētniecībai un radošajam darbam iegūto finansējumu no

starptautiskiem projektiem, līgumdarbiem un pašvaldībām, kā arī

izglītojamo mācību rezultātiem un sasniegumiem.

Piešķirtais snieguma finansējums stimulētu izglītības iestādes

uzlabot savas darbības rezultātus, tiecoties uz izcilību

izglītības procesā. Finansējuma aprēķinam būtu nosakāmi vienoti

kritēriji, kas ļautu novērtēt izglītības iestāžu rezultatīvo

rādītāju izpildi un devumu profesionālās izglītības politikas

mērķu sasniegšanā. Saņemtais finansējums būtu izmantojams

iestādes attīstībai, piem., materiāltehniskās bāzes

modernizācijai, dalībai starptautiskās sadarbības projektos,

augsti kvalificētu un profesionālu mācībspēku piesaistei utt.