Par konceptuālo ziņojumu "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu"

1Ieteikumi

2profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai

3attīstībai

44.1. Normējamo

5un nenormējamo izmaksu struktūras pārskatīšana

6Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu struktūru,

7secināms, ka atsevišķas normējamās izmaksas nav tieši saistītas

8ar izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu

9specifiku, tās vienlaikus tiek izmantotas izglītības programmu

10izmaksu aprēķinā, kuras iegūst, izglītības programmu grupas

11"Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas reizinot

12ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu.

13Ņemot vērā, ka atsevišķas normējamās izmaksas izglītības

14programmu ietvaros neatšķiras un tieši neizriet no to īstenošanas

15specifikas, šos izdevumus varētu noteikt kā nenormējamās

16izmaksas, pieņemot, ka tās visām izglītības programmām ir

17vienādas un nav tieši atkarīgas no izglītības programmu

18īstenošanas specifikas, attiecīgi tām nepiemērojot izglītības

19programmu koeficientus, bet piešķirot kā bāzes finansējumu

20vienādā apmērā uz vienu izglītojamo. Šādu izmaiņu īstenošana

21saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kā arī

22iespējamu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību

23budžetiem.

244.2. Izglītības

25programmu izmaksu koeficientu piemērošanas metodikas

26pārskatīšana

27Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu atbilstību MK

28noteikumos Nr. 655 noteiktajai izmaksu struktūrai, atsevišķas

29normējamās izmaksas nosakot kā nenormējamās izmaksas, mainīsies

30arī profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu

31aprēķins, kas attiecīgi ietekmēs arī profesionālās izglītības

32programmu minimālo koeficientu vērtības.

33Profesionālas izglītības iestādei finansējums tiek piešķirts

34atbilstoši viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības

35programmu grupās, izmaksu diferenciācijai piemērojot izmaksu

36minimālo koeficientu. Veiktā pētījuma ietvaros secināms, ka

37koeficientu piemērošana izglītības tematiskajām jomām, nevis

38izglītības programmu grupām, samazinātu koeficientu skaitu un to

39sadrumstalotību, tādējādi nodrošinot vienkāršāku finansējuma

40piešķiršanas kārtību un vienlaikus rīcības brīvību profesionālās

41izglītības iestādēm pašām izvērtēt finansējuma sadali konkrētām

42izglītības programmu grupām.

43Savukārt vairākas NEP (metālapstrādes, mašīnbūves un

44mašīnzinību, būvniecības, pārtikas rūpniecības un

45lauksaimniecības) aicina koeficientu piemērošanā ņemt vērā arī to

46kvalifikāciju īstenošanas specifiku, kurām izmaksas vienas

47izglītības programmu grupas un izglītības tematiskās jomas

48ietvaros var atšķirties vairākkārtīgi. Attiecīgi priekšlikums

49paredz izvērtēt iespēju izmaksu minimālo koeficientu noteikšanai

50atsevišķām kvalifikācijām. Šī risinājuma ieviešanā svarīga būs

51NEP iesaiste, sniedzot gan datos balstītu ekspertīzi, gan

52nepieciešamos izmaksu aprēķinus koeficientu noteikšanai,

53atbilstoši atsevišķu kvalifikāciju specifikai. Attiecīgi,

54profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītajām pusēm sākotnēji

55jāizvērtē esošā pieeja un jāpanāk vienošanās par atbilstošāko

56koeficientu piemērošanas pieeju turpmāk. Šādu izmaiņu īstenošana

57saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kas

58iespējams radītu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību

59budžetiem.

604.3. Izglītības

61programmu izmaksu koeficientu aktualizēšana

62Nepieciešams pārskatīt un aktualizēt profesionālās izglītības

63programmu minimālo koeficientu vērtības izglītības programmu

64grupām, ņemot vērā izglītības programmu specifiku un to

65īstenošanai nepieciešamos resursus. Profesionālās izglītības

66iestāžu infrastruktūrā pēdējo gadu laikā veikti nozīmīgi

67ieguldījumi, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošu mācību vidi,

68modernu aprīkojumu un reālajai darba videi pietuvinātu iekārtu

69izmantošanu, kas ļauj labāk sagatavot speciālistus atbilstoši

70darba tirgus prasībām, nodrošinot tiem prasmes, kas ir

71pieprasītas nozarēs, vienlaikus tas nozīmē arī papildus

72ieguldījumus šīs infrastruktūras uzturēšanā.

73Līdz ar tehnoloģisko attīstību vairākās tautsaimniecības

74nozarēs arvien vairāk darbu tiek mehanizēti un automatizēti,

75attiecīgi izglītības iestādēm nepieciešams sagatavot kvalificētus

76speciālistus darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kas saistīts ar

77papildu individuālo praktisko mācību stundu nodrošināšanu un

78tehnikas uzturēšanas un apkopes izmaksām. Tāpat arī ir

79aktualizēti un izstrādāti jauni profesiju standarti un

80profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietekmējušas

81profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas.

824.4. Modulāro

83izglītības programmu izmaksu aprēķina metodikas izveide

84Modulārās pieejas īstenošana gan jauniešiem, gan pieaugušajiem

85dod iespēju izvēlēties apgūt ne tikai pilnu profesionālo

86kvalifikāciju bez laika ierobežojuma, bet arī atsevišķi apgūt

87nepieciešamās prasmes profesionālās izglītības programmu moduļu

88ietvaros, tādējādi paplašinot savas iespējas darba tirgū.

89Elastīgu mācību pieeju īstenošana ietekmē arī nepieciešamā

90finansējuma apzināšanu. MK noteikumi Nr. 655 nosaka profesionālās

91izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu

92izglītojamo, vienlaikus būtu nepieciešams izstrādāt metodiku, kas

93ļautu aprēķināt katra izglītības programmas moduļa īstenošanas

94izmaksas. Metodikas pamatā varētu tikt izmantoti izglītības

95programmām noteiktie izmaksu minimālie koeficienti, kas varētu

96tikt piemēroti atbilstošā moduļa īstenošanas ilgumam. Šādas

97metodikas izveide izglītības iestādēm ļautu precīzāk plānot

98modulāro programmu īstenošanu un tam nepieciešamo

99finansējumu.

1004.5. Īsā cikla

101profesionālās izglītības programmu īstenošana

102Ņemot vērā kompetenču apguves lomu mūžizglītības kontekstā,

103ļoti svarīgi katram dot iespēju tās apgūt jebkurā izglītības

104posmā gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan pieaugušo

105izglītībā. Profesionālās izglītības programmas aizvien vairāk

106tiek veidotas, lai nodrošinātu elastīgu profesionālās izglītības

107piedāvājumu, tādējādi ļaujot ātri reaģēt uz darbaspēka

108pieprasījuma izmaiņām. Modulārās profesionālās izglītības

109programmas dod iespēju adaptēties jaunajām attīstības tendencēm,

110vienlaikus, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus prasībām,

111svarīgi ir dot otro iespēju pieaugušajiem, kuriem nepieciešams

112pilnveidot savas prasmes vai apgūt jaunas prasmes, lai turpinātu

113savas darba gaitas vai atgrieztos darba tirgū, tāpat arī dot

114iespēju jauniešiem salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo

115kvalifikāciju pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves vai

116nepabeigtām studijām augstākās izglītības iestādēs, tādējādi

117dodot iespēju sekmīgi iekļauties darba tirgū ar zināmu prasmju

118komplektu.

119Vairāki tūkstoši jauniešu ir saņēmuši nozīmīgu atbalstu

120mācībām sākotnējās profesionālās izglītības programmās ESF

121Jauniešu garantijas projekta ietvaros21. Šis pasākums

122ir kā otras iespējas izglītība jauniešiem, kuri kādu iemeslu dēļ

123pārtraukuši mācības vai pēc pamatizglītības vai vispārējās

124vidējās izglītības ieguves nav turpinājuši mācīties un

125saskarušies ar grūtībām iekļauties darba tirgū. Jauniešu

126garantijas profesionālās izglītības programmu īstenošana

1272014.gadā tika uzsākta ar mērķi sekmēt jauniešu nodarbinātību un

128to konkurētspēju darba tirgū. Gada vai pusotra gada laikā bez

129maksas jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem ir iespēja iegūt

130darba tirgū pieprasītu profesiju22. Jauniešu

131garantijas projekta īstenošanas termiņš pagarināts līdz 2021.gada

13231.augustam. Profesionālās izglītības programmas Jauniešu

133garantijas ietvaros piedāvā gan valsts dibinātās, gan pašvaldību

134izglītības iestādes.

135Ņemot vērā ESF sniegto atbalstu profesionālās izglītības

136programmu apguvē, būtu izvērtējamas izglītības iestāžu iespējas

137arī pēc Jauniešu garantijas projekta īstenošanas nodrošināt

138arodizglītības (viengadīgo) un profesionālās vidējās (pusotra

139gada) izglītības programmu īstenošanu, jo šīs izglītības

140programmas, elastīgi reaģējot uz izmaiņām darba tirgū, īsā laikā

141nodrošina nozarēm nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Dizaina

142un mākslas jomā izglītības programmās, kurās izglītojamie mācības

143uzsāk pēc vidējās izglītības, īstenošanas ilgums ir divi gadi,

144mūzikā - trīs gadi. Turklāt minētās izglītības programmas

145jauniešiem no jauna ļauj atgriezties izglītības sistēmā un

146iekļauties darba tirgū. Ņemot vērā, ka tieši pašvaldības vislabāk

147pārzina situāciju reģionos un vietējā darba tirgus pieprasījumu,

148pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes varētu

149sagatavot tam atbilstošu viengadīgo un pusotra gada profesionālās

150izglītības programmu piedāvājumu.

1514.6. Kopīgu

152profesionālās izglītības programmu īstenošana vairākās izglītības

153iestādēs

154Lai nodrošinātu kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu

155izglītības piedāvājumu, izglītības iestādes varētu veidot kopīgas

156profesionālās izglītības programmas, nodrošinot atsevišķu moduļu

157īstenošanu. Izglītības iestādēm sadarbojoties, izglītojamiem

158tiktu nodrošināta iespēja moduļa ietvaros apgūt nepieciešamās

159prasmes tajā izglītības programmas īstenošanas vietā, kurā var

160tikt nodrošināts pilnvērtīgs mācību process, ņemot vērā

161materiāltehniskās bāzes, infrastruktūras un mācībspēku

162pieejamību, tāpat arī šādā veidā tiktu veicināta pieredzes

163apmaiņa, izglītības programmu un mācību metožu pilnveide.

164Savukārt izglītojamiem šāda pieeja ļautu izvēlēties piemērotāko

165izglītības iestādi, ņemot vērā tās atrašanās vietu.

1664.7.

167Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšana

168Lai veicinātu profesionālās izglītības piedāvājuma attīstību

169un pieejamību, turpmāk plānojot valsts budžeta finansējumu

170profesionālās izglītības programmu īstenošanai, jāparedz

171finansējums ne tikai profesionālās sākotnējās izglītības

172programmu īstenošanai, bet arī profesionālās tālākizglītības

173programmu īstenošanai. Valsts budžeta līdzekļi varētu tikt

174piešķirti profesionālās tālākizglītības programmām augsti

175specializētās jomās vai jomās, kurās tiek sagatavoti darba tirgū

176pieprasīti speciālisti un kurās tiek prognozēts darbaspēka

177trūkums, tādējādi nodrošinot darbaspēku, kas nepieciešams

178tautsaimniecības nozaru attīstībai, ko pietiekamā apjomā nespēj

179nodrošināt profesionālās sākotnējās izglītības programmu

180beidzēji.

1814.8. Absolventu

182nodarbinātības monitoringa ieviešana

183Absolventu monitorings ir viena no izglītības kvalitātes

184monitoringa sistēmas sastāvdaļām. Izglītības kvalitātes

185monitoringa sistēmas izveide, ar ES struktūrfondu atbalstu, ir

186uzsākta Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

1878.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības

188kvalitātes monitoringa sistēmu" 8.3.6.2. pasākuma

189"Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide"

190projekta "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide

191un īstenošana" (turpmāk - SAM 8.3.6.2. projekts) ietvaros.

192Projekta īstenošana uzsākta 2018.gada 1.aprīlī un turpināsies

193līdz 2023.gada 31.decembrim.

194Absolventu monitoringa izveide profesionālajā izglītībā un

195absolventu monitoringa turpmākā darbība augstākajā izglītībā ir

196viens no SAM 8.3.6.2. projektā noteiktajiem darbības virzieniem,

197vienlaikus absolventu monitoringa sistēmas attīstība jānodrošina

198neatkarīgi no SAM 8.3.6.2. projekta īstenošanas. Saskaņā ar

199Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra sēdes protokola Nr. 43

20014.§ 2. punktu IZM līdz 2020. gada 31. decembrim jānodrošina

201monitoringa datu iegūšanu par profesionālo vidējās izglītības

202iestāžu absolventu nodarbinātību un ienākumiem. IZM ir

203izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par absolventu

204monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā", kurā

205sniegts ietvars profesionālās izglītības absolventu monitoringa

206sistēmas izveidei23.

207Augstākajā izglītībā izveidots augstskolu absolventu turpmāko

208gaitu monitorings, 2020.gadā pirmoreiz publicēti nepersonificēti

209statistikas dati par 2017.gada absolventu nodarbinātību,

210ienākumiem, bezdarbnieka un daba meklētāja statusu. Šāda

211monitoringa sistēma nepieciešama:

212‒ Izglītības piedāvājuma veidošanai - izglītības

213programmu izstrādei un aktualizācijai, lai uzlabotu darba tirgū

214nepieciešamo prasmju apguvi un nodarbinātības rādītājus.

215Profesionālās izglītības satura veidošana atbilstoši

216tautsaimniecības vajadzībām, sagatavojot darba tirgū

217nepieciešamos specialistus, palīdz risināt jautājumus, kas

218saistīti ar nepietiekamām prasmēm un prasmju neatbilstību.

219‒ Darba tirgus analīzei - izglītības piedāvājuma un

220darba tirgus pieprasījuma atbilstības analīzei.

221‒ Uzņemšanas plānošanai - lai plānotu izglītojamo

222uzņemšanu, noteiktu izglītojamo vietu skaitu profesionālās

223izglītības programmās, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

224‒ Kvalitātes novērtēšanai - lai novērtētu izglītības

225iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu kvalitāti.

226Politikas plānotāji, ņemot vērā absolventu rezultātus darba

227tirgū, var novērtēt izglītības pakalpojuma sniedzēju darbību,

228salīdzinot izglītības iestādes ar līdzīgu profesionālās

229izglītības programmu piedāvājumu.

230‒ Karjeras izvēlei - lai sniegtu papildu informāciju

231par izglītības iespējām, ne tikai jauniešiem, kas ir potenciālie

232izglītojamie, bet arī esošajiem un bijušajiem izglītojamiem.

233Informācija par absolventu rezultātiem darba tirgū sniedz

234priekšstatu par sev interesējošajām izglītības programmām un

235nodarbinātības perspektīvām attiecīgajā un saistītajās

236specialitātēs.

237Absolventu monitoringa dati NEP ļaus precīzāk prognozēt

238nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības

239programmās, savukārt IZM izvērtēt izglītības iestāžu uzņemšanas

240plānus profesionālās izglītības programmās un attiecīgo nozaru

241speciālistu nepieciešamību darba tirgū. Absolventu monitoringa

242dati sniegs informāciju par profesionālās izglītības programmu

243absolventu turpmākajām gaitām, t.sk. par nodarbinātību un

244ienākumiem.

2454.9.

246Profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas centru izveide

247Šobrīd Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - PKE)

248norisi saskaņā ar 2011.gada 30.augusta Ministru kabineta

249noteikumiem Nr.662 "Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu

250norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības

251programmās" nodrošina akreditētas profesionālās izglītības

252iestādes sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru vai

253Latvijas Nacionālo kultūras centru un nozaru pārstāvjiem. Lai

254sagatavotu darba tirgus vajadzībām un nozares prasībām

255atbilstošus speciālistus, varētu tikt veidoti arī nozaru

256asociāciju eksaminācijas centri, kuri izglītojamiem piedāvātu

257kārtot eksāmenu ar nozari saistītajās kvalifikācijās. Nozaru

258asociāciju eksaminācijas centru izveide būtu jāparedz

259attiecīgajos normatīvajos aktos, vienlaikus nodrošinot atbilstību

260tām prasībām, kas jau šobrīd noteiktas profesionālās izglītības

261iestādēm PKE organizēšanai. PKE organizēšanas izmaksas varētu

262tikt finansētas no valsts budžeta.

263Vairākas Nozaru ekspertu padomes (metālapstrādes, mašīnbūves

264un mašīnzinību, būvniecības, ķīmiskās rūpniecības un tās

265saskarnozaru (vides inženierzinātnes)) ir paudušas nepieciešamību

266veidot nozaru eksaminācijas centrus, lai veicinātu vienotu

267izpratni par noteiktu mācīšanās rezultātu sasniegšanu un

268nodrošinātu kvalitātes prasības eksāmenu norisē. Lauksaimniecības

269un industriālās tehnikas asociācija ir izstrādājusi plānu un

270spērusi jau konkrētus soļus, lai nozarē tiktu attīstīts

271eksaminācijas centrs.

2724.10. Snieguma

273finansējama ieviešana

274Lai veicinātu profesionālās izglītības iestāžu virzību uz

275attīstību un kvalitatīvu piedāvājumu, papildus bāzes finansējumam

276par viena izglītojamā izmaksām konkrētu izglītības programmu

277grupu vai tematisko jomu izglītības programmās nepieciešams

278ieviest snieguma finansējumu, kas paredzētu finansējuma

279piešķiršanu iestādēm par konkrētu rezultātu jeb snieguma

280uzrādīšanu iestādes darbībā.

281Snieguma finansējums kopš 2015.gada tiek piemērots augstākās

282izglītības iestādēm. Snieguma finansējums augstskolām un koledžām

283tiek piešķirts par rezultātu jeb sasniegumiem konkrētos

284rādītājos, piem. par jaunu mācībspēku un pētnieku piesaisti, kā

285arī par pētniecībai un radošajam darbam iegūto finansējumu no

286starptautiskiem projektiem, līgumdarbiem un pašvaldībām, kā arī

287izglītojamo mācību rezultātiem un sasniegumiem.

288Piešķirtais snieguma finansējums stimulētu izglītības iestādes

289uzlabot savas darbības rezultātus, tiecoties uz izcilību

290izglītības procesā. Finansējuma aprēķinam būtu nosakāmi vienoti

291kritēriji, kas ļautu novērtēt izglītības iestāžu rezultatīvo

292rādītāju izpildi un devumu profesionālās izglītības politikas

293mērķu sasniegšanā. Saņemtais finansējums būtu izmantojams

294iestādes attīstībai, piem., materiāltehniskās bāzes

295modernizācijai, dalībai starptautiskās sadarbības projektos,

296augsti kvalificētu un profesionālu mācībspēku piesaistei utt.

1Ietekme uz problēmas risināšanu un riski, ja situācija

2nemainās

3Kvalitatīva profesionālās izglītības piedāvājuma

4nodrošināšanai ir nepieciešama profesionālās izglītības programmu

5īstenošanas izmaksu minimuma uz vienu izglītojamo aktualizācija,

6nodrošinot piešķirtā valsts finansējuma atbilstību profesionālas

7izglītības programmu īstenošanas faktiskajām izmaksām.

8Profesionālās izglītības iestādes sagatavo kvalificētus un darba

9tirgū konkurētspējīgus speciālistus valsts tautsaimniecības

10attīstībai nozīmīgās nozarēs, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt

11adekvātu pilnvērtīgai profesionālās izglītības programmu

12īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru, kas atbilst

13izglītības iestāžu faktiskajām izmaksām un kas nepieciešams, lai

14nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu gan izglītības

15iestādē, gan praktisko nodarbību īstenošanā sadarbībā ar darba

16devējiem.

17Būtiskākie riski, ja situācija nemainās:

1Ekonomiskie riski:

2- Nepietiekams finansējums profesionālās izglītības programmu

3īstenošanai;

4- Apdraudēta profesionālās izglītības programmu īstenošanas

5kvalitāte;

6- Netiek investēts programmu kvalitātes uzlabošanā un

7aktualizācijā;

8- Darba tirgū nonāk nepietiekami sagatavots darba spēks.

1Sociālie riski:

2- Pedagoģiskā personāla piesaistes problēmas, t.sk. nozaru

3speciālistu piesaiste pedagoga darbam;

4- Sadarbības pasliktināšanās ar darba devējiem mācību prakšu,

5kvalifikācijas prakšu un DVB mācību īstenošanā;

6- Izglītojamo skaita, kas izvēlās apgūt profesionālās

7izglītības programmas, samazinājums.

1Komunikācijas riski:

2- Apdraudēts profesionālās izglītības prestižs.

3Svarīgi atzīmēt, ka arī viens no Valsts kontroles 2020.gada

4revīzijas ziņojumā "Profesionālā vidējā izglītība - vai

5kļuvusi pievilcīgāka un sagatavo valstī pieprasītus

6speciālistus?" sniegtajiem ieteikumiem profesionālās vidējās

7izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidošanai paredz nodrošināt

8normatīvajā aktā (MK noteikumos Nr. 655) noteikto profesionālās

9izglītības programmu īstenošanas izmaksu aktualizāciju. Tāpat arī

10Valsts kontrole vērš uzmanību, ka netiek nodrošinātas

11kvalifikācijas prakses izmaksas, norādot, ka prakse ir nozīmīga

12mācību procesa daļa, kurā izglītojamie apgūst kvalifikācijas

13ieguvei tik nepieciešamās prasmes, līdz ar to izglītojamo

14nodrošināšana ar tiem nepieciešamo - mācību materiāli,

15individuālie aizsardzības līdzekļi u.c. - ir nozīmīgi sekmīgai

16nepieciešamo prasmju apguvei, kā arī izglītojamo

17drošībai24.

18Papildus iepriekšminētajam Valsts kontrole revīzijā

19konstatēja, ka esošā finansējuma kārtība neņem vērā izglītības

20iestādes darbības efektivitātes rādītājus. Valsts kontroles

21ieskatā, ministrijas piemērotā kārtība nodrošina mehānisku valsts

22budžeta finansējuma profesionālajai vidējai izglītībai sadali un

23neveicina un nenovērtē izglītības iestādes darbības

24efektivitāti25. Ministrijas ieskatā snieguma

25finansējuma ieviešana nākotnē lielā mērā varētu tikt balstīta uz

26izglītības iestādes darbības efektivitātes rādītājiem, kas

27izglītības iestādes stimulētu uzlabot savu darbību.

1Risinājuma

2sākotnējās ietekmes izvērtējums

3Finansējuma piešķiršana atbilstoši viena izglītojamā

4izglītošanas izmaksām konkrētā izglītības programmā profesionālās

5izglītības iestādēm ļauj plānot noteiktu skaitu speciālistu, kas

6jāsagatavo, tāpat arī šī pieeja ļauj plānot savus resursus ilgākā

7laika periodā, jo izglītojamo uzņemšana profesionālās izglītības

8programmās tiek plānota saskaņā ar NEP prognozēm nākamajiem trīs

9gadiem. Vienlaikus šobrīd valstī finansējums profesionālās

10izglītības programmu īstenošanai tiek aprēķināts saskaņā ar

112007.gadā noteikto kārtību - MK noteikumiem Nr.655, kas nozīmē,

12ka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu

13minimums uz vienu izglītojamo nav pārskatīts vairāk nekā desmit

14gadus.

15Kopš tā laika profesionālajā izglītībā ir notikušas būtiskas

16pārmaiņas, kas aprakstītas ziņojuma 2.3. sadaļā, vienlaikus

17mainījusies arī sociālekonomiskā situācija valstī, kas attiecīgi

18nosaka nepieciešamību izvērtēt profesionālās izglītības programmu

19īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo un tās

20aktualizēt, nodrošinot piešķirtā valsts finansējuma atbilstību

21profesionālas izglītības programmu īstenošanas faktiskajām

22izmaksām. Nosakot profesionālas izglītības programmu īstenošanas

23faktiskajām izmaksām atbilstošu valsts budžeta finansējumu tiks

24nodrošināts pilnvērtīgs un kvalitatīvs mācību process izglītības

25iestādēs, kurās tiek īstenotas profesionālās izglītības

26programmas un tiek sagatavoti valsts tautsaimniecības nozarēm un

27darba tirgum atbilstoši speciālisti.

1Ietekme uz

2valsts un pašvaldību budžetu

3IZM, izvērtējot profesionālās izglītības programmu

4finansēšanas pilnveides iespējas, sniedz priekšlikumu saglabāt

5finansēšanas principu - valsts budžeta finansējumu izglītības

6iestādēm profesionālās izglītības programmu īstenošanai piešķirot

7uz vienu izglītojamo gadā. Vienlaikus, ņemot vērā nepieciešamību

8aktualizēt profesionālās izglītības programmu īstenošanas

9izmaksas - profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu

10minimumu uz vienu izglītojamo palielināt no 425,15 EUR uz 624,86

11EUR, tāpat arī dienesta viesnīcu izmaksas palielināt no 282,23 uz

12351,69 EUR, kam papildus nepieciešams valsts budžeta finansējums

137,4 milj. EUR apmērā. IZM priekšlikuma īstenošanai paredz divus

14iespējamos scenārijus, viens no tiem paredz bāzes finansējumu

15palielināt pilnā apmērā, savukārt otrs - bāzes finansējumu

16palielināt pakāpeniski trīs gadu laikā (skatīt 2.pielikumu).

17Lai palielinātu profesionālās izglītības pieejamību un tās

18prestižu, nodrošinātu nozaru vajadzībām atbilstošu speciālistu

19sagatavošanu, IZM saskaņā ar Politikas un resursu vadības kartē

20noteikto katru gadu plāno uzņemto skaita valsts budžeta

21finansētās vietās pieaugumu. 2023.gadā papildus nepieciešams

22finansējums 70 992 EUR (t.sk. normējamās izmaksas, dienesta

23viesnīcas uzturēšanās izdevumi, kultūrizglītībai un sportam,

24stipendijām un atlīdzībai). Paredzot uzņemto izglītojamo skaita

25pakāpenisku pieaugumu par 50 valsts finansētām vietām ik gadu,

262024.gadā nepieciešami - 279 792 EUR, 2025.gadā - 488 592 EUR,

272026.gadā - 697 392 EUR, 2027.gadā un turpmāk - 906 192 EUR

28(skatīt Tabula Nr. 5). Ik gadu nepieciešamais finansējums iegūts

29vidējo izglītojamo skaitu reizinot ar vidējām izmaksām uz vienu

30izglītojamo (2023.gadam 17 x 4 176 = 70 992 EUR).

31Tabula Nr. 5.

32Nepieciešamais finansējums IZM izglītības iestāžu profesionālās

33izglītības programmu finansēšanai no valsts budžeta

34Gads

35Izglītojamo skaits

36Vidējais izglītojamo skaits

37Finansējums, EUR

382023.gadā

3950

4017

4170 992

422024.gadā

43100

4467

45279 792

462025.gadā

47150

48117

49488 592

502026.gadā

51200

52167

53697 392

542027.gadā un turpmāk

55250

56217

57906 192

58*Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus

592022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus

60prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā

612023.gadam.

62Lai sasniegtu būtisku izglītojamo skaita īpatsvara pieaugumu

63profesionālajā vidējās izglītības pakāpē, nepieciešams kāpināt

64uzņemto izglītojamo skaitu, t.sk. paredzot iespēju arī pašvaldību

65un citu dibinātāju izglītības iestādēm pretendēt uz valsts

66budžeta finansējumu gadījumos, kad tās profesionālās izglītības

67programmas īsteno saskaņā ar noteiktiem kritērijiem. 2023.gadā

68papildus nepieciešams finansējums 38 400 EUR (t.sk. normējamās

69izmaksas, dienesta viesnīcas uzturēšanās izdevumi,

70kultūrizglītībai un sportam un stipendijām). Paredzot uzņemto

71izglītojamo skaita pakāpenisku pieaugumu par 75 valsts finansētām

72vietām ik gadu, 2024.gadā nepieciešami - 153 600 EUR, 2025.gadā -

73268 800 EUR, 2026.gadā - 384 000 EUR, 2027.gadā un turpmāk - 460

74800 EUR26.

75Prioritārais pasākums par valsts finansēto vietu skaita

76palielināšanu profesionālās izglītības programmās paredz gan

77pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās

78izglītības programmu finansēšanu gadījumos, kad tās profesionālās

79izglītības programmas īsteno saskaņā ar noteiktiem kritērijiem,

80gan valsts finansēto vietu skaita palielināšanu, ik gadu

81pieaugums par 50 vietām, IZM padotības izglītības iestādēs

82(skatīt Tabula Nr. 6).

83Tabula Nr. 6. Valsts

84finansēto vietu skaita palielināšana profesionālās izglītības

85programmās

86Gads

872023.gads

882024.gads

892025.gads

902026.gads

912027.gads

92Papildus uzņemtie izglītojamie

93kopā, skaits

94125

95250

96375

97500

98550

99t.sk. IZM padotībā esošās

100izglītības iestādēs (t.sk. līgumiestādes), skaits

10150

102100

103150

104200

105250

106t.sk. pašvaldību un citu

107dibinātāju izglītības iestādēs, skaits

10875

109150

110225

111300

112300

113Papildus nepieciešamais

114finansējums, EUR

115109 392

116433 392

117757 392

1181 081 392

1191 366 992

120t.sk. IZM padotībā esošās

121izglītības iestādes (t.sk. līgumiestādes)

12270 992

123279 792

124488 592

125697 392

126906 192

127t.sk. Pašvaldību un citu

128dibinātāju izglītības iestādes

12938 400

130153 600

131268 800

132384 000

133460 800

134Pasākums mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē

135balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā

136izglītībā paredz nodrošināt mācību prakšu organizēšanai

137nepieciešamo finansējumu un ieviest valsts budžeta finansējumu

138darba vidē balstītu mācību (turpmāk - DVB mācības) īstenošanai

139IZM padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs. Lai arī

140MK noteikumi Nr. 655 nosaka kvalifikācijas prakses organizēšanas

141izmaksu nodrošināšanu no valsts budžeta, līdz šim nepietiekamā

142finansējuma dēļ tas nav ticis piešķirts. Savukārt DVB mācību

143(ārpus izglītības iestādes) īstenošanas izmaksu finansēšanu no

144valsts budžeta normatīvais regulējums neparedz, vienlaikus

145finansējums DVB mācību īstenošanai tiek nodrošināts ar ES fondu

146atbalstu. IZM tika iesniegusi pieteikumus prioritārajiem

147pasākumiem 2020.gadā: 1) Bāzes finansējuma nodrošināšanai

148profesionālās izglītības programmu īstenošanai; 2) Mācību prakšu

149organizēšanas izmaksu nodrošināšanai profesionālajā izglītībā,

150bet tie netika atbalstīti27.

151Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 25.marta rīkojumu

152Nr.207 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta

153ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un likumprojekta

154"Par valsts budžetu 2022. gadam" sagatavošanas

155grafiku" pielikuma 5. punktu, IZM sagatavoja un 2021.gada

15630.jūnijā Finanšu ministrijai iesniedza pieteikumus

157prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamajam

158finansējumam 2022.gadam un turpmāk: 1) Profesionālās izglītības

159programmu finansēšanas normatīva nodrošinājumam; 2) Bāzes

160finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu

161īstenošanai; 3) Mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē

162balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā

163izglītībā; 4) Valsts finansēto vietu skaita palielināšanai

164profesionālās izglītības programmās (skatīt Tabula Nr.

1657)28. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu neviens no

166prioritārajiem pasākumiem netika atbalstīts29,

167attiecīgi jautājums par papildus nepieciešamā finansējuma avotu,

168konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai, skatāms

169Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.

170gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta

171ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā

172kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem,

173atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

174Aprēķini par ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai

175nepieciešamo valsts budžeta finansējumu veikti 2021.gadā,

176gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, attiecīgi

177visi veiktie aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus

178prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā

1792023.gadam.

180Tabula Nr. 7. Pieteikumi

181prioritāro pasākumu īstenošanai

182Prioritārais

183pasākums

184Nepieciešamais

185finansējums*

1862023.gads

1872024.gads

1882025.gads

189Turpmāk

190Profesionālās izglītības

191programmu finansēšanas normatīva nodrošinājums

1922 731 088

1932 731 088

1942 731 088

1952 731 088

196Bāzes finansējuma

197palielināšana profesionālās izglītības programmu

198īstenošanai

1992 424 965

2004 849 928

2017 274 893

2027 274 893

203Mācību prakšu organizēšanas

204izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu

205finansēšana profesionālajā izglītībā

2066 518 683

2077 200 193

2087 881 703

2097 881 703

210Valsts finansēto vietu skaita

211palielināšana profesionālās izglītības programmās

212109 392

213433 392

214757 392

2151 366 992

216* Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus

2172022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus

218prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā

2192023.gadam.

220Lai nodrošinātu normatīvajā regulējumā noteikto izmaksu

221minimumu (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas izmaksas 100%

222apmērā) IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm

223un IZM līgumiestādēm, papildu nepieciešami 2,7 milj. EUR.

224Profesionālās izglītības programmu īstenošana nenodrošinot

225izmaksu minimumu pilnā apmērā var radīt riskus kvalitatīvam un

226pilnvērtīgam mācību procesam (skatīt Tabula Nr. 8).

227Tabula Nr. 8.

228Nepieciešamā finansējuma aprēķins 2023.gadam*, lai nodrošinātu

229izmaksu minimumu

230Izmaksu pozīcija

231Finansējums, EUR**

232Normējamās izmaksas

23312 314 467

234Nenormējamās izmaksas:

23567 410 782

236Dienesta viesnīcas uzturēšana

2372 201 841

238Kultūrizglītībai un sportam

239460 616

240Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem kvalifikācijas

241praksē

24219 263

243Stipendijas

24411 248 698

245Atlīdzība

24653 480 364

247Vienreizēji pasākumi

248194 256

249Aprēķinātais finansējums kopā

25079 919 505

251Budžeta dotācija 2023.gadam (apstiprināts budžeta ietvars

2522021.-2023.gadam)

25377

254188 417

255Papildus nepieciešamais finansējums

2562 731 088

257* Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus

2582022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus

259prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā

2602023.gadam.

261** Aprēķiniem izmantots vidējais izglītojamo skaits - vidēji

26220 602 izglītojamie.

1Profesionālās

2izglītības programmu finansēšanas pilnveides laika

3grafiks

4Konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu profesionālās

5izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, t.sk. bāzes

6finansējuma palielināšanai, pašvaldību un citu dibinātāju

7izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu

8(t.sk. stipendiju) finansēšanai no valsts budžeta atbilstoši

9noteiktiem kritērijiem, mācību prakšu organizēšanas izmaksu un

10DVB mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai, tāpat arī

11profesionālās izglītības programmu finansēšanas normatīva

12nodrošinājumam - nepieciešams papildu finansējums.

13Jautājums par papildu nepieciešamā finansējuma avotu skatāms

14ikgadējā valsts budžeta ietvaros. Ziņojumā ir iekļauts IZM

15piedāvātais risinājums, kas paredz iepriekšminētos pasākumus

16nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem prioritāro pasākumu

17ietvaros. IZM piedāvātais laika grafiks paredz pakāpenisku bāzes

18finansējuma palielināšanu profesionālās izglītības programmu

19īstenošanai trīs gadu laikā. Šāda pieeja izmantota, ņemot vērā

20noteikto valsts budžeta plānošanas procesu, tā ierobežotās

21finansiālās iespējas, kā arī priekšlikumu fiskālo ietekmi, kas

22tādā veidā tiktu sadalīta uz vairākiem gadiem, turklāt jāņem

23vērā, ka nozīmīgu ietekmi uz valsts budžetu ir atstājuši izdevumi

24Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta pasākumu

25īstenošanai.

26Tāpat arī pakāpeniski plānots palielināt valsts finansēto

27vietu skaitu profesionālās izglītības programmās, paredzot vietu

28skaita pieaugumu gan IZM padotībā esošajās izglītības iestādēs,

29gan pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs, attiecīgi

30par 50 un 75 vietām ik gadu, tādējādi dodot iespēju arī

31pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēm pretendēt uz

32valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu

33īstenošanai atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Arī DVB mācību

34īstenošanas izmaksu finansēšanu tiek plānots ieviest pakāpeniski,

35ik gadu palielinot DVB mācībās iesaistīto izglītojamo skaitu,

36savukārt mācību prakšu organizēšanas izmaksas aprēķinātas, ņemot

37vērā faktisko praktikantu skaitu izglītības iestādēs.

38Lai nodrošinātu izstrādāto priekšlikumu īstenošanu ir

39nepieciešams Ministru kabineta lēmums, kas atbalstītu plānotās

40izmaiņas, vienlaikus nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu.

41Atbalsta gadījumā konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu

42īstenošanai tiks nodrošināts darbs pie grozījumiem MK noteikumos

43Nr. 655. Attiecīgi sākotnēji tika plānots, ka jaunā finansēšanas

44kārtība pakāpeniski varētu tikt ieviesta līdz 2024.gadam, bet

45ņemot vērā Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra lēmumu, ar

46kuru netika atbalstīta prioritāro pasākumu īstenošana

47profesionālajā izglītībā, jaunās finansēšanas pieejas ieviešana

48tiek plānota par gadu vēlāk. Saņemot MK atbalstu prioritāro

49pasākumu īstenošanai - bāzes finansēšanas paaugstināšanu plānots

50nodrošināt, sākot no 2023.gada 1.janvāra. Līdztekus

51iepriekšminēto priekšlikumu (skat. 3.nodaļu) īstenošanas secīgi

52tiks nodrošināts darbs pie ziņojumā iezīmēto ieteikumu izstrādes

53profesionālās izglītības programmu finansēšanas attīstībai

54nākotnē (skat. 4.nodaļu) - plānots pārskatīt normējamo un

55nenormējamo izmaksu struktūru, aktualizēt izglītības programmu

56izmaksu minimālos koeficientus, izstrādāt snieguma finansējuma

57mehānismu - atrunāt snieguma finansējuma piešķiršanas

58nosacījumus, kritērijus un kārtību, kādā finansējums tiek

59piešķirts, ieviest profesionālās izglītības absolventu

60nodarbinātības monitoringa sistēmu un izvērtēt pārējo ziņojumā

61minēto pasākumu īstenošanu. Ar plānotajiem pasākumiem

62profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai

63pilnveidei var iepazīties ziņojuma 8.pielikumā, kurā sniegts

64pasākumu īstenošanas laika grafiks un iesaistītās

65institūcijas.

66Ziņojumā ietverto ieteikumu īstenošanai - profesionālās

67izglītības programmu finansēšanas turpmākajai attīstībai,

68konkrēts rīcības plāns un laika grafiks tāpat arī plānoto

69pasākumu ietekmes uz valsts budžetu izvērtējums tiks izstrādāts

70laika gaitā, ņemot vērā jau izstrādāto priekšlikumu virzību.

71Izglītības programmu izmaksu minimālo koeficientu aktualizācija

72indikatīvi varētu tikt uzsākta 2022.gada 1.ceturksnī, tāpat arī

73tiek turpināts darbs pie profesionālās izglītības absolventu

74nodarbinātības monitoringa sistēmas izveides, lai jau 2022.gada

75vidū tiktu publicēti pirmie oficiālie dati par profesionālās

76izglītības absolventu turpmākajām gaitām, savukārt darbs pie

77snieguma finansējuma mehānisma izstrādes varētu tikt uzsākts

782023.gadā.

79Modulāro izglītības programmu izmaksu aprēķina metodikas

80izstrāde tiks uzsākta 2021.gadā 8.5.3. SAM projekta

81"Profesionālās izglītības iestāžu efektīva pārvaldība un

82personāla kompetences pilnveide" ietvaros, plānots, ka jau

832022.gadā izglītības iestādes metodiku varēs izmantot savā darbā.

84Kopīgu profesionālās izglītības programmu īstenošana vairākās

85izglītības iestādēs varētu tikt uzsākta pēc pilotprojekta

86īstenošanas 2022.gadā, secīgi 2023.gadā nodrošinot nepieciešamo

87grozījumu veikšanu normatīvajā regulējumā, izstrādājot metodiku

88un finansēšanas principus. Kvalifikācijas eksaminācijas centru

89izveide un to darbība varētu tikt īstenota, balstoties uz

90pilotprojekta rezultātiem kādā no nozarēm - 2022.gadā, attiecīgi

91pēc pilotprojekta īstenošanas tiks nodrošināts darbs pie

92nepieciešamo grozījumu veikšanas normatīvajos aktos, metodikas

93izstrādes un finansēšanas jautājumiem - 2023.gadā. Profesionālās

94tālākizglītības programmu finansēšana no valsts budžeta

95Izglītības likumā noteikta no 2023.gada 1.janvāra. Valsts

96finansiālā atbalsta ieviešanas laika grafiku pieaugušo izglītības

97īstenošanai var ietekmēt Izglītības likuma regulējums par

98atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā. Eiropas

99Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta projekta ietvaros tiek

100strādāts pie Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes, kas

101stāsies spēkā ar 2024.gada 1.janvāri.

102Profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveides

103pasākumu īstenošana saskaņā ar ziņojumā noteikto laika grafiku

104izskatāma Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts

105budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja

106termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam"

107sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem

108prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām

109iespējām.

1101 Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību

111savienības 2021.gada vienošanās un domstarpību protokols.

112Pieejams:

113https://www.lps.lv/lv/par-lps/lps-un-mk-sarunu-protokoli/

1142 Uzdevuma izpildes termiņš 2016.gada

1151.septembris.

1163 Uzdevuma izpildes termiņš 2018.gada

11731.augusts.

1184 IZM tīmekļa vietne. Par profesionālās

119izglītības programmu finansēšanu. Pieejams:

120https://www.izm.gov.lv/lv

1215 Ministru kabineta tīmekļa vietne. Tiesību aktu

122projekti. Pieejams. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap

1236 Skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā

124izglītībā vidējās izglītības pakāpē 2027.gadā - 50/50 %.

1257 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un

126profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 9.panta otrā daļa,

127pieejams: https://likumi.lv/ta/id/26021

1288 Pārresoru koordinācijas centrs. Pētījumu un

129publikāciju datu bāze. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv

1309 Finansējuma pieaugums pa gadiem norādīts, ņemot

131vērā Finanšu ministrijai iesniegto prioritārā pasākuma

132pieteikumu 2022.gadam, tiks precizēts gatavojot pieteikumu

133prioritārā pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā

1342023.gadam.

13510 Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada

13624.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 63 1.§ Informatīvais

137ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un

138izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam."

13911 Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra

140noteikumi Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas

141centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un

142izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu

143vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība",

144pieejams: https://likumi.lv/ta/id/317820

14512 Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums

146"Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm",

147pieejams:

148https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/EMzino_03062020-ar-pielikumiem.pdf

14913 Izglītības attīstības pamatnostādnes

1502021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes

151sabiedrībai", pieejams:

152http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492545&mode=mk&date=2021-06-22

15314 Latvijas Nacionālais attīstības plāns

1542021.-2027. gadam, pieejams: https://www.pkc.gov.lv/

15515 ES fondi. Vadlīnijas un skaidrojumi, pieejams:

156https://www.esfondi.lv/vadlinijas--skaidrojumi.

15716 Finansējuma piešķiršanas gadījumā tiks

158atkārtoti apkopoti izglītības iestāžu dati par praktikantu

159skaitu, prakses dienu kopskaitu, vidējo kvalifikācijas prakses

160ilgumu un finansējuma sadale tiks veikta, ņemot vērā

161aktualizētos datus.

16217 Profesionālās izglītības iestāžu pārskata

163(PROF 2) dati uz 01.10.2020. Netiek ņemti vērā izglītojamie

164profesionālās tālākizglītības un pilnveides programmās.

16518 Iznākuma rādītājs, kas jāsasniedz visā

166projekta īstenošanas laikā - 2017.-2023.gads.

16719 Likumprojekts "Grozījumi Profesionālās

168izglītības likumā", pieejams:

169http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40485457

17020 Eiropas Savienības Padomes 2020. gada 24.

171novembra ieteikums "Par profesionālo izglītību un apmācību

172(PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un

173noturībai" (2020/C 417/01), pieejams:

174https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32020H1202(01)&from=EN

17521 Darbības programmas "Izaugsme un

176nodarbinātība" 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa

177"Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās

178neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi

179Jauniešu garantijas ietvaros" pasākums "Sākotnējās

180profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu

181garantijas ietvaros".

18222 Valsts izglītības attīstības aģentūra.

183Projekts "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu

184īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros":

185http://viaa.gov.lv/lat/es_fondu_projekti/jauniesugarantija/par_jauniesu_garantiju/

18623 Informatīvais ziņojums "Par absolventu

187monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā"

188pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40496921

18924 Valsts kontroles revīzijas ziņojums

190"Profesionālā vidējā izglītība - vai kļuvusi pievilcīgāka

191un sagatavo valstī pieprasītus speciālistus?". Pieejams:

192https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/

19325 Turpat.

19426 Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu

195pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot

196pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā

197izglītībā 2023.gadam.

19827 Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada

19922.septembra sēdes protokola Nr. 55 38.§ Informatīvais ziņojums

200"Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un

201izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

20228 IZM 30.06.2021. vēstule Nr. 4-4.2e/21/2454

203"Par Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem

204pasākumiem".

20529 Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada

20624.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 63 1.§ Informatīvais

207ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un

208izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam."

20930 Finanšu ministrijai iesniegtajā pieteikumā

210prioritārā pasākuma īstenošanai 2024.gadā un turpmāk - 7 414

211480 EUR, šeit nepieciešamais finansējums precizēts saskaņā ar

212Kultūras ministrijas resora precizētajiem aprēķiniem.

213Izglītības un zinātnes ministre A.

214Muižniece