4. pants

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 16.

marta rīkojumu Nr. 111 "Par Koncepciju par minimālās mēneša

darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" (Latvijas

Vēstnesis, 2011, 44. nr.).

Ministru prezidents Māris

Kučinskis

Labklājības ministrs Jānis

Reirs

(Ministru kabineta

2016. gada 23. marta

rīkojums Nr. 230)

KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS

"Priekšlikumi par izmaiņām

minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas

procesā"

I.

KOPSAVILKUMS

Konceptuālā ziņojuma mērķis ir ar 2016.gadu pilnveidot

minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas

sistēmu.

Priekšlikumus esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas

un pārskatīšanas sistēmā Labklājības ministrija (turpmāk - LM)

sagatavoja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu

ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (turpmāk - CSP), Valsts

kanceleju, Latvijas Banku un nevalstiskām organizācijām (Latvijas

Darba devēju konfederāciju (turpmāk - LDDK), Latvijas Brīvo

arodbiedrību savienību (turpmāk - LBAS), Latvijas Pašvaldību

savienību (turpmāk - LPS)).

Esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un

pārskatīšanas sistēmā ir nepietiekama analītiskā bāze (rādītāji

ekonomiskās situācijas un sociālās drošības analizēšanai), kā arī

padziļināti netiek veikts minimālās mēneša darba algas ietekmes

izvērtējums uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba

ienākumu izmaiņām. Diskusijas ar sociālajiem partneriem par

minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam ir

nepietiekamas, sociālo partneru viedokļi tiek izteikti sasteigti.

Minimālās mēneša darba algas noteikšanā izmantotie noapaļotie

veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu stimulu maksāt

tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra nodarbinātā faktisko

ieguldījumu produktivitātes izteiksmē. Minimālās mēneša darba

algas apmēra paaugstināšana netiek saistīta ar valsts pārvaldes

efektīvu darbību, tai skaitā ar mēneša darba algu skalām tādās

jomās kā veselības aizsardzība un sociālā drošība vai

publiskajiem iepirkumiem tādās jomās, kur būtiski izdevumu daļu

veido tieši algu izmaksas. Esošajā minimālās mēneša darba algas

pārskatīšanas procesā nav iesaistītas atbildīgās institūcijas

attiecīgo normatīvo aktu izstrādāšanai saistībā ar minimālās

mēneša darba algas apmēra izmaiņām (piemēram, Veselības

ministrija). Rezultātā Ministru kabinetā pieņemtais lēmums par

minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam var radīt

nelabvēlīgu ietekmi uz darba tirgus attīstību un tautsaimniecības

attīstību kopumā (bezdarba pieaugumu, nedeklarētās nodarbinātības

pieaugumu, no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu

darbinieku mēneša darba algu saspiestību - kvalificētā darbaspēka

pielīdzināšanu mazkvalificētam darbaspēkam, darba ņēmēju skaita

pieaugumu, kuri strādā nepilnu darba laiku un kuriem darba

ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas, vai kam netiek

apmaksāts pilns darba laiks, kas faktiski tiek veikts, un

virsstundas u.c.).

Lai risinātu esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas

un pārskatīšanas sistēmā identificētās problēmas konceptuālajā

ziņojumā iekļauti vairāki priekšlikumi. Minimālās mēneša darba

algas apmēra noteikšanai tiek piedāvāts analizēt virkni rādītāju

un padziļināti veikt minimālās mēneša darba algas ietekmes

izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba

ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā

esošo informāciju. Tāpat tiek piedāvāts minimālās mēneša darba

algas apmēru palielināt līdz jebkuram veselajam skaitlim, ja tas

atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā

gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā

tautsaimniecībā). Tiek piedāvāts optimāls termiņš priekšlikumu

par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu, paaugstināšanu vai

samazināšanu nākamajam periodam iesniegšanai Nacionālās

trīspusējās sadarbības padomē (turpmāk - NTSP) un pirms tam

iespēju šos priekšlikumus izanalizēt un saskaņot NTSP Sociālās

drošības apakšpadomes sēdē, kur savu viedokli sniedz LDDK un LBAS

un tiek pieaicināti arī citi kompetenti eksperti. Kā obligāts

nosacījums tiek piedāvāts saistīt minimālās mēneša darba algas

apmēra paaugstināšanu ar no valsts un pašvaldību budžeta

finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalām, palielinot

tās pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas

pieaugumam atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās

algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un

makroekonomisko situāciju valstī. Minimālās mēneša darba algas

noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā tiek iekļautas visas

atbildīgās institūcijas minimālās mēneša darba algas noteikšanas

un pārskatīšanas procesa īstenošanai. Attiecībā uz jautājumu par

minimālās mēneša darba algas apmēra ietekmi uz valsts pārvaldes

iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu

veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars,

minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā

izmaiņas netiek piedāvātas, jo jau patlaban normatīvie akti

paredz iespēju, paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī,

veikt grozījumus noslēgtajos iepirkumu līgumos un palielināt

pakalpojumu cenu par 10% pakalpojumu līgumu gadījumā.

Konceptuālā ziņojumā iekļautie identificēto problēmu

risinājumi ir īstenojami piešķirto valsts un pašvaldību budžeta

līdzekļu ietvaros un nav nepieciešams papildus finansējums valsts

budžetā.