Par Krimināllikuma 230.1 panta pirmās daļas atbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.panta pirmās daļas pirmajam teikumam un Latvijas Republikas Satversmes 64. un 65.pantam un 92.panta otrajam teikumam

noteic: "Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts

1prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā

2pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un

3kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju."

4Apstrīdētā norma iekļauta

5Krimināllikumā ar 2002. gada 25. aprīļa likumu "Grozījumi

6Krimināllikumā". Šā likuma projekts reģistrēts 7. Saeimas

7likumprojektu reģistrā ar numuru 677. Likumprojektu

8Nr. 677 Saeimas Prezidijam bija iesniedzis Ministru

9kabinets. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.pantu tam bija

10pievienoti arī citi Satversmes 65.panta kārtībā iesniegtie

11likumprojekti (likumprojekti Nr. 766, 768, 813, 922,

12992).

13Ar numuru 992 bija reģistrēts

14likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", ko Saeimas Prezidijam

152001. gada 24. augustā iesniedza Ministru kabinets. Šis

16likumprojekts Saeimas 2001. gada 6. septembra sēdē tika

17nodots komisijām, tostarp Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā

18atbildīgajai komisijai.

19Tādējādi gan likumprojektu Nr.

20992, gan likumprojektu Nr. 667 ir iesniedzis Ministru

21kabinets. Līdz ar to minēto likumprojektu iesniegšana Saeimā

22notikusi saskaņā ar Satversmes 65. pantu.

236.3. Likumprojekta

24juridiskā apspriešana noris Saeimā parlamentārās procedūras

25ietvaros - tā ir likumprojekta caurlūkošana un tā galīgās

26redakcijas izstrādāšana, kas tiek veikta daudzpakāpju procedūras

27ietvaros.

282001. gada 15. novembrī

29likumprojekts Nr. 992 "Grozījumi Krimināllikumā" tika

30izskatīts pirmajā lasījumā un atbalstīts.

31Saeimas balsojums pirmā lasījuma

32noslēgumā ir balsojums par pāreju uz likumprojekta lasīšanu pa

33pantiem. Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj

34par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.

356.4. Saskaņā ar

36Satversmes 47. pantu Valsts prezidents var iesniegt likuma

37ierosinājumu, proti, rosināt Saeimu izstrādāt likumprojektu.

38Jautājumu par Krimināllikuma normu precizēšanu saistībā ar

39atbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu

40aktualizēja Valsts prezidents. 2001.gada 23.oktobrī Satversmes

4147.pantā noteiktajā kārtībā Saeimai tika iesniegts Valsts

42prezidenta ierosinājums izdarīt grozījumus Krimināllikumā,

43paredzot kriminālatbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu

44pārkāpšanu gadījumos, kad šo noteikumu tīšas pārkāpšanas

45rezultātā nodarīts kaitējums personas dzīvībai un veselībai

46(sk. lietas materiālu 104.lpp.). Ierosinājums tika nodots

47Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kas atbild par grozījumiem

48Krimināllikumā.

49Lai īstenotu šo ierosinājumu,

50atbildīgā komisija izveidoja ekspertu darba grupu. Tā sagatavoja

51priekšlikumu, kas paredzēja, ka kriminālatbildība var iestāties

52arī tad, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā

53personai nodarīti tikai viegli miesas bojājumi.

54Saskaņā ar Satversmi un Saeimas

55kārtības rulli darba grupas ierosinājumu varēja virzīt kā

56atsevišķu likumprojektu vai iesniegt kā priekšlikumu citam

57likumprojektam. Saeimas kārtības ruļļa 94.pants paredz, ka

58likumprojektu otrajam lasījumam sagatavo atbildīgā komisija,

59dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja

60nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus. Atbildīgajai

61komisijai nav noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jo

62priekšlikumi var tikt formulēti komisijas sēdē, debatējot par jau

63iesniegtajiem priekšlikumiem un likumprojektu kopumā (piemēram,

64konstatējot, ka nepieciešams noregulēt kādu jautājumu). Tādējādi

65atbildīgā komisija nodrošina, ka likumprojekts izskatīšanai

66Saeimas sēdei tiek sagatavots pilnvērtīgi (piemēram, daļēji

67atbalstot kādu no iesniegtajiem priekšlikumiem, komisija to

68izsaka precizētā redakcijā).

69Atbildīgā komisija 2001.gada

7012.decembra sēdē nolēma atbalstīt darba grupas sagatavoto

71priekšlikumu un ietvert to likumprojektā Nr.992 kā savu

72priekšlikumu. Apstrīdētās normas sākotnējo redakciju

73likumprojektā iekļāva kā Krimināllikuma

74131.1 pantu, paredzot atbildību "par dzīvnieku

75turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam

76nodarīti viegli miesas bojājumi" (sk. lietas materiālu

77129.-137.lpp.). Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"

78(reģ. Nr. 992) tika izskatīts un atbalstīts otrajā lasījumā

792001. gada 20. decembrī.

80Tādējādi nav

81pamatots Pieteikuma iesniedzēja apgalvojums, ka apstrīdētā norma

82nav atrodama nevienā likumprojektā, kas izskatīts otrajā

83lasījumā.

846.5. Atbildīgā

85komisija 2002.gada 10.aprīļa sēdē saskaņā ar Saeimas kārtības

86ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu vairākus likumprojektus par

87grozījumiem Krimināllikumā apvienoja vienā likumprojektā -

88likumprojektā Nr.677. Likumprojektam Nr.992 uz trešo lasījumu

89tika iesniegti arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Tos

90kopā ar likumprojektu Nr.992 pievienoja likumprojektam Nr.677,

91darbam Saeimas sēdē paredzētajā tabulā tos ietverot kā 29. un

9252. priekšlikumu. Līdzīgus priekšlikumus iesniedza deputāti

93Jānis Ādamsons un Imants Stirāns (28. un 51.priekšlikums) (sk.

94lietas materiālu 168.-183.lpp.). Minētie priekšlikumi

95paredzēja mainīt otrajā lasījumā nobalsoto apstrīdētās normas

96vietu Krimināllikumā, pārceļot to no 131.1 panta uz

97230.1 pantu.

98Saeima atbalstīja likumprojektu

99Nr.677 trešajā lasījumā 2002.gada 25.aprīļa sēdē. Valsts

100prezidents likumu izsludināja 2002.gada 9.maijā.

101Līdz ar to secināms, ka

102apstrīdētās normas pieņemšanas procedūra ietvērusi vismaz divus

103lasījumus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekta

104izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus

105tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan trešajā lasījumā.

106Minētais neattiecas vienīgi uz gadījumiem, kad saskaņā ar

107Satversmes 76.pantu tiek izskatīti grozījumi Satversmē, -

108tad otrajā un trešajā lasījumā priekšlikumus var iesniegt vienīgi

109par tiem pantiem (par to pantu grozīšanu vai izslēgšanu), kuri

110bijuši likumprojektā, kad tas pieņemts pirmajā lasījumā.

1116.6. Nav pamatots

112Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka neesot ievērota

113likumprojekta un patstāvīgā priekšlikuma iesniegšanas

114kārtība.

115Ikviens deputāts ir tiesīgs

116iesniegt priekšlikumu jau izskatāmam (iesniegtam) likumprojektam.

117Deputātam šādā gadījumā nav jāpieaicina vēl četri deputāti, lai

118iesniegtu jaunu likumprojektu.

119Patstāvīgais priekšlikums nav tas

120pats, kas likumprojektam iesniedzamais priekšlikums. Pamatojoties

121uz Saeimas kārtības ruļļa 117.panta pirmo daļu, patstāvīgais

122priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā (piemēram,

123ar šādu lēmumu Saeima var noteikt pozīciju kādā svarīgā

124jautājumā). Patstāvīgajā priekšlikumā nedrīkst iekļaut tiesību

125normas.

126Jau iepriekš tika norādīts, ka

127apstrīdētā norma otrajam lasījumam iesniegta kā atbildīgās

128komisijas priekšlikums, savukārt precizējumi trešajam lasījumam -

129kā divu deputātu priekšlikumi un Saeimas Juridiskā biroja

130priekšlikumi. Savukārt likumprojektu Nr. 992 iesniedza Ministru

131kabinets.

1326.7. Pieteikuma

133iesniedzējs norāda, ka likumprojektu reģistrā nav atrodams

134apstrīdētās normas pieņemšanas tiesiskais pamatojums un

135nepieciešamības izklāsts.

136Var piekrist Saeimas viedoklim, ka

137Saeimas kārtības rullis neparedz pienākumu likumprojektu reģistrā

138ietvert katras tiesību normas pieņemšanas tiesisko pamatojumu un

139nepieciešamības izklāstu. Saeimas mājaslapai un likumprojektu

140reģistram ir tikai informatīvs raksturs, un tie nodrošina

141visbiežāk nepieciešamās ar Saeimas darbu saistītās informācijas

142pieejamību.

143Saeimas kārtības rullis neuzliek

144arī par pienākumu Saeimas sēdes stenogrammā ietvert katras

145tiesību normas pieņemšanas tiesisko pamatojumu un nepieciešamības

146izklāstu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 145. un

147146. pantu Saeimas sēžu norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras

148sagatavo stenogrammu un Saeimas sēdes protokolu, kurā fiksēta

149sēdē izskatītā darba kārtība, pieņemtie lēmumi un balsošanas

150rezultāti.

151Ņemot vērā

152minēto, secināms, ka apstrīdētā norma pieņemta saskaņā ar Saeimas

153kārtības rulli un tās pieņemšanas procedūrā Saeimā nav konstatēti

154pārkāpumi. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. un

15565. pantam.

1567. Pieteikuma

157iesniedzējs pauž viedokli, ka saskaņā ar ECT praksi tiesību

158normai jābūt pieejamai un pietiekami skaidrai, taču apstrīdētā

159norma neatbilstot šādām pazīmēm. Dzīvnieku aizsardzības likums

160nenosakot dzīvnieka īpašnieka pienākumus pietiekami detalizēti,

161tāpēc paredzot deleģējumu šādas normas izstrādāt Ministru

162kabinetam. Tā kā nodarījuma izdarīšanas brīdī attiecīgi Ministru

163kabineta noteikumi nebija izdoti, bet Dzīvnieku aizsardzības

164likuma normas esot ļoti vispārīgas, neesot iespējams paredzēt, no

165kādām darbībām dzīvnieku īpašniekam ir jāatturas, lai neiestātos

166kriminālatbildība.

1677.1. Nav šaubu par to,

168ka apstrīdētā norma ir izsludināta Satversmē noteiktajā kārtībā

169[sk. 2002. gada 9.maija laikrakstu, "Latvijas Vēstnesis"

170Nr. 69 (2644)], līdz ar to tā ir publiski pieejama

171visiem, tostarp arī Pieteikuma iesniedzējam.

1727.2. Apstrīdētā norma

173noteic: "Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās

174rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas

175bojājums [..]".

176Minētā norma ir uzskatāma par

177blanketu, proti, tajā nav norādītas visas noziedzīga nodarījuma

178sastāva pazīmes - "tās jāmeklē citos tiesību aktos vai

179vispārinātā vai aprobētā tiesu praksē" (Krastiņš U. Noziedzīgi

180nodarījumi pret dabas vidi. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001,

18119.lpp.). Blanketu normu iekļaušana Krimināllikumā ir

182vispārpieņemta prakse un tiek uzskatīta par specifisku līdzekli

183krimināltiesisko priekšrakstu formulēšanai. Tas dod iespēju

184sasaistīt krimināltiesības ar citām tiesību nozarēm, paredzot

185kriminālatbildību par attiecīgās tiesību nozares priekšrakstu

186pārkāpumiem, kas uzskatāmi par sabiedriski bīstamiem

187nodarījumiem, tas ir, kriminālsodāmiem nodarījumiem. Gadījumos,

188kad nav iespējams kriminālnormās iekļaut visas iespējamās

189darbības vai bezdarbības izpausmes, tiek veidotas blanketas

190normas.

191Jo smagāks ir iespējamais sods, jo

192skaidrākiem jābūt likumdevēja noteiktajiem priekšnoteikumiem

193personas sodīšanai. Taču pienākums pieņemt tādas normas, kuras ir

194pietiekami skaidras, nevar tikt pārspīlēts. Tādā gadījumā likumi

195kļūtu pārāk sastinguši un kazuistiski un tie vairs nebūtu

196taisnīgi, ņemot vērā attiecību mainību vai konkrētās lietas

197īpašos apstākļus (Sk. Vācijas Federālās konstitucionālās

198tiesas spriedumu lietā Nr. 2 BvL 4/62 BVerfGE 14, 251).

199Šāda situācija kļūtu vēl jo vairāk iespējama, ja likumdevējs tā

200vietā, lai noteiktu būtiskākos, ilgākam laika posmam piemērojamus

201noteikumus, tostarp sodīšanas priekšnoteikumus, kā arī soda veidu

202un mēru, pārāk sīki aprakstītu katru tiesisko sastāvu.

203Blanketa norma

204pati par sevi nav uzskatāma par neskaidru tikai tāpēc, ka ietver

205sevī norādi uz citos normatīvos aktos iekļautajām tiesību normām

206(priekšrakstiem).

2077.3. Tiesa, piemērojot

208blanketu normu, nosaka konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva

209pazīmes un norāda, kādā veidā ir izpaudusies nodarījuma objektīvā

210puse. Šāda pieeja nav pretrunā arī ar ECT praksi. Vienmēr būs

211nepieciešamība atrisināt neskaidrus jautājumus, piemēroties

212mainīgiem apstākļiem, tāpēc ir pieļaujama tiesību normu sīkāka

213skaidrošana tiesu spriedumos. Taču tiesību normas izpratnes

214attīstībai jāatbilst pārkāpuma būtībai un jābūt paredzamai

215(Sk.: Tolstoy Miloslavsky v. The United Kingdom, judgment of

21623 June 1995, no 18139/91, para 37 un C.R. v. The United Kingdom,

217judgment of 22 November 1995, no 20190/92, para 33).

218ECT norāda, ka, ietverot likumā

219vispārīga rakstura definīcijas, būs nepieciešams skaidrot to

220saturu. Šaubas par definīcijas robežām pašas par sevi attiecīgo

221jēdzienu nepadara par neatbilstošu Konvencijas 7. pantam, ja vien

222šīs robežas ir pietiekami skaidras vairumā gadījumu. Tiesu

223uzdevums ir interpretācijas ceļā kliedēt šīs šaubas, ņemot vērā

224ikdienas praksē konstatētās izmaiņas (Sk.: Cantoni v.

225France, judgment of 15 November 1996, no 17862/91, para

22632).

227Tiesa katrā

228atsevišķā gadījumā pilnībā atklāj Krimināllikuma blanketās normas

229saturu, attiecinot to uz konkrētu noziedzīga nodarījuma

230sastāvu.

2317.4. Kvalificējot

232Pieteikuma iesniedzēja nodarījumu kā kriminālpārkāpumu saskaņā ar

233Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, vispārējās

234jurisdikcijas tiesa norādīja, ka B.Murāns atstāja suņus pie

235veikala durvīm bez uzraudzības, tādā veidā pārkāpjot Dzīvnieku

236aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 3. punkta

237noteikumus, tas ir, nenodrošināja, lai dzīvnieki netraucētu un

238neapdraudētu cilvēkus, un rezultātā tika nodarīts viegls miesas

239bojājums cietušajai (sk. lietas materiālu 22.-23. lpp.).

240Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka noziedzīga nodarījuma

241kvalifikācijā bija jāizmanto dzīvnieku turēšanas noteikumi, ar

242tiem saprotot nevis Dzīvnieku aizsardzības likumu, bet gan

243Ministru kabineta noteikumus, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī

244nebija pieņemti.

245Šāds Pieteikuma iesniedzēja

246arguments nav pamatots. Krimināllikums ir veidots kā vienots

247veselums. Tajā iekļauto blanketo normu formulējumos tiek lietots

248vienots jēdziens "noteikumu pārkāpšana" (piemēram,

, 95. pants, 113. pants, 215. pants

1u.c.). Gramatiskā iztulkošanas metode ir tikai pirmā no

2iztulkošanas metodēm, un nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību

3normas vārdiskās jēgas (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

420. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01

59.1. punktu).

6No Krimināllikuma sistēmas izriet,

7ka ar jēdzienu "noteikumu pārkāpšana" ir jāsaprot gadījumi, kad

8persona pārkāpj kādā ārējā normatīvajā aktā ietvertu uzvedības

9noteikumu (priekšrakstu) vai aizliegumu. Šādi priekšraksti un

10aizliegumi var būt iekļauti gan likumos, gan Ministru kabineta

11noteikumos.

12Tādējādi

13apstrīdētajā normā lietotais formulējums "dzīvnieku turēšanas

14noteikumi" saprotams kā uzvedības noteikums (priekšraksts), kas

15attiecas uz dzīvnieku turēšanu un iekļauts kādā normatīvajā aktā.

16Par šāda priekšraksta neievērošanu vai nepienācīgu ievērošanu,

17kuras rezultātā nodarīts kaitējums personas veselībai, vainīgā

18persona saucama pie kriminālatbildības saskaņā ar apstrīdēto

19normu.

208. Likuma "Par likumu

21un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto

22aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un

23spēkā esamību" 7. pants noteic: "spēkā esošie likumi un

24Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā,

25un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un

26Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības."

27Ikvienam dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir saistošs

28Dzīvnieku aizsardzības likums, kura 5. panta otrajā daļā

29precīzi noteikti dzīvnieka īpašnieka pienākumi. Saskaņā ar minēto

30normu Pieteikuma iesniedzējam, kuram pieder trīs Vidusāzijas

31vilku sugas suņi, bija pienākums nodrošināt, lai dzīvnieki

32netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

33Pieteikuma iesniedzējam

34inkriminētā nodarījuma izdarīšanas laikā bija izveidojusies arī

35apstrīdētās normas piemērošanas prakse. Augstākās tiesas Senāta

36Krimināllietu departaments ir norādījis, "ka praksē piemērojami

37"Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" Nr.291 tiktāl, cik tie nav

38pretrunā Dzīvnieku aizsardzības likumam un šie noteikumi nav

39atcelti". Tāpat Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

40departaments norādījis, ka Krimināllikuma 230.1 pantā

41minētais jēdziens "dzīvnieku turēšanas noteikumi" ir plašāks par

42jēdzienu "Ministru kabineta noteikumi". Pēc Senāta ieskata, vārds

43"noteikumi" ietver sevī arī jēdzienu "likums" [sk. Augstākās

44tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2005. gada

454. janvāra lēmumu lietā SKK-j-2(679)].

46Tādējādi

47apstrīdētā norma ļauj tiesību normas adresātam - arī Pieteikuma

48iesniedzējam - saprast un paredzēt viņam uzlikto pienākumu, bet

49tiesību normu piemērotājam - noskaidrot visus faktiskos un

50tiesiskos apstākļus, lai izvērtētu notikušo un lemtu par personas

51saukšanu pie likumā noteiktās atbildības.

52Līdz ar to

53apstrīdētā norma uzskatāma par pietiekami skaidru, lai personu

54sauktu pie kriminālatbildības.

55Nolēmumu

56daļa

57Pamatojoties uz Satversmes tiesas

58likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

59nosprieda:

60atzīt Krimināllikuma

61230.1 panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas

62Republikas Satversmes 64., 65. pantam un 92. panta

63otrajam teikumam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

64aizsardzības konvencijas 7. panta pirmās daļas pirmajam

65teikumam.

66Spriedums ir galīgs un

67nepārsūdzams.

68Spriedums stājas spēkā tā

69publicēšanas dienā.

70Tiesas sēdes priekšsēdētājs

71G.Kūtris