25. pants

1. Dalībvalstu pārstāvjiem sanāksmēs, kuras ir sasaukušas specializētās aģentūras, savu funkciju izpildes laikā, kā arī brauciena laikā uz vai no sanāksmes vietas, kā arī amatpersonām 18. punkta izpratnē, vietējās varas iestādes nevar pieprasīt atstāt valsti, kurā tie veic savas funkcijas saistībā ar jebkādām darbībām, kuras tie veic savu oficiālo pienākumu ietvaros. Tomēr, ja šī persona ir ļaunprātīgi izmantojusi uzturēšanās privilēģijas, veicot valstī darbības, kas neietilpst personas oficiālajos pienākumos, attiecīgās valsts valdība var prasīt, lai persona atstāj valsti, ar nosacījumu, ka:

2. (I) Dalībvalstu pārstāvjiem vai personām, kam ir tiesības uz diplomātisko imunitāti saskaņā ar 21. punktu, netiek izvirzītas prasības atstāt valsti citāti, kā vien saskaņā ar diplomātisko procedūru, kāda tiek piemērota diplomātiskajiem sūtņiem, kas ir akreditēti šajā valstī.

(II) Attiecībā uz amatpersonām, kurām nav piemērojams 21. pants nav piemērojams, pavēle atstāt valsti tiek izdota vienīgi ar attiecīgās valsts ārlietu ministra apstiprinājumu. Šādu apstiprinājumu var izdot vienīgi pēc konsultācijām ar attiecīgās specializētās aģentūras vadītāju un, ja attiecībā uz šo personu tiek veikta izraidīšanas procedūra, specializētās aģentūras vadītājam ir tiesības pārstāvēt šo personu tās vārdā šīs procedūras laikā.