26. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11.

2punktu gadījumā, kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst

3par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tai

4jānosaka brīdis, ar kuru attiecīgā norma zaudē spēku. Šajā lietā

5Pieteikuma iesniedzēji lūguši apstrīdēto normu atzīt par spēkā

6neesošu no tās pieņemšanas dienas, proti, 2009. gada 26.

7februāra. Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, no kura brīža

8apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu.

9Satversmes tiesas praksē bijuši gadījumi, kad pieteikuma

10iesniedzēja pamattiesību aizskārumu var novērst vai atlīdzināt,

11tikai atzīstot apstrīdēto normu attiecībā uz pieteikuma

12iesniedzēju par spēkā neesošu no dienas, kad apstrīdētā norma

13pieņemta vai piemērota pieteikuma iesniedzējam (sk., piemēram,

14Satversmes tiesas 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr.

152008-47-01 17. punktu). Atzīstot apstrīdēto normu par spēku

16zaudējušu attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem izskatāmajā

17lietā, nav iespējams atgriezties tieši tādā pašā situācijā, kāda

18bija laikā, kad Parex bankas pamatkapitāls tika palielināts, un

19nodrošināt pienācīgu pamatkapitāla palielināšanas procedūru, to

20veicot no jauna.

21Turklāt, apsverot, ar kuru brīdi apstrīdētā norma zaudē spēku,

22jāņem vērā ne vien Pieteikuma iesniedzēju, bet arī citu personu

23tiesības un intereses. Tāpat ir jāizvērtē Pieteikuma iesniedzēju

24tiesību aizskārums gadījumā, ja apstrīdētā norma netiktu atzīta

25par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, un iespējamais citu

26personu tiesību aizskārums, ja apstrīdētā norma tiktu atzīta par

27spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, kā arī jāizvērtē šo

28aizskārumu samērīgums.

29Vairāk nekā pusotra gada laikā no apstrīdētās normas spēkā

30stāšanās līdz dienai, kad Pieteikuma iesniedzēji griezās

31Satversmes tiesā, Parex banka ir turpinājusi savu saimniecisko

32darbību, ir radušās tiesības un pienākumi privāttiesību

33subjektiem, kuri nav saistīti ar Parex bankas pamatkapitāla

34palielināšanu, ir izveidojusies akciju sabiedrība "Citadele

35banka". Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no

36tās pieņemšanas brīža varētu radīt tiesisko nedrošību un negatīvu

37finanšu tirgus reakciju, tādējādi ietekmējot arī valsts

38finansiālo stabilitāti un sociālo drošību. Šādā gadījumā ciestu

39ne vien citas personas, bet arī paši Pieteikuma iesniedzēji kā

40akcionāri.

41Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa: "[..] jo

42persona ilgāk pacieš savu tiesību aizskārumu, jo tā ir mazāk

43ieinteresēta savu konstitucionālo tiesību aizsargāšanā"

44(Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr.

452002-09-01 secinājumu daļas 1. punkts). Pieteikuma

46iesniedzēji Satversmes tiesā vērsušies tikai pēc tam, kad

47apstrīdētā norma attiecībā uz tiem bija piemērota jau trīs

48reizes.

49Viens no Pieteikuma iesniedzējiem 2010. gada pavasarī

50norādīja: "Mēs saprotam, ka Latvijas valdība ir rīkojusies

51krīzes radītos ārkārtas apstākļos, glābjot maksātnespējīgu

52finanšu institūciju [..] Kā Parex bankas mazākuma akcionāri mēs

53esam samierinājušies ar piespiedu "atšķaidīšanu" kā

54daļu no bankas glābšanas plāna, kuras rezultātā mūsu dalība ir

55samazināta no 4,2 procentiem 2008. gadā uz 1 procentu

56šobrīd" ("East Capital" partnera A.

57Abromavicius 2010. gada 30. aprīļa vēstule Privatizācijas

58aģentūras valdes priekšsēdētājam A. Grantam lietas materiālu 6.

59sēj. 125.-133. lpp.). Tas liecina, ka

60apstrīdētās normas radītais sākotnējais aizskārums Pieteikuma

61iesniedzējiem nelikās būtisks, ja tam sekojošā rīcība ar banku ir

62tiesiska un taisnīga.

63Kā to pamatoti norādīja Saeimas pārstāvis, Pieteikuma

64iesniedzēju situācijai ir divi aspekti. No vienas puses,

65apstrīdētā norma pati par sevi neatbilst Satversmes 105. pantam.

66No otras puses, MK nekad šo normu nav interpretējis kā

67imperatīvu. Izšķiroties, vai katrā konkrētajā gadījumā

68pamatkapitāla palielināšana veicama apstrīdētajā normā vai arī

69Komerclikumā paredzētajā kārtībā, MK bija pienākums apsvērt, vai

70netiek nesamērīgi ierobežotas personu pamattiesības. Satversmes

71tiesas uzdevums nav vērtēt tādu MK rīcību, kuras rezultātā MK

72izšķīries par apstrīdētās normas, nevis Komerclikumā paredzētā

73regulējuma piemērošanu.

74Līdz ar to konkrētajā gadījumā atzīt apstrīdēto normu par

75spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža nebūtu samērīgi.

76Nolēmumu

77daļa

78Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

79Satversmes tiesa

80n o s p r i e d

81a:

82atzīt Kredītiestāžu likuma 59.5 pantu par

83neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un

84spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas dienas.

85Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

86Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

87Spriedums pasludināts Rīgā 2011. gada 19. oktobrī.

88Tiesas sēdes priekšsēdētājs

89G.Kūtris